LZA Uzraudzības padomes ziņojums LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2018. gadā

5-04-2019

Saskaņā ar LZA Statūtiem LZA 2016. gada Pavasara pilnsapulce ievēlēja LZA Uzraudzības padomi (turpmāk tekstā UP) septiņu cilvēku sastāvā: no iepriekšējā sastāva Juri Krūmiņu, Āriju Meikališu, Andri Ozolu, no jauna - Juriju Dehtjaru, Edīti Kaufmani, Īzaku Rašalu, Nikolaju Sjaksti. Padomes locekļi pārstāv visas Akadēmijas nodaļas. Aizvadītajā laika periodā UP veica darbības saskaņā ar uzdevumiem, kuri noteikti UP nolikumā. UP darbība no 2018. gada septembra līdz decembrim laika ziņā sakrita ar pēc IZM iniciatīvas un ar SIA "CSE COE" auditoriem veikto sistēmas "LZA darbības lietderība" iekšējo auditu. Šī audita 15 ieteikumu (apstiprināti IZM 16.01.2019.), kas vērsti uz LZA darbības pilnveidošanu un stratēģisko mērķu aktualizēšanu, realizācijas gaitu UP skatīs 2019.gada laikā.

LZA darbības atbilstība LZA Hartai un Statūtiem, LZA pilnsapulces, Senāta,
prezidija un valdes lēmumu izpilde

Saskaņā ar LZA Statūtu 5.5 punktu LZA UP izskatīja pilnsapulču, Senāta, Prezidija un Valdes darbību un lēmumu izpildi. Sēdes notiek regulāri, LZA Hartai un Statūtiem atbilstoši un tajās tiek risināti LZA un Latvijas zinātnei aktuāli jautājumi. LZA Hartas un LZA Statūtu pārkāpumi nav konstatēti. LZA turpina spēlēt svarīgu lomu Latvijas sabiedriskajā dzīvē, lielā mērā pateicoties ne tikai LZA prezidentam Ojāram Spārītim, bet arī akadēmiķiem Raitai Karnītei, Jānim Krastiņam, Andrejam Ērglim, Andrejam Krasņikovam un citiem. UP pozitīvi vērtē LZA Prezidija un LZA ģenerālsekretāra Andreja Siliņa sekmīgos centienus nepieļaut LZA izslēgšanu no Zinātniskās darbības likuma attiecībā uz VPP, kā arī jauna zinātniski pētnieciskā institūta - Eiropas politikas pētniecības institūta nodibināšana LZA struktūrā. Šī institūta izveidošana liecina par LZA kā zinātniski pētniecisku iestādi. Projektu konkursā institūta pieteiktie projekti no ekspertiem tika augstu novērtēti, tomēr tie tika iekļauti 87% projektu grupā, kam finansējuma nepietika.

Veiksmīgi turpinās tradīcija atzīmēt nozīmīgākos zinātniskos sasniegumus, kas vainagojas ar svinīgu un kupli apmeklētu ceremoniju "Gada balva zinātnē". Liela nozīme bija rakstu krājuma "Latvija un latvieši" iznākšanai - tā atvēršana notika 2018. gada 16. maijā. Sagatavota LZA Gadagrāmatas drukas un elektroniskā versija. UP uzteic LZA Senāta zinātniskās sekretāres Almas Edžiņas organizatorisko darbu Gadagrāmatas latviešu valodā sagatavošanā par LZA līdzekļiem. Pirmoreiz ir sagatavotas arī LZA gadagrāmatas 2019 izdevums angļu valodā - kā krāsains un ilustrēts zinātnisku rakstu žurnāls par aktualitātēm un vērtībām Latvijas zinātnē, kas spēj uzrunāt starptautisku auditoriju un piesaistīt to sadarbībai ar LZA. Izdevumā 1/5 no tā apjoma aizņem informācija par LZA vēsturi un struktūru. Gadagrāmata angļu valodā izdota par sponsoru līdzekļiem, to sagatavoja redkolēģija ar LZA Ārzemju sakaru nodaļas vadītāju Ilzi Trapencieri kā atbildīgo redaktori un LZA Goda locekli Nameju Zeltiņu kā zinātnisko redaktoru dabaszinātnieku tekstiem. Angļu gadagrāmata tiks izplatīta ārvalstu vēstniecībām, ārvalstu zinātņu akadēmijām, kā arī kalpos kā Latvijas zinātnes reprezentatīvs izdevums.

2019. gada sākumā gaismu ieraudzīja T. Jundža gatavotais informatīvais buklets angļu valodā "Latvian Academy of Sciences" - uz apm. 35 lpp - izdots ar LZA kolēģu sagatvotu informāciju un ar LZA finansējumu.

Ir daži lēmumi, par kuru izpildi UP neizdevās atrast informāciju. 2018. gada12. jūnijā LZA Senāts atbalstīja AIP aicinājumu 2019. gadu noteikt par Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas gadu, nosakot augstāko izglītību un zinātni par 2019. gada prioritāti. Dokumentos UP neatrada atbildes uz šo aicinājumu. 2018. gada 15. un 29. oktobra Prezidija sēdēs viceprezidents Andrejs Ērglis iepazīstināja ar vēlamo LZA un LZP sadarbības modeli.

LZA uzdevumu izpilde sakaros ar valsts institūcijām, augstskolām un
ārpus-akadēmiskām zinātniskām organizācijām

LZA sadarbība ar valsts institūcijām, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un dažādām ārpus akadēmiskām organizācijām ir bijusi aktīva. LZA pārstāvji aktīvi iesaistījušies Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē, diskusijās ar Izglītības un zinātnes ministriju par izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar zinātnes attīstību un finansēšanu. Paplašinājusies sadarbība ar citām ministrijām. Jau tradicionāli (12. reizi) parakstīts sadarbības līgums ar Zemkopības ministriju un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Nostiprinājusies sadarbība ar Ekonomikas ministriju, kas uzsākusi valsts pētījumu programmas projektu finansēšanu. LZA atbalstījusi iniciatīvu par citu ministriju iesaisti VPP finansējuma nodrošināšanā no sava budžeta vai to pārraudzībā esošo valsts kapitālsabiedrību peļņas daļas. Šāda modeļa ieviešana prasa laiku. LZA ir norādījusi IZM, ka nelabvēlīga ir bijusi pārrāvuma radīšana VPP finansēšanā virknē zinātnes nozaru.

Ir turpinājušās līgumattiecības un sadarbība ar SIA "L'OREAL BALTIC", UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, SIA "ITERA Latvija", a/s "Latvenergo", a/s "Grindeks", AS "Latvijas gāze", A/s "Latvijas Dzelzceļš", RTU Attīstības fondu, Rīgas pašvaldību. Šo u.c. līgumu ietvaros norisinājušies konkursi, kuros Latvijas zinātnieki, tostarp LZA locekļi ir saņēmuši mecenātu atbalstītas balvas par nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē.

Par komunikāciju ar sabiedrību, augstskolām, pašvaldībām un uzņēmumiem īpaši jāuzteic LZA Valsts pētījumu programma EKOSOC-LV (vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža). Šīs programmas ietvaros divos gados organizēti 9 forumi, no kuriem 4 notikuši 2018. gadā. Programmu noslēdzot, izdota monogrāfija "Simtam pāri. Viedā Latvija", kas atspoguļo 4 gadu laikā paveikto. Minētai programmai raksturīgi, ka zinātniskā pētniecība veikta starpinstitucionāli un starpdisciplināri, piedaloties visām universitātēm un reģionālajām augstskolām, attīstība ir pētīta un modelēta kompleksi no tautsaimniecības transformācijas, resursu, demogrāfijas, vides, pārvaldības, tiesiskā ietvara un zināšanu sabiedrības viedokļa.

Pozitīvi vērtējama izgudrojumu un inovāciju izstāde "MINOX 2018", kas aptvēra visus Latvijas reģionus un bija plaši apmeklēta. Savu prasmi demonstrēja individuālie izgudrotāji, pētniecības institūti un augstskolas. Uzteicama ir LZA iniciatīva organizēt diskusiju starp augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem un uz Saeimu kandidējošo partiju pārstāvjiem.

LZA pārziņā esošo žurnālu u.c. izdevumu redkolēģiju un administrācijas darbs

LZA pārziņā ir avīze "Zinātnes Vēstnesis" (LZA, LZP un LZS laikraksts) un žurnāls "LZA Vēstis" (A daļa - sociālās un humanitārās zinātnes, B daļa, angļu valodā - dabaszinātnes, eksaktās, tehniskās un lietišķās zinātnes). Avīze "Zinātnes Vēstnesis" publicē materiālus par notikumiem LZA nodaļās, par LZA, LZS, LZP lēmumiem, kā arī par promocijas darbu aizstāvēšanu. 2018. gadā izdots 21 numurs, t.sk. divi krāsaini numuri (metiens 1000 eks., publikāciju skaits 234). Krāsainie numuri pieskaņoti LZA pavasara pilnsapulcei un IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresam. "Zinātnes Vēstnesis" arvien ir gaidīts institūtos un augstskolās. Tas šogad atzīmēs 30 gadu jubileju.

Žurnāla "LZA Vēstis" A daļa (sociālās un humanitārās zinātnes) - nav referēta starptautiskās datu bāzēs SCOPUS un Web of Science. Žurnāla "LZA Vēstis" B daļa (dabaszinātnes, eksaktās, tehniskās un lietišķās zinātnes) - sadarbojas ar starptautisko izdevniecību Sciendo, kas nodrošina žurnāla pieejamību internetā "Open Access" režīmā. B daļa ir indeksēta starptautiskā datu bāzē SCOPUS un citās - kopā 44 starptautiskās datu bāzes un referatīvos žurnālos, t.s. Web of Science datu bāzēs. Ir iesniegti pieteikumi vairākām citām datu bāzēm, t. sk. Medline.

LZA finansiālā darbība, īpašuma pārvaldīšana un līdzekļu izmantošana

Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izlietojuma kontroli. LZA valdījumā ir šādi nekustamā īpašuma objekti: augstceltne Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 un zemes gabals 12,5 tūkst kv.m platībā un garāža Dzērbenes ielā 27a. Zinātnes namu Jūrmalā Vikingu ielā 3 2007. gadā LZA ir nodevusi VAS "Privatizācijas aģentūra" valdījumā. Izmaiņas Zemesgrāmatā tiks veiktas pēc īpašuma privatizācijas pabeigšanas - objekta jaunajiem īpašniekiem.

Saskaņā ar Hartu, LZA darbība tiek finansēta no: 1) valsts budžeta; 2) ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. 2018. gadā akadēmijai nebija neviena dāvinājuma. LZA budžeta finansējums 2018. gadā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem bija 1,06 miljoni EUR. 94% no šī finansējuma veidoja finansējums LZA darbības nodrošināšanai, no kuriem vairāk nekā ½ (57%) bija LZA Valsts emeritēto zinātnieku pabalsti (570 tūkst. EUR). LZA īpašuma apsaimniekošanu nodrošina Lietu pārvalde. 2018. gadā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pēc LZA augstceltnes tehniskā stāvokļa un apsaimniekošanas pārbaudes secināja, ka LZA nodrošina pilnvērtīgu augstceltnes apsaimniekošanu.

Finansējums saskaņā ar IZM noslēgtajiem līgumiem 2018. gadā bija nepietiekams, lai nodrošinātu visu LZA funkciju sekmīgu izpildi. Tas ir konstatēts arī Audita ziņojumā. Lai nodrošinātu noslēgto līgumu izpildi, LZA veica finansējumu 60,65 (2017. gadā 67,5) tūkst. EUR apjomā no saviem saimnieciskās darbības ieņēmumiem (nedzīvojamo telpu noma, konferenču organizēšana, telekomunikāciju pakalpojumi un autostāvvietu noma). Zinātniskajiem institūtiem un tiem pielīdzinātām institūcijām bez maksas tiek piešķirtas telpas un orgtehnika konferenču organizācijai. LZA tehniskie darbinieki - sekretāres un padomnieki, ārlietu daļas darbinieki ir spiesti strādāt par LZA statusam un atbildības kritērijiem neatbilstoši zemu atalgojumu.

Augstceltnes kopējā iznomātā platība 2018. gadā bija 4,97 tūkst kv.m. (t.sk. 15% zinātniskiem institūtiem un tiem pielīdzinātām organizācijām, 42% komercstruktūrām, 43% sastāda iznomātās auditorijas un konferenču zāles). Telpu nomas izcenojumi tiek apstiprināti LZA Valdē. 2018. gadā augstceltnes telpas tika izīrētas 79 nomniekiem. 2018. gada beigās augstceltnē ir arī brīvas (nav telpu nomas līgumi) 24 telpas 560 kv.m. platībā, kas sastāda 9,2% no kopējās lietderīgās ēkas platības. Augstceltnes ēkas izmantošana telpu nomas biznesā nav visai efektīva, jo lielu daļu kopējās platības aizņem zāles, vestibili, koridori un neizmantojamas palīgtelpas. Lielas stiklotas virsmas sadārdzina apkures un ventilācijas izdevumus. Rīgā ir visai liels brīvo biroja telpu piedāvājums, konkurence ir ļoti liela.

Turpinājums nākamajā numurā.

Powered by Elxis - Open Source CMS