IN MEMORIAM. Fjodors Fjodorovs (28.09.1939. – 07.01.2020.)

8-01-2020

2020. gada 7. janvārī miris literatūrzinātnieks, LZA korespondētājloceklis, LZA Raiņa balvas laureāts, Dr. phil. Fjodors Fjodorovs.

F. Fjodorovs ir dzimis 1939. gada 28. septembrī Ludzā. Bērnību un jaunību pavadījis Jūrmalā, beidzis Jūrmalas 2. vidusskolu.  Skolas pedagogu ietekmē radusies interese par literatūru. Pēc skolas Fjodorovs turpinājis mācības Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Dienestā armijā Baltijas Aviācijas flotē (1962-1965) iegūta lidmašīnu ekspluatācijas tehniķa specialitāte un virsnieka dienesta pakāpe.

Fjodors Fjodorovs ir strādājis par pasniedzēju Sibīrijā Toboļskas universitātē, bet kopš 1970. gada Daugavpils Pedagoģiskā institūta (tagad Daugavpils Universitātes) Filoloģijas fakultātē. Sākumā viņš bija Krievu un aizrobežu literatūras katedras vecākais pasniedzējs (1970-1976), tad tās pašas katedras docents (1976-1990), Filoloģijas fakultātes dekāns (1990-1993), profesors un Krievu literatūras un kultūras katedras vadītājs (1991-2003).  Bijis arī akadēmiskā žurnāla „Вестник гуманитарной науки" (Humanitāro Zinātņu Vēstnesis) redaktors (2002-2012), Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta izveidotājs un vadītājs (2003-2012).

Pētnieciskās darbības sākumā viņš pētījis vācu romantismu un 19. gadsimta Eiropas literatūru un kultūru. 1973. gadā F. Fjodorovs Ļeņingradas A. Hercena Pedagoģiskajā institūtā aizstāvējis filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju par Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa daiļradi, bet 1989. gadā Ļeņingradas Valsts universitātē (Sanktpēterburga) - filoloģijas zinātņu doktora disertāciju "Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантика" (Vācu romantisma mākslinieciskā pasaule: struktūra un semantika).

Otra nozīmīga zinātniskās izpētes joma F. Fjodorovam bija krievu literatūra. Ir iznākušas vairākas viņa sarakstītās grāmatas: "Голос лиры вдохновенной" (Iedvesmojošās liras balss), "Романтический художественный мир: пространство и время" (Romantiskā mākslas pasaule: telpa un laiks), „Человек в романтической литературе" (Cilvēks romantiskajā literatūrā). No 1994. gada līdz 2002. gadam F. Fjodorovs ir bijis Daugavpils krievu kultūras centra priekšsēdētājs.

Kluss un vienkāršs, pat mazliet atturīgs, lai neteiktu - kautrīgs, tādu Fjodoru Fjodorovu atceras viņa kolēģi. Taču viņš bija spēcīgs un pārliecinošs, radot jaunas idejas un ieviešot tās dzīvē. Vadot Krievu literatūras un kultūras katedru (1991-2003), viņš izstrādāja kolektīva darbības zinātnisko stratēģiju, kļuva par iniciatoru ikgadējiem Humanitārās fakultātes Zinātniskajiem lasījumiem, kuri pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Austrumeiropas valstīs.  Arī zinātniskā žurnāla  izdošana nav viegls darbs. Komparatīvistikas institūts, kas nodarbojas ar salīdzinošiem pētījumiem literatūrā, Latvijas rakstnieku mijiedarbību ar Eiropas un krievu autoriem, pierobežas kultūru, noteikti sekmēja Daugavpils literatūrzinātnieku iekļaušanos Europas zinātnieku saimē.

Savu dzīvi F.Fjodorovs ir veltījis zinātnei un daudzajiem studentiem, savai ģimenei, kurā ir izaudzināti 3trīs dēli, mazdēli un mazmazbērni, un arī savai tautai.

F. Fjodorovs ir Valērijas Seiles prēmijas laureāts, tā piešķirta 1992. gadā par ieguldījumu Latgales kultūrā. 1995. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 2015. gadā LZA viņam piešķīra prestižo Raiņa balvu. 1998. gadā saņemta arī Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs. 2005. gadā F. Fjodorovam  piešķirts Daugavpils domes apbalvojums "Goda daugavpilietis".

Sit tibi terra levis!

Latvijas Zinātņu akadēmija

Powered by Elxis - Open Source CMS