2010.g. 23.aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē „Daugavas ekosistēma un tās ilgtspējīga attīstība” tika detalizēti apspriesti LU Bioloģijas institūta, LU Bioloģijas fakultātes un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku referāti, t.sk. LU BI Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītājas Dr.biol. Elmīras Boikovas ziņojums „Daugavas kā transportceļa potenciālās izmantošanas ietekme uz tās sateces baseinu un Baltijas jūru” *

LZA sēdē vienprātīgi tika atbalstītas LU Bioloģijas institūta Zinātniskās padomes š.g. 23. marta rekomendācijas un pieņemti lēmumi:

1. Ņemot vērā Latvijai saistošos normatīvos dokumentus**, kā arī „Daugavas lokos” izveidotās NATURA 2000 teritorijas saglabāšanas nepieciešamību, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kategoriski iebilst pret jebkādu Daugavas ekosistēmas iespējamo pārveidi, lai izmantotu Daugavas gultni kā rūpniecisku transporta kanālu uz Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju.

Daugavas kuģojamā ceļa īstenošanas vietā LZA sēdes dalībnieki atzīst par nepieciešamu piesaistīt ES līdzekļus, lai radikāli modernizētu un uzlabotu dzelzceļu un autoceļu komunikāciju, nodrošinot Baltijas sasaisti ar ES un NVS valstīm.

3. Ievērojot pasaules un īpaši Eiropas negatīvo pieredzi, kas gūta pagājušā gadsimta 60.- 70. gados upju pārveidē par transporta sistēmām, kā arī ņemot vērā Pasaules Bankas un Pasaules dambju komisijas deklarētās brīdinājumu rekomendācijas saistībā ar jaunu dambju sistēmu un hidroelektrostaciju būves izraisītiem nopietniem riskiem un apdraudējumiem ne tikai upju un to baseinu dabiskajam ekoloģiskajam potenciālam, bet lielā mērā arī cilvēku dzīves kvalitātei, LZA zinātnieku nostāja ir - nepieļaut Daugavas nodošanu koncesijā uzņēmēju grupas interesēs, lai veiktu, iespējams, nelabojamus un pat postošus upes pārveides pasākumus.

4. Ņemot vērā jau „Trešās atmodas” laika pamatotos argumentus pret Daugavpils HES celtniecību, atzīt LR Saeimas un valdības līmenī Daugavu ar tās dabisko tecējumu par Latvijas nacionālo vērtību, kas maksimāli jāsaudzē.

5. Ņemot vērā Dabas parkā „Daugavas loki” un aizsargājamo ainavu apvidū „Augšdaugava” saglabātās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, pieprasīt nekavējoties izvirzīt šo teritoriju iekļaušanai UNESCO Dabas un kultūrvēsturisko mantojumu sarakstā un izskatīt jautājumu par Nacionālā parka izveidi šajās teritorijās.

* 2010.gada 4.martā prezentēts ar LR Satiksmes ministra K. Gerharda rīkojuma Nr.01.1-03/51 izveidotās speciālās Darba grupas „Latvijas un Baltkrievijas sadarbība, izmantojot Daugavu transporta pakalpojumu sniegšanai” sanāksmē.

** ES Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK, Helsinku Konvencijas rekomendācijas kopš 1992. gada par Baltijas jūras sateces baseina ūdeņu kvalitātes paaugstināšanu, LR Vides ministrijas izstrādātais Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāns 2010.-2015. gadam ar galveno mērķi uzlabot pašreizējo ūdens kvalitāti Daugavā – galvenajā Rīgas dzeramā ūdens ieguves avots.