LZA akadēmiķis Aivars Žūriņš

Augsti godātais Akadēmijas prezident, Spārīša kungs! Akadēmijas locekļi, dāmas un kungi!

Šodien par būtisku devumu koksnes zinātnes attīstībā un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izaugsmes veicināšanā, akadēmiķim Bruno Andersonam tiks pasniegta LZA Lielā medaļa. Jūtos pagodināts tiekot uzaicināts sniegt šo Laudatio, un, protams, nevarēju atteikties no šī godpilnā pienākuma.

Akadēmiķis Bruno Andersons ir devis nozīmīgu ieguldījumu koksnes kā materiāla izpētē un tās pielietošanas iespēju paplašināšanā tautsaimniecībā, ņemot vērā, ka meža nozare ir ļoti svarīgs Latvijas ekonomikas balsts.

Lai gan mums ir vairāku gadu vecuma starpība, esam kopā institūtā pavadījuši pietiekami ilgu laiku, lai man būtu viedoklis par B. Andersonu. Sācis strādāt jau studiju gados, Bruno Andersons joprojām ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta darbinieks, izejot visus posmus no inženiera līdz vadošajam pētniekam.

Ķīmijā B. Andersons nenonāca nejauši. Tēvs bija ķīmiķis analītiķis RPI ķīmijas fakultātē, tādēļ jau agri radās iespēja iegrimt ķīmijas pasaulē. Tēva tiešums un mātes iejūtība radīja to harmonisko vidi, kas izveidojusi viņa raksturu. Uzsācis skolas gaitas 1. vidusskolā, bet pēc pamatkursa beigšanas izvēle tika izdarīta par labu 2. vidusskolai, jo tur tika atvērta specializēta ķīmijas klase. Paralēli tika apmeklēta Jauno ķīmiķu skola Ķīmijas fakultātē, kas arī noteica turpmākās mācības RPI Ķīmijas fakultātē, kur jau studiju gados viņš iesaistījās darbā Polimēru katedrā.

Pirmie B. Andersona soļi koksnes pētniecībā LVKĶI bija saistīti ar stiprinātās papīra līmes iegūšanas tehnoloģijas izstrādi. Tālāk aspirantūra Fizikālo ķīmijas metožu laboratorijā J. Grāvīša grupā. Savā promocijas darbā B. Andersons pievērsās koksnes šūnu sieniņu komponentu biosintēzes procesu izpētei, izmantojot modelēšanas principus.

Jau tajā laikā B. Andersons parādīja sociālu aktivitāti - iesaistījās LZA jauno zinātnieku savienībā un vadīja interesanto tikšanos klubu institūtā.

Organizatora īpašības lieti noderēja 90. gadu sākumā, kad daļa darbinieku izvēlējās pamest zinātni, bet B. Andersons pievērsās koksnes aizsardzības jautājumiem, īpaši biotisko faktoru ietekmei. Uzrakstīja pieteikumu Volkswagen fondam un saņēma stipendiju stažēšanās kursam Vācijas Federālajā koksnes pētniecības centra, Koksnes ķīmijas institūtā pie prof. Oskara Feja. Tas paplašināja viņa redzesloku un deva ierosmi jaunām idejām.

Atgriežoties Latvijā, B. Andersons saprata, ka finansējums zinātniskai darbībai jāmeklē sadarbībā ar ražotājiem. 90. gados strauji attīstījās impregnētas koksnes eksports, un atbalsta struktūrvienība kļuva par acīmredzamu nepieciešamību. Piesaistot Vācijas vēstniecības atbalstu, pirmo reizi Baltijā tika izveidota Koksnes Bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorija, kura tika akreditēta Latvijas un Vācijas Akreditācijas birojos. Laboratorijas infrastruktūra kļuva par pamatu turpmākiem teorētiskajiem pētījumiem un deva iespēju ciešai sadarbībai ar ražotājiem, nodrošinot koksnes aizsardzībā iesaistīto nozares uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos Latvijai tik grūtajos 1990. gados. Šī laboratorija joprojām ir konkurētspējīgs spēlētājs Eiropas mērogā, par ko liecina sadarbība ar tādiem partneriem, kā BASF, Lonza, Copper.

B. Andersona pētniecībā uzmanības lokā ir jautājumi par trupes sēņu iedarbības mehānismu uz koksnes matricu, lai varētu izstrādāt efektīgus koksnes aizsardzības līdzekļus, izvēlēties optimālu aizsardzības stratēģiju vēsturiskās koka apbūves vai priekšmetu saglabāšanai. Būtiski, ka pēdējos gadu desmitos ar Eiropas likumdošanas nostādnēm praktiski līdz minimumam ierobežots vairāku efektīgu, bet potenciāli toksisku koksnes biocīdu (hroma, arsēna savienojumu u.c.) pielietojums, tādēļ intensīvi tiek meklēti alternatīvi, videi draudzīgi koksnes aizsardzības līdzekļi. B. Andersona vadītā laboratorija pievērsās metālus nesaturošu alternatīvu biocīdu meklējumiem (t.sk. augu valsts ekstraktiem, koksnes pirolīzes produktiem u.c.) un attīstīja koksnes hidrotermiskās apstrādes metodi kā videi draudzīgu tehnoloģiju. Ņemot vērā arvien augošo interesi un aktivitātes koka augstceltņu būvniecībā visā pasaulē, laboratorija pievērsusies arī aktuālam jautājumam par ilgizturīgiem un ugunsizturīgiem koksnes virsmas pārklājumiem.

B. Andersons ir vienmēr centies savienot aktīvu akadēmisko darbu LVKĶI institūtā, kur turpat 20 gadus vadīja zinātnisko padomi, ar iesaistīšanos zinātnei svarīgu norišu risināšanā gan kā Zinātnes Padomes eksperts, gan tieši ZP darbā, un arī Latvijas Zinātņu akadēmijā kā akadēmiķis.

B. Andersons ir pazīstams un aktīvs arī starptautiskajā zinātniskajā vidē. Par iesaistīšanos Latvijas zinātnei būtisku jautājumu risināšanā liecina viņa dalība Eiropas aktivitātēs, tādās kā, piemēram, INTAS programmas Ģenerālā asamblejā, aktivitātes "Mobilitātes stratēģija Eiropas zinātnes jomā" rīcības komitejā. Viņš ir darbojies kā eksperts padomdevēju grupā 7. IP 2. prioritātē "Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija" un pārstāvējis Latviju vairāku COST akciju Menedžmenta komitejās.

Gūtā starptautiskā pieredze ļāvusi B.Andersonam būt par vienu no iniciatoriem bioekonomikas kā vienas no prioritātēm noteikšanā Latvijā, saskatot meža nozares lomu tajā. Zinātniskās darbības laikā B. Andersons pārliecinājās, ka Latvijas attīstību var nodrošināt tikai pētniecības un ražojošo uzņēmumu ilglaicīga sadarbība, un to izvirzīja kā prioritāti. Viņa vadībā tika izpildītas trīs valsts pētījumu programmas, kuru uzdevumu izpildē apvienojās Latvijas vadošās pētniecības iestādes. Programmu virsmērķis bija un ir nākotnē nodrošināt Latvijas meža un kokrūpniecības industrijas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, risinot pielietojamas pētniecības jautājumus, un rezultātu ieviešanu praksē Meža nozares kompetences centra ietvaros.

Daudz enerģijas B. Andersons ieguldījis LVKĶI un Latvijas zinātnes starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, kas bija īpaši svarīgi, Latvijai iekļaujoties Eiropas pētniecības vidē. Te jāmin viņa vadītie 5. un 7. IP projekti, kas bija saistīti ar LVKĶI integrāciju un tā pētniecības potenciāla realizāciju Eiropas pētniecības vidē. Tāpat B. Andersons Latvijai piesaistījis piecas Eiropas līmeņa konferences.

B. Andersona pedagoģiskā darbība, vadot kvalifikācijas darbus, rezultējusies ar virkni aizstāvētu studentu darbu un 4 aizstāvētiem promocijas darbiem. Viņš koordinējis maģistru kursa „Koksnes ķīmijas pamati" un doktorantu lekciju kursa „Koksnes ķīmija un tehnoloģija" izveidi RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

B. Andersona aktivitāti apliecina ieinteresētā iesaistīšanās Latvijas koka kultūrvēsturiskā, tai skaitā sakrālā mantojuma saglabāšanā. Viņš piedalījies dažādu kultūrvēsturisko objektu apsekošanā, izpētē un sanācijas darbos. Šeit var minēt Lestenes baznīcas altāri, Rundāles pils un Rīgas Doma jumta un torņa konstrukcijas  un Liepājas Svētās Trīsvienības katerdrāli, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkas un citus objektus. B. Andersona aktivitāte ir veicinājusi arī ārzemju finansējuma piesaisti daļas šo objektu saglabāšanai. Tādēļ tikai loģisks ir šo aktivitāšu turpinājums nupat apstiprinātajā H2020 projektā, kas saistīts ar kultūrvēsturiskā mantojumu saglabāšanu un monitoringu, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

B. Andersona zinātniskā darbība un centieni zinātnisko atziņu ieviešanā tautsaimniecībā ir pamanīti un novērtēti ar Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu; divas reizes piešķirtu Zemkopības ministrijas balvu "Zelta čiekurs"; Ministru prezidenta Pateicības rakstu "Par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā" un citām atzinībām.

Līdz ar to LZA Lielā medaļa ir kā spožs vainagojums Bruno Andersona zinātniski-praktiskai darbībai. Noslēgumā gribu laureātu apsveikt ar tautas dziesmas rindām:

Noliecās ozoliņš,
Man mežāi ieejot,
Zināj mani gudru vīru,
Lietas koku zinātāju!