Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa
aicina piedalīties ekspertu konsīlijā

„Zinātnes politika - humanitāro un sociālo zinātņu loma valsts un sabiedrības attīstībā"

Konsīlijs notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē,
Akadēmijas laukumā 1, Senāta zālē (2. stāvā),
2019. gada 27. martā plkst. 14.00-16.00

Konsīlijā aicināti piedalīties Latvijas Saeimas deputāti, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji, neatkarīgi eksperti zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumos un NVO pārstāvji.

Konsīlija mērķis ir izvērtēt un formulēt humanitāro un sociālo zinātņu lomu valsts un sabiedrības attīstībā.

Zinātnes pasaulē pastāv divas lielas zinātņu kopas - dabas zinātnes un humanitārās un sociālās zinātnes (HSZ). Abām nozarēm ir vienots mērķis - kalpot valsts un sabiedrības attīstībai, taču izpratne par to, kā mērāma atbilstība šim mērķim, atšķiras.

Zinātnē, tāpat kā citās nozarēs, paplašinās starpnozaru sadarbība un bagātināšanās. Piemēram, HSZ pētījumos tiek izmantodas dabas zinātnēs radītas metodes un tehnoloģijas (matemātiskie aprēķini un modeļi, IT), savukārt dabas zinātnes nereti izmanto HSZ atklātās problēmas par savas izpētes bāzi (sabiedrisko procesu modelēšana matemātikā, zāļu izstrāde seko sociālo procesu radītām tendencēm u.tml.). Neskatoties uz arvien pieaugošo zinātņu nozaru savstarpējo saplūšanu, starp abām nozarēm pastāv nezūdošas atšķirības, kas izriet gan no pētniecības īpatnībām (vairāk individuāls darbs HSZ, vairāk kolektīvs darbs dabas zinātnēs), gan zinātniskā darba devuma veida (lieli individuāli darbi (monogrāfijas) HSZ, nelieli, koncentrēti kolektīvi darbi (raksti) dabas zinātnēs), gan tirgus (galvenokārt vietējais tirgus HSZ, globālais tirgus dabas zinātnēs). Šīs atšķirības jāņem vērā, lai izveidotu pilnvērtīgu zinātnes politiku un tām ir jāparādās, norādot zinātņu nozaru atbilstību kopējam mērķim.

Eksperti noklausīsies IZM sagatavoto ziņojumu par valsts politiku humanitāro un sociālo zinātņu jomā pēdējos gados, un apspriedīs un pieņems tēzes par humanitāro un sociālo zinātņu lomu valsts un sabiedrības attīstībā.

Šis ir četrpadsmitais LZA HSZN konsīlijs.

Skaidrojums par konsīlija norisi

Konsīlijs ir ekspertu sanāksme, iepriekšēja gatavošanās un liela auditorija nav paredzēta un nav nepieciešama. Tā nav ne konference, ne seminārs, kur norunā runas un tās publicē, bet aktuālu problēmu kompetents, neatkarīgs un daudzpusīgs izvērtējums. Konsīlijs ir atklāts un debašu saturs ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību pieejams plašai sabiedrībai. 

Ekspertu skaits - ne vairāk kā 10 - 15, visi tiek lūgti izteikt savu viedokli.

Konsīlija rezultāts - ziņojums un tēzes - tiek apkopoti „Konsīlija slēdzienā" un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti laikrakstā „Zinātnes Vēstnesis", žurnālā "LZA Vēstis" un LZA mājaslapā.