DIGITĀLIE VIĻŅI MAINA PASAULI

5-10-2018

ATSKATS UZ II EIROPAS - LATVIJAS EKONOMIKAS FORUMU

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) septembrī divas dienas, 7. un 8., norisinājās LZA Ekonomikas institūta sadarbībā ar valsts pētījumu programmu EKOSOC-LV organizētais II Eiropas - Latvijas Ekonomikas forums "INDUSTRIĀLĀ rEVOLŪCIJA 4.0.: digitālā ekonomika, datu drošība un atbilstības labā prakse" ar dalībniekiem no vairāk nekā desmit valstīm. Neklātienes ievada uzrunā Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra šī pasākuma mērķi - "...paužu atbalstu iniciatīvām, kas rosina pie viena galda apsēsties un citam citu informēt zinātniekus un uzņēmējus. Šādi pasākumi ir svarīgi, lai ilgtermiņā veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju, produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas un eksporta ieņēmumu palielināšanos. Man ir pārliecība, ka, intensīvi un gudri strādājot, Latvija spēs nokļūt starp 10 Eiropas ekonomiski attīstītākajām valstīm. Vēl var teikt - starp 10 Eiropas Savienības valstīm ar visaugstāko iedzīvotāju labklājības līmeni, jo šie abi procesi - tautsaimniecības attīstība un labklājības līmeņa celšana - ir vistiešākajā mērā saistīti. Lai to panāktu, nedrīkst būt situācija, ka uzņēmēji pat nenojauš, ko ir izgudrojuši zinātnieki, kuriem savukārt neviens nav pateicis, ko vajag uzņēmumiem, lai tie varētu veiksmīgi attīstīties un konkurēt starptautiskajos tirgos. Jāsanāk kopā mūsu labākajiem prātiem no abām pusēm, lai kopīgiem spēkiem radītu produktus, kas kļūtu par ieguldījumu pasaules tehnoloģiskajā attīstībā".

Foruma organizētāja un norises vadītāja LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde, ievadot darbu, atgādināja pasākuma vadmotīvu: pasaule vairs nebūs tāda kā iepriekš - tā būs labāka. Šī pārliecība ir balstīta uz vairākiem iemesliem: pirmkārt, digitālā ekonomika nozīmē ne tikai biznesa efektivitātes un produktivitātes augšanu, bet kopumā ir vērsta uz katra cilvēka potenciāla un dzīves kvalitātes celšanu, jo digitalizācija ar viediem risinājumiem uzlabo valsts pārvaldi, dažādas visiem nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi, izglītību; otrkārt, pāreja uz liela apjoma datu apstrādi, informācijas ēru un komunicēšanu tajā ir liels izaicinājums personības izaugsmei, liek katram no mums mainīties straujāk nekā līdz šim; treškārt, vienotajā informācijas telpā, kurā dzīvojam, arvien vairāk notiek zinātnes, uzņēmējdarbības, izglītības, patēriņa mijiedarbe un vienotība, kas straujāk virza visa veida attīstību. Tāpēc, sekojot Eiropas izaicinājumam ieņemt līderpozīcijas digitālās ekonomikas attīstībā un viedo risinājumu ieviešanā tautsaimniecībā, viens no galvenajiem šī foruma mērķiem - apmainīties ar paraugpraksi un iezīmēt Latvijas kā ES valsts virzību uz konkurētspējas paaugstināšanu digitālās ekonomikas jomā.

Gan politikas, gan prakses līmenī sniegtie uzstādījumi forumā skaidroja ļoti aktuālus procesus, kas jau esošo vai sagaidāmo nebijušo pārmaiņu dēļ nereti ir pretrunīgi un nav tik pašsaprotami. Bet to gaita ir neapturama - kā nav atvirzāma pati nākotne. Tāpēc ziņojumos paustie kompetentie viedokļi atspoguļoti plašā apjomā.

 

Eiropas vienotais digitālais tirgus - tehnoloģiju izaugsmes un konkurētspējas balsts

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, gan I, gan II Eiropas - Latvijas Ekonomikas foruma patronese, strādājot EP arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, tieši nodarbojas ar digitālās ekonomikas un likumdošanas jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka ceturtās industriālās revolūcijas koncepcijas autora Klausa Švāba apgalvotais: progresējošās tehnoloģijas - mākslīgais intelekts, roboti, kvantu datori, lietu internets, nanotehnoloģijas - mainīs gan pašreizējo ekonomikas sistēmu, gan sabiedrību, gan dzīvesveidu, dod iespēju arī Latvijas ekonomiskajam izrāvienam. Tam ir galvenais nepieciešamais resurss - izdomas bagāti un radoši cilvēki, to vidū ierindojot zinātniekus.

Lai tehnoloģisko izrāvienu spētu īstenot tieši Latvijā, ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi. Pirmkārt, sakārtota nacionālā un Eiropas likumdošana, kam ir jāmotivē un jāveicina pētniecība, tehnoloģiju attīstība. Otrkārt, ir vajadzīgs jūtamāks finansiāls atbalsts pētniekiem, jaunuzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Treškārt, ne mazāk svarīgi ir sekmēt un atbalstīt starptautisko sadarbību pētījumu un inovāciju jomā. EP Inese Vaidere par vienu no personīgajām prioritātēm ir izvirzījusi šķēršļu novēršanu tiešsaistes darījumiem jeb darbu pie Eiropas vienotā digitālā tirgus. Zem digitālās ekonomikas "jumta" ir apvienoti noteikumi, kas attiecas gan uz digitālo tirgus darbību, gan uz e-komerciju, gan uz telesakariem. Vienoto tirgu iespējams iztēloties kā vienlaidus telpu, kur uzņēmumi var izmantot jaunās tehnoloģijas, un ir iespējams šķērsot Eiropu ar, kā mēdz teikt, vienu klikšķi.

Rezultātā Eiropā tiek radīta piemērota vide dinamiskām, novatoriskām un drošām tiešsaistes ekosistēmām, un tas veicina iedzīvotāju un uzņēmumu uzticību tiešsaistes pakalpojumiem. Pēc Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm šāda brīvība Eiropas ekonomikai varētu atnest līdz pat 415 miljardiem eiro gadā papildu finanses un radīt daudz jaunu darbavietu. Tieši vienoti standarti, taisnīgi nosacījumi un vienkāršota līgumu un likumu vide mudina tiešsaistē radīt jaunas modernas tehnoloģijas, piemēram, finanšu produktus. Funkcionējošs vienotais digitālais tirgus ir Eiropas tehnoloģiju izaugsmes un konkurētspējas balsts.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu šobrīd tiešsaistes ekonomikai jau ir ievērojami mazāk šķēršļu. EP ir izstrādāta un pieņemta virkne nozīmīgu likumdošanas aktu. Ja digitālā izaugsme ir apskatāma kā māja, tad kiberdrošība ir šīs mājas pamati. Kopš 2015. gada kiberuzbrukumu skaits ir trīskāršojies, un to negatīvā ietekme uz tautsaimniecību piecu gadu laikā ir augusi pieckārtīgi, tādēļ ir vajadzīga pret kiberuzbrukumiem droša infrastruktūra, lai ikvienā vietā varētu izmantot ātrdarbīgu savienojumu un problēmas novērst. Jau divus gadus ir spēkā Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva, kas reglamentē kiberdrošību un koordinē reaģētspēju. Kā arī jāmin EP balsojums šoruden par Eiropas mēroga sertificēšanas sistēmu, lai garantētu, ka produkti un pakalpojumi ir kiberdroši, kā arī par spēcīgāku Eiropas drošības aģentūru un pastiprinātu starptautisko sadarbību kiberdrošības stiprināšanai.

Kā zināms, dati ir vērtējami par ceturtās industriālās revolūcijas galveno izejmateriālu un vienu no lielākajām vērtībām, jo īpaši no plaša apjoma datiem tiek radīti inovatīvi produkti daudzās nozarēs. Ik sekundi viedtālruņi, energotīkli, automašīnas, mājsaimniecības ierīces, kā arī cilvēki savā ikdienā ģenerē datus aizvien lielākā daudzumā. Šos datus ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, īpašas platformas vāc un apstrādā, lai klientiem piedāvātu aizvien jaunus pakalpojumus un palielinātu savu konkurētspēju. Diemžēl datus, kā jebkuru resursu, var izmantot gan pozitīviem, gan nevēlamiem mērķiem, EP vienmēr ir ieņēmis pozīciju, ka ir jārod līdzsvars starp datu aizsardzību un inovācijām. Datu drošība un personas datu aizsardzība ir nozīmīgas ES pamattiesības, lai gan Vispārējo datu aizsardzības regula daudzos ir radījusi nesapratni, un ir jūtams, ka regulas interpretācijā viss nav kārtībā. Bet, ja apstiprināsies, ka regula ir pārspīlējums, tā tiks pārstrādāta. Tiek lēsts, ka Eiropas datu ekonomikas vērtība līdz 2020. gadam, tātad divu gadu laikā, varētu sasniegt 700 miljardus eiro, un tas veido 4% no visas ES ekonomikas.

Šā gada jūnijā EP tika panākta starpinstitūciju vienošanās par noteikumiem, kas likvidēs šķēršļus datu pārrobežu plūsmām, nodrošinot brīvu nepersonalizēto datu pārvietošanu arī pāri ES valstu robežām. Tas ir liels ieguvums uzņēmējiem, īpaši digitālajā nozarē, lai ātrāk un precīzāk varētu radīt inovatīvus risinājumus. Piemēram, lai izstrādātu jauna veida personalizētas zāles, ES pētniekiem nepieciešama piekļuve lielam skaitam pacientu medicīnas kartēm. Latvijai tas ir ļoti nozīmīgi, jo mūsu medicīnas tirgus tomēr ir neliels. Eiropas iekšējā tirgū šobrīd jau var runāt par piecām brīvības formām - cilvēku pārvietošanos, preču, pakalpojumu, naudas un arī datu apriti.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā šobrīd tiek strādāts pie automatizētu bezvadītāju transportlīdzekļu likumiskā satvara. Ja transportlīdzeklim nav vadītāja, kurš atbildēs par iespējamām sekām kļūmes gadījumā?! Sarežģīts jautājums. Būtu vēlams, lai nākamajā desmitgadē šie satvari kļūtu jau komerciāli pieejami. Arī Latvijā varētu strādāt, lai izveidotu automobiļu savietojamības programmatūras. Latvijas zinātnieki un speciālisti ir izcili šajās jomās.

 

Tehnoloģiju sacensībās nav veicināšanas balvu, ir tikai uzvarētāji un pārējie

Sagaidāms, ka līdz nākamās desmitgades beigām mākslīgais intelekts būs stimulējis pasaules ekonomiku ar līdz pat 13 triljoniem eiro, un šis mākslīgais intelekts tiek vērtēts kā stūrakmens absolūti jaunam ekonomikas virzienam un tas ievērojami samazinās izmaksas, jo ļaus simulēt dažādus aprēķinus, ļaus prognozēt cilvēku uzvedību. Lai IKT tehnoloģijas varētu spert patiešām lielu soli, nepieciešams vēl ātrāks internets. Tādēļ 5G savietojamības attīstība un izmantošana ir viena no EP prioritātēm, lai eiropiešus šajā ziņā neuzskatītu par atpalikušiem no Ķīnas vai ASV. Pērn, 2017. gadā, tika apstiprināta rezolūcija par Eiropas gigabitu sabiedrību un 5G, savukārt 2018. gada jūlijā tika panāktas pirmās vienošanās telekomunikāciju un radio spektru jomā.

Lai arī Latvijā un ES kopumā inovāciju vide uzlabojas, pieaug MVU un to e-komercija, citi pasaules reģioni sāk mūs apsteigt - Ķīna un ASV kopā veido 86% globālo investīciju mākslīgajā intelektā, bet ES tikai 14%. Kas Eiropai būtu jādara? Vispirms - konkurētspējīga izglītība, arī Latvijā to turpina uzlabot. Pašlaik pietrūkst ātruma, ambīciju un arī ieguldījumu inovāciju politikā. Digitālā tirgus izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem šajā digitalizācijas stimulēšanā, tas nodrošinās augstas klases savienojumu, tiešsaistes sabiedriskos pakalpojumus un attīstītu e-komercijas nozari. Būtiski ir investēt pasaules līmeņa datu ekonomikas infrastruktūrā un augstas kapacitātes savienojamībā, investīcijas ir atslēgas vārds. Jāveicina digitālo prasmju apguve labā līmenī, programmēšanas apguve jau ļoti agrīni, pat bērnudārzā.

Ja intelektuālie prāti Eiropā strādās kopā, t.sk. ideju apmaiņā un praktiskā sadarbībā zinātnē, tad arī Latvijas iespējas ir neierobežotas. Valdības uzdevums - vairāk atbalstīt zinātni, jo mūsu zinātnieki iziet starptautiskajā arēnā, taču nereti ir spiesti apkalpot kādu lielu valstu institūcijas, lai gan viņi paši varētu veidot ļoti nozīmīgus projektus. Tāpēc zinātniekiem ir jādod vairāk līdzekļu, t.sk. no ES budžeta. Ineses Vaideres kompetence ir arī darbs Budžeta komitejā - no ES Solidaritātes fonda panākti 17 miljoni Latvijai plūdu radīto zaudējumu segšanai. Nākotnē noteikti būs nepieciešams palielināt finansējumu digitālajai nozarei. Tehnoloģiju sacensībās nav veicināšanas balvu, ir tikai uzvarētāji un pārējie. Latvijai jābūt starp uzvarētājiem - ir visas iespējas tam, un par labu nāk arī šādas tikšanās.

 

Digitālā ekonomika un datu aizsardzība ir līdzāspastāvošas, nevis konfliktējošas

Eiropas Datu aizsardzības komisārs Džovanni Butarelli (Giovanni Butarelli) videouzrunā izcēla, ka starp digitālo izaugsmi un regulāciju nepastāv konflikts, jo tas nodrošina godīgumu un aizsardzību. Digitālā ekonomika un datu aizsardzība pastāv līdzās. Cilvēki apzinās vajadzību pēc visu šo jautājumu kopā risināšanas, pirms dažiem gadiem tas tā vēl nebija. Arvien skaidrāks kļūst, ka dominējošās norises, tehnoloģiju pielietojums koncentrējas neliela skaita ļoti apjomīgu uzņēmumu rokās, dominējošais biznesa modelis ir balstījies uz cilvēku personisko datu uzkrāšanu un izmantošanu. NVO, dažādas pilsoņu pārstāvniecības organizācijas ir lūgušas labāk regulēt šīs parādības - autortiesības, privātuma aizsardzību u.tml.

Ne vienmēr ir iespējams precīzi regulēt tādus aspektus, kas ir cieši saistīti ar tehnoloģiju straujo attīstību. Bet šāds mēģinājums ir Vispārējo datu aizsardzības regula - pēc četriem sarežģītu pārrunu gadiem un apmēram 4000 grozījumiem 2016. gada maijā ES tika pieņemts jauns likums privātās dzīves un telpas aizsardzībai. Daudzi ir nobažījušies par šīs regulas ietekmi, uzskata, ka ieviestie aizsargmehānismi kavēs mākslīgā intelekta, augsto tehnoloģiju attīstību. Vienlaikus ir daudz piemēru, kad automatizācija var novest pie diskriminācijas un atstumtības. Regula dod tiesības cilvēkiem netikt varmācīgi pakļautiem tādai praksei.

Regulas nolūks nav apslāpēt attīstību, tā tieši ir domāta, lai atbalstītu ilgtspējīgu inovatīvu darbību un tās izaugsmi. Tās mērķis ir veicināt savstarpēju cieņu un cilvēktiesību ievērošanu. Cieņa pret cilvēku privāto dzīvi un digitālo dividenžu taisnīgs sadalījums ir viena no tām pieejām, kam jāseko datu apstrādē un digitālās tautsaimniecības attīstībā. Briselē šī gada septembrī notika konference ar 91 valsts pārstāvniecību par datu aizsardzību, sākot globālu diskusiju par digitālo privātumu. Būtu naivi domāt, ka viens likums var nodrošināt taisnīgumu un tiesību ievērošanu, novērst pārkāpumus digitālajā pasaulē. Galvenais ir pacelties pāri tradicionālajiem priekšstatiem un veidot tādu tehnoloģiju attīstību, kāda ir nepieciešama cilvēkiem, bet, lai nenotiek pretējais, ka tehnoloģijas nosaka cilvēku dzīvi. Ir pēdējais brīdis ietilpināt vērtības tehnoloģiju kopainā.

Atgriežoties pie tā sauktajām digitālajām dividendēm, lieluzņēmumi izmanto milzīgus cilvēku personisko datu apjomus un gūst no tā labumu, neuzņemoties atbildību. Tehnisko gigantu biznesa modelis tā darbojas, un nedrīkst attiekties tik pielaidīgi pret šo shēmu. Tāpēc ES ar jaunu likumu norāda, ka personiskos datus nevar uzskatīt par pārdodamiem, iemaināmiem pret citiem labumiem. Tā ir vēlme pasargāt cilvēku digitālās dzīves. Par labumu gūšanu no personisko datu izmantošanas ir jāatskaitās kontrolējošajiem orgāniem. Cilvēkiem jāspēj uzticēties datu apstrādātājiem, un datu apstrādātājiem ir jādalās ar šo lielo spēku, ko tiem piešķir dati. Tāpēc Eiropas Datu aizsardzības komiteja strādā ar visām ieinteresētajām pusēm, lai nonāktu pie kopīga lēmuma. Ir jāizstrādā vienota ētiska pieeja tehnoloģiju izmantošanai, un tas jau pārsniedz viena likuma robežas.

Kā ilustratīvs piemērs likuma normu īstenošanas sarežģītībai bija nodokļu audita sabiedrības "WPNO" vadītāja Martina Ottena (Vācija) ziņojums par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktisko ieviešanu finanšu jomā pasaules mērogā pēc sabiedrības SIA "Robert Bosch" (Štutgarte) parauga. Tik lielā valstī kā Vācija ar 16 federālajām zemēm, kur katrā ir sava atšķirīga likumdošana, kā arī tik lielam uzņēmumam ar filiālēm visās pasaules malās datu aizsardzības ieviešana pēc jaunajām prasībām ir milzīgs izaicinājums. Uzraugošās institūcijas,
apdrošināšanas sabiedrības vēlas iekasēt soda naudas, savukārt uzņēmums pieņem darbā simtiem juristu, advokātu, nopietni uztverot datu aizsardzību un vēloties to risināt. Uzņēmuma datu aizsardzības kultūru diktē vadība - kā darbinieki apstrādā citu darbinieku, klientu datus. Grūtības rada tas, ka dati jau ir ievadīti daudzās sistēmās, turklāt pasaules mērogā, ņemot vērā darbības starptautisko raksturu, starpvalstu sūtījumus un komandējumus, personas dati ir uz desmitiem tūkstošiem rēķinu. Jāievēro arī likums, ka ar finansēm saistīti dokumenti uzglabājami noteiktu gadu skaitu. Kā, kad un cik daudz datu dzēst? No šo jautājumu risināšanas neizbēgs valstis, uzņēmumi, vēloties ieviest datu aizsardzību atbilstoši likumdošanai.

 

Taupa resursus un samazina kļūdu skaitu

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pievērsa uzmanību tam, ka sabiedrībā joprojām pastāv novecojuši priekšstati par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu tā sauktajās tradicionālajās nozarēs - lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, tās visbiežāk nesaistot ar modernizāciju. Bet Latvijas 74 tūkstoši lauksaimnieku ir saistīti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmu, ir LAD klienti. Pēc divu gadu darba sistēma ir atzīta par gana ērtu un viegli izmantojamu. Panākumu atslēga ir spēja ņemt vērā klienta prasības. Sistēma ir veidota nevis sarežģītajā IKT sistēmas speciālistu valodā, bet darbojas klientam saprotamā veidā, tiek arvien pilnveidota un pielāgota lietotāju vajadzībām. Sistēma pat nodrošina to, lai lauksaimnieks, piesakoties uz maksājumiem, nepielaistu kļūdas, "aizrāda", kad ir kaut kas aizmirsts vai neprecīzi norādīts. LAD ir ietaupījis ievērojamus resursus, samazinājusies administratīvā kapacitāte, jo nav vairs nepieciešama komunikācija papīra formātā, atgādinājumu vēstules u.tml. Ļoti svarīgi, ka beigušās problēmas ar platību pārklāšanos, kaimiņiem iezīmējot neprecīzas robežas, sistēmā šādas kļūdas parādās un maksājumus nevar saņemt ne viens, ne otrs kaimiņš, līdz nav veikti precizējumi un sniegti pareizi rādījumi. Šo pieļauto neprecizitāšu skaits ir samazinājies līdz 900, lai gan pirms tam bija vairāk nekā 10 tūkstoši.

Maksājumu izlietojuma un projektu īstenošanas kontrolei tiek veikta apsekošana ar droniem - lauksaimniekiem šādām vajadzībām tas ir jauns pasākums. Vairs cilvēks nestaigā un nemēra, neskatās meliorācijas sistēmas utt., un tas, ko viņam vajadzēja simtiem hektāru platībā darīt dienas garumā, tagad tiek veikts stundas laikā. Ir arī sākts izmantot satelītus divas reizes nedēļā bez maksas ar ES gādību, lai redzētu platības, kaut gan satelītu izšķirtspējas pagaidām nav tik lielas, lai noteiktu, kādas kultūras platībās ir iesētas. Tā ir tuva nākotne, ka tehnoloģijas, dodot precīzus datus, pavisam aizvietos cilvēkus šajās uzraugošajās funkcijās. Plūdu laikā Latgalē bija iespējams ļoti precīzi noteikt cietušās platības un, aizbraucot uz vietas pārliecināties, speciālistiem palīdzēja šīs tehnoloģiju iestrādes operatīvi veikt darbu un lauksaimniekiem ātri saņemt kompensācijas. Bez IKT šis process būtu daudz ilgāks.

VAS "Latvijas valsts meži" un mežinieki arī ļoti būtiski ir pievērsušies IT tehnoloģiju izmantošanai. Tādā lielā uzņēmumā, kas gadā nocērt apmēram 6 miljonus kubikmetru koksnes, loģistikas process tiek vadīts ar IT sistēmu palīdzību. Arī jaunās lauksaimniecības tehnoloģijas šobrīd ir saistītas ar visiem ražošanas ķēdes procesiem - sēšanu, mēslošanu, augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu, kartēšanu u.c. Ar GPS palīdzību tā jau ir lielo saimniecību ikdiena. Tas strauji attīstās, dodot ne vien resursu taupīšanu, bet arī tīrāku vidi, atgriešanos pie zaļāka dzīvesveida. Zemkopības ministrijas datu bāzes ir savienota ar pārraudzības un padotības iestāžu datu bāzēm, kā arī ar VID, Valsts policijas u.c. datu bāzēm. Bet Latvijā kopumā daudzu datu bāzu apvienošana ir jāturpina, lai katras ministrijas sistēmā nebūtu sava, no tā ieguvēja būs valsts, katrs iedzīvotājs.

Sabiedrības "Macklean" konsultants un lauksaimniecības digitalizācijas eksperts Filips Lundins (Zviedrija), daloties pieredzē par moderniem risinājumiem lauksaimniecībā savā zemē, uzsvēra to, ka dati ir nevērtīgi, ja ar tiem neko nedara. Aizvien uzlaboti datori un tehnoloģijas, lētāki sensori ļauj datus vākt, analizēt un kā ikdienā noderīgus ieteikumus atdot (pārdot) atpakaļ ražotājam, palīdzot tam kļūt efektīvākam. Augt var ne tikai tādā veidā, ka arvien lielāki lauki, vairāk sēklas, dārgāka tehnika, bet ar resursu labāku izmantošanu. Piemēram, piensaimniecības fermā ir novietota aerokamera, kas skenē govis divreiz dienā, un tādējādi ir iespējams laikus noteikt visizplatītākās slimības mastīta draudus un nepieļaut tās sākšanos. Ieguvums ir veseli lopi, neiztērēti līdzekļi par antibiotikām, nesabojāts piens un nepazaudēti klienti, kuri nevēlētos izmantot ķīmiski piesārņotu produktu. Biznesa modelis ir tāds, ka saimniecībai netiek pārdota kamera, bet tā maksā par skenējumiem. Cits piemērs - izsmidzinātājs ar 80 sensoriem skenē katru augu, tehnika pēc uzkrātiem, apstrādātiem un atpakaļ ievadītiem datiem pati spēj no trim ķimikālijām izvēlēties pareizo katrai nezālei.

 

Jāmācās no bērnudārznieka līdz valsts pārvaldes darbiniekam

LZA akadēmiķe, Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV vadītāja Baiba Rivža atgādināja, ka jau pagājušajā gadā I Eiropas - Latvijas Ekonomikas forumā tika izvirzīts mērķis: Latvijai jākļūst par viedvalsti, nevis lētā darbaspēka zemi, un ne velti EKOSOC-LV ir foruma organizēšanas partneris, jo Latvijas kā viedvalsts izaugsme ir arī EKOSOC-LV pētījumu objekts un sasaucas ar šī gada foruma tēmu un saturu, kurā digitalizācija, IKT uzsvērtas par visās tautsaimniecības nozarēs izmantojamu attīstības instrumentu. Tāpat LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija Latviju pārstāv starp 10 valstu partneriem Horizon 2020 projektā jeb tematiskajā tīklā 4D4F (Data Driven Dairy Decisions for Farmers / Uz precīziem datiem balstīta lēmumu pieņemšana piensaimniecībā), kas ir fokusēts uz sensoru tehnoloģiju piegādāto datu izmantošanas iespējām modernā piena lopkopībā - gan govkopībā, gan kazkopībā. Lai arī Latvijā digitalizācija lauksaimniecībā rit pilnā sparā, vēl daudz jāmācās un jāattīstās.

Kopumā digitalizācija ir milzīgs izaicinājums izglītībai, zinātnei un industrijai. Jau IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā izskanēja tēlainais salīdzinājums, ka esam pie digitālā okeāna, līdzīgi kā kādreiz Latvijas dižgars Krišjānis Valdemārs pie īstās jūras, un ir jāapgūst kompetenču kopums, kā braukt digitālajā okeānā, kaut kādā mērā tas nepieciešams ikvienam. Nav laika ilgi stāvēt krastā, ir "jākuģo", kas nozīmē nepārtraukti mācīties. Eksperti lēš, ka apmēram trešdaļa tagadējo profesiju pēc gadiem divdesmit vai pat mazāk vairs nebūs vajadzīgas, bet radīsies arī jaunas profesijas. Tāpēc industrijas 4.0 jaunais cikls un digitalizācija līdzās jauno augsto tehnoloģiju radīšanai nozīmē arī jauna tipa darbaspēka sagatavošanu un apmācību. Tagadējai bērnu un jauniešu paaudzei jau var nākties darba tirgū konkurēt ar robotiem. Tāpēc pilnīgi pašsaprotami, ka jaunā industrijas viļņa zināšanas jāintegrē visa veida un līmeņa izglītībā. Jāorientē cilvēki, ka esam mainībā, jāmācās gan bērniem, gan profesoriem, gan valsts pārvaldei.

Ikdienas sadzīve tāpat liecina par jaunu zināšanu nepieciešamību. Piemēram, Latvijā populārs teleoperators ievieš jauna līmeņa televīzijas pakalpojumu, un vienā rītā, paņemot televizora pulti, cilvēks vairs neprot atrast iecienīto kanālu un noskatīties gribēto raidījumu. Nelīdz dusmošanās par progresa vārdā sarežģīto dzīvi - jāsameklē instrukcija un jāmācās apieties ar jauno pakalpojumu.

Tautsaimniecības nozarēs tradicionālajai ražošanai un pakalpojumiem pievienojot digitalizāciju, iespējams veidot augstas pievienotās vērtības un inovatīvus produktus, nostiprināties vietējā un starptautiskajā tirgū. Jauni produkti lielākoties rodas uz dažādu nozaru saskares robežām, un tas pastiprina dažādu nozaru sadarbības nozīmi, attiecīgi arī dažādu zinātņu jomu sadarbības un pētniecības starpdisciplinaritātes nozīmi. Lielais izaicinājums joprojām ir zinātnes un industrijas ciešāka sadarbību.

 

Pasaule nekad vairs neattīstīsies tik lēni kā tagad

SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents un mācībspēks Juris Binde raksturoja zināšanas un pieredzi Latvijas ceļā uz viedvalsti. Pasaulē ir bijuši jau vairāki viļņi, līdz ar mikroelektronikas un digitālo sistēmu attīstību, kas būtiski ietekmējuši gan tehnoloģisko, gan sabiedrības attīstību kopumā. Pirmais vilnis jeb tā sauktais millennium vilnis - ap 2000. gadu, kad plaši izplatījās internets, kas nodrošināja tiešsaistes informācijas apmaiņu globālā mērogā. Nākamajos 10 gados strauji attīstījās mobilo telekomunikāciju veiktspēja, nodrošinot piekļuvi informācijai reālajā laikā gandrīz jebkurā vietā pasaulē. Trešais vilnis - tā sauktais lietu internets, kad pastāv liels daudzums dažādu sensoru un informācijas avotu, kuri savā starpā spēj apmainīties ar informāciju un nodrošināt daudz dažādu pakalpojumu kustībā. Ceturtais vilnis ir sagaidāms līdz ar piektās paaudzes mobilo tīklu jeb industriālās 5G tehnoloģijas komercializāciju un praktisku izvēršanu - pēc 2020. gada, jo šobrīd aktīvi tiek izstrādātas tehnoloģijas un veidota standartizācija starptautiskā līmenī. Šim jaunākajam vilnim raksturīgais - roboti, mākslīgais intelekts, informācijas apmaiņa ne tikai analogā līmenī, bet arī ar iespējām prognozēt, vadīt un veikt daudz dažādu citu procesu. Šobrīd gandrīz katram iedzīvotājam piederošā viedtālruņa skaitļošanas veiktspēja ir 60 tūkstošus reižu lielāka nekā tā bija NASA vadības sistēmai, kura nodrošināja Apollo misiju, nosēdinot cilvēku uz Mēness. Tātad 60 tūkstošu reižu lielāka iespēja ir katram viedtālruņa lietotājam. Pārfrazējot Mūra likumu, pasaule nekad vairs neattīstīsies tik lēni kā tagad.

Kas mainīsies tuvākajā laikā? Izvēršot piektās paaudzes tehnoloģisko sistēmu, tiek iegūta nākotnes IKT vide ar sensoriem un jau pieminētajiem riskiem par datu izmantošanu ne vienmēr labiem mērķiem. Tāpēc ir jābalstās uz veselo saprātu, lai tomēr sasniegtu tehnoloģiju ieviešanas svarīgāko mērķi - atbrīvot cilvēkus no netīra, garlaicīga un bīstama darba un vairāk vērības veltīt intelektuālam, radošam darbam. Mākslīgajam intelektam līdz cilvēka smadzeņu spējām vēl tāls ceļš ejams.

Digitālā izaugsme neglābjami skars katru. Jau šobrīd ir liels skaits iekārtu, kuras darbojas tīklos, bet tiek prognozēts, ka pēc 2020. gada cilvēks izmantos 3,5 viedierīces, trešdaļa darbosies autonomā režīmā, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus. Vairāk nekā miljards strādājošo saskarsies ar savu profesionālo vai sabiedrisko pienākumu paradumu maiņu, jo darba funkciju būtiski ietekmēs gan automatizācija, gan digitalizācija.

Tēlainā Saules sistēmas salīdzinājumā sensori un dati ir centrā, bet to nodošana dažādiem virzieniem līdzīgi kā astronomijā veido tikai apzināto planētu sistēmu (viedās mājas, pašbraucošās automašīnas, autovadīšanas asistenti, loģistika, automatizētās rūpnīcas un noliktavu sistēmas, reāllaika mākoņpiekļuve un reālā laika darbības mākoņvide, virtuālās darbvirsmas, virtuālās realitātes spēles, viedās drēbes u.c.), noteikti tiks atklātas vēl daudzas līdz šim nezināmas "planētas", tās aptvers arvien vairāk nozaru. Sensoru un to savāktās informācijas daudzums ir pirmais būtiskais faktors, lai varētu apstrādāt liela apjoma datus un tālāk izmantot gan mākslīgā intelekta, gan citu risinājumu veidošanā. Vienkāršo sensoru pieprasījuma apjoms ir pieaudzis par 650% un līdz ar ražošanas efektivitātes pieaugumu šo sensoru cena ir samazinājusies trīskārtīgi. Sensoru pieejamība ir ļoti būtiska, jo tālāk tas nodrošina datus un datos balstītus lēmumus, kas ir nākotnes virzītājspēks. No visiem pasaules datiem 90% ir radīti pēdējo divu gadu laikā. Otrs būtiskais faktors ir tehnoloģiskā vide - 5G tīkls un tehnoloģijas, kas nozīmē ne tikai ātrumu un pārklājumu, bet arī virkni funkciju, kuras tiks nodrošinātas sensoriem un citām iekārtām šajā digitālajā vidē, bet datu pārraides ātrums neapšaubāmi ir būtisks.

 

Visiem jākļūst par digitālajiem iezemiešiem

Digitāla ozola attēls demonstrē, kas nepieciešams kļūšanai par viedvalsti: pamatīgs stumbrs - gudri cilvēki - ir šādas attīstības pamatā; saknes ir gudro cilvēku radītās jaudīgās tehnoloģijas; lapas ir datos balstīta ekonomika; zīles - spēcīga partnerība un starpdisciplināra sadarbība. Latvijā šobrīd ir uzsākta virkne projektu starp ražošanas uzņēmumiem, pakalpojumu sniedzējiem un universitātēm, akadēmiskās pētniecības struktūrām, jo lietišķo pētījumu veidā iespējams radīt to, ko līdz šim neviens pasaulē nav radījis.

Latvija ir viens no līderiem sakaru infrastruktūras veidošanas ziņā, bet arī tas jāturpina, lai neatpaliktu. IKT nozares attīstība ir atvērusi jaunu lappusi Latvijas tautsaimniecībā - IKT pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā pēc Eurostat ziņām 2017. gadā ir virs ES vidējā, virs 50% (daļa valstu, lielākoties veco, ir priekšā Latvijai, bet vairākums valstu, īpaši jaunpienācēju, atpaliek no Latvijas, Igaunija gan ir priekšā ar 62%, Lietuva ar 38% - aiz Latvijas). Tas stiprina pārliecību, ka Latvijā izvēlētais IKT nozares attīstības un paplašināšanas ceļš ir pareizs. Nozare būtiski ietekmē valsts budžetu gan tiešā, gan netiešā veidā. IKT nozares maksājumi budžetā dažādos nodokļu veidos ir pieauguši no 289 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 356 miljoniem eiro 2017. gadā, arī IKT nozares eksports piedzīvo strauju izaugsmi. Uz attīstību vērstam digitalizācijas procesam ir liels nākotnes potenciāls. Arī 86% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir attīstīta digitālā vide. Vienlaikus ir jāceļ sabiedrības digitālās izglītotības un prasmju līmenis, sākot no bērnības, bet, lai vienīgās nav spēlīšu prasmes.

Latvija ir virs OECD valstu vidējā % īpatsvara tā saukto digitālo iezemiešu ziņā - interneta lietotāji, kas internetu sākuši lietot pirms 6 gadu vecuma. Bērni un jaunieši ir gatavi dzīvei digitālajos džungļos, bet tajos būtu jāorientējas arī pārējām paaudzēm. Jāmaina domāšana un vismaz lietotāja līmenī jāizprot digitālo jautājumu būtība. Latvijā gan ir augsts interneta banku lietošanas procents.

Liels neizmantots digitalizācijas potenciāls ir uzņēmumu produktivitātes un līdz ar to konkurētspējas paaugstināšanā. Pēc aptauju datiem lielākā daļa uzņēmumu vadītāju apzinās, ka digitalizācija ir veids, kā paaugstināt konkurētspēju un eksportspēju. Vienlaikus pastāv virkne atrunu, kāpēc uzņēmuma darbu nav iespējams uzlabot digitalizācijas veidā, no zināšanu trūkumam līdz finansēm. Vairumam uzņēmumu ir 24% neizmantotu iespēju. Pat pie esošās ražošanas struktūras Latvijā ir ievērojamas produktivitātes paaugstināšanas rezerves. Iespējas ir viedi jāizmanto, lai ceļš no idejas, domām līdz darbiem kļūtu arvien īsāks. Nepieciešams ātrāks temps.

 

Cilvēks ir augstāks par tehnoloģijām

Neizbēgamo digitalizācijas uzvaras gājienu kontrolē cilvēks, un tā tam būtu jāpaliek. Šādi nomierinoši un vienlaikus arī brīdinoši akcenti izskanēja vairāku referentu viedokļos. Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, skaidrojot sarežģīto mākslīgā intelekta un robotu radīšanas procesu, ļāva noprast, ka, lai gan roboti "tik drīz mūs neizspiedīs", var pienākt "kurš kuru" laiks, ja akli uzticēsimies digitālajai pasaulei un ļausim tai sevi pakļaut, savus datus jau esam atdevuši mājas lapām un sociālajiem tīkliem. Bet ir sarežģīti pilnībā atdarināt cilvēka daudzdimensionālo smadzeņu fenomenu. Datorsistēma pasauli redz izplūdušu, apmēram kā izskatās foto no Marsa, ar vāji redzamiem objektiem. Cilvēks pasauli redz trīs dimensijās, robots - tikai divās. Lai uzbūvētu ideālo robotu, trūkst trīsdimensionālās redzes, valodas, neironu tīklā būtu jāiedabū pasaules modelis. Taču pētījumiem un eksperimentiem arī šajos virzienos ir arvien labāki rezultāti. Pozitīviem mērķiem un pamatotām cilvēku vajadzībām ir izmantojami esošie sasniegumi. Diemžēl no izpētītā tikai daļu ievieš ražošanā, kas ir ne vien ar zinātnieku spēkiem risināms jautājums.

Zinātnisko un humānistisko pētījumu fonda prezidente Pamela Bernabei (Šveice / Itālija) priekšlasījumā "Dzīvojam realitātē vai fikcijā? Memētiskā un dabas informācija tehnoloģiju un interneta laikmetā" kā galveno priekšplānā izcēla cilvēka radošumu, kas ir dabiska cilvēka būtības daļa un nav aizstājama ar mākslīgu imitāciju. Arī ražošanā digitalizācija vienmēr būs palīginstruments, uzņēmuma individualitāti, atšķirīguma priekšrocības spēs nodrošināt cilvēku radošums. Tam attīstīties palīdz starpdisciplināras pieejas izglītībā, mācīšanās skatīties uz procesiem no daudziem skatupunktiem, "atslēgu saņemšana no iespējami daudzām durvīm".

Uzņēmuma "Accenture Latvia" inovāciju vadītājs Kristaps Banga pievērsās arī tehnoloģiju izmantošanai sociāliem mērķiem. Piemēram, pasaulē ir tuvu miljardam bēgļu, kas dzīvo bez oficiālas identitātes, un tā ir problēma, kad nepieciešams izmantot medicīnas, izglītības pakalpojumus. Ar biometrijas palīdzību iespējams saglabāt datus un izveidot identitāti. Atbalstu neredzīgajiem sniedz sistēma, kas datorredzi spēj translēt uz tekstu un to uz balsi. Ir daudz dažādu digitālu rīku un sistēmu, kas cilvēkiem ļauj gan labāk socializēties, gan saņemt ērtus pakalpojumus sadzīvisku jautājumu risināšanai.

Roboti nemaksās nodokļus, virtuālajā un īstajā pasaulē vienota ētika

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta
Aigara Rostovska vadītajā paneļdiskusijā starp foruma dalībnieku uzdotajiem jautājumiem referentiem ne viens vien bija morāli ētiskas dabas. Piemēram, uz jautājumu, vai roboti maksās nodokļus, atbilde skanēja, ka nemaksās, jo tie nav juridiskas personas, roboti ir darba rīki, var būt ar rokām un kājām, bet bez smadzenēm, var pamanīt to, kas datos ir, bet neko jaunu paši izgudrot nevar. Vai par datu izmantošanas ētiku - visus gadījumus nav iespējams pārvērst par jurisdikcijas situāciju ar līgumiem uz 50 lappusēm, jānostiprinās pieredzei, ka klients izvēlas to konsultācijas firmu, to ražotāju, kas ciena viņa datus. Darbošanās digitālajā un virtuālajā vidē neatceļ ētiku - tai ir jābūt vienādai visur.

Foruma otrajā dienā norisinājās darbs sekcijās - par IKT sasniegumiem dažādās tautsaimniecības nozarēs: viedie risinājumi industriālajā digitalizācijā, transportā, loģistikā, pilsētpārvaldībā, vadītājs LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna Gundars Bērziņš; jurisprudencē, datu drošībā, kiberdrošībā, finanšu un globālo biznesa pakalpojumu sektorā, vad. Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs; inženierija un tehnoloģijas 4.0. industrijai, vad. RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna; viedie risinājumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, vad. EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža. No darba grupās minētajām daudzajām jomām secināms, ka digitalizācija kļūst par visās tautsaimniecības nozarēs izmantojamu attīstības instrumentu, kas Latviju tuvina izvirzītajam viedvalsts mērķim. Bet forums dod vēl vienu tikpat nozīmīgu secinājumu - jo vairāk digitalizējamies, jo lielāks uzsvars liekams uz cilvēciskajām vērtībām.

Sagatavoja Ausma Mukāne


No kreisās: zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, LZA akadēmiķe Baiba Rivža, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, LMT prezidents Juris Binde.


Foruma organizētāja un vadītāja LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde.


Rit pusotra simta foruma dalībnieku reģistrācija.

Foto D. Lapiņš

Powered by Elxis - Open Source CMS