Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas locekļi sekmīgi strādājuši Valsts pētījumu programmas Letonika izpildē, kā arī meklējuši jaunas darba formas Letonikas  tēmu popularizācijai.  

Valsts prioritārās pētījumu programmas Letonika rezultātu publiska apspriešana notika LZA Senāta sēdē 2007. gada 16. janvārī. Pārskatu sniedza programmas  koordinatore kor.loc. Ilga Jansone. Runāja akadēmiķi Jānis Stradiņš, Tālavs Jundzis, Maija Kūle, Dr. art. Elita Grosmane. Publicēta virkne monogrāfiju, Letonikas I kongresa referāti – plenārsēdes,  Latvijas un latviešu identitātes jautājumiem veltītās sekcijas, valodniecības, kā arī filozofijas un kristīgo vērtību sekcijas materiāli. Letonikas I kongress, pulcējot 525 referentus no 9 valstīm, bija notikums zinātnes pasaulē.

Aktīvi sadarbojoties Letonikas padomei un kongresa organizācijas komitejai, sākta gatavošanās Letonikas II kongresam 2007. g. 30.–31. oktobrī. Tāpat kā iepriekš, kongresa sēdes vispirms notiks Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un Daugavpils Universitātē, analizējot Kurzemes novada kultūrvēsturisko mantojumu, tā izpēti un saglabāšanu (LPA) un skatot “Latgali kā robežsituācijas fenomenu” (DU).  Letonikas Valsts programmas rezultātiem var pieskaitīt ne tikai  monogrāfijas, rakstu krājumus, bet arī ap 100 zinātniskos rakstus. Galvenais – Letonikā ienāk jaunie pētnieki: programmā strādā 2 bakalauri, 7 maģistrantūras, 20 doktorantūras programmu studenti. Divas doktora disertācijas pieņemtas aizstāvēšanai, trīs aizstāvētas. No 118 Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas 2006.g. akceptētajām disertācijām 44 jeb 37,2% pieder humanitāro un sociālo zinātņu jomai. Rezultāts nav slikts, taču jādomā par zinātnskās kvalitātes paaugstināšanu, darbu ar pirmavotiem, pētījuma valodas izkopšanu.

Vēlami, nepieciešami apkopojoši pētījumi Letonikas tematikā. Lūgums autoriem – Letonikai veltīto monogrāfiju, rakstu krājumu u.c. izdevuma titullapā atzīmēt, ka tie ir darbi no Valsts pētījumu programmas Letonika. Tā, ka tas darīts, piem., Viktora Hausmaņa un Benedikta Kalnača monogrāfijā “Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse”.

Par atzinību humanitāro zinātņu pētījumiem liecina fakts, ka tradicionāli LZA paziņoto desmit Latvijas zinātnes ievērojamāko sasniegumu skaitā 2006. gadā ir nosaukti: LU Latvijas vēstures institūta Dr.habil. hist. Annas Zariņas uz unikālu arheoloģisko pētījumu pamata  uzrakstītā monogrāfija par lībiešu materiālo un garīgo kultūru Salaspils Laukskolā 10.–13. gs., Daugavpils Universitātes pētnieku grupas pētījums par Latgales reģionālo ekonomiku un tās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī LZA goda locekļa Imanta Kokara vadībā sagatavotais fundamentālais kultūrvēsturiskais darbs “Latviešu kordziesmas antoloģija. 1873–2000” 12 sējumos un 12 kompaktdiski ar dziesmu ieskaņojumiem Rīgas kamerkora Ave Sol izpildījumā.

Aizvadītajā gadā notikušas  vairākas LZA Senāta sēdes, kurām ir būtiska nozīme Latvijas Zinātņu akadēmijas, HSZN un humanitāro/sociālo zinātņu dzīvē: 10. janvārī akadēmiķi Andris Caune un Jānis Bērziņš zinoja par LU Latvijas vēstures institūta, viena no pirmajiem LZA institūtiem, veidošanos un attīstību. Dr. hist. Guntis Zemītis izteica zinātnieku viedokli par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās. Pēc tam Latvijas preses izdevumos sākās plaša diskusija, atspoguļojot LZA, LZA FSI, LU u.c. zinātnisko institūciju pārstāvju viedokļus. Šobrīd LR IZM šo priekšmetu atzīst kā eksperimentālu.  

14. februārī, LZA gadadienā, prezidents Juris Ekmanis referēja par ZA vietu un uzdevumiem mūsdienu Latvijā un Jānis Stradiņš – par LZA pretrunīgo vēsturi un nākotni.

Tradicionāli – 2006.gada 26. janvārī – atskaite par zinātnisko, organizatorisko un pedagoģisko darbu. T. Jundzis ziņoja par Letonikas I kongresa  organizāciju un gaitu,   par divu Letonikas programmu norisi.  Darbakārtībā bija arī LZA kor.loc. Dr.sc. pol. Arta Pabrika ziņojums “Latvijas ārpolitikas aktualitātes”.

12. oktobrī nodaļas sēdes dalībnieki noklausījās LPA rektores prof. Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātnisko ziņojumu ”Kriminālprocesa attīstības aktuālās tendeces”, balsoja par attieksmes izteikšanu LZA jauno locekļu kandidātiem un LU LVI pētniecei arheoloģei Zigrīdai Apalai piešķīra goda doktora grādu vēsturē.

30. martā notikušo LZA sēdi “Ārvalstu investīcijas Latvijā – gaidītais un sagaidītais” sagatavoja Ekonomikas institūta direktore Dr.oec. Raita Karnīte un sniedza galveno ziņojumu par šo investīciju ”seju” (sk. 139. lpp.).  Šī akadēmijas sēde atšķīrās ar iesaistīto referentu tēmu daudzveidību, ar ārvalstu pārstāvju un ar jauno zinātnieku līdzdalību (R. Karnītes referāta līdzautore bija Mg. oec. Irina Čurkina).

27. aprīlī notika HSZN organizēā LZA sēde “Mūžizglītības izaicinājumi”. Referēja LR izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža, LZA kor.loc. Tatjana Koķe, par šo vitāli svarīgo problēmu un tās risinājumu Latvijas reģionos – Ventspils augstskolas rektors Dr. math. Jānis Vucāns, par praktiski paveikto – Jelgavas Pieaugušo izglītības centra direktore Ingrīda Muraškovska. Jāpiebilst, ka  T. Koķe ir ievēlēta Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas valdē.

Konferences nosacīti iedalās netradicionālajās un “ tradicionālajās”, kuras notiek regulāri.

13. janvārī Latvijas Kara muzejā notika  Barikāžu atceres 15. gadadienai veltīta zinātniskā konference “Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze”. Tās materiāli publicēti krājumā ar tādu pašu nosaukumu. 21.–22. augustā notika starptautiska  konference “Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze”. Arī šīs konferences materiāli publicēti rakstu krājumā.    

29.–30. septembrī starptautiska, LU un Austrijas vēstniecības organizēta konference “Freidam – 150”.

Vairāku konferenču tēmas bija veltītas varas un kultūras attiecībām. 8. februārī LU Filoloģijas fakultātē Valsts Letonikas programmas ietvaros notika konference “Vara un tradicionālā kultūra”, 15. februārī – “Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, folklorā un literatūrā”, 11.–12. oktobrī, Latvijas Mākslas akadēmijas 85. gadadienā – “Māksla, vara, izglītība”.

Pie tradicionālajām, ikgadējām konferencēm jāmin: 22.–23. februārī J. Endzelīnam veltītā (LU LVaI), 20. aprīlī – LFMI konference “'Meklējumi un atradumi”, 22. maijā – LU LVI atskaites sesija “Par arheologu pētījumiem 2004. un 2005. gadā”,   31. okt.–1. nov. – K. Baronam veltītā konference “Bērnības pieredze kultūras aspektā”.  T.s. tradicionālās konferences ir īpaši nozīmīgas, demonstrējot zinātnisko institūciju darba regularitāti, radošo potenciālu, jaunatradumus un jauno zinātnieku  iesaistīšanu pētniecības  darbā.

Esam pateicīgi LZA goda locekļiem par akadēmijai izrādīto cieņu, līdzdalību pasākumos un veltēm Zinātņu akadēmijai.

7. jūnijā Raiņa kapos apbedīja latviešu kultūras darbinieces Lilijas Dunsdorfas pelnu urnu. Svinīgo ceremoniju vadīja Dr. theol. Juris Rubenis.

21. jūnijā sarīkojumā “Akadēmijā Ludmilas un Jāņi” dzeju lasīja dzejniece Ludmila Azarova, fragmentus no topošās grāmatas – Jānis Streičs. Skatījāmies jaunās filmas “Rūdolfa mantojums” aktieru mēģinājumus. Līgo dziesmas diriģēja Imants Kokars.

HSZN piedalījās dzejnieka, atdzejotāja Knuta Skujenieka jubilejas sagatavošanā – bija izstādes Daugavas muzejā un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā, zinātniski radošā konference LZA “Knutam Skujeniekam 70”.

Oktobrī jubileju svinēja režisors, mākslinieks un rakstnieks Jānis Streičs, kurš aicināja LZA uz viņam veltīto izstādi Kino muzejā un kopā ar apgādu “Dienas Grāmata” LZA atvēra savu eseju grāmatu “Lāga dvēseļu straumei”. Tradicionāli kļuvuši sarīkojumi “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”, kuros piedalās Dr. theol. Juris Rubenis un kāds skatuves mākslinieks.  Šogad dzeju lasīja aktieris  Pēteris Liepiņš.

10.  janvārī Arņa Blumberga fotoizstāde “Ķemeru Nacionālais parks. Klusums'”

7. martā LMA profesora Alekseja Naumova gleznu izstāde “Mani ceļojumi”

25. aprīlī Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde “Vidzemes ceļos”

6. jūnijā atklāta zviedru fotomākslinieka Gunāra Lundkvista dabas fotogrāfiju izstāde

12. septembrī Maijas Tabakas gleznu izstāde “Es gleznoju savu dzīvi”

10. oktobrī – Lietuvas ZA mākslinieces Migles Datkunaites grafiku izstāde “No tālienes”

14. novembrī LMA profesora Jura Jurjāna gleznu izstāde  

16. decembrī mākslinieka Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde “Latvijas daba”.

Triju Zvaigžņu ordenis: Gundaram Ķeniņam-Kingam, Jānim Peniķim, Maijai Einfeldei, Jurim Dreifeldam, Mārim Sirmajam. Viestura ordenis – Ārijai Meikališai.  Atzinības krusts – Raimo Pullatam.

LZA Raiņa balva dzejniekam Andrejam Eglītim

LZA un a/s Grindeks balva – LZA kor.loc. Pārslai Eglītei par devumu sociālajā demogrāfijā

Rīgas balva – Vaidelotim Apsītim

Feliksa balva – Vilnim Zariņam

LZA/RLB K. Mīlenbaha balva Ainai Blinkenai

LZA K. Baloža balva – Raitai Karnītei

LZA Jāņa Endzelīna balva – Dacei Markui

LZA Tālivalža Vilciņa balva – Aivaram Tabunam

LZA Arveda Švābes balva – Annai Zariņai

Nodaļas locekļi guvuši augstas atzinības: akadēmiķe V. Vīķe-Freiberga saņēmusi Lježas un Otavas universitāšu goda doktora grādus, akadēmiķe Baiba Rivža ievēlēta par Karaliskās Zviedrijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.,  akadēmiķe Valentīna Skujiņa saņēmusi starptautisku atzinību terminoloģijas jomā, Folkloras Gada balva – akadēmiķei Janīnai Kursītei. “Draudzīgā aicinājuma” medaļas – Janīnai Kursītei, Imantam Lancmanim, Jurim Rubenim. LZA A. Krastkalna balva – akadēmiķim Viktoram Hausmanim.

Īpaši jāuzteic Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un direktore Venta Kocere – gan par Letonikai veltītajām izstādēm, par aktivitāti Latvijas mazzināmo kultūras lappušu  atainošanā, par starptautisko sadarbību, popularizējot Latvijas grāmatu kultūru ārzemēs.

Spriežot pēc aktīvās  gleznu ekspozīciju  maiņas, izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju un tās rektoru LZA goda locekli Jāni Andri Osi. Paldies par to!

Visos pasākumos LZA HSZN saņēmusi LZA vadības atsaucību, atbalstu un palīdzību.

Letonikas Valsts programmas sekmīga izpilde. Apkopojošu darbu sagatavošana un izdošana. Jāaktualizē starptautiskā sadarbība, jauno zinātnieku piesaiste un  kvalificētu jauno doktoru sagatavošana.

Nodaļas locekļu entuziasms ļauj cerēt, ka šī perspektīva ir reāla un izpildāma.

Nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis

Zinātniskā sekretāre Ilga Tālberga