LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas galvenā uzmanība bija veltīta valsts pētījumu programmas „Letonika” izpildei un Letonikas II kongresa sagatavošanai.

Nodaļa organizēja trīs LZA sēdes: 15. martā “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā” (kopā ar FTZN) un 26. aprīlī “Aktuāli par demogrāfiju Latvijā” (atb. LZA korespondētājloceklis Dr.habil.oec. Juris Krūmiņš un LZA korespondētājlocekle Dr.habil.oec., Dr.geogr. Pārsla Eglīte). Trešā bija LZA izbraukuma sēde Valmierā 23. martā, kur LZA prezidents Juris Ekmanis pasniedza LZA goda locekļa diplomu Valmieras Drāmas teātra galvenajam režisoram Oļģertam Kroderam. Laudatio sacīja akadēmiķi J. Stradiņš un V. Hausmanis. Sēdes dalībnieki noskatījās O. Krodera režisēto V. Šekspīra lugu „Karalis Līrs”. Pēc nodaļas ierosmes notika divi tradicionālie saieti – „Akadēmijā Jāņi” (LZA goda loceklis režisors Jānis Streičs un aktieris Romualds Ancāns) un „Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām” (LZA goda loceklis Jānis Streičs, aktrise Olga Dreģe, mūziķi Lība Ēce un Didzis Lauva), kā arī „LZA Vēstu”, viena no vecākajiem zinātniskajiem žurnāliem Latvijā, 60. gadadienas atzīmēšana. Žurnāla A daļā tiek regulāri publicēti Letonikas valsts pētījumu programmas izpildes rezultāti.

Gada lielākais zinātnes dzīves notikums bija Letonikas II kongress 30.–31. oktobrī Rīgā. Atklāšanas plenārsēdes tiešraide bija skatāma internetā: www.letonikasprogramma.lv, www.tvnet.lv. 25.–26. oktobrī kongress notika Liepājas Pedagoģijas akadēmijā: „Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana” un Latgalē, Daugavpils Universitātes organizēts: “Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas, politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie aspekti” – 12.–13. novembrī. Trīspadsmit sekcijās un K. Barona dienas konferencē nolasīti 480 referāti, Daugavpilī – 20. Zīmīgi, ka dalībnieku vidū turpat 23% bija jaunie zinātnieki, maģistri un bakalauri, nākamie doktori. Pētnieku aktivitāte un plašsaziņas līdzekļu ieinteresētība rosināja domu Kongresa rezolūcijā pasludināt 2008. gadu par Letonikas gadu, lai veicinātu pētījumus un līdz ar to jaunu atziņu rašanos un integrāciju sabiedrībā. It īpaši tādēļ, ka 2008. gadā atzīmēsim Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu un simtgadi kopš modernās ortogrāfijas ieviešanas.

Notikušas 4 nodaļas sēdes, tematikas izvēlē apvienojot tradicionālo (zinātniskie ziņojumi, pārskati) ar diskusijām – atsaukšanos uz politiskās un kultūras dzīves aktualitātēm.

8. februārī profesors Dr.iur. Valdis Birkavs referēja par tēmu “21. gadsimta izaicinājumi un Latvija: ārpolitisks skatījums”. Akadēmiķis Tālavs Jundzis ziņoja par nodaļas locekļu pētniecisko, organizatorisko un pedagoģisko darbu 2006. gadā. Sēdes dalībnieki aplūkoja plašu jaunāko publikāciju izstādi, liecību par valsts pētījumu programmas „Letonika” sekmīgu izpildi.

17. maijā par izglītības vadību kā vienu no vadībzinātnes stabilitātes garantiem referēja RPIVA rektore akadēmiķe Dace Markus. Pārskatu par Valsts prezidenta dibinātās Vēsturnieku komisijas darbu desmit gados sniedza tās vadītājs akadēmiķis Andris Caune un uzdāvināja LZA komisijas rakstu 21 sējumu, kuros analizēti mazpētītie, aktuālie un strīdīgie Latvijas vēstures jautājumi: okupācijas, Otrais pasaules karš, holokausts, deportācijas, pēckara problēmas. Valdemārpils vidusskolas skolotājs Dr.paed. Indulis Ķēniņš dalījās savā pieredzē Latvijas vēstures mācīšanā. Piešķīra LZA goda doktora grādu vēsturē I. Ķēniņam un muzeja „Ebreji Latvijā” kuratoram Marģeram Vestermanim.

18. oktobrī Dr.arch. Jānis Zilgalvis nolasīja LZA korespondētājlocekļa kandidāta zinātnisko ziņojumu “Neogotikas arhitektūra Latvijā Eiropas būvmākslas kontekstā”. Par Letonikas II kongresa sagatavošanas un norises aktualitātēm runāja akadēmiķi J. Stradiņš, T. Jundzis un I. Jansone. Nodaļas locekļi izteica atbalstu LZA jauno locekļu kandidātiem 2007. gada vēlēšanās.

13. decembra sēdē pieminekļu aizsardzības speciālists Vitolds Mašnovskis referēja par savas enciklopēdijas „Latvijas luterāņu baznīcas” (4 sējumos) sagatavošanu, kā arī tika pieņemts Letonikas gada (2008) darba plāns. Notika valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” sabiedriskā apspriešana, piedaloties LR IZM Uzraudzības padomes, LZP Ekspertu komisijas un augstskolu un pētniecības institūciju pārstāvjiem. Programma ir pildīta sekmīgi – par to liecina 16 dalībnieku/institūciju publikācijas – 37 grāmatas un rakstu krājumi un 300 zinātniskie raksti, kā arī Letonikas II kongress.

Konferences: organizētas vairāk nekā 10 starptautiski nozīmīgas konferences, gan tradicionālās (J. Endzelīnam veltītā, „Meklējumi un atradumi”), gan par laika un aktualitāšu iespaidā atrastām jaunām tēmām, konferences veltījumi: teologam Edgaram Jundzim, filologam, vēsturniekam, diplomātam Arnoldam Spekkem, arheologam Francim Balodim. Īpaši nozīmīga bija Rīgā/Turaidā notikusī XI Baltijas Intelektuālās sadarbības konference, kurā, izvērtējot zinātnes situāciju un politiku Baltijā, tika pieņemtas divas nozīmīgas rezolūcijas: par enerģētiku un par zinātņu attīstību Baltijas valstīs. Tajā atzīts, ka līdz ar iestāšanos ES pieaudzis finansējums zinātņu nozarēm, kas veicina modernu tehnoloģiju/inovāciju attīstību, taču humanitāro zinātņu (arī Letonikas), kas sniedz valstiskās identitātes pamatojumu un ļauj attīstīt īpatnēju kultūru, atbalsts ir katras valsts goda lieta. Valstij tiek deleģēta šīs prioritātes izpratne, piešķirot nacionālajām zinātnēm stabila, ilgstoša finansējuma nodrošinājumu.

LZA notikušas Nodaļas organizētas deviņas mākslas izstādes. Trīs izstādes, veltītas Letonikas II kongresam: „Valsts pētījumu programma Letonika” (16. X), „Letonikas avoti: Latvijas piekraste” (29. X), „Nevardarbīgā pretošanās dokumentos un publikācijās” (30. X). Pēdējās divas organizēja Latvijas Akadēmiskā bibliotēka sadarbībā ar kongresa sekciju vadītājiem akadēmiķiem Saulvedi Cimermani un Tālavu Jundzi. Mākslas izstādes: Jāzeps Pīgoznis. „Ainava” (janv.), Kristaps Zariņš (20. II), tēlniece Arta Dumpe. „Zīmējumi” (13. III), Jānis Murovskis. “Panākt pretī” (5. V), J. Murovskis ir Letonikas kongresu un Letonikas valsts programmas logo autors. Anitas Paegles bērnu grāmatu zīmējumu izstāde „Klusuma orķestris” (12. VI), Aleksejs Naumovs. Mani ceļojumi II (divas izstādes, 2. VII). Vilhelms Mihailovskis. „Rīga gadsimtu mijā” (4. IX), Ausma Krūmiņa. „No atmiņu pūralādes” (8. XI).

Zinātnieki ieguvuši LZA, valsts un starptautiskas atzinības: 15. janvārī LZA Lielo medaļu saņēma valodnieks Trevors Gārts Fennels (Austrālija), 22. novembrī – literatūras un teātra zinātnieks akadēmiķis Viktors Hausmanis. Aizvadītajā gadā īpaši atzinīgi vērtēta eksprezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga: ar Pasaules Ekonomikas foruma Kristāla balvu par ieguldījumu diskusijās par ekonomikas aktualitātēm, ar Baltijas Asamblejas medaļu, ar „Ekonomistu apvienības 2010” Spīdolas balvu par konsekvento darbu, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, un eksportspējas veicināšanu, ar vairāku universitāšu goda doktora grādiem.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti: akadēmiķe Janīna Kursīte, LZA Dr.h.c.Atis Lejiņš. Ar Atzinības krustu – akadēmiķis Andris Caune, LZA kor.loc. Andrejs Veisbergs. Francijas Goda leģiona ordeņa Komandiera pakāpe piešķirta Imantam Lancmanim. Baltijas Asamblejas 2007. gada balvu zinātnē ieguva LZA kor.loc., Dr.habil.art.,Dr.philol.Silvija Radzobe par monogrāfijas „20. gadsimta teātra režija pasaulē un Baltijā” sagatavošanu. 30. oktobrī tika piešķirtas LR Ministru kabineta balvas: LZA kor.loc. Dr.habil.hist.Ilzei Lozei par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā (neolīta pētniecībā) un LZA goda loceklim Zigmundam Skujiņam par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā. LZA goda loceklim Knutam Skujeniekam piešķirta E. Veidenbauma prēmija. Rīgas balva – akadēmiķei Ievai Osei un LZA goda loceklim tēlniekam Andrim Vārpam. 23. novembrī tradicionālajā teātru skatē balvu par labāko režiju ieguva LZA goda loceklis Oļģerts Kroders (V. Šekspīrs. „Karalis Līrs”, Valmieras Drāmas teātrī). 2008. gada sākumā Latvijas Universitātes balvu par zinātniskās skolas izveidošanu saņēma LZA kor.loc. Alberts Varslavāns, balvu par oriģināla pētījuma rezultātiem – akadēmiķe Janīna Kursīte. Laikraksta „Diena” 2007. gada Kultūras balvas laureātu vidū ir LZA goda locekļi Alvis Hermanis, Ilmārs Blumbergs un Māris Sirmais, balvai nominēto pētījumu autoru vidū – LZA locekļi Janīna Kursīte, Ojārs Spārītis, Jānis Zilgalvis.

Pēc Starptautiskās Astronomu savienības lēmuma Planēta Nr. 16513 nosaukta komponista, LZA goda locekļa Pētera Vaska vārdā.

Par savdabīgu, sabiedrībasi zteiktu LZA goda locekļu darba vērtējumu var uzskatīt interneta balsojumar ezultātu: žurnāla „Sestdiena” aptaujā par septiņiem Latvijas brīnumiem vairāk nekā 1400 dalībnieku tos sakārtojuši šādā secībā: 1) Aglonas bazilika, 2) Āraišu ezerpils (LZADr.h.c.,Dr.hist.Jānis Apals), 3) Brīvības piemineklis, 4) Rundāles pils (LZA goda loceklis Dr.art.Imants Lancmanis), 5) Pokaiņu mežs, 6) Turaidas pils (LZA goda locekle Anna Jurkāne), 7) Kuldīgas tilts pār Ventas rumbu. Trīs ievērojamākās Latvijas vietas par savu izveidošanu, kopšanu, zinātnisko restaurāciju un rezultātā popularitāti var pateikties LZA locekļu darbam un entuziasmam.

Nodaļa sekmīgi sadarbojusies ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. Par to liecina žurnālistu atsaucība Letonikas II kongresam un Letonikas gadam (vairāk nekā 40 publikāciju), XI Baltijas Intelektuālās sadarbības konferencei (6 publikācijas), 2007. gada Latvijas ievērojamāko zinātnes sasniegumu popularizācijai (10 publikācijas, 3 TV sižeti) u.c. zinātnes dzīves aktualitātēm. Pateicamies Oskaram Gertam, Arno Jundzem, Zaigai Kiperei, Voldemāram Hermanim, Dacei Kokarevičai, Dacei Terzenai, Lindai Kusiņai, Violetai Brenčevai, Andrim Bērziņam, Ilzei Naglei, Laurai

Dzērvei, Gundegai Skagalei, Judītei Čunkai, visiem Latvijas zinātnes dzīves aktualitātēs ieinteresētajiem masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

LZA HSZN pateicas par atsaucību un sadarbību kolēģiem LZA, augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Perspektīvā mūsu uzdevumi galvenokārt saistās ar Letonikas gada darba plāna izpildi, ar valsts pētījumu programmas „Letonika” turpinājumu, kā arī ar starptautiskās sabiedrības informēšanu par jaunumiem Letonikā.