Ar Rūdolfa lepnumu

26-03-2010

Kopš 2010. gada 15. janvāra dzīvojam “pašapziņas celšanas seansā”, runājot kāda skatītāja vārdiem. LNT reklāma ar šņācošu kuļmašīnu un skrejošu bērneļu pavadītu karieti uzrunāja: Andrejs Ēķis un Aigars Grauba aicina uz Jāņa Streiča filmu “Rūdolfa mantojums”. Filma piedzīvoja pasaules un Latvijas pirmizrādi – to vienlaikus demonstrēja Rīgā, Latvijā un ASV.

Bet 4. martā LZA goda loceklis Jānis Streičs pasniedza Zinātņu akadēmijai karalisku dāvanu – filmas pirmizrādi. Kopā ar scenāristu un režisoru tajā piedalījās galvenās lomas tēlotājs Romualds Ancāns, operators Gvido Skulte un filmas producents LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

“Rūdolfa mantojums” stāsta par laiku, kad nostiprinājās pirmie brīvie zemes īpašnieki, laukos parādījās mašīnas, ceļojošie tirgotāji aizgūtnēm lielīja savu preci– īstu Latvijas finieri! Un ir pilnīgi skaidrs, ka būs cīņa, sāncensība ar baronu, kuram “baura” izdarības liek nosodoši grozīt galvu. Sacensība tāpēc vien ir sacensība, ka vajag uzdrīkstēties otru pārspēt, kaut vai ar lepnu četrjūgu un karieti... Un mīlestība ... ar visu sarežģīto gaitu un jūtu spektru.

Es skatījos un klausījos stāstu kā pasaku. Un režisora balsī skaidri jutu viņa attieksmi – labsirdīgu ironiju, skumjas, prieku un bezgalīgu lepnumu par brīva latvieša varēšanu. Uz ekrāna virmoja krāšņa darbība un būtisko akcentēja stopkadri. Un nekautrējos, ja acīs saradās miklums, pamanot sarkanbaltsarkano vinjeti vai Rūdolfa Rūdupa spoži viksētos zābakus, šo latviešu zemnieka neatkarības simbolu, kurus viņam ielika līdzi “mūža mājā”. Un priecājos par Jāņa Streiča “indevi” iemūžināt uz ekrāna gan LZA goda locekļus – Valdi Jākobsonu, Jāzepu Pīgozni, Māru Zālīti, gan citus mūsu laikabiedrus.

Es pateicos par uzticību uzklausīt un redzēt šo stāstu. Stāstu par mūžīgo tēmu – cīņu par pašapziņu. Ļoti deficīta tēma. Bezgala vajadzīga.

I. T.

P.S. Varbūt atceraties, kādā kontekstā filmā skanēja vārds “lielmāte”?

Powered by Elxis - Open Source CMS