Konsilijs notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnē, 2019. gada 4. novembrī.

Konsilijā piedalījās: Inga Goldberga (LR Saeima), Artūrs Toms Plešs (LR Saeima), Viktors Valainis (LR Saeima, Latvijas Lielo pilsētu apvienība (LLPA)), Dana Reizniece-Ozola (LR Saeima,  ZZS); Andris Jaunsleinis; Arnis Šults (VARAM Reformu nodaļas vadītājs); Gints Kaminskis un Māris Pūķis (LPS); Elita Eglīte (Amatas novada domes priekšsēdētāja); Māris Timermanis (Amatas novada izpilddirektors); Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs); Māris Dadzis (Ventspils novada domes priekšsēdētaja vietnieks); Hardijs Vents (Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs);  Gunta Auza (Jelgavas Domes izglītības pārvalde); Jānis Turlajs (SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta"); Ojārs Spārītis, Pēteris Trapencieris un Raita Karnīte, (Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA)); Baiba Rivža (Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un LZA); Lilita Seimuškāne un Andris Miglavs (LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF), SIA EDO Consult ekonomists); Pēteris Šķiņķis (LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte (LU ĢZZF)).

Konsilija slēdzienā konstatēts:

Kaut gan piedāvātās ATR sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, tās ieguvumi, zaudējumi un ietekme uz valsts sociāli ekonomisko attīstību ir vāji argumentēti un nepietiekoši izskaidroti sabiedrībai, tāpēc sabiedrībā paliek neizprasti. Iespējams, reformai var būt finansiāls ietaupījums pašvaldību institūciju un fiziskās un sociālās infrastruktūras samazināšanas rezultātā, bet var arī nebūt, jo pilni ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi ne ilgtermiņā ne īstermiņā nav novērtēti un salīdzināti. Ietekme uz sabiedrības attīstību nav vērtēta. Nav noliedzams, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju.

Latvijā joprojām nav izpratnes par vēlamo valsts teritorijas administratīvo dalījumu un pārvaldības struktūru, tāpēc var uzskatīt, ka šī ATR nebūs pēdējā. Reforma nav saistīta ar lielām valsts pārvaldes, fiziskās un sociālās infrastruktūras reformām, izņemot skolu reformu, tā neparedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanu jaunajai situācijai. Vairums ekspertu secina, ka ATR nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus, jo to formulējumi ir miglaini un aptuveni, un nav pierādīts ne ceļš, kā tos var sasniegt, ne arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu raksturojoša novērtējuma rādītāji un metodes.

Konsilijs iesaka atlikt ATR ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus  priekšlikumus vismaz šādos aspektos:

• - ietekme uz sabiedrības attīstību;
• - iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas;
• - ATR reformas saistība ar citām reformām: visa skolu tīkla (ne tikai vidusskolu) optimizāciju, valsts pārvaldes institūciju decentralizāciju, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmu attīstību;
• - Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un apdzīvotība;
• - precīzas norādes par valsts, pašvaldību un teritoriālo vienību pārvaldes (vai pašpārvaldes) funkciju sadali;
• - pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošana pēc reformas;
• - iekšējās un ārējās migrācijas novērtējums un to seku izvērtējums;
• - pašvaldību perifēriju līdzvērtīga pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesā;
• - reformas rezultātu un efektivitātes novērtēšanas kārtība (rādītāji un metodika).

 Konsilija „Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi" ziņojums (pdf.)