Šī gada 2. un 3. maijā Viļņā, Lietuvas Zinātņu akadēmijas pilī, kas atrodas galvaspilsētas centrālajā ielā, pāris simtu metru attālumā no Vecpilsētas un Viļņas katedrāles, notika Baltijas Zinātņu akadēmiju kārtējā konference. Par tās galveno zinātnisko tēmu lietuvieši bija izraudzījušies - risināt gēnu problēmas, kas atspoguļojās arī konferences nosaukumā "Gēni: no pagātnes līdz nākotnei". Tēmas aktualitāte ir iezīmēta ar šī gadsimta lielo atklājumu - cilvēka genoma noskaidrošanu, kā arī Lietuvas zinātnieku pastiprināto interesi par dzīvības zinātnēm.

Konferencē piedalījās starptautiski atzīti pētnieki no visām trim Baltijas valstīm, kā arī no Vācijas un Somijas. Latvijas delegācijas dalībnieki nolasīja piecus referātus konferences pirmajā dienā, kura bija veltīta molekulārai ģenētikai, genoma pētījumiem un to pielietojumiem. Kopējā klausītāju auditorija bija 65 cilvēki. Atklāšanas uzrunās piedalījās visu trīs Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju prezidenti Tarmo Somere (Soomere), Jūras Banis (Banys) un Ojārs Spārītis, kā arī Polijas ZA viceprezidents Romualds Zabielskis (Romuald Zabielski) un Somijas ZA pārstāve, profesore Sirpa Jalkanena (Jalkanen). Ievadrunās izskanēja divas labas domas: (1) sabiedrībai ir vajadzīgi pierādījumos balstīti padomi (T. Somere) un (2) ir vajadzīga alianse Baltijas valstu starpā. Šo Raiņa domu klātesošajiem atgādināja LZA prezidents O. Spārītis.

Tartu Universitātes Genoma centra direktors, profesors Andress Metspalu atklāja zinātnisko sesiju. Par viņa publikāciju un pētījumu kvalitāti liecina >110 publikācijas dažādos Nature sērijas žurnālos (visvairāk - 64 publikācijas - Nature Genetics). A. Metspalu referāts skāra plašu virzienu - no biobankas līdz personālai medicīnai. Runājot par otrā tipa cukura diabētu, viņš izvirzīja iedzimtos poligēnos riska rādītājus. Vīriešiem pēc 70 gadu vecuma risks saslimt ar otrā tipa diabētu tuvojas 45%, kas tikai pieaug, palielinoties aptaukošanās procesam.

LZA īstenais loceklis Jānis Kloviņš dalījās savā pieredzē, kombinējot biobanku un veselības aprūpes sistēmas resursus, lai veiktu efektīvus ģenētiskos pētījumus Latvijā. Genoma datubāze Latvijā apvieno 35000 paraugus, kas veido tikai 1,5% no populācijas. Otrā tipa diabēts un metformīna ietekme uz to bija galvenais ziņojuma priekšmets. Noskaidrots, ka 30% gadījumos ar metformīnu slimība netiek ietekmēta. Jautājums - kā palielināt efektivitāti un kā atrast jaunus zāļu mērķus? Pētījumu rezultātā atrastas vairākas interesantas lietas, kas ietekmē mikrobiomu caur epiģenētiskajiem mērķiem - specifiska DNS metilēšana, ietekme uz ADAM8. Rezultātā metformīns aktivē insulīna ražošanu un inhibē holesterīna ražošanu.

Vācijas profesors Štefans Rose-Johns (Stefan Rose-John) no Ķīles Universitātes saistīja iekaisumu procesus ar vēzi, iedarbojoties caur diviem proteīniem - interleikīnu IL-6 un metālproteāzi ADAM17. Viņa pētījumu subjekts - ģenētiski noteikts zarnu vēzis (colorectal cancer). Viens no darba secinājumiem bija, ka reģeneratīvā un sargājošā IL-6 iekaisumu aktivitāte tiek regulēta ar ADAM17 palīdzību.

LZA īstenās locekles Jekaterinas Ērenpreisas lekcija bija izteiktā filozofiskā manierē un bija cieši saistīta ar esošo paradigmu maiņu - šūnu pārprogrammēšanu. K. Ērenpreisas grupa >15 gadus sadarbojas ar angļu pētniekiem no prof. Marka Kraga (Mark S Cragg) grupas. Savā lekcijā autore stāstīja par vēža atavistisko teoriju un pāreju uz pirmatnējo vienšūnu organismu gēnu tīklu. Lai raksturotu lekcijas atraktivitāti un vērtību, pieminēšu tikai dažas akadēmiķes prezentācijā izvirzītās tēzes: vēzis ir apliecinājums sarežģītībai; vēzis pēc būtības ir rezistents; vēzis ir tuvāk dzīvības sākumam; krūšu vēža šūna ir briesmīga, bet estētiski skaista.

LZA īstenais loceklis Nikolajs Sjakste ziņoja par saviem pētījumiem sadarbībā ar Viļņas Universitātes zinātniekiem DNS un proteīnu mijiedarbības noskaidrošanā. Šī mijiedarbība nosaka tālākās kompleksu funkcijas, bet G kvadrupleksu loma šūnu kodolu organizācijā tika parādīta kā galvenais pētījumu rezultāts.

Divas Latvijas pārstāvju lekcijas bija saistītas ar ģenētikas metožu pielietojumu graudaugu un augļu koku pētījumos. LZA īstenais loceklis Īzaks Rašals nodarbojas ar graudaugu ģenētikas metožu aprobāciju un pielietošanu. Atbilde uz jautājumu - kāpēc jānodarbojas ar kultūraugu audzēšanu un to ģenētiku ir saprotama, redzot audzēšanas mērķus. Un tie ir - augstākas ražas, augu rezistence pret dažāda veida stresu un produktu kvalitāte. Kāpēc vajadzīga kultūraugu ģenētiskā daudzveidība? Lai palielinātu ziemcietību un izturību pret jaunām slimībām! Augu ģenētiskās daudzveidības pētījumi veikti kopš 1995. gada, pateicoties starptautiskai sadarbībai, kas plaši attīstījusies Baltijas un Ziemeļvalstu starpā. Sadarbības rezultāti vienmēr tika apspriesti Baltijas ģenētiķu kongresos, no kuriem nesenākais norisinājās Rīgā, 2018. gada oktobrī.

LZA korespondētājloceklis Gunārs Lācis par savu kultūraugu pētījumu objektiem izvēlējies saldos ķiršus un smiltsērkšķus, un no sēņu slimībām - ābeļu kraupi (venturia inaeugalis). Ja smiltsērkšķu vidū galvenie izaicinājumi bija jaunu kultivāru izveidošana, tad saldajiem ķiršiem noteicošā bija apputeksnēšanas kvalitāte. Katrā gadījumā tika apskatīti vairāk nekā 100 genotipi, ieskaitot S-gēna alēles. Darbā tika izmantoti arī Kanādas latviešu selekcionāra Kārļa Lapiņa pētījumi. Ābeļu kraupja gadījumā netika atrasta cieša sakarība starp slimību un gēniem, tāpēc nākotnes uzdevumi ir saistīti ar jaunu gēnu meklējumiem, kas būtu atbildīgi par rezistenci.

Par ZA Eiropas cilvēku ģenētisko daudzveidību lekciju lasīja Tartu Universitātes Genoma Institūta direktors Maits Metspalu. Viņš Kalifornijas Universitātē Berklijā 2012.-2013. gados ieguva zināšanas seno DNS (ancient DNA) pētīšanas metodēs un seno DNS rekonstrukcijā. Igaunijas biobankas dati parādīja, ka ir lielas ģenētiskas atšķirības starp DA Igaunijas (2300 genoma paraugi) un pārējās Igaunijas (200000) datiem. Ģenētiskā analīze uzdod arī vēl citus jautājumus, uz kuriem atbildes prasa nākotnes pētījumus, jo izrādās, ka 40% Igaunijas vīriešu Y hromosoma ir no Sibīrijas.

Pirmās dienas konferences noslēgumā svinīgi tika pasniegtas Baltijas Zinātņu akadēmijas medaļas trim Baltijas valstu ievērojamiem ģenētiķiem par augstiem sasniegumiem savā zinātnes nozarē un par zinātniskās sadarbības stiprināšanu Baltijas valstu - Lietuvas, Igaunijas un Latvijas - starpā. Medaļu saņēma Tartu Universitātes profesore Maris Lāna (Laan), Viļņas Universitātes profesors Vaidutis Kučinsks (Kučinskas) un LZA akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors Īzaks Rašals.

Konferences otrā diena bija veltīta tikai lietuviešu pētījumu ziņojumiem dažādās, ar sabiedrību saistītās ģenētikas jomās - lingvistika un arheoģenētika. Seši runātāji iepazīstināja ar Lietuvas un Baltijas valstu iedzīvotāju etnoģenēzi. Ģenētikas metožu piesaistīšana pētījumiem mūsdienās ļauj pārskatīt gan nepilnīgu, gan strīdīgu vēstures faktu interpretāciju. Kā interesantākās būtu jāpiemin Lietuvas ZA īstenās locekles, profesores Grasildas Blažienes salīdzinošais pētījums par trim baltu valodām. Viņas pētījums bija saistīts ar lietuviešu valodas izcelsmes pārskatīšanu. Agrāk uzskatīja, ka baltu valodas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu-slāvu atzaram. Baltu valodās runāja galvenokārt teritorijās, kas Ziemeļeiropā plešas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jūras. Pētnieki viņus parasti uzskatīja par vienas valodas saimi, kas sadalīta divās grupās: rietumbaltiem (satur tikai izmirstošas valodas) un austrumbaltiem (satur divas dzīvās valodas - lietuviešu un latviešu). Austrumu tiltu diapazons reiz sasniedza Urālu kalnus. Senprūšu - rietumbaltu valoda, kas izzudusi 18. gadsimtā, ir visarhaiskākā no baltu valodām. Tagad virzienā no rietumiem uz austrumiem iedalījums ir sekojošs: Pomerānijas-Rietumu-Austrumu-Dņepras baltu valodas. Seno arheologu iegūto paraugu DNS pētniecība un to nozīme Lietuvas vēstures izzināšanā bija Lietuvas ZA akadēmiķa, profesora Rimanta Jaunkauska (Rimantas Jankauskas) ziņojuma priekšmets. Lietuvas Vitauta Dižā Universitātes profesors Darjuss Danusevičs (Darius Danusevičius) ziņoja par Eiropas starpvalstu pētījumiem par skotu priedes migrāciju Eiropā pēdējā pēcledus periodā.

Tikai nedēļu pirms šīs konferences - 25. aprīlī - Lietuvas ZA Bioloģijas, medicīnas un ģeozinātnu nodaļa un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa sadarbībā ar Viļņas Universitāti un Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centru organizēja konferenci-diskusiju "Genoma rediģēšana - izaicinājumi un iespējas". Tās atklāšanā runāja Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors J. Banis un nodaļu vadītāji - profesors Zenons Dabkevičs (Zenonas Dabkevičius) un profesors V. Kučinsks.

Profesors Virgīnijs Šikšnis (Virginijs Šikšnys) no Viļņas universitātes iepazīstināja ar genoma rediģēšanas tehnoloģijām un atzīmēja, ka tās paver neierobežotas iespējas gan medicīnā, gan lauksaimniecībā. Augu selekcijā genoma rediģēšanas ceļš ir ievērojami īsāks nekā medicīnā. Genoma rediģēšana ir kontrolēts process, un to nevajadzētu attiecināt uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra profesors Gintars Valinčus (Gintaras Valinčius) parādīja ekonomisko izdevīgumu, ko dod CRISPR tehnoloģiju pielietošana. Politiķi nav pietiekami apņēmīgi, lai apstiprinātu CRISPR metodes piemērošanu, lai gan liela skaita uzņēmumu dibinātāji, kas spēj pielietot CRISPR metodi (Thermo Fisher un citi), ir zinātnieki, kas ir gatavi tās veiksmīgai piemērošanai. Šie uzņēmumi strādā ar inovatīvām un drošām tehnoloģijām, ražo bioloģiskus produktus ar augstu pievienoto vērtību un ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem. Runātājs uzsvēra, ka būtu lietderīgi Lietuvā izveidot genoma rediģēšanas tehnoloģiju un kompetences centru, lai veiktu pētījumus un veiktu uzņēmējdarbību.

Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētījumu centra direktors Dr. Gintars Brazausks (Gintaras Brazauskas) sniedza pārskatu par genoma modifikācijas un rediģēšanas metožu pielietošanas pieredzi un perspektīvām lauksaimniecībā un norādīja, ka šobrīd pasaulē tiek kultivētas desmit ģenētiski modificētas augu sugas. ĢMO audzē 24 valstis un importē 43 valstis, starp tām arī Eiropas Savienība (ES). 2015. gada ES regula sniedz iespēju dalībvalstīm brīvi izvēlēties ĢMO audzēšanu. Atšķirībā no ĢMO, gēnu rediģēšanas metožu izmantošana atbilst patērētāju vēlmēm un ir droša, un šī iemesla dēļ ierobežojumus, ko piemēro ĢMO, nevajadzētu attiecināt arī uz gēnu rediģēšanas metodēm.

Ieviešot genoma modifikācijas un rediģējot pētījumus dārzkopības un olerikultūras jomā, profesors Vidmants Stanis (Vidmantas Stanys) atzīmēja, ka augļu un dārzeņu īpašības, kas ir labvēlīgas patērētājiem, tika izstrādātas ar gēnu rediģēšanas palīdzību. Gēnu rediģēšanu raksturo ārkārtīgi augsta precizitāte. Šī metode palīdz izstrādāt tādas augu un patērētāju kvalitātes īpašības kā augu rezistence pret vīrusiem un bagātināt tos ar labvēlīgu iedarbību.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka gēnu rediģēšana ir inovatīva tehnoloģija, kas ievērojami paplašina pašreizējās iespējas pilnveidot kvalitatīvus produktus un rūpēties par cilvēku un dzīvnieku veselību. Tā kā ir ļoti svarīgi izskaidrot gēnu rediģēšanas tehnoloģiju iespējas un priekšrocības plašai sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem, konference izstrādāja rezolūciju, ko parakstīja Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. J. Banis, Viļņas universitātes rektors prof. Artūrs Žukausks (Artūras Žukauskas), Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centra direktors. G. Brazausks un viens no šīs tehnoloģijas saņēmējiem prof. V. Šikšnis. Rezolūciju apstiprināja un parakstīja 28 konferences dalībnieki - Lietuvas Zinātņu akadēmijas locekļi, profesori, doktoranti un speciālisti. Ar Rezolūcijas tekstu var iepazīties LZA mājaslapā.

Nākamā Baltijas ZA intelektuālās sadarbības konference paredzēta Tallinā 2021. gadā, un, visticamāk, tā risinās inženiertehniskās zinātnes problēmas.

Dr.chem. Pēteris Trapencieris,
LZA īstenais loceklis

Baltijas Zinātņu akadēmijas medaļas pasniegšana akadēmiķim Īzakam Rašalam. No kreisās: Tarmo Somere, Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Īzaks Rašals, Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Jūras Banis, Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents

Foto V. Valuckiene (Lietuvas Zinātņu akadēmija)