Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Edgars Katajs bija tulkotājs, pedagogs, japāņu un ķīniešu valodas autoritāte Latvijā.

Edgara Kataja tēvs, valcēnieks Kārlis Krišjāņa dēls "Kattai" 1904. gada Japānas kara ar Krieviju rezultātā ticis iesaukts cariskās armijas karadienestā. Viņš nosūtīts uz Tālajiem Austrumiem, kur apmācīts par lokomotīves mašīnistu. Pēc kara, 1913. gadā, tēvs salaulājies ar Alīdu Meļķis Valkas baznīcā un, kā raksta Edgars Katajs, Mandžūrijas kalnu vai darba iespēju vilināts, devies atpakaļ strādāt Mandžūrijas dzelzceļā. 1923. gada 3. februārī nelielā dzelzceļa ciematā Buhedū piedzimst Edgars Katajs.

Edgars Katajs Ķīnā beidzis Harbinas Kristīgo apvienības vidusskolu un Ziemeļmandžūrijas universitātes Ekonomikas fakultāti, 1945.-1950. g. strādājis Harbinā par tulku PSRS ģenerālkonsulātā, 1945. -1955. g. strādājis par ķīniešu valodas docētāju un tulku Harbinas Politehniskajā institūtā.

Kopš 1955. gada dzīvoja Rīgā. Ilgus gadus mācījis japāņu valodu Latvijas Universitātē, ir bijis nozīmīgs starpnieks Latvijas un Japānas biedrību un Rīgas un Kobes kontaktos, neaizstājams tulks iebraukušām Japānas delegācijām.

Tulkojis grāmatas: no ķīniešu valodas - Lu Siņa "Izlase" (1957, kopā ar R. Ozoliņu), ķīniešu stāstu krājumu "Runājošais koks" (1959, kopā ar M. Gulbi), Lao Še "Rikša" (1963, kopā ar J. Čākuru); no japāņu valodas - T. Jamasiro "Ratiņu dziesma" (1966), S.Endo "Sieviete, kuru es pametu" (1971), J. Kavabatas stāsti "Sniegu valstībā" un "Tūkstoš dzērvju" (abi 1975, arī pēcvārds), Dz. Gomikavas "Tā dzīvo cilvēks" (1979, arī pēcvārds), S. Komacu romānu "Japānas nogrimšana" (1982), krājumu "Japāņu detektīvs" (1986, arī sastādītājs un pēcvārda autors), N. Nemuras "Savrupgājiens uz Ziemeļpolu" (1989), T.Isikavas romānu "Niedres vējā" (1994), Dz. Taņidzaki eseju "Ēnas cildinājums" (2000) u.c. Sarakstījis grāmatas "Japānas kultūra", "Ķīnas kultūra" (abas 1989), "Japāna: vakar un šodien" (1994), atmiņas par mācībām un dzīvi Ķīnā "Zem desmit valstu karogiem" (2000). Periodikā publicējis japāņu un ķīniešu stāstu tulkojumus, ap 70 rakstu par ķīniešu un japāņu literatūru.

2001. gadā Katajs, kurš bija Latvijas - Japānas biedrības priekšsēdētājs, tika apbalvots ar Svētā Dārguma ordeni, ar Zelta stariem un ar kakla lenti (The Order of the Sacred Treasure, Gold Rays with Neck Ribbon).  Minētais apbalvojums tika piešķirts par Edgara Kattai ilgstošu un būtisku ieguldījumu Japānas un Latvijas draudzības sakaru stiprināšanā un japāņu valodas popularizēšanā. Edgars Kattai ir pirmais Latvijas pārstāvis, kuram piešķirts Japānas valsts apbalvojums.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību aizgājēja tuviniekiem, kolēģiem un skolniekiem!

Atvadīšanās trešdien, 10. aprīlī, plkst. 12 no Pļavnieku kapiem Rīgā.