Intervijā LV portālam savu viedokli sniedz Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, LZA īstenais loceklis Jānis Kloviņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, LU profesors, biedrības "Latvijas formula 2050" priekšsēdētājs, LZA īstenais loceklis Mārcis Auziņš.

LZA prezidents Ojārs Spārītis:

"Nodoms izveidot vienotu zinātnes pārvaldības un politikas izstrādes un administrēšanas institūciju ir uzteicams. To nosaka mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju attīstības dinamiskā situācija, kad inovācijām zinātnē ir jātiek sinerģētām ar ekonomiku. Citas valstis šim nolūkam jau sen ir izveidojušas zinātnes un tehnoloģiju ministrijas. Arī Latvijā IZM viena netiek galā ar visiem zinātnes administrēšanas uzdevumiem, tāpēc tie bija saskaldīti pa desmit sabiedriskajām apakšstruktūrām. Ja jaunais ceļš ved uz veiksmīgāku un mazāk birokrātisku un vēl mazāk sadrumstalotu pārvaldību, tad tas ir labi.

Vienīgi IZM šobrīd nav devusi pietiekami daudz informācijas, kādas savas un sabiedriskās pārvaldības struktūras ir paredzējusi likvidēt, kuras apvienot un cik efektīvs būs jaunais veidojums, kā arī kādas būs jaunās struktūras reālās funkcijas un pilnvaras. Kādā mērā jaunā struktūra samazinās dublējošās funkcijas un vienkāršos zinātnes administrēšanu, ja ir redzams, ka vadītāju iecels (apstiprinās) ministrs un vadītājs automātiski kļūs par ierēdni sava ministra padotības struktūrvienībā, respektīvi, politiski atkarīgā veidojumā.

Vienmēr ir svarīgi redzēt jaunu funkciju veidošanu korelācijā ar finanšu plūsmu administrēšanu. Vai jaunajai struktūrai būs ietekme uz zinātnes budžeta veidošanu? Cik lielā mērā zinātnes politiku spēs veidot līdzšinējās izglītības kontroles un kreditēšanas struktūrvienības vai to fragmenti, kā arī augstskolu infrastruktūras attīstīšanas instrumenti, ja pašreizējai Latvijas Zinātnes padomei ar aptuveni 100 000 eiro gada finansējumu tiks pievienots Nacionālais kontaktpunkts kā starptautisko projektu rakstīšanas konsultatīvā iestāde, daļa Studiju un zinātnes administrācijas ar studiju kreditēšanas funkcijām, kas paši par sevi nav zinātnes politikas veidotāji, un vēl kāds fragments no Valsts izglītības attīstības aģentūras? Pat ja jaunveidojamās struktūrvienības budžets palielināsies piecas reizes, tā būs tikai ierēdnieciska un ministriju apkalpojoša struktūra. Vai tāpēc IZM tiks vienkāršots Eiropas struktūrfondu administrēšanas un pārvaldības mehānisms, vai tiks samazināta birokrātija - par to nekas nav zināms. Jo bez reālas ietekmes kā uz valsts budžetu, tā arī uz struktūrfondu finansējuma sadali jaunais veidojums var palikt tikai deklaratīva vai birokratizēta veidojuma izskatā. Visa nelaime jau tieši tā arī ir, ka IZM nav ierēdņu ar reālu zinātnieka karjeras pieredzi, tādēļ darbiniekiem šķiet - radot jaunu ierēdniecisku veidojumu, lietas atrisināsies pašas no sevis. Šeit ir manāma tendence izstumt no valsts zinātnes politikas veidošanas Latvijas Zinātņu akadēmiju ar tās intelektuālo potenciālu, kas visos laikos ir bijis IZM balsts, sabiedrotais un padomdevējs."

Guntars Laganovskis. Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski (16.10.2019.)