2018. gada 22.-23. oktobrī Igaunijas Zinātņu akadēmija (IZA) ar vērienīgu starptautisku konferenci ar zīmīgu nosaukumu - "Akadēmiju padomdevēja loma informācijas sabiedrībā" atzīmēja savu 80. gadu pastāvēšanas jubileju. Konferenci IZA bija organizējusi kopā ar sadarbības partneriem - Igaunijas Zinātnes padomi, Tartu universitāti un inovatīvu uzņēmumu TalTech. Konferences bukletu ievada zīmīgi vārdi: "Galvenais zinātņu akadēmiju uzdevums, kā to formulējusi Francijas Zinātņu akadēmija, ir dubults: zinātnes virzīšana uz priekšu un padomu došana valdības institūcijām. Tas ir dubults aicinājums, un ar laiku tas pastiprinās, sekojot tam, kā un kad vien mūsu zināšanu bāze progresē".

Konferences organizētāji neslēpj, ka konferences tematu rosinājuši abi lielie notikumi - Igaunijas simtgade un Akadēmijas astoņdesmitgade. Abi notikumi rosina vēlmi pārskatīt akadēmiskās vides un valsts vadības savstarpējās attiecības. Jaunu zināšanu radīšana ir un paliek zinātņu akadēmiju uzdevums, taču mūsdienu akadēmijai pieaug pieprasījums pēc zinātniski pamatota padoma. Konferences mērķis bija uzklausīt un izstrādāt jaunus priekšlikumus un mehānismus, kā sniegt zinātniski pamatotu padomu mūsdienu sabiedrībā, ko raksturo augsts informācijas piesātinājums. Konferences temats atvasināts no pasākuma "Tallinn Call for Action" un SAPEA (Science Advice for Policy by European Academies) sanāksmes, kas notika Igaunijas prezidentūras ES Padomē laikā 2017. gada oktobrī.

Konferences organizētāji atzīst, ka saturīga padoma sākums un stūrakmens ir izcila zinātne un "lielās bildes" vai apstākļu un notikumu saistības izpratne. Šādas zinātnes sniegtās zināšanas, ja tās ņem vērā valstisko lēmumu pieņēmēji un īstenotāji, var izmainīt katra indivīda dzīvi un sabiedrības attīstību kopumā. Atbilstoši šai koncepcijai, konferences programma bija sadalīta trīs daļās: (1) zinātnes vēstījums, vai kā radīt zināšanas; (2) kā izcilu zinātni pārveidot par padomu; un (3) padomu saņēmēju viedoklis (pamatojoties uz secinājumu, ka neīstenots padoms, tāpat kā nepublicēts pētījums, ir bezjēdzīgs).

IZA konference patiešām bija starptautisks notikums, ar bagātu un kvalitatīvu ārzemju ziņotāju sastāvu. Programmas pirmajā daļā par zinātnes vēstījumu referēja profesors Sirds Klotings (Sierd Cloetingh), divu Eiropas līmeņa organizāciju - Academia Europaea un COST Asociācijas - prezidents, prof. Antonio Loprino (Antonio Loprieno), arī divu Eiropas līmeņa organizāciju Šveices Mākslas un zinātņu akadēmijas un All European Academies prezidents, un Dr. Katriena Maes (Katrien Maes), Eiropas Pētniecības universitāšu līgas (League of European Research Universities, LERU) ģenerālsekretāra vietniece. Katrienas Maes ziņojuma galvenās tēzes plašākā izklāstā ir paredzēts publicēt LZA Vēstu A daļas ziemas izlaidumā.

Otrajā daļā ziņojumus sniedza Dr. Johanness Klampers (Johannes Klumpers), Eiropas Komisijas Zinātnes padomdošanas mehānisma vienības (Science Advice Mehanism (SAM) Unit) vadītājs, un prof. Janušs Bujnickis (Janusz Bujnicki), SAM augsta līmeņa grupas dalībnieks. Prof. Jorge Hoits (Jorge Huete) stāstīja, kā Nikaragvas Zinātņu akadēmija, izmantojot zinātniskus padomus, spēja aprurēt ekonomiski izdevīga, bet videi kaitīga ūdensceļa - Interokeānu kanāla, izveidošanu Nikaragvā.

Konferences trešajā daļa ziņojumus sniedza lēmumu pieņēmēji - zinātņu akadēmiju padomu saņēmēji un izmantotāji. Konferences dalībnieki uzklausīja Dr. Roberta-Jana Smitsa (Robert-Jan Smits), bijušā Eiropas Komisijas Pētniecības un attīstības direktorāta vadītāju, prof Marju Lauristini (Marju Lauristin), bijušo Igaunijas sociālo lietu ministri un Eiropas Parlamenta deputāti.

Katrā sadaļā bija paredzēti vairāki īsi ziņojumi, ko sniedza zinātnieki, uzņēmēji un valsts un zinātnes vadības organizācijas. Konferencē piedalījās un sekciju vadībā vai debatēs bija dzirdami arī prof. Edvīns Krauzers (Edwin Kreuzer), Hamburgas Dabas un humanitāro zinātņu akadēmijas (Academy of Sciences and Humanities in Hamburg) prezidents, prof. Kari Raivo (Kari Raivio) no Somijas Zinātņu akadēmijas (Finnish Academy of Science and Letters), prof. Marts Sarma (Mart Saarma) no Helsinku universitātes, VE Kristofs Eihorns (Christoph Eichhorn), Vācijas vēstnieks Igaunijā, Anna-Mari Koriata (Anne-Marie Coriat), Apvienotās Karalistes un Eiropas Pētniecības jomas Aicinājuma trasta (UK and Europe Research Landscape, Welcome Trust) vadītāja, Igaunijas uzņēmēji, Pētniecības un attīstības padomes, Eiropas Savienības un Igaunijas valsts institūciju pārstāvji (to skaitā Eiropas Komisijas viceprezidents (2004-2014) Sims Kallas (Siim Kallas)) un citi.

Konferencē piedalījās Igaunijas kaimiņvalstu - Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas, Somijas zinātņu akadēmiju pārstāvji, kas īsajā apsveikumiem veltītajā brīdī neskopojās ar siltiem vārdiem un sadarbības faktu apliecinājumiem. Sveicienus un tiešā nozīmē "svarīgas" dāvanas no Latvijas Zinātņu akadēmijas puses (izdevumu "Latvija un latvieši" un jauno igauņu tautas eposa "Kalevdēls" (Kalevipoeg) atdzejojumu latviešu valodā) veda akad. Baiba Rivža un Raita Karnīte. Dāvanas izpelnījās aplausus, un "Kalevdēls" pat sajūsmas izsaucienus zālē. Šķiet, LZA goda locekļa Guntara Godiņa devums patiešām ir labs piemērs Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbībai. Baudot Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzsauktās vakariņas viņu senatnīgajās telpās Tallinas centrā, abas LZA "delegātes" apkopoja pieredzi un secināja:

• IZA rīkotā konference bija saturīga, informatīva, veltīta aktuālai tēmai par akadēmiju un universitāšu lomu sabiedrībā, un iegūtās zināšanas noderīgas;
  
• tā patiešām bija starptautiska konference, starp ziņotājiem bija augsta līmeņa ārzemju speciālisti;
• konferencē par akadēmju un universitāšu lomu piedalījās ne tikai zinātnieki, bet arī uzņēmēji,
• valdības pārstāvji konferencē netika īpaši izcelti un cildināti, tomēr konferenci atklāja Eiki Nestors (Eiki Nestor), Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs, sekcijā ziņojumu sniedza pazīstamā igauņu politiķe Marju Lauristine un debatēs bija iespēja uzklausīt vairāku Igaunijas valsts institūciju un Eiropas Parlamenta pārstāvju viedokļus;
• IZA 80 pastāvēšanas gadu fakts tika pieminēts gaumīgi un neuzbāzīgi, atzīmēts ar vērtīgu pasākumu un nelielām, bet gaumīgām niansēm (piemēram, visas IZA darbinieces bija rotājušās ar vienādām šallītēm), dziļas vēsturiskas saknes IZA dibināšanai netika izceltas.

akadēmiķe Raita Karnīte,
LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja