Šī gada 1. februārī mūžībā devies dzejnieks, atdzejotājs un izdevējs Leons Briedis (16.12.1949.-01.02.2020.), kurš bija viens no savas paaudzes ražīgākajiem un redzamākajiem autoriem.

L. Briedis dzimis Madonas novada Pamatu ciema Grantiņos. 1968. gadā sācis studēt Latvijas Valsts universitātē, taču 1970. gadā politisku iemeslu dēļ - par "nacionālistisku" dzejoļu nolasīšanu LVU kopmītņu radiofonā - ticis no tās izslēgts. Vēlāk dzejnieks iestājās Moldāvijas PSR Kišiņevas universitātē, kur studēja romāņu valodas. Septiņdesmito gadu nogalē L. Briedis mācījās Maskavā Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūta augstākajos literatūras kursos.

Viņa pirmais dzejas krājums "Liepas koks, zalkša asins" iznāca 1974. gadā, iezīmējot ceļu pārsteidzoši produktīvam radošajam mūžam. Dzejnieka laikabiedrs, draugs un kolēģis Knuts Skujenieks, laicīgi pamanīdams L. Brieža apbrīnojamās darba spējas, 1981. gadā rakstīja: "Varbūt tieši strādīgums ir tas galvenais tikums, ko Leona Brieža vecāki, abi pedagogi, ieaudzinājuši dēlam." L. Brieža strādīgums nepārprotami izpaudās plašajā dzejnieka literārās darbības vērienā: viņš darbojās teju visās literatūras nozarēs, rakstīja esejas, apceres un scenārijus, kā arī kritikas, dziesmu tekstus un dzeju bērniem. Kopumā viņš sarakstīja vairāk nekā 30 grāmatu, no kurām lielākā daļa - dzejoļu krājumi, savukārt mūža nogalē autors sarakstīja savu pirmo romānu - "Vilcene un atraitnis" (2019).

Īpaši aktīvi L. Briedis nodarbojās ar atdzejošanu, galvenokārt tulkojot no romāņu valodām. L. Brieža sastādīto un atdzejoto antoloģiju dēļ latviešu lasītājiem ir iespēja iepazīties ar portugāļu mūsdienu dzeju, spāņu dzeju 20. gadsimtā un Azoru salu dzeju. Tāpat L. Briedis periodikā un atsevišķos krājumos publicēja desmitiem ievērojamu ārzemju autoru dzeju. Viņa atdzejoto autoru vidū ir tādi pasaules literatūras dižgari kā Fernandu Pesoa un Federiko Garsija Lorka.

Deviņdesmito gadu sākumā Briedis dibināja žurnālu "Kentaurs XXI", kas ieviesa jaunas vēsmas latviešu literatūras teorijā un kritikā. Pateicoties šim izdevumam, latviešu akadēmiskā vide iepazina daudzu nozīmīgu domātāju esejas, nereti - L. Brieža tulkojumā. 1994. gadā Briedis dibināja izdevniecību "Minerva", kas izdeva gan filozofiskus darbus, gan atdzeju.

Paša L. Brieža dzejai raksturīga filozofiska indivīda pašatklāsme un altruistisks pasaules skatījums. To ietekmējusi latviešu folklora, kā arī citu tautu mīti un romantisma estētika.

Par savu darbību dzejnieks saņēmis vairākus starptautiskus literārus apbalvojumus. 1999. gadā Briedim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Savukārt 2015. gadā L. Briedis saņēma valsts augstāko apbalvojumu literatūrā - Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu.

Ar nekomerciālu izdevējdarbību, profesionāliem tulkojumiem un dzeju, no kuras staro cilvēkmīlestība, tiecība pēc ētiskiem ideāliem un latviskuma, autors ir cēlis un virzījis latviešu intelektuālo dzīvi, bagātinājis latviešu lasītāju redzesloku un atstājis daiļrades mantojumu, kas nodrošina L. Briedim paliekošu vietu Latvijas kultūrā.