Rīga jau izsenis ir pazīstama ar viesu laipno uzņemšanu, kas mūsu tautu ir raksturojusi daudzu gadsimtu garumā. Tāpēc arī daudzas svešas varas mūsu viesmīlību ir izmantojušas savos savtīgos nolūkos. Ar sevišķi pacilājošām izjūtām atceramies Trešās Atmodas laiku 80. gadu beigās, kad "zāle bija zaļāka un saule spožāka". Tad arī aizsākās kādas spožas idejas realizācija. Pati ideja brieda Kanādā, sākotnēji iecerot tehnisko zinātņu speciālistu tikšanos Rīgā, uz kuru varētu atbraukt kādi 15 zinātnieki. Tomēr ar rīcības komitejas organizatoru (LZA kor.loc. Jānis Grāvītis un Aivars Kreituss Latvijā un LZA ārzemju loceklis Andris Padegs (ASV)) un viņu vadītās komandas aizrautība spēja pārvērst pasākumu par kaut ko lielāku - par visu nozaru latviešu zinātnieku saietu Rīgā.

Šis laiks bija ļoti spilgts ar dažādiem negaidītiem notikumu pavērsieniem. 1991.gada jūlijā notika 1. Vispasaules Latviešu zinātnieku kongress, bet jau mēnesi vēlāk notika augusta pučs. Šie abi vēsturiskie notikumi tagad rakstāmi ar pozitīvu zīmi, jo kongress bija necerēti veiksmīgs, bet pučs pēc dažām dienām izgāzās.

Mazliet gribas pieskarties kongresu vēsturei dabas zinātņu notikumu gaismā pirmo trīs kongresu laikā. 1. Vispasaules Latviešu zinātnieku kongress (VLZK) notika 1991.gada
12.-17 jūlijā. Šajā laikā latviešu zinātnieki pierādīja pasaulei, ka zinātnei nav tēvzemes, bet zinātniekam tāda ir. Kongresa 24 sekciju ziņojumi tika iespiesti astoņās brošūrās un atsevišķā ķīmijas sekcijas brošūrā. 2. PLZK notika 2001. gada
15.-16.augustā un tajā piedalījās 930 pārstāvji no 13 valstīm. Kongresa moto: "Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā". Rīgas 800-gades svinības un PLZK vainagoja Vērmanes dārzā, 14.augustā atklātais Andra Vārpas veidotais piemineklis Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam, kura zinātniskajiem sasniegumiem ir Rīgas pieraksts. Nozīmīgu daļu zinātniskā mūža zinātnieks aizvadīja Leipcigas universitātē, bet Rīga bija viņa dzimtā pilsēta. "Grindeks" bija pieminekļa finansētājs. Kongresa patronese Vaira Vīķe-Freiberga uzteica jaunu zinātnes centru ar starptautisku skanējumu veidošanos, kā LU Ekselences centrs fizikā un LU Starptautiskais Biomedicīnas un biotehnoloģijas studiju centrs. Tomēr zinātnes finansējums no valsts budžeta 2000. gadā Latvijā veidoja 0,21% no IKP un bija viszemākais ES kandidātvalstu vidū. Latvijas zinātne un kongresa gaitā tika apspriestas to izpildes problēmas un rezultāti. Kongress pierādīja, ka devīze - Scientiae et patriae (zinātnei un tēvzemei) joprojām ir dzīva un darbīga. Laikā no iepriekšējā kongresa Latvija pievienojās Eiropas Savienībai ar pārveidojās, lai izdzīvotu nelielā valstī, pierādot tai savas pastāvēšanas aktualitāti un cerīgi raugoties uz Eiropas un pasaules zinātnes centriem. 3.PLZK notika 2011.gada 24.-27.oktobrī. Sekciju tēmas iekļāvās Valsts pētījumu programmās. Latvijas uzņemšanai ES 2004.gadā bija vairākas iebildes, bet galvenā - palielināt finansējumu zinātnei. Latvijas solītais finansējuma pieaugums par 0.15% gadā arī tika sekmīgi iesākts, tika pārtraukts krīzes laikā, bet pēc krīzes diemžēl tika aizmirsts.

Šī gada IV PLZK mērķis ir savest kopā Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus un viņu draugus no visas pasaules, lai piedāvātu risinājumus Latvijas attīstībai un veicinātu ilgtermiņa sadarbību. Dabas zinātņu sekciju kongresā šogad vadīs biologs LZA īst. loc. Arvīds Barševskis (Daugavpils Universitāte, Latvija) un ķīmiķis Andris Jankevics (Birmingemas Universitāte, Lielbritānija). Plenārlekcijās mūsu nodaļas tematika būs gan plaši pārstāvēta, gan interesanta dažādu zinātņu pārstāvjiem. Par vaboļu pētniecību ziņos LZA īst.loc. Arvīds Barševskis "Koleopteroloģiskie pētījumi Latvijā: vēsture un nākotnes izaicinājumi". Daugavpils Universitātē ir izveidots Koleopteroloģisko pētījumu centrs un lielākā Baltijā vaboļu kolekcija. Vaboles ir viena no visdaudzveidīgākajām dzīvo organismu grupām, kuru izzināšana ir svarīga arī nākotnes izaicinājumu risināšanā, runājot par to izmantošanu pārtikā un nanotehnoloģijās. Par bioloģisko datu uzglabāšanu un lietošanu ziņos Dr.chem. Andris Jankevics (Birmingemas Universitāte, Lielbritānija) "Metabolomikas datu koplietošana un atkārtota izmantošana: principi un ieteikumi". Viņa pētījumu virziens ir saistīts "omiku" tehnoloģijā (proteomika, metabolomika u.c.).

Antibiotiku lietošana pēdējo 50 gadu laikā ir gan dziedējusi cilvēci no grūti ārstējamām slimībām, gan parādījusi rezistences problēmas, kas gaida nopietnus nākotnes risinājumus. LZA īst. loc. Edgara Sūnas laboratorija iesaistījusies jaunu antibiotiku izstrādes programmas "New Drugs for Bad Bugs" (ND4BB) ENABLE projektā un ziņos par saviem pētījumiem "Jaunu antibiotiku izstrāde - cīņa ar vējdzirnavām?" Kardiologs LZA īst. loc. Andrejs Ērglis referātā "21. gadsimta medicīna - zinātnes integrāciju cilvēku labklājībā" pieskarsies personalizētās medicīnas problēmām. Savukārt Dr.biol. Sandra Poikāne savā ziņojumā "Kā novērtēt Eiropas ūdeņu ekoloģisko kvalitāti: zinātnes un prakses mijiedarbība" atzīmēs Eiropas Savienību kā veiksmīgu piemēru - gan kā veidot zinātniski pamatotu un loģiski skaidru ezeru novērtēšanas shēmu, gan kā realizēt valstu sadarbību un lēmumu pieņemšanu.

Man personīgi 1. VLZK bija ļoti nozīmīgs, jo kongresa laikā aizsākās 25 gadu ciešā sadarbība ar profesoru Edvīnu Vedēju, kuras laikā vairāk kā 10 Latvijas ķīmiķi smēlās zināšanas un pieredzi Vedēja laboratorijās ASV universitāšu pilsētās Madisonā un Anarborā. E. Vedēja iedvesmots svētīgo izglītošanas darbu Sinsinati universitātē ASV turpināja Pauls Georgs Kreišmanis. Abi profesori tika ievēlēti par LZA ārzemju locekļiem un ilgus gadus arī mācīja ķīmijas priekšmetus Latvijas studentiem Dzimtenē - Vedējs organisko ķīmiju RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, bet Kreišmanis KMR spektroskopiju LU Ķīmijas fakultātē. Diemžēl pēdējā gada laikā abi krietnie ķīmiķi aizsaukti aizsaulē, tomēr viņu aizsāktos izglītošanas un zinātnes popularizācijas darbus turpina viņu skolnieki, tagad jau profesori Latvijā (prof. Edgars Sūna, prof. Māra Jure) un ASV universitātēs Hjūstonā (LZA ārz. loc., prof. Olafs Daugulis) un Binghemtonā (prof. Ēriks Rozners).

Es novēlu veiksmi visiem zinātniekiem jaunu kontaktu dibināšanā kongresa gaitā un veiksmīgus projektu pieteikumus šajā un turpmākajos gados!

Pēteris Trapencieris
LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs