Jānis GRAUDONIS
(27. 08. 1913. – 6. 02. 2005)

Janis Graudonis dzimis 1913. gada 27. augustā Madonas apriņķa Lazdonas pagastā, muižas kalpa ģimenē. 1932. gadā beidzis Madonas vidusskolu. Bērnība un skolas gadi pagāja, strādājot lauku darbus vecāku rentētajās saimniecībās. Te arī dzima sapnis studēt vēsturi, taču grūtie materiālie apstākļi neļāva šim sapnim tolaik piepildīties. Tikai daudz vēlāk – 1949. gadā, kad aiz muguras jau bija Rīgas Skolotāju institūts (1937) un skolotāja darbs vairākās Vidzemes skolās, viņam izdevās pabeigt Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti. No 1947. gada aprīļa līdz 1949. gada septembrim laborants Latvijas Vēstures institūtā, no 1948. gada septembra - arī skolotājs Rīgas 1. vidusskolā. 1950. gadā iestājies aspirantūrā PSRS ZA Arheoloģijas institūtā Maskavā. Tad represēts - 1951. gadā izslēgts no aspirantūras un atbrīvots no skolotāja darba. No 1952. gada februāra līdz 1955. gada augustam tehniskais darbinieks Rīgas kartonāžas rūpnīcā. Rūpnīcā strādājot, noliek kandidāta eksāmenus arheoloģijas specialitātē Ļeņingradas Universitātē. 1955. gadā J.Graudonim atjauno skolotāja tiesības un ieceļ par vēstures skolotāju Rīgas 2. vidusskolā. No 1958. gada 21. janvāra viņš arī zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Vēstures institūtā. 1963. gadā Ļeņingradā aizstāvēta kandidāta disertācija („Vēlais bronzas un agrais dzelzs laikmets Latvijas PSR teritorijā”), 1988. gadā Maskavā aizstāvēta vēstures zinātņu doktora disertācija („Bronzas un senākās dzelzs laikmets Latvijā”). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla izdošanas atjaunošanas iniciators un galvenais redaktors (1991 – 1998), no 1999. gada - redakcijas padomes vadītājs); 1992. gadā J.Graudonis ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekli, 1993. gadā apbalvots ar LZA Lielo medaļu, 1994. gadā viņam piešķirta Kultūras fonda Spīdolas balva, pirmais LZA Lielās medaļas laureāts (1993) par izcilo ieguldījumu Latvijas arheoloģijas zinātnē un tās attīstībā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā. 1996. gadā apbalvots ar LR Triju Zvaigžņu ordeni, 1997. gadā ievēlēts par Valsts emeritēto zinātnieku. Miris 2005.gada 6.februārī.

Zinātniskā pamattēma - agro metālu laikmets Latvijā (1500. g.p.m.ē.- 0.g.m.ē.), īpaši agro metālu perioda arheoloģija, izstrādāta šī perioda vēsture. Taču viņa intereses neaprobežojās tikai ar šo periodu – kā spilgta liecība tam ir viņa ilggadīgie pētījumi gan Ikšķiles, gan īpaši Turaidas viduslaiku pils kompleksā. J. Graudonis bija nenogurstošs lauku pētījumu organizētājs – viņa vadībā veikti pētījumi 50 arheoloģiskajos pieminekļos. Eiropas Arheologu asociācijas biedrs, Eiropas arheologu asociācijas 2. kongresa organizācijas komitejas un darba vadītājs Rīgā, 1996. gadā.

Darbi: Arheoloģisko izrakumu vadība: Mūkukalnā, Vīnakalnā un Ķivutkalna pilskalnos, Ērgļu Jaunāķēnu, Ikšķiles Zariņu un Rumuļu, Doles Ķivutkalna, Pildas Nukšu, Jaunsvirlaukas Kakužēnu u. c. kapulaukos, Altenes pilsdrupās, Ikšķiles viduslaiku pieminekļu kompleksā un pēdējos 25 gadus - Turaidas pils kompleksā (arī restaurācijas konsultācijas).

Publikācijas: ap 400 zinātniski un populārzinātniski raksti (publicēti arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Vācijā, Ungārijā), trīs monogrāfijas, Arheoloģisko terminu vārdnīca, divu monogrāfiju un populārzinātniskas grāmatas līdzautors.

Referāti zinātniskos forumos: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Zviedrijā, Polijā, Anglijā, Vācijā, Ungārijā, Spānijā.

Lekcijas: Latvijas Universitātē, Vācijā -- Hanoveras muzeju un kultūras iestāžu darbiniekiem, Berlīnes Universitātes arheoloģijas centrā, Anglijā - Londonā un Bredfordā - latviešu kultūras centros.

Sabiedriskā darbība: Nozīmīga vieta J. Graudoņa dzīvē bija daudzveidīgai sabiedriskajai darbībai, īpaši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Viens no Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājiem un vadītājiem (1959 – 1969), Latvijas Tautas Frontes I un II kongresa delegāts, I Domes loceklis; Latvijas Kultūras fonda Daugavas komisijas vadītājs (1988 – 1999), Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanas dalībnieks, padomes un valdes loceklis; Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis (1992 – 1993), Latvijas Augstākās Padomes Repatriācijas, Heraldikas un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju loceklis (1993 – 1994), SIA Daugavas fonds viceprezidents (1994); Melngalvju nama atjaunošanas darbu konsultatīvās padomes loceklis (1992 – 1996), Latvijas Zinātnes padomes loceklis (1991 – 1996), Latvijas Vēstures Institūta Habilitācijas padomes priekšsēdētājs (1994 – 1997), Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdis (1994 – 1999), Triju Zvaigžņu ordeņa Brālības dibināšanas iniciators un Domes priekšsēdis (1999).

Sk.: http://www.gramata21.lv/users/graudonis_janis/ (2000.gada marts LIIS izstrādne)