Prestižā Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta ASV dzimušajiem zinātniekiem Viljamam Kelinam (William G. Kaelin) un Gregam Semenzam (Gregg L. Semenza), kā arī britu zinātniekam Pīteram Retklifam (Peter J. Ratcliffe). Nobela prēmijas komiteja ir novērtējusi viņu pētījumus par to, kā šūna jūt skābekļa klātbūtni un ko tā dara, kad tai pietrūkst skābekļa. Šūnu pētījumi saistībā ar šiem atklājumiem notiek arī Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijā.

Šķiet, ikviens no mums zina, cik ļoti skābeklis ir nepieciešams mūsu organismam. Zemos skābekļa apstākļos mēs kļūstam kūtrāki, miegaināki. Skābeklis mūsu šūnām ir nepieciešams enerģijas ieguvei. Var teikt, ka mēs elpojam tieši ar šūnās esošajām organellām - mitohondrijiem, nevis plaušām. Plaušas ir tikai ventilators, kurā skābeklis caur alveolām tiek nodots eritrocītiem (sarkanajiem asinsķermenīšiem), kuri to tālāk nogādā līdz pārējām organisma šūnām. 

"Man ir liels prieks par to, ka šādi hipoksijas (kad līdz šūnām nenonāk pietiekami daudz skābekļa) pētījumi tiek atzīti tik augstā līmenī. Līdz šim mēs zinājām, kā šūna izmanto skābekli, taču gadās arī tā, ka līdz tām skābeklis nenonāk. Tādi piemēri ir kardioloģijā, kad cilvēkam ir infarkts. Nosprostota asinsvada dēļ līdz noteiktam sirds muskuļu rajonam kādu brīdi nav nonācis skābeklis, un šūnas pakāpeniski iet bojā," radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" par šūnu pētījumu lielo nozīmi stāsta RSU Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece, molekulārbioloģe, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre Inese Čakstiņa.

"Šūna ir liels cīnītājs, un tā cenšas tik vienkārši nepadoties nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja šūna jūt, ka sāk trūkt skābekļa, tā palēnina aktīvos procesus, lai netērētu tik daudz enerģijas un samazinātu skābekļa patēriņu. Par šiem mehānismiem, kā šūna ierobežo skābekļa patēriņu, ir piešķirta šī Nobela prēmija."

Interesanti, ka zinātnieki Viljams Kelins, Gregs Semenza un Pīters Retklifs nestrādāja vienā komandā. Pētniecisko darbu viņi veica dažādās augstskolās, vairāku gadu garumā publicējot zinātniskus rakstus par savās laboratorijās atklāto un pierādīto. Parasti pie viena konkrēta problēmjautājuma zinātnē vienlaikus strādā daudzi pētnieki dažādās pasaules malās. Tāpēc zinātnieki publicē savus pētījumus un apskatrakstus, minot nozares pienesumu, jo tas pārējiem ļauj saskatīt kopsakarības un virzīties tālāk no šī atklātā punkta.

"Paejot laikam un paskatoties uz to visu no attāluma, varam salikt kopā puzles gabaliņus un saprast milzīgo vērtību tam, ko viņi ir atklājuši. Jo varbūt viņu katru atsevišķi mēs nenovērtētu tik ļoti. Tāpēc arī līdz Nobela prēmijas iegūšanai kādam laikam ir jāpaiet," atzīst Inese Čakstiņa.

Šis jaunais atklājums par to, kā šūna reaģē uz skābekļa trūkumu, palīdz radīt jaunus medikamentus pacientiem, kuriem ir onkoloģiskās saslimšanas, anēmija jeb mazasinība un daudzas citas slimības.

RSU Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijā pašlaik, piemēram, notiek pētījums par hipoksiju krūts vēža šūnās. "Mēs pētām, kā hipoksija ietekmē krūts dziedzera audzēja šūnas un to "atbildreakciju" uz ķīmijterapijā izmantotām vielām. Pastāv teorija, ka audzēja hipoksiskās šūnas terapijas laikā izdzīvo, bet atrodas tādā kā snaudošā stāvoklī. Varbūt tāpēc reizēm audzēja veidošanās atkārtojas, jo vēža ārstēšanas terapijas laikā iet bojā daļa aktīvo šūnu, bet snaudošās šūnas netiek iznīcinātas un vēlāk var atkal "atmosties"," stāsta RSU pētniece.

Vēl Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijā tiek pētīts, kā hipoksija ietekmē dažādus medikamentus. "Mūsu mērķis ir palīdzēt veidot tādas zāles, kas aktivizējas hipoksijas apstākļos, mērķtiecīgāk uzbrūkot un iznīcinot audzēja šūnas. Nav tā, ka mēs pirmie to sāksim darīt. Citur pasaulē jau ir izstrādātas un klīniskos pētījumos tiek pārbaudītas zāles, kas vērstas pret hipoksijā esošām vēža šūnām, taču to efektivitāte pagaidām ir zema."

Šūnu pētījumi pasaulē notiek kopš 1838. gada. "Pēdējos 50 gados ir sperti milzu soļi šūnu pētniecībā, un mēs zinām ļoti daudz, taču ir vēl tik daudz jauna, ko uzzināt un atklāt. Pētījumi turpinās!" uzsver RSU molekulārbioloģe Inese Čakstiņa.

Ar Ineses un citu raidījuma "Zināmais Nezināmajā" 22. oktobra viesu viedokli iespējams iepazīties portālā www.lsm.lv.

Teksts un publicitātes foto - RSU.