Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA) pārstāvošie pētnieki IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā (IV PLZK) ar priekšlasījumiem un viedokļiem diskusijās galvenokārt piedalījās Lauksaimniecības un meža zinātņu sekcijas un Sociālo zinātņu sekcijas darbā, sniedzot savu ieguldījumu arī kongresu caurvijošās valsts drošības un attīstības tēmas risinājumā. Tika prezentēti iegūtie rezultāti Valsts pētījumu programmās EKOSOC-LV (tautsaimniecības, pārvaldības, tiesiskā ietvara vieda transformācija sabiedrības ilgtspējīgai un zināšanu ekonomikas attīstībai), AgroBioRes (lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai), ResProd (meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas). Bet viena no šādu zinātnes forumu lielajām vērtībām ir tieši starpdisciplinārie uzstādījumi un izaicinājumi visai zinātnei.

Lauksaimniecība nodrošina brīvību

Lauksaimniecības un meža zinātņu sekcijā, ko organizēja Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), augstskolas, dažādu nozares institūtu u.c. zinātnieki apsprieda plašu reģionālu un globālu jautājumu un problēmu loku - enerģētikas un pārtikas drošība, bioloģiskā lauksaimniecība konkurētspējas celšanas, ilgtspējīgas un klimatam draudzīgas saimniekošanas kontekstā, zinātne kā meža nozares attīstības pamats, nākotnes augļkopība u.c. Papildus vadošajiem ziņojumiem sekcijā bija iesniegti vairāk nekā 20 stenda referāti. Kā uzsvēra viena no sekcijas darba vadītājām pētniece Ieviņa Stūrīte, kas dzīvo un strādā Norvēģijā, Latvijā daudz vairāk jātiek novērtētiem bagātīgajiem lauku un mežu resursiem, jāapzinās to priekšrocība valsts izaugsmē. Norvēģijā jau valda satraukums par aramzemju samazināšanos un tiek apsvērts variants pārvest zemi, uz kuras ieplānots jauns lielveikals vai dzīvojamā māja, uz citu vietu. Iespēja saražot pārtiku dod drošību, mazina atkarību un vairo brīvību - "zemnieki būtu jānēsā uz rokām".

LLU rektore Irina Pilvere, vērtējot bioekonomikas iespējas Latvijā, minēja gan pieaugošo konkurenci zemes izmantošanā, gan vienlaikus Latvijā 12,4% neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ), kā arī produktivitātes celšanas nepieciešamību uz 1 ha LIZ un Eiropas Pētniecības un inovāciju kartē dzelteno krāsu Latvijas teritorijā - labi rezultāti būtu zaļā krāsā. ES Bioekonomikas stratēģijā kā viens no attīstības virzieniem ir noteikts atbalsts stratēģiskiem pētījumiem un inovācijām, diemžēl Latvijā augstākajā izglītībā un zinātnē krīze nav beigusies. Taču tieši zinātnei ir grandiozi uzdevumi - jārod klimatam draudzīgas, vidi saudzējošas un ekonomiski efektīvas un produktīvas saimniekošanas sabalansētības iespējas. Daudzi iesāktie pētījumi ir jāturpina, nepieciešami jauni pētījumi.

Akadēmiķe Baiba Rivža pievērsās Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV īpaši lauku un reģionu attīstībai veltītajam telpisko projektu blokam. Pētījumi parāda, ka zināšanu ekonomikas segmenta (augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana, zināšanās balstītie pakalpojumi) augšanas temps laukos ir bijis ātrāks nekā pilsētās. Pastāv sakarība: jo straujāka un modernāka lauksaimnieciskā ražošana, jo vairāk attīstās zināšanās balstītie pakalpojumi - informācijas tehnoloģiju jomā, veterinārmedicīnā u.c. Vienlaikus modernāka lauksaimnieciskā ražošana nodarbina mazāk strādājošo, tāpēc ir vajadzīga papildnozaru attīstība - elastīga daudzveidība ir nākotnes iezīme arī laukos. Patlaban situācija zināšanu ekonomikas attīstībā ir ļoti atšķirīga dažādos Latvijas reģionos un viena reģiona ietvaros, būtu jāturpina pētīt, kāpēc pastāv šīs lielās atšķirības, vai noteicošais ir cilvēkfaktors.

Ir izdevīgi būt sociāli atbildīgam

Sociālo zinātņu sekcijā tika apspriesti jautājumi, kas kā pamatnostādnes ir attiecināmas uz ikvienas jomas izglītību, zinātni un praksi to mijiedarbībā, īpaši ņemot vērā kongresa otrās dienas vadmotīvu "Latvija globālajās piegāžu un vērtību ķēdēs". Proti, tika skartas tādas tēmas kā bizness, inovācijas, risku uzņemšanās, produktivitāte un tās mērīšana, reģionu attīstība, publiskā pārvalde, izglītības vadība u.c. Izskanēja arī, ka sociālajām zinātnēm, ir nepārvērtējama loma teorētisko nostādņu radīšanā dažādām iniciatīvām - politiskām, sociālām, ekonomiskām, kurās jātiek demonstrētām vērtībām.

Liela ietekme uz ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi ir korporatīvajai sociālajai atbildībai, kas nozīmē, ka uzņēmums izturas atbildīgi pret darbiniekiem, partneriem, sabiedrību, vidi. Ļoti pozitīvi, ka tieši gados jaunie darbaņēmēji uzmana, vai uzņēmuma darbība ir godīga, "zaļa", ne velti tiek lēsts, ka izdzīvos tie uzņēmumi, kuru vērtības sakritīs ar šādi domājošo jauniešu vērtībām. Ir izdevīgi būt sociāli atbildīgam, tas ir peļņu nesoši nākotnē, jo tādējādi ir iegūta laba reputācija, vieglāk noturēt augsti kvalificētu darbaspēku, iespējams izdevīgāk pārdot produkciju. "No modes iziet" īstermiņa peļņas gūšana un krāpšanās ar nodokļiem, tā nav izdevīga ilgtermiņā. Savā ziņā tā ir pašattīrīšanās, platforma inovatīvu uzņēmumu dzimšanai. Ir piemēri, kā šādi sociāli atbildīgi uzņēmumi no Latvijas apkalpo klientus visā pasaulē, kas arī ir perspektīvi, jo Latvijas tirgus ir mazs.

Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (LRTK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis piedāvāja attīstības vīziju, kurā Latvija ir talantu pulcēšanās vieta, 2030. gadā tai izvirzoties starp 10 attīstītākajām Eiropas Savienības valstīm. Ar lielo, uz sevi orientēto pēcpadomisko valsts pārvaldi tiek zaudēti cilvēki, situāciju neglābj simtiem lappušu garas koncepcijas, tāpēc LRTK piedāvā īsu, ar dažiem atslēgas vārdiem. Bizness - regulēt tikai to, kas apdraud sabiedrības veselību un drošību, pretējā gadījumā cilvēki turpinās izbraukt no valsts. Izglītība - no regulācijas uz talantu vadību, neatražojot bremzēšanu un aizliegšanu, lai talanti izveidotu veiksmīgu labklājības valsti. Publiskā pārvalde - lai valsti vada labākie, lai pastāv uzticība, deleģējoša rīcības brīvība, liekā atmešana, saimnieka rūpība: bezdeficīta budžets, gudri tēriņi. Inovācijas - lielāku konkrētību, atbilstību reālām vajadzībām, jo inovācijas nerodas tieši proporcionāli naudas daudzumam - dzinējspēks ir spiedīgas vajadzības un risinājumu meklēšana to apmierināšanai.

Sociālo zinātņu sekcijas viens no vadītājiem Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, uzstājoties ar prezentāciju "Reģionālā ekonomika: Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss", skāra arī jautājumu par zinātnieku pētījumu rezultātu izmantošanu. Proti, zinātnieki uz reālu novērojumu pamata (ne aptaujas datiem), izpētot mobilās komunikācijas aktivitātes, ir izveidojuši mērinstrumentu reģionu efektivitātes un stratēģiskās attīstības mērīšanai. Aktivitātes datus iespējams pārvērst efektivitātes mērījumos dažādās jomās. Piemēram, metode ir izmantojama ceļu plānošanai, izzinot attiecīga posma dienas, sezonāla rakstura pārvietošanās aktivitāti; pēc aktivitātes brīvdienās iespējams spriest par novada stratēģisko attīstību; var arī noteikt, kur lietderīgāk atbalstīt īres ēku būvniecību, kāda ir mazumtirdzniecība u.tml. Grafikos iespējams redzēt reģionu stratēģiskās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem. Ja valdība gribētu, tā iegūtu datos balstītu rīku reģionālās reformas īstenošanai.

Profesors Agnis Stibe, kas šobrīd strādā Parīzē biznesa izglītības jomā - kā sociālais inženieris apvieno informācijas tehnoloģiju, biznesa vadības un psiholoģijas zināšanas un palīdz veidot dažādu iedzīvotāju grupu uzvedības maiņu ietekmējošas sistēmas ar mērķi vairot individuālo un kopējo labklājību, dalījās ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta mediju laboratorijas pieredzē. Tās darbā var piedalīties industrijas pārstāvji, samaksājot gadā prāvu biedru naudu, kā arī maksājot vēl papildu, ja vēlas konkrēta projekta īstenošanu. Uzņēmumi var sadarboties ar jebkuru pētnieku grupu, kā arī tiem laboratorijā ir dalītās īpašuma tiesības. Tas ir viens no zinātnes finansēšanas modeļiem, ko Agnis Stibe labprāt realizētu Latvijā.

Starpdisciplinaritāte kā attīstības virzītājs

Kongresa trešajā dienā notiekošajā forumā "Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji" tika prezentēts LU jau 2017. gadā aizsāktais projekts, kurā 100 dažādu jomu eksperti domnīcas formātā ir modelējuši Latvijas nākotni. Latvijas ceļā uz viedvalsti, kā minēts vadmotīvā, ir nepieciešama izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze. Par viedvalsti nevar kļūt ar politiskiem lēmumiem, kā uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis. "Fundamentālajai un lietišķajai zinātnei jāļauj auļot uz priekšu bez šķēršļiem", tāpēc 2019. gadā par valsts budžeta prioritātēm jākļūst augstākajai izglītībai un zinātnei - savu nostāju pauda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Šāds aicinājums ir iekļauts arī IV PLZK dalībnieku manifestā.

Forumā izskanēja ļoti daudz dažādu atzītu speciālistu un viedokļu līderu minētu attīstības atslēgas vārdu un frāžu, nostādņu. Piemēram, digitālais darvinisms - izdzīvos tas, kurš vislabāk pielāgosies pārmaiņām; spēja domāt, lemt un rīkoties kopsakarībās, t.sk. apvienojot dažādu zinātņu un biznesa jomu zināšanas, līdzdarbojoties visa līmeņa, līdz starptautiskajam, procesos; maza valsts spēj būt dinamiska; aiz visiem pozitīviem pārmaiņu procesiem stāv gudrs un radošs cilvēks; lēmumu pieņēmējiem vajadzētu būt kompetentiem tajā, par ko tie lemj; jāpastāv līdzsvaram un visi spēki nav jāiegulda tikai eksaktajās zinātnēs; pētījumos iegūtos rezultātus jāprot interpretēt; precīzijas izglītība un precīzijas medicīna - individualizēta pieeja, jo maksimāli jāizmanto cilvēkpotenciāls; daudz lielākā mērā starpdisciplināra zinātne, izglītība; augstākā izglītība ir atbildīga par visas izglītības sistēmas kvalitāti, tā nevar būt atrauta no zinātnes un industrijas; jāizstrādā kompetenču kopums, kā braukt digitālajā okeānā; kritiskais resurss - sabiedrības starpdisciplināra sadarbība; atbildība par Latvijas nākotni - ekonomiskos, sociālos, vides resursus aiz sevis atstāt labākā stāvoklī.

Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV piedāvātajā Latvijas attīstības redzējumam ir līdzīgi galvenie akcenti. Jebkurā gadījumā bez spēcīgas izglītības un zinātnes sistēmas nākotnes Latvijas veidošanā neiztikt.

Zinātne nevar būt lieka greznība

Kongresa ievadreferātā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga precīzi un kodolīgi formulēja to, kāpēc arī mazai valstij ir nepieciešama sava spēcīga zinātnes bāze un zinātne nav lieka greznība. Zinātne savā būtībā ir saistīta ar valsts izaugsmi un tai ir neaizstājama loma iedzīvotāju izglītībā un attīstībā, ieskaitot adekvātas izpratnes veidošanā par varbūtības principiem, kļūdu robežām, cēloņu un seku ķēdēm, racionālā domāšanā. Tāpat ir nepieciešami kompetenti speciālisti pasaules zinātnes sasniegumu izvērtēšanai, un zinātni nevar ievest tikai no ārzemēm. Nav gudri atsacīties no fundamentālās zinātnes, jo tā ir pamatā arī lietišķajai zinātnei. Protams, zinātnes sasniegumu izskaidrošanai ir nepieciešams talants, tāpat kā pašā zinātnē.

Baiba Rivža, LZA LMZN priekšsēdētāja