Turpinot Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un mašīnbūves institūta tēmu, par kuru sākam rakstīt iepriekšējā laikraksta numurā, atspoguļosim konferences sekcijā "Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve" izskanējušos ziņojumus. Laikam vienīgā konferences sekcija, kurai bija tik plašs inženiertehniskais temats.

Sekcijas darba vadītājs -  Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis prof. J. Vība. Šoreiz viņš vadīja arī apakšsekciju "Mehānika un mašīnbūve", kurai bija pieteikti trīsdesmit referāti. Rīgas Tehniskā universitāte piedāvāja sekojošus tematus: 3D skenēšanas tehnoloģijas (O. Sīmanis, A. Januševskis), bunkura projektēšana granulveida materiālu transportēšanai (I. Vaicis, A. Januševskis, J. Auziņš), robota dinamikas analīze (M. Einmanis, J. Auziņš), plūsmas un stieņu mijiedarbības analīze (S. Upnere), vibrāciju lietojums plaisu diagnostikā (V. Beresņevičs, J. Dobelis), haotisko svārstību režīma lietojums tehnikā (V. Beresņevičs, V. Jevstigņejevs), "TEMESO" inženiertehniskie darbi (K. Burbeckis, O. Sīmanis, R. Vītols), modālās analīzes lietojums gamma spektrometru izšķirtspējas problēmas uzlabošanai (O. Jakovļevs), tekstilmateriālu lietojums militārām vajadzībām (O. Kononova, I. Ljašenko, A. Viļuma-Gudmona, A. Krasņikovs), ķermeņa rites berzes analīze (T. Novohatska, B. Grasmanis), sijas stiprības un ilgizturības izpēte (J. Kalinka), betona maisīšanas tehnoloģija (A. Mačanovskis, A. Krasņikovs, O. Kononova), ģeneratoru izpēte (M. Čerpinska), beramas vides un konstrukciju dinamiskā mijiedarbība (I. Vaicis, I. Vīksne, K. Spade), simetriska spārna vibrāciju kustības analīze (V. Cipruss, O. Ozoliņš, M. Irbe), čaulu termiskās apstrādes pētījumi (J. Gulbis), pašsvārstību frekvenču analīze ar "SolidWorks" (K. Burbeckis), sirds biomehānisko modeļu dinamika (I. Tipāns), perforētas plāksnes un gaisa mijiedarbības pētījumi (S. K. Vutukuru, J. Vība, M. Irbe), svārsta piekares pretestības analīze (O. Ozoliņš, V. Cipruss, M. Irbe), kustības elastomēru izpēte (M. Eiduks, A. Eiduka, V. Gonca), dīzeļa dzinēju ekspertīzes (E. Kovals), nelineārā dinamika 2DOF triecienu sistēmās (V. Jevstigņejevs, S. Sokolova), slīdes kustības vibrāciju analīze skeletona kamanām (M. Irbe, J. Vība, M. Čerpinska), prasmju analīze produktu dizainam (I. Vīksne). Ventspils Augstskola prezentēja divas tēmas: ostas objekta aprēķins ar FEM (S. Polukoško) un enerģijas zudumu aprēķins elastomēra amortizatorā (S. Polukoško). Kielces Tehnoloģiju universitātes (Polija) pārstāvis konferencē lasīja ziņojumu par materiālu mehānikas pētījumiem Polijā (R. Chatys), bet Krievijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji - par cauruļvada sistēmas triecienu izpēti (G. Panovko, V. Krupeņins). Referātus izvēlējās starptautiska zinātniskā komisija deviņu cilvēku sastāvā kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu A. Krasņikovu.

Otro apakšsekciju - "Siltumenerģētika un siltumfizika" vadīja RTU Siltumenerģētisko sistēmu katedras un AS "Latvenergo" pārstāvis Dr. A. Cers. Sēdi atklāja RTU asoc. prof. S. Jaundālders. Šīs apakšsekcijas darbs atšķīrās ar to, ka tajā publiskoti pētījumu rezultāti, kas iegūti divu-trīs partneru sadarbībā. Tajā tika prezentēti: Rīgas Tehniskās universitātes, AS "Latvenergo" un Fizikālās enerģētikas institūta kopīgi izstrādātā degšanas procesu pētījumu metodika (O. Krickis, N. Zeltiņš, S. Jaundālders), Rīgas Tehniskā universitātes un SIA "Bosch Latvia" pētījums par siltuma un elektroenerģijas sūknēšanu uz akumulatoriem (V. Novickis, D. Rusovs, P. Stanka, D. Rusovs), SIA "Bosch Latvia" un Rīgas Tehniskā universitātes kopdarbs par betona izmantošanu siltuma akumulācijai (P. Stanka, D. Rusovs, S. Jaundālders), Latvijas Universitātes Fizikas institūta kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti sagatavotais ziņojums par biomasas degšanas procesu optimizāciju (A. Kolmičkovs, D. Rusovs) un kviešu salmu degšanas liesmas aspektiem (I. Barmina, M. Zaķe, R. Valdmanis, A. Kolmičkovs, S. Vostrikovs), SIA "Grein+", AS "EnergoRemonts Rīga" kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti iegūtos biogāzes poligoniem paredzēto mitruma un temperatūras sensoru eksperimentu rezultāti (M. Valpēteris, M. Ķibilds, V. Žentiņš), Centrālās finanšu līgumu aģentūras un Rīgas Tehnisko universitātes pētījums par biogāzes nozares diversifikācijas iespējām Latvijas tirgū (A. Soročins, J. Nagla, S. Jaundālders) un elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas režīmā (A. Soročins, J. Nagla, S. Jaundālders, D. Rusovs), SIA "Skonto metāls" ar SIA "Bek-konsult" ziņoja par siltumapgādes sistēmas optimizāciju (L. Jakovļeva, I. Bekmanis).

Ivans Griņevičs

Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes kolektīvs svin fakultātes 155. gadskārtu

Foto - Rīgas Tehniskā universitāte