Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 2.jūlijs
Zinātne ir neatņemama nacionālas valsts daļa, daļa no nacionālās
kultūras, izglītības, tautsaimniecības un drošumspējas. Latvijas valsts proklamēšanas
simtgades priekšvakarā Latvijas zinātnieki, pulcējoties IV Pasaules latviešu
zinātnieku kongresā, apliecina savu gribu aktīvi iesaistīties procesos, kas mūsu
valsti padarīs vēl stiprāku un tās iedzīvotājus par sevi drošākus un laimīgākus.
Lai Latvijā dzīvojošie cilvēki pārskatāmā laikā spētu sasniegt
to dzīves kvalitāti, ko ir sasnieguši pasaules visattīstītāko valstu iedzīvotāji,
justos droši un laimīgi savā zemē, zinātnei ir jābūt par vienu no Latvijas nākotnes
attīstības stūrakmeņiem. Ir pilnvērtīgi jāizmanto Latvijas zinātnes nozaru
potenciāls visā to daudzveidībā. Dzīves kvalitāte un nacionālās pašapziņas celšana
apturēs Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz citām valstīm, kas ir nopietns šī brīža
Latvijas ilgtspējas apdraudējums.
Latvijas zinātnieki ir gatavi jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem
Latvijā un starptautiski, ko spilgti apliecināja IV Pasaules latviešu zinātnieku
kongresa dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības
zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu
sekciju darbs. Plašie sadarbības tīkli un ciešās saites ar Latvijas izcelsmes
zinātniekiem visā pasaulē paplašina mūsu apvārsni un rada iespējas attīstībai
un izaugsmei.
Lai zinātne būtu viens no Latvijas attīstības stūrakmeņiem,
Latvijas valsts un privātā sektora viedokļu līderiem un sabiedrībai kopumā
kardināli jāpārvērtē savs redzējums par zinātnes lomu un uzdevumiem mūsu
sabiedrības attīstībā. Ir jāmaina attieksme pret zinātni un jānovērtē tās
potenciāls.
Latvijas zinātniekiem ir jāapzinās, ka šāda attieksmes maiņa ir
iespējama ar nosacījumu, ka zinātnieki aktīvi iesaistīsies sabiedriskajos
procesos un bez kavēšanās piedāvās risinājumus gan valsts, gan atsevišķu nozaru
un uzņēmumu attīstībai; bez īpaša pamudinājuma meklēs jaunus starpdisciplinārus
ceļus, kā ar fundamentālās un lietišķās pētniecības palīdzību ietekmēt
sabiedriski kulturālos un saimnieciskos procesus valstī.
Lai palielinātu Latvijas zinātnes devumu valsts nacionālajai
kultūrai, izglītībai, tautsaimniecībai, drošībai un drošumspējai un citos mūsu
attīstībai svarīgos jautājumos, nepieciešama ievērojama Latvijas zinātnes
jaudas palielināšana, kas nav iespējama bez būtiska publiskā un privātā finansējuma
palielinājuma. Būtiski - jaunām finansējuma programmām jābūt tieši saistītām ar
nozarēm un to stratēģiskajiem mērķiem.
Lai palielinātu Latvijas zinātnes jaudu un zinātnisko vidi
padarītu vairāk starptautisku, ir jāīsteno stratēģiska ilgtermiņa politika,
kuras galvenais uzdevums ir ātrā laikā atjaunot nozarēm nepieciešamo zinātnes
cilvēkkapitālu. Jaunas finansēšanas programmas un konkrēti uzdevumi, kā arī
Latvijas izcelsmes un citu valstu zinātnieku piesaiste Latvijas zinātniskajām
institūcijām ir konkrēts uzdevums, kas veicams jau tuvākajā laikā. Lai to
paveiktu, ir jāatver jaunas nacionāli finansētas valsts pētījumu programmas, un
pēcdoktorantūras konkursu nākamās kārtas aktīvi jāpopularizē ārpus Latvijas
robežām. Šie ir uzdevumi valdībai, zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem,
Latvijas Republikas vēstniecībām un Latvijas organizāciju starptautiskajām pārstāvniecībām.
Latvijas zinātnieki apliecina, ka augsti akadēmiskie standarti
un akadēmiskais godīgums, Latvijas zinātnes telpas atvērtība pasaules zinātnei
ir tie faktori, kas arī turpmāk uzturēs Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju
un reputāciju.
IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieki aicina
2019. gadu valstī noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības sistēmas
simtgades gadu.