Fizikas un Tehnisko zinātņu nodaļa (FTZN) šobrīd apvieno 106 LZA locekļus, t.sk. 40 īstenos, 3 goda, 27 ārzemju locekļus un 36 orespondētājlocekļus; ar FTZN darbu saistīti arī 18 LZA goda doktori. Līdz ar to FTZN veido nozīmīgu intelektuālo potenciālu Latvijas zinātnē, kas virza pētniecību fizikā, astronomijā, matemātikā, informātikā, enerģētikā, mehānikā u.c. inženierzinātnēs. Varam būt lepni par daudziem mūsu nodaļas kolēģu sasniegumiem, un dažus vēlos šeit pieminēt.

Aktīvākie fizikas pētniecības virzieni Latvijā ir cietvielu fizika, magnetohidrodinamika, optika un spektroskopija, materiālzinātne (t.sk. funkcionālo un nano-materiālu pētniecība), kā arī uz konkrētiem pielietojumiem industrijā un medicīnā orientēti pētījumi - lietišķā fizika. Iespējams, visplašāko skanējumu pasaulē guvis 20. gs. nogalē Salaspilī, Latvijas Universitātes Fizikas institūtā sekmīgi realizētais "Rīgas dinamo eksperiments", kurā apliecināta magnētiskā lauka veidošanās ap šķidru metālu spirālveida plūsmām, pirmo reizi pasaulē eksperimentāli apstiprinot Zemes magnētiskā lauka izcelsmes ģeodinamisko hipotēzi. Šis unikālais eksperiments FTZN akadēmiķa Agra Gailīša vadībā tika gatavots 20 gadus, un mērījumi ar pilnveidotu iekārtu joprojām turpinās. Pieminēšanas vērti ir arī daudzi interesanti rezultāti, kas iegūti citos LU paspārnē esošajos fizikas institūtos - Cietvielu fizikas institūtā, Ķīmiskās fizikas institūtā un Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, kā arī RTU Tehniskās fizikas institūtā un DU Inovatīvās mikroskopijas centrā.

Astronomijā pasaules līmeņa pētījumus veic LU Astronomijas institūtā un Ģeodēzijas un ģeoinformātikas insitūtā, kā arī Ventspils Augstskolas starptautiskajā radioastronomijas centrā. Latvija ir viena no valstīm, kur notiek regulāri satelītu lāzerlokācijas mērījumi un attiecīgo mērierīču kvalitātes uzlabojumi. Baldones observatorijas atjaunotais Šmita teleskops devis iespēju ne vien izsekot zināmo mazo debess kermeņu orbītām, bet arī atklāt jaunas mazās planētas - par to 2016. gada Latvijas balvu zinātnē saņēma LU Astronomijas institūta direktors Ilgmārs Eglītis.

Latvija apliecinājusi sevi arī kā pasaulē nozīmīgu valsti matemātikā un informātikā. Kā piemēru var minēt FTZN locekļa Gunta Bārzdiņa vadītās LU Matemātikas un informātikas institūta un LETA apvienotās komandas uzvaru angļu valodas pārveidojuma datoram saprotamā veidā pasaules sacensībās "SemEvaL-2016" Kalifornijā, pārspējot 10 vadošo ASV, Japānas, Lielbritānijas un Vācijas universitāšu un firmu komandas. Algoritmu izstrādē staptautisku autoritāti guvuši nodaļas locekļi LU profesors Andris Ambainis un RTU profesors Jānis Osis (2017. gada balva zinātnē). Starptautisku atzinību izpelnījušies arī Elektronikas un datorzinātņu institūta speciālisti par viedo sensoru sistēmu elementu un programatūras izstrādi bezpilota auto vadībai u.c. pielietojumiem.

Inženierzinātņu jomā vairums pētījumu tiek veikti RTU. Tautsaimniecībai svarīgi rezultāti sasniegti, piemēram, RTU Enerģētikas institūtā, kur FTZN locekļa Antana Sauhata vadībā izstrādāta programmatūra energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai (2017. gada sasniegums zinātnē). Veiktie pētījumi un izstrādātais datorprogrammu kopums vērsti uz to, lai palielinātu energoapgādes efektivitāti un drošumu, veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā.

Latvijas Zinātņu akadēmija katru gadu piešķir Lielo medaļu izcilākajiem Latvijas zinātniekiem, kuru vadītās pētnieku grupas var lepoties ar starptautisku atzinību guvušiem rezultātiem; tā reizēm tiek dēvēta arī par "Latvijas Nobela prēmiju". No fiziķiem pirmais LZA Lielo medaļu 1997. gadā saņēma Edgars Siliņš par jauna zinātniskā virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā. Tam sekoja 1999. gada medaļa Oļģertam Lielausim par būtisku ieguldījumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē. 2005. gadā medaļu saņēma Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu fizikas zinātniskā virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā, bet 2008. gadā Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā. 2008. gadā LZA medaļa tika piešķirta Mārcim Auziņam par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā, bet 2015. gadā medaļu saņēma Andris Šternbergs par devumu jaunu funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju attīstīšanā. LZA Lielo medaļu saņēmuši arī citi izcili nodaļas akadēmiķi - Egons Lavendelis (mehānikā,1994), Dainis Draviņš (astronomijā, 1998), Rūsiņš Mārtiņš Freivalds (matemātikā, 2003), Kurts Švarcs (fizikā, 2010), Andris Ambainis un Alvis Brāzma (informātikā, 2013) un Jānis Visvaldis Bārzdiņš (datorzinātnēs, 2017).

Noslēdzot šo īso ieskatu par nodaļas sasniegumiem gribu uzsvērt, ka fizika un tehniskās zinātnes Latvijā pēdējos gados ir sekmīgi attīstījušās, lielā mērā pateicoties ārējam (galvenokārt ES struktūrfondu) finansējumam. Lai šī attīstība neapsīktu, šobrīd svarīgākais ir nodrošināt stabilu pētniecības vidi jaunākās un vidējās paaudzes zinātniekiem, apturot vai vismaz būtiski mazinot viņu emigrāciju uz ārzemēm. Tam nepieciešams ne vien valsts budžeta ieguldījumu pieaugums līdz sen gaidītajiem 1.5% no IKP, bet arī šī finansējuma nepārtrauktība -  bez pārrāvuma, kādu piedzīvojam jau pusgadu. Ļoti ceram uz valdības izsvērtiem un pārdomātiem lēmumiem Latvijas zinātnes ilgtermiņa attīstībai, optimāli izmantojot Latvijas Zinātņu akadēmijas un tās nodaļu (tai skaitā FTZN) unikālo intelektuālo kapacitāti.

Jānis Spīgulis, LZA FTZN priekšsēdētājs