Ar pēdējo pētījumu rezultātā gūtajiem atklājumiem un atziņām par Latvijas vēsturi pirms 100 gadiem intervijā LV portālam stāsta LZA korespondētājloceklis, LU profesors, vēsturnieks Ēriks Jēkabsons.

"Tam procesam, kas šeit norisinājās no 1918. līdz 1920. gadam, nebija vienota nosaukuma arī Latvijas laikā (starpkaru periodā). Brīvības cīņas bija viens no tiem, kas tautā iedzīvojās. To, starp citu, iekļāva arī Konversācijas vārdnīcā. Taču īpašu nozīmi tas ieguva jau ulmaņlaikos, kad šie notikumi zināmā mērā tika padarīti nacionāli romantiski, tāpat kā šis termins, kas ir nepareizs kaut vai tāpēc, ka visi, kas bija iesaistīti tanī procesā, - pilnīgi visi cīnījās par brīvību. Sākot ar Stučkas boļševikiem un beidzot ar vācbaltiešiem, tikai izpratne par to, ko katrs saprata ar brīvību, bija pilnīgi atšķirīga no tās, ko mēs šodien saprotam ar vārdiem - Brīvības cīņas. Lai sagrautu ilūzijas, ka mēs zinām šo norisi, lai parādītu, cik patiesībā šis laiks ir pretrunīgs un sarežģīts, atliek pateikt, ka 1918.-1920. gadā šeit atradās 14 armijas un vēl kādi astoņi nacionālie formējumi citās vienībās, ieskaitot ķīniešu rotas Sarkanajā armijā."

Visu interviju lasiet šeit .