10. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, A/S “Latvijas gāze” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2010. gada balvas un stipendijas  Attēlā no kreisās: V.Dzērve, A.Lešinskis, E.Strīķe, J.Sčerbickis A.Edžiņas foto

Katru gadu, jau sākot ar 2002. gadu, Latvijas Zinātņu akadēmijā ir tāda diena, kad pulcējas divu tik dažādu specialitāšu kā gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistīto ķīmijas tehnoloģiju nozares un sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnieki, lai saņemtu piemiņas medaļas un stipendijas par mūža veikumu vai izcilu darbu kopu divās kategorijās – LZA prezidenta Jura Ekmaņa vārdiem runājot, zelta godalgas senioru grupā un sudraba godalgas junioriem. Tad vienkopus redzams mūsu kadrioloģijas un kardioķirurģijas “zieds” , sarežģītu operāciju, ieskaitot sirds transplantāciju, veicēji, un šobrīd jau grūti pateikt, kurš no viņiem savulaik bijis seniors, kurš juniors, jo bijušie juniori šodien jau ir ne mazāk pazīstami kā seniori un, teiksim, Pēteris Stradiņš no iesācējiem un cerības raisošajiem stabili jau nonācis daudz augstākā pakāpē.

Par gāzeniekiem un siltumniekiem akadēmijas korespondētājloceklis RTU profesors Andris Krēsliņš jau kuro gadu var teikt “mans kolēģis Tehniskajā universitātē” (par senioriem) un “mans audzēknis” (par junioriem), jo kur tad citur viņi būtu radušies, ja ne mūsu pašu Rīgas Tehniskajā universitātē, tādēļ RTU Attīstības fonda līdzdalība pretendentu izvirzīšanā un izvērtēšanā ir likumsakarīga.

Kuri tad šogad ir izpelnījušies LZA, A/S “Latvijas gāze” un RTU Attīstības fonda ievērību un atzinību?

Dr. sc. ing. Arturs Lešinskis ir divu universitāšu pārstāvis, jo 30 gadus būdams Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, specializējies lauksaimnieciskās ražošanas ēku ventilācijas sistēmās un to energoefektivitātē, viņš pirms sešiem gadiem padevās savas Alma mater Rīgas Tehniskās universitātes vilinājumam un sāka lasīt lekciju kursu dzīvojamo namu un sabiedrisko ēku gaisa kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmu projektēšanā arī RTU Būvniecības fakultātes studentiem. To mums, raksturojot laureātu, atklāja prof. A. Krēsliņš. (Ko tur piebilst, cilvēks jau tāds pat dieva lopiņš vien ir.) Turklāt prof. A. Lešinskis nebūt nav tikai teorētiķis, bet sekmīgi vada projektēšanas firmu “LAFIVENTS”. Pats laureāts atzinās, ka, saņemot balvu, izbauda saulainu laimes izjūtu un gandarījumu, redzot apkārt savus kolēģus, draugus un ģimeni un saprotot, ka darbs ir novērtēts. Atbilde var būt tikai viena – “Gods kalpot Latvijai!”

Dr. med. Vilni Dzērvi apbalvoja par mūža ieguldījumu kardioloģijā. Ārsts, zinātnieks, pedagogs – tās trīs viņa dzīves neatņemamas sastāvdaļas raksturoja daktera Dzērves kolēģi, bet ne mazāk svarīgas, un mūsu veselības aprūpes sistēmā jo īpaši, ir viņa organizatora spējas – gan organizējot Pirmo Latviešu ārstu kongresu 1989. gadā, gan Latvijas iedzīvotāju apsekošanu 2008./2009. gadā, lai pētītu sirds un asinsvadu saslimšanas riska faktorus. Kopš 1977. gada V. Dzērve strādā Latvijas Kardioloģijas institūtā, kur viņa vadībā radītas jaunas maztraumatiskas medicīniski diagnostiskās aparatūras. “Speciālists, kurš mīl cilvēkus un kuru mēs patiesi cienām un no sirds mīlam” – vai gan var būt vēl augstāks kolēģu novērtējums? Pats V. Dzērve ar pateicību pieminēja savu skolotāju profesoru Skārdu un viņa dāvāto grāmatu pēc sekmīgas disertācijas aizstāvēšanas ar ierakstu “Triumfa brīžos atceries tos, kas bija pirms tevis”. Grāmata bija par pērtiķiem...

Junioru sudraba godalgas saņēma divi savā profesionālajā darbībā nebūt ne zaļknābji. Dr. sc. ing. Ivars Ščerbickis kā nekā ir visas milzīgās Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs un balvu saņēma par pētījumu “Pazemes dabasgāzes krātuvju kompresoru cehu ekspluatācijas drošības paaugstināšanas metodes”. Tas, ka vārds “krātuvju” lietots daudzsakaitlī, nav nejaušība, jo Ivars ir arī ES līdzfinansētā projekta “Geoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā” atbildīgais izpildītājs. Ar A/S “Latvijas gāze” Ivaru saista sena un uzticīga mīlestība – “Latvijas gāze” nosūtīja viņu kā savu stipendiātu studēt uz Maskavu, uz pasaulē labāko mācību iestādi (prof. A. Krēsliņš) – Naftas un gāzes institūtu (tagad jau universitāti). Pēc tā beigšanas, strādājot dažādos “LG” dienestos, I. Ščerbickis paralēli studēja Maskavā doktorantūrā un pagājšgad aizstāvēja disertāciju.

Par anestezioloģi Dr. med. Evu Strīķi kolēģi kuluāru sarunā teica: “Meitene ar krampi!”, ko gan no skata nevarēja teikt par trauslo blondīni. Eva nemaz nav trausla, bet krietni sportiska jauna sieviete, un par blondīni tradicionālajā nozīmē viņu varētu saukt vismazāk. Tieši otrādi, viņa liekot trūkties ne vienam vien. Evas zinātniskais darbs saucas “Hemodinamikas svārstību novērtējums ar invazīvām un daļēji invazīvām metodēm miokarda revaskularizācijas operācijās bez mākslīgās asinsrites”. Viņas raksturojumā teikts: “E. Strīķe sekmīgi apvieno praktiskā ārsta darbu ar zinātnisko pētniecību, apguvusi visjaunākās, uz zinātniskiem pētījumiem bāzētās iemaņas klīniskajā anestezioloģijā, kuras nepieciešamas kardioloģisku manipulāciju veikšanai, t.sk. operācijās bez mākslīgās asinsrites. Papildinājusi zināšanas ārzemju klīnikās – Louvenas universitātē Beļģijā, Berlīnes Sirds ķirurģijas centrā, Karolinska institūtā Zviedrijā u.c.”. E. Strīķe atbildes runā teica:”Vienmēr esmu bijusi starp augstas raudzes cilvēkiem. Tādā komandā spēlējot, ir reizē grūti un viegli. Grūti tādēļ, ka nedrīkst nolaist latiņu, viegli, jo saprotamies no pusvārda. Tas, par ko esmu saņēmusi šo balvu, ir tikai pusfināls. Ceru saņemt ne vienu vien medaļu.” Īsti sportiska atbilde.

Prof. Imants Meirovics RTU Attīstības fonda vārdā uzteica A/S “Latvijas gāze” par izpratni un atbalstu ne tikai zinātniekiem, bet arī studentiem – “LG” stipendijas saņēmuši 187 RTU studenti.