Indriķis ŠTERNS

25-11-2009

Indriķis ŠTERNS
(13.10.1918 – 29.12.2005)

balvas/Sterns_Indrikis.jpg

Profesors I. Šterns ir pirmais latviešu vēsturnieks, kurš tik sīki un vispusīgi pētījis Latvijas vēsturi 13. gadu simtenī. Viņa lielais darbs sarakstīts pēc pirmavotiem, tos interpretējot nevis kā vācu kolonijas vēsturi, bet gan no latviešu tautas vēstures viedokļa. Ar saviem fundamentālajiem pētījumiem prof. I. Šterns ierindojas starp prominentākajiem latviešu vēsturniekiem.

Indriķis Šterns dzimis 1918.gada 13.oktobrī Liepājā, kur ieguvis sākotnējo izglītību. Vēstures studijas uzsācis vēl pirmskara Latvijas Universitātē (1937- 1940) pie prof. Arveda Švābes, taču II pasaules kara notikumi studijas aizkavēja, studijas atjaunojis Sidnejas universitātē Austrālijā un 1962. gadā turpinājis Pensilvānijas universitātē Filadelfijā, ASV, 1964. gadā iegūstot bakalaura, 1965. gadā – maģistra, bet 1969. gadā – doktora grādu vēsturē (Philosophiae Doctor in Historia) par disertāciju “Vācu ordeņa statūti: Studija par reliģiskajiem bruņinieku ordeņiem”. Kopš 1969. gada strādā Mīlenberga koledžā Alentaunā, ASV, – privātdocents, docents, profesors, lasījis kursus seno laiku un viduslaiku vēsturē, vadījis seminārus historiogrāfijā. No 1989. gada emeritētais profesors. Ar 1968. gadu I.Šterns tika uzņemts ASV Viduslaiku vēsturnieku biedrības sastāvā.

Pie Latvijas vēstures tematikas I.Šternam bija iespējams strādāt no maizes darba brīvajā laikā, kad viņš saņēma uzaicinājumu uzrakstīt Latvijas viduslaiku vēstures sējumus. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90.gados I.Šterns uz ilgāku laiku apmeklēja dzimteni, kur LU Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem nolasīja Latvijas viduslaiku vēstures kursu. Šajā laikā veidojās viņa auglīgā sadarbība ar Latvijas vēsturniekiem. Vietējos žurnālos un rakstu krājumos I.Šterns publicēja savus pētījumus par zemju izlēņošanu, vasaļu muižu sākumiem, Rīgas vēsturi u.c. Tika publicēta monogrāfija “Latvijas vēsture 1290-1500” (1997, 741 lpp.), kas kādā no recenzijām nosaukta par dižgrāmatu – monumentālāko pētījumu Latvijas viduslaiku vēsturē. Lasītāju rīcībā bija nonācis oriģināls 14.-15.gs vēstures notikumu un parādību sistemātisks izklāsts, kāda līdz tam historiogrāfijā nebija. Par šo izcilo pētījumu I.Šterns saņēma ģenerāļa Kārļa Gopera fonda balvu un LZA Arveda Švābes balvu. Atzīmējot I.Šterna nopelnus Latvijas vēstures pētniecībā, LZA pilnsapulce 1998.gada 27.novembrī viņu ievēlēja par LZA ārzemju locekli. 2000. gadā saņēmis LZA Arveda Švābes balvu.

Nākošo lielo darbu “Latvijas vēsture 1180 – 1290. Krustakari” (2002, 735 lpp.) I.Šterns publicēja par 13.gs notikumiem. Ar šo sējumu tika pabeigta Latvijas vēstures sērija, ko pēckara periodā bija sagatavojuši tagad jau aizsaulē aizgājušie trimdas latviešu vēsturnieki. Latvijas 13.gs vēsturi I.Šterns uzrakstīja, izvērtējot visus iespējamos vēstures avotus, arī lietiskos materiālus. Izmantojot savā doktora disertācijā veiktās studijas par Vācu ordeni, I.Šternam bija iespējams labāk izprast ar šo ordeni radniecīgo Zobenbrāļu un Livonijas ordeņbrālu mentalitāti, kas nebija pieņemama vietējiem iedzīvotājiem brīvības cīņu laikā 13.gs. Ar konkrētiem piemēriem autors šajā grāmatā parādīja, kā jaunie zemes kungi nobīdīja pie malas vietējos valdniekus un iznīcināja to dzimtas.

Pēc grūtas slimības I.Šterns nomira 2005.g. 29.decembrī ASV pilsētā – Alentaunā, guldīts zemes klēpī vietējās draudzes kapsētā.

Sk.vēl: Indriķis Šterns. Rīga: LU Latvijas Vēstures institūts, 1998, 79 lpp.;

Powered by Elxis - Open Source CMS