ZINĀTNES VĒSTNEŠA JAUTĀJUMI

13-09-2019


Publicitātes foto - Valsts prezidenta kanceleja

TIEŠI ZINĀTNIEKU RADOŠAIS,
DROSMĪGAIS UN IZZINOŠAIS
PRĀTS NODROŠINA VALSTS
IZAUGSMI NĀKOTNĒ!

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTAM
Dr.h.c.iur. Egilam LEVITAM

Sveicam Jūs Valsts prezidenta amatā! Savā runā tūlīt pēc ievēlēšanas Saeimā Jūs teicāt, ka būsiet visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents. Vai varam paļauties, ka Jūs, pats būdams zinātnieks, būsiet arī visu Latvijas zinātnieku prezidents? Vai saredzat ceļus, kā panākt, lai Latvijas zinātnieki justos novērtēti, vajadzīgi savai valstij?

Lai Latvija būtu gudra, moderna, ilgtspējīga un tiesiska valsts, zinātnieki ir neatņemama sabiedrības daļa. Tieši zinātnieku radošais, drosmīgais un izzinošais prāts nodrošina valsts izaugsmi nākotnē. Zinātnieku lomu mūsu valsts labklājībā plānoju izcelt arī turpmāk, piemēram, organizējot Zinātnes dienu pilī, veidojot diskusiju par aktuālajiem tematiem un apmeklējot ar zinātni saistītus pasākumus. Plānoju arī regulāras vizītes Latvijas izcilākajos institūtos un pētniecības grupās.

Vairākās intervijās Jūs esat minējis, ka jau pēc gadiem desmit globalizācijas un tehnoloģiju ietekmē dzīvosim pilnīgi citā sabiedrībā un mums to būtu jāparedz un jāgatavojas jau tagad. Ko šajā sakarā varētu un vajadzētu darīt Latvijas zinātniekiem, kādos virzienos pavērst pētījumu projektus?

Viennozīmīgi ir jāapzinās, ka mūsdienu zinātne ir starptautiska zinātne, ikdienas darbs sadarbojoties ar kolēģiem no visas pasaules. Ir vairāk vērības jāpievērš kvalitatīvam, pasaulē pieprasītam pētniecības rezultātam. Nodarbojoties ar pasaulē aktuālākajām tēmām, darot to pēc visaugstākajiem kritērijiem un kopā ar pasaulē spēcīgākajiem ārvalstu zinātniekiem, mēs paši būsim tie, kas veidos nākotni, nevis tai sekos.

Būdams Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors tiesību zinātnē, Jūs regulāri atradāt laiku piedalīties visdažādākajos zinātnieku forumos, esat daudzu zinātnisku publikāciju autors un līdzautors. Vai turpmāk arī radīsiet laiku zinātnei un varam Jūs gaidīt Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcēs un kongresos?

Lai īstenotu iecerētās pārmaiņas valstī, Valsts prezidenta amats tuvākajos četros gados prasīs ievērojamu laika un pūļu ieguldījumu. Līdz ar to aktīvs darbu zinātnē šobrīd nav mana prioritāte, tomēr atsevišķos gadījumos mēģināšu tam pievērsties - tagad, piemēram, gatavoju lekciju, lai uzstātos zinātniskā LU Juridiskās fakultātes notikumā. Šobrīd strādāju pie tā, lai netieši uzlabotu zinātnieku ikdienas darbu - sakārtojot un pilnveidojot zinātnes vidi. Viens no maniem mērķiem ir zinātnieku, pasniedzēju un skolotāju profesijas prestiža celšana, līdz ar to plānoju iesaistīties ar zinātni saistītos pasākumos. Nevēlos gan izcelt tieši LZA pasākumus, jo nozīmīga ir arī zinātnes popularizēšana skolēniem, mūsu zinātnieku sasniegumu Eiropas līmenī novērtēšana, plānošana nākošajai Eiropas Savienības ietvarprogrammai "Apvārsnis Eiropa" un daudzas citas aktivitātes, kas atspoguļo zinātnieku ikdienas darbu.



 Publicitātes foto - Valsts kanceleja
 

"Veiksmes atslēga ir
augstākās izglītības un
zinātnes konsolidācijā,
paaugstinot augstākās
izglītības un zinātnes nozaru
starptautisko konkurētspēju!

 

LATVIJAS MINISTRU PREZIDENTAM
PhD Arturam Krišjānim KARIŅAM

Jūsu vadītajā valdībā gan Ministru prezidents Jūsu personā, gan izglītības un zinātnes ministre nāk no akadēmiskajām aprindām, jums ir doktora grāds lingvistikā. Savā uzrunā Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē Ilga Šuplinska atklāja, ka "budžeta vidēja termiņa ietvarā zinātne būs prioritāte Nr. 1". Ministre arī uzsvēra, ka šis jautājums ir pārrunāts ar Jums un panākta vienošanās par atbalstu tā risināšanā, iesaistot arī citas ministrijas zinātnes finansēšanā. Vai varam cerēt uz attieksmes maiņu pret zinātniekiem un zinātni Latvijā? Vai zinātnes finansējums varētu jūtami palielināties jau nākamgad?

Ja vēlamies izrauties no zemo algu slazda un valstī ražot preces un sniegt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tad mums neizbēgami ir jāstiprina zinātne, pētniecība un attīstība kopumā. Bez papildu naudas ieguldījumiem tas nav iespējams, taču ar naudu vien nepietiks. Paralēli ir nepieciešamas reformas, kas veicinātu profesionālu nozares pārvaldi, augstvērtīgus pētījumus un ciešu sasaisti starp zinātni un apmācības standartiem.

Eiropas Komisijas analītiskajos dokumentos atzīts, ka pēcsociālisma valstu zinātniekiem ir mazas iespējas grantu konkursos uzvarēt pieredzējušās un bagātās Rietumvalstu universitātes un zinātniskos institūtus. No Latvijas budžeta ES zinātnes budžetā mēs iemaksājam summas, kuras knapi spējam konkursu ceļā atgūt. Vai, izmantojot savu Eiropas parlamenta darba pieredzi, Jūs saredzat,  kā šo situāciju varētu mainīt ?

Mūsu augstākās izglītības un zinātnes bāzes ir saskaldītas. Ir nepieciešama šo jomu konsolidēšana un stiprināšana, lai tās kalpotu mūsu valsts ilgtermiņa attīstības interesēm.

Kā vērtējat Latvijas zinātniekus, viņu spējas dot pienesumu pasaulei? Kādas ir Latvijas zinātnieku neizmantotās iespējas Jūsu skatījumā un kādos virzienos būtu vērts mobilizēt zinātnei atvēlētos resursus?

Veiksmes atslēga ir augstākās izglītības un zinātnes konsolidācijā, paaugstinot augstākās izglītības un zinātnes nozaru starptautisko konkurētspēju un veidojot būtisku pienesumu tautsaimniecībai. Tas ir izdarāms. No valdības puses ir nedalīts atbalsts šādām pārmaiņām.

Pēdējā atjaunošana 13-09-2019
Powered by Elxis - Open Source CMS