Latvijas kultūrainava pagātnē un mūsdienu skatījumā

26-03-2010

“Latvijas kultūrainava pagātnē un mūsdienu skatījumā” – tāda bija LZA sēdes tēma 11. martā. Sēdi organizēja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis (HSZN).

LZA prezidents Juris Ekmanis, atklājot sēdi, teica ka tā veltīta ļoti nozīmīgai problēmai un ir ieskaņa 15. – 16. jūnijā paredzētajai konferencei, izstādei un pētījumus apvienojošai grāmatai.

LZA kor.loc. Aija Melluma iezīmēja tēmas plašumu, vispusību un pētniecības aktualitāti: ainava ir mantojums. Zinātniece jau piecdesmit gadus pētījusi Latvijas ainavu. Jēdziens kultūrainava jālieto, to paskaidrojot. Jo ainava uzskatāmi atspoguļo cilvēka un dabas mijiedarbības procesu. Ir ikdienas ainava, jaunās ainavas. Tās veidojas nepārtraukti – piemēram, Pedvāles dabas parks, Pedvāles ainava ar O. Feldberga veidotajām skulptūrām.

Dr. geogr. Inese Stūre izskaidroja teorētisko pamatu jautājumam “ainavas lasīšana un cilvēka dzīves telpas saprašana”, ilustrējot to ar piemēriem – piem., par īpatnējiem zemes gabaliņiem – aizjomu tīrumiem. Tie ir tīrumi kāpu aizsegā, kuru iekopšana prasījusi sīkstu un lielu darbu. Pagājušā gada novembrī LU atvēra I. Stūres grāmatu “Jūrmalciema aizjomu ainavas stāsts. To Štrandkrug zvejības zemnieku landšafts”.

Ainavu arhitekte Ilze Janele, runājot par bijušo muižu centru kultūrainavas problēmām, konstatēja: ar muižu centru un zemes sadalīšanu 20.gs. sākumā tika izjaukts funkcionāli viendabīgais komplekss. Šodien daudzu muižu centru teritorijas vairs nevar uztvert kā vienotu veselumu. Kādreiz muižas dārzs bija kā paradīzes simbols. Mūsdienās, atgūstot īpašumā šo centru daļas, nepietiek ne spēku, ne zināšanu atjaunot veselumu. Tā jauniešiem un vidējai paaudzei veidojam greizu uzskatu par vēsturisko kultūrainavu.

Raksturojot Dievnamus Latvijas kultūrvidē, akadēmiķis Ojārs Spārītis ar krāšņām ilustrācijām bagātinātā stāstījumā atzina – baznīca kā garīgo vērtību orientieris redzama gan tālu lauku ainavā, gan pāri pilsētas apbūvei. Piemēram, Laucienas baznīcas tornis pamanāms četru – piecu km attālumā. Sarkano ķieģeļu celtnes iezīmējas kā ainavas dominante, stabila pilsētbūvniecības vērtība.

LZA kor. loc. Juris Tālivaldis Urtāns: vai jūras dibenā var atrast kultūrainavu? Kultūras ainavu jūrā veido nogrimuši kuģi, izsviestas (ziedotas) lietas, komunikācijas, ar krastu saistītas izbūves jūras dzelmē, ar zvejniecību saistītās lietas. Jūra ir internacionāla, kuģniecība Baltijas jūrā ir sena. Jūra glabā koku, metālu. Latvijas piekrastē ir bīstami sēkļi, zemesragi, veidojas kuģu kapsētas.

Dažas kultūrvēstures dokumentu kopas par Latvijas ainavu raksturoja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis. Par apzināti veidotu Latvijas kultūrainavu runājam kopš 13.gs., lasot senās hronikas. No 13. – 17. gs. par to stāsta zviedru kartes. Par tām rakstīja vēsturnieks Edgars Dunsdorfs, bet viņš no visa kopuma izlietoja tikai 25%. Zviedru varas 17.gs. akti ir tilts uz 18. – 19. gs. avotiem. Šo gadsimtu mijā ievērojami ir J. K. Broces zīmējumi, bet 19. gs. – Latvijas draudžu apraksti. Tā kā avotu bāze ir plaša, vispusīga, un līdzšinējos pētījumos tā ne tuvu nav izmantota visā pilnībā.

LZA sēde bija ne vien kompleksas pieejas paraugs vitāli svarīgai problēmai; tā iezīmēja aktualitātes un jaunas, nākotnē apgūstamas nianses ļoti saistošā tēmā.

I. T.

Powered by Elxis - Open Source CMS