"Zinātnes Vēstneša" redkolēģija. 1. rindā no kreisās LZP priekšsēdētājs J. Kloviņš, LZA prezidents O. Spārītis, LZS Valdes priekšsēdētājs U. Grāvītis. 2. rindā no kreisās redkolēģijas priekšsēdētājs T. Jundzis, LZP zinātniskais sekretārs A. Kokorēvičs, akadēmiķi J. Spīgulis un P. Trapencieris, LZA sabiedrisko attiecību speciāliste I. Stengrevica, LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš, redaktore I. Boldāne-Zeļenkova. Trūkst - akadēmiķi J. Stradiņš, R. Karnīte un B. Rivža. Foto - J. Brencis

ZINĀTNIEKU LAIKRAKSTAM - 30!

Ojārs SPĀRĪTIS,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnieku savienības un Latvijas Zinātnes padomes laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" šogad atzīmē 30. gadskārtu, jo ir dzimis Trešās Atmodas saviļņojošo procesu laikā. Tieši tādēļ akadēmiskā sabiedrība var ar lepnumu sacīt, ka Latvijas izglītības, zinātnes un ekonomikas jautājumus atspoguļojošais mēdijs jau trīsdesmit gadu atbildīgi pilda Atmodas laikā uzsākto apziņas un rīcības jundītāja misiju. Gan tipogrāfiski iespiestā, gan savus lasītājus digitāli uzrunājošā veidolā tas rosina pašpilnveidei, nerimtīgiem zinātniskās patiesības meklējumiem un zināšanās balstītas sabiedrības attīstīšanai ikvienu Latvijas augstskolās, kā arī zinātniski pētnieciskajos institūtos un iestādēs strādājošo un studējošo.

Katrā zemē zinātne ir nācijas dzīvotspējas un augstākā intelekta mērs, kurš kā jūtīgs instruments atspoguļo garīguma, kompetences un zinātniski pierādāmu teoriju īpatsvaru valsts vērtību sistēmā. Šo īpašību nesēji - Latvijas akadēmiskā elite un jaunie zinātnieki - kā viedokļu līderi pilda savu tautsaimnieciski svarīgo uzdevumu un piedāvā arvien jaunas idejas, jaunus instrumentus, patentus un atklājumus mūsu ekonomikas attīstīšanai, mūsu izglītības pilnveidei un zinātniskās konkurētspējas nodrošināšanai.

Laikrakstu "Zinātnes Vēstnesis" lasa arī Saeimā un tautsaimniecībai nozīmīgāko nozaru ministrijās, ar ko tiek nodrošināta mūsu politiskās un izpildvaras informētība par aktualitātēm zinātnē kā visefektīvākajā ekonomikas "sildīšanas" sektorā. Tieši tādēļ jau arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un tās sabiedroto - Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātnieku savienības - vienotais mērķis, jau 30 gadus izdodot laikrakstu "Zinātnes Vēstnesis", ir ilgtspējīgas un tālredzīgas, vai kā mūsdienās mēdz sacīt viedas un labklājīgas sabiedrības veidošana, kuras materiālās un sociālās izaugsmes pamats būtu veidots ar mūsu visjaudīgākā resursa -  cilvēku un viņu zināšanu - pamata. Tāpēc akadēmiskajam laikrakstam "Zinātnes Vēstnesis" tā 30 gadu iznākšanas gadskārtā vēlu ar Atmodas laika enerģiju turpināt rosināt mūsu sabiedrību mērķtiecīgam un gudram celsmes darbam. 

PASTĀVĒS, KAS PĀRVĒRTĪSIES -  PĀRDOMAS "ZINĀTNES VĒSTNEŠA" TRĪSDESMITGADĒ

Jānis KLOVIŅŠ,
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs

Viena no zinātniskās sabiedrības funkcionēšanas būtiskākajām sastāvdaļām ir platforma, kurā zinātnieki, to grupas un zinātniskās institūcijas var dalīties ar informāciju un paust savu viedokli par zinātnes attīstības tendencēm, sasniegumiem, problēmām. "Zinātnes Vēstnesis" jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika nodrošina to, ka šie viedokļi tiek uzklausīti, raisot diskusiju un meklējot risinājumus. Šī vienotā platforma, ko uztur Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnieku savienība un Latvijas Zinātnes padome, ir viena no komponentēm, kas uztur vienotu Latvijas zinātnisko sabiedrību, kā arī dokumentē tās attīstību.

Zinātne vienmēr ir pārmaiņu priekšā, jo parādās jauni izaicinājumi un katra jauna paaudze redz zinātnes misiju plašāk nekā iepriekšējā paaudze. Mainās arī zinātnieku savstarpējās komunikācijas veidi un līdzekļi, gan konkrētās zinātņu nozarēs, gan arī zinātniskajā sabiedrībā kopumā. Arī laikrakstam "Zinātnes Vēstnesis" jāatbild šiem izaicinājumiem, lai varētu ilgtspējīgi turpināt savu misiju arī nākotnē. Laikrakstam jākalpo par savstarpēju viedokļu apmaiņas platformu dažādu paaudžu un nozaru zinātniekiem. Vienlaikus tajā publicētais materiāls jāpadara saistošs ne tikai zinātniekiem un ar zinātnes pārvaldei, bet arī politiķiem, industrijas pārstāvjiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem. "Zinātnes Vēstnesī" arvien vairāk jāiekļauj zinātnes sociāli ekonomiskās ietekmes piemērus. Laikraksta elektroniskajam izdevumam jāmeklē arī iespējas izmantot tās priekšrocības, ko sniedz strauji mainīgā sociālo tīklu pasaule, veicinot interaktīvu mijiedarbību starp autoru un lasītāju.

Pašreiz zinātnes aprindās runā par Atvērto zinātni, zinātnisko godīgumu, atbildīgu pētniecību un inovāciju, kā arī daudzām citām tendencēm. Latvijas Zinātnes padome saredz "Zinātnes Vēstneša" centrālo lomu šo diskusiju raisīšanā, kā arī starptautisko zinātnisko organizāciju viedokļu atspoguļošanu. Un tas nav tikai laikraksta redakcijas pienākums, bet gan visas Latvijas zinātniskās sabiedrības iespēja. Tāpēc aicinām zinātnisko sabiedrību līdzdarboties "Zinātnes Vēstneša" veidošanā un tālākā attīstībā.

VĒSTNEŠA JUBILEJĀ

Uldis GRĀVĪTIS,
Latvijas Zinātnieku savienības Valdes priekšsēdētājs

"Mūsu Vēstnesim - 30" - daudzkārt zinātnieku vidē dzirdētā frāze liek atcerēties, kā viss sākās. Jau pirms Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanas brīža 1988. gada 27. novembrī Latvijas zinātnieku vidū valdīja vienprātīgs uzskats, ka jāaktivizē zinātniskās un populārzinātniskās publicistikas izdošana, lai veicinātu zinātnisko domāšanu - lai sabiedrība domātu zinātniski. Tajā laikā runa bija par žurnāla "Zinātne un tehnika" pārkārtošanu. Žurnāls ar nosaukumu "Zinātne un Mēs" piedzīvoja tikai divus izdevumus, bet trešo izdevumu pārtrauca OMON iebrukums Preses namā. Tad Latvijas Zinātnieku savienība sāka izdot žurnālu "Atklājums", bet vēlāk tas pārtapa šodien izdodamajā avīzē "Zinātnes Vēstnesis" (turpmāk - Vēstnesis). Laikā kad mūsu Vēstnesis ir sasniedzis savus pilnbrieda gadus, Latvijas zinātnes un visas valsts tālākas attīstības vārdā, joprojām ir akūta nepieciešamība pēc sabiedrību izglītojoša žurnāla zinātnes jomā. Jo kamēr nebūs visas sabiedrības spiediens uz politiķiem, ka zinātnei ir praktiski jābūt prioritātei, kā tas tiek darīts medicīnā, pedagoģijā un valsts aizsardzībā, zinātne nevarēs dot vajadzīgo ieguldījumu valsts augšupejā. Līdz ar to mēs turpināsim savas valsts attīstību ar praktisko eksperimentu metodi, pakļaujot Latviju un tās iedzīvotājus zinātniski nepamatotiem un neprognozējamiem rezultātiem. Tāpēc valsts budžeta līdzekļus pārvaldošajām organizācijām ir jārod iespēja finansēt arī speciāla, sabiedrību zinātniski izglītojoša un informējoša žurnāla izdošanu. Ceru, ka Vēstneša 50 gadu jubilejā, kāds zinātnes žurnāls varēs svinēt savu divdesmitgadi.

PAR LABĀM PĀRMAIŅĀM!

Ieva SILIŅA,
LJZA Valdes priekšsēdētāja

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valde sveic "Zinātnes Vēstneša" saimi jubilejā!

Šie 30 gadi ir bijuši notikumu un pārmaiņu pilni, un šobrīd mēs atrodamies situācijā, kādu toreiz pat nevarētu iedomāties. Mēs esam daļa no Eiropas Ekonomiskās telpas, daudzi no mums ikdienā sadarbojas ar pasaules labākajiem institūtiem, un dzīves kvalitāte ir jūtami uzlabojusies. Izmainoties komunikācijas kanāliem un saziņas veidiem, sabiedrība kļūst arvien informētāka par zinātnes sasniegumiem un zinātnieku gaitām. Tas ir nesis līdzi gan lielas iespējas, gan arī riskus, piemēram, viltus ziņu izskatā. Šobrīd mēs risinām problēmas, kādas nepastāvēja pirms 30 gadiem. Darām to sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem un nodrošinām pieeju pētniecības rezultātiem caur atvērtās zinātnes rīkiem. Mums ir sava valsts, pašnoteikšanās un arī jauno cilvēku paaudze, kuriem šī brīvība un iespēju plašums ir pašsaprotams.

Arī nākotnes perspektīvas ir daudzsološas gan politiski un ekonomiski, gan zinātnes vidē. Mūsu viedoklī ieklausās, pieņemot politiskus lēmumus, un sadarbība ar valsts pārvaldes pārstāvjiem nodrošina mūsu ideju, konceptu un priekšlikumu realizēšanos Latvijas zinātnes vidē. Ir daudz paveikts šīs vides sakārtošanā un labiekārtošanā un tuvākā laika dienaskārtībā ir iezīmēta virkne labu pārmaiņu.

Šis ir lielisks brīdis, kad būt zinātniekam, un mēs no sirds vēlam izdošanos, panākumus un ražīgu darbu Latvijai!

"ZINĀTNES VĒSTNESIM" - 30

Ilze BOLDĀNE-ZEĻENKOVA,
"Zinātnes Vēstneša" redaktore

1989. gada septembrī ar devīzi "Zinātni - Tēvzemes atjaunotnei" pie lasītājiem nonāca pirmais laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" numurs.  Mēnešraksta izdevēji bija LPSR Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnieku savienība. Tam dotais uzdevums - "atspoguļot Latvijas zinātniekus interesējošos jautājumus, nodrošināt daudzveidīgāku zinātnes un sabiedrības kontaktu, parādīt zinātnes fundamentālo lomu sabiedrības attīstībā" ("ZV". 1989. Nr.1, 1.lpp.).

Šobrīd "Zinātnes Vēstnesis" ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un Latvijas Zinātnieku savienības (LZS) bezmaksas izdevums. Tas iznāk divas reizes mēnesī gan drukas, gan elektroniskā formātā. Laikraksts tiek izplatīts zinātniskajos institūtos un augstskolās, valsts varas un pārvaldes iestādēs.

Laikraksts regulāri informē par aktualitātēm LZA, LZP un LZS, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienībā. Regulāri tiek publicēti raksti par zinātnes politikas jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā, zinātnes jaunumiem pasaulē. Plaši tiek atspoguļota Latvijas zinātnieku starptautiskā sadarbība. Uzmanība tiek veltīta zinātnes problēmjautājumiem un zinātnieku diskusijām.

Trīsdesmit gados ir mainījusies laikraksta izdevējinstitūciju loma zinātnes politikas veidošanā, pārmaiņas piedzīvoja politiķu un sabiedrības attieksme pret nozari un mijušās zinātnieku paaudzes - tas viss izlasāms "Zinātnes Vēstneša" lappusēs. Par to pateicība pienākas gan rakstu autoriem - zinātnes notikumu Latvijā un pasaulē aculieciniekiem un apskatniekiem, gan cilvēkiem, kas nodrošinājuši tā tehnisko izdošanu.

Pirmais paldies sakāms laikraksta redaktoriem - Guntim Dišleram, Vilhelmam Ļutam, un īpaši Zaigai Kiperei, kuras darba mūžs vairāk nekā 23 gadu garumā bija saistīts tieši ar "Zinātnes Vēstnesi"! Paldies par darbu izdevuma maketētājai Lidijai Bērziņai un LZA Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu vadītājam Dr.sc.comp. Elmāram Langem par "Zinātnes Vēstneša" elektroniskās versijas uzturēšanu. Lielu atbalstu izdevumu sagatavošanā vienmēr snieguši LZA Sekretariāta, Zinātniskā sekretariāta un Starptautisko sakaru u.c. nodaļu darbinieki, kā arī Lietu pārvaldnieks Vitālijs Kozlovskis.

Neraugoties uz to, kāds liktenis sagaida "Zinātnes Vēstnesi" nākotnē, laikraksts kā informētākais Latvijas zinātnes dzīves atspoguļotājs jau ir atstājis nozīmīgas pēdas Latvijas zinātnes vēsturē.

INTERESANTĀKIE CILVĒKI PASAULĒ

Zaiga KIPERE,
"Zinātnes Vēstneša" redaktore (1993-2016)

Kad sensenos laikos, veidojot avīzes „Padomju Jaunatne" (vai daudzi vēl atceras, ka tāda bija?) zinātnes pielikumu „Heirēka!" (to, nu noteikti, neviens vairs neatceras), pirmo reizi saskāros ar zinātnes pasauli, es apjautu, ka man ir darīšana ar pasaulē interesantākajiem cilvēkiem. Lai piedod toreizējās linkopes un zvērkopes, bet augšminētā atziņa iekodās manī uz visiem laikiem.

Vēlākajos gados zinātnes raidījumi Latvijas televīzijā un žurnāls „Zvaigzne", kura redkolēģijas loceklis bija akadēmiķis Jānis Stradiņš un literāro valodu nereti vērtēja akadēmiķe Aina Blinkena, likumsakarīgi noveda pie „Zinātnes Vēstneša" uz veseliem 23 gadiem.

Avīzē ir maz lappusīšu, tajās jāietilpina visa aktuālā informācija par notikumiem, nolikumiem, konferencēm, augstu amatpersonu vizītēm, taču turpmākajos 10 - 20 - 30 gados nevajadzētu aizmirst personību - zinātnieku. Ar visu cilvēcisko īpašību spektru, arī sāncensību, nenovīdību, sliktu raksturu, jo būtu šausmīgi, ja pa pasauli staigātu vienīgi eņģeļi ar baltiem, pūkainiem spārniem. Taču galvenais - ar aizrautību un nenogurstošu kalpošanu zinātnei. It bieži - par spīti visam. Jo tieši tas padara viņus par interesantākajiem cilvēkiem pasaulē.