Latvijas zinātnei vajag pasaules plašuma, valsts aizgādības, draugu atbalsta, partneru uzticības un gudras, zinošas ataudzes! Lai tas viss piepildītos, valsts dibināšanas simtgadē tiek rīkots IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, pulcinot kopā latviešu izcelsmes zinātniekus dzimtenē un pasaulē. Viņu domas skaidrība, radošas idejas un jauni atklājumi ir tas, ko no zinātniekiem gaida visā pasaulē. Bet pasaules latviešu zinātnieku misija ir tīkloties kopīgu projektu un kopīgu atklājumu vārdā, sadarboties kā universitāšu, tā arī zinātnisko institūtu līmenī, paātrināt tehnoloģisko progresu un padziļināt fundamentālos pētījumus.

Piederība vienai tautai, vienām saknēm dod mums to priekšrocību, ka mēs viens otru pazīstam, jūtam un saprotam no pusvārda. Savukārt sakņu sajūta mudina mūs nepazaudēt savus tautiešus plašajā pasaulē gan kā indivīdus, gan kā zinātniekus. Tā motivē satikties un pulcēties kopīgam darbam pētniecībā un projektu izstrādē. Atliek vēl tikai risināt jautājumu par starptautiski gudras jauno pētnieku ataudzes veidošanu, par studentu un doktorantu iesaisti tajā zināšanu apritē, kuru nodrošina viņu partneru loks un abpusēja interese par progresu katram savā zinātņu nozarē un par vēlēšanos ar savu pieredzi bagātināt Latvijas intelektuālo jaudu. To, ka tas ir iespējams visaugstākajā izcilības līmenī, jau šī gada 16. februārī pierādīja 2017. gada TOP-10 zinātnes sasniegumu apbalvošanas pasākums. Pavisam nesen - 5. jūnijā - ar L'OREAL, UNESCO un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopīgi piešķirtajām stipendijām pētniecībai mēs sveicām trīs mūsu valsts jaunās zinātnieces - Dr. Ilvu Nakurti, Mg.sc.chem. Margaritu Baitimirovu un Mg.sc.ing. Andu Fridrihsoni un vēl divas jaunās pētnieces no mūsu kaimiņvalstīm - Dr. Ģiedri Motuzaiti-Matuzevičūti (Lietuva) un Dr. Karinu Kogermani (Igaunija) kā izcilības nominācijā "Sievietēm zinātnē", tādējādi apliecinot mūsu koleģiālo starptautisko sadarbību. Savukārt LZA 12. jūnija Senāta sēdē apstiprinājumu ieguva lēmums par ievērojamo zinātnieku vārdā nosaukto vārda balvu piešķīrumu kā pieredzes bagātajiem, tā arī jaunajiem zinātniekiem.

Manuprāt mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā ikviens racionāli domājošs indivīds spēj saistīt gan savas valsts, gan visas pasaules straujo tehnoloģiju attīstības procesu ar globālās drošības riskiem. Tieši tādēļ arī IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dienas kārtībā ir jautājums par drošību, kurai ir daudzi aspekti un tikpat daudz motivāciju, kā dēļ ir svarīga konsekventa izglītības un zinātnes attīstības politika un tādēļ tā ir uztverama kā katras nācijas iekšējās un ārējās drošības garants.

No savas puses Latvijas Zinātņu akadēmija kā visu trīs iepriekšējo kongresu rīkotāja velta IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresam starptautiski recenzētā žurnāla "Enerģija un Pasaule" speciālizlaidumu, kura lappusēs 36 Latvijas akadēmiķi savā garīgās un intelektuālās enerģijas spēkā uzrunā zinātnes un uzņēmējdarbības partnerus visā pasaulē. Viņi apraksta ievērojamākos Latvijas zinātniskās pētniecības virzienus un informē par teorētiskās un praktiskās sinātnes sasniegumiem kā enerģētikas un vadošo dabas un inženierzinātņu, lauksaimniecības un meža, tā arī sabiedrisko un humanitāro zinātņu jomās.

Vēl plašākam un tālākam kultūrpolitiskajam tēmējumam Latvijas valsts dibināšanas simtgadē ir veltīts akadēmiskais rakstu krājums divos sējumos "Latvija un latvieši", kas ir ticis sagatavots ar mērķi informēt par Latvijas vēstures, kultūras, izglītības, zinātnes, politikas un tautsaimniecības jautājumiem akadēmiski orientētu interesentu auditoriju gan latviešu, gan angļu un krievu valodā runājošajā pasaulē.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā novēlu Pasaules Latviešu zinātnieku IV kongresam uz sadarbību vērstu izziņas un savstarpējās iepazīšanās degsmi, bagātu ideju guvumu un gandarījumu par piederību nācijas garīgajai aristokrātijai.

Ojārs Spārītis,  Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Foto J. Brencis