Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa š.g. 27. martā rīkoja ekspertu konsīliju „Zinātnes politika - humanitāro un sociālo zinātņu loma valsts un sabiedrības attīstībā"

Konsīlija mērķis bija izvērtēt un formulēt humanitāro un sociālo zinātņu lomu valsts un sabiedrības attīstībā.

Zinātnes pasaulē pastāv divas lielas zinātņu kopas - dabas zinātnes un humanitārās un sociālās zinātnes (HSZ). Abām nozarēm ir vienots mērķis - kalpot valsts un sabiedrības attīstībai, taču izpratne par to, kā mērāma atbilstība šim mērķim, atšķiras. Zinātnē, tāpat kā citās nozarēs, paplašinās starpnozaru sadarbība un bagātināšanās. Piemēram, HSZ pētījumos tiek izmantotas dabas zinātnēs radītas metodes un tehnoloģijas (matemātiskie aprēķini un modeļi, IT), savukārt dabas zinātnes nereti izmanto HSZ atklātās problēmas par savas izpētes bāzi (sabiedrisko procesu modelēšana matemātikā, zāļu izstrāde seko sociālo procesu radītām tendencēm u.tml.). Neskatoties uz arvien pieaugošo zinātņu nozaru savstarpējo saplūšanu, starp abām nozarēm pastāv nezūdošas atšķirības, kas izriet gan no pētniecības īpatnībām (vairāk individuāls darbs HSZ, vairāk kolektīvs darbs dabas zinātnēs), gan zinātniskā darba devuma veida (lieli individuāli darbi (monogrāfijas) HSZ, nelieli, koncentrēti kolektīvi darbi (raksti) dabas zinātnēs), gan tirgus (galvenokārt vietējais tirgus HSZ, globālais tirgus dabas zinātnēs). Šīs atšķirības jāņem vērā, lai izveidotu pilnvērtīgu zinātnes politiku, un tām ir jāparādās, norādot zinātņu nozaru atbilstību kopējam mērķim.

Šis bija četrpadsmitais LZA HSZN konsīlijs.

Pilns ziņojuma teksts lasāms šeit (pdf.).