Tabula 4

Daudzu zinātnes nozaru pārstāvjiem tika piešķirtas LZA vārdbalvas (tabula 5), kā arī dažādu organizāciju un kopējās balvas (tabula 6).

Tabula 5

Tabula 6

Tika godināta izcilu Latvijas zinātnieku piemiņa. Piemēram, 15.septembrī notika akadēmiķa Jāņa Ērenpreisa 80. dzimšanas dienai veltīta Latvijas Šūnas bioloģijas biedrības konference Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, ko organizēja akad. J. Ērenpreisa.

Arī starptautiskā atzinība bija tāda, ar kuru viennozīmīgi varam lepoties:

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) Ženēvā piešķīra savas balvas kā inovatīvam uzņēmumam – Latvijas Organiskās sintēzes institūtam; kā izciliem izgudrotājiem – J.Polim, N.Vederņikovam,M.Dambrovai, I.Lašenko;

Somijas Baltās Rozes Ordeņa Bruņinieka Pirmās šķiras ordeni saņēma O.Spārītis;

Japānas Mākslas asociācijas balvu “Praemium Imperiale” saņēma G. Krēmers;

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas lielo Fēliksa balvu saņēma J. Vētra.

Atzinība patiešām ir saistīta ar ļoti lielu sabiedriskā darba apjomu, ko veic LZA locekļi.

Stratēģiskās analīzes komisijā pie LR Valsts prezidenta – M.Auziņš; Latvijas vēsturnieku komisijā pie LR Valsts prezidenta – A.Caune, I.Feldmanis, A.Stranga;

Valsts valodas komisijā pie LR Valsts prezidenta — A.Veisbergs, I.Druviete, I.Jansone, D.Markus, B. Metuzāle–Kangere, V.Skujiņa, J.Valdmanis;

Valsts heraldikas komisijā – I.Lancmanis, A.Blinkena;

LR MK Informācijas sabiedrības nacionālajā padomē – J.Ekmanis, D.Markus, B.Rivža, un A.Siliņš;

Augstākās izglītības padomē – J.Ekmanis, J.Vētra, D.Markus;

Latvijas Zinātnes padomē – B.Andersons, M.Auziņš, E.Birģele, E.Grēns, J.Jansons, B.Kalnačs, L.Ribickis, A.Siliņš, J.Vētra, V.Pīrāgs;

LZA Terminoloģijas komisiju vada V.Skujiņa; Valsts emeritēto zinātnieku padomi un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju vada R. Valters. LZA pārstāvēja Latvijas zinātni dažādās starptautiskās organizācijās:

• V.Vīķe–Freiberga vadīja Eiropas pētniecības padomes Pārskata grupas darbu.

• Eiropas Komisijas Apvienotā pētījumu centra Ģenerāldirektorāta vadītāju valdē (Joint Research Centre Board of Governors);

• ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Nacionālajā komisijā Latvijā;

• Starptautiskajā zinātnisko apvienību padomē (International Council for Science, ICSU);

• Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI);

• Starptautiskajā zinātnes fondā (International Foundation for Science, IFS);

• Eiropas zinātņu akadēmiju federācijā (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinātņu akadēmijas 40 Eiropas valstīs;

• Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajā padomē (European Academies Science Advisory Council, EASAC).

Daudz tika darīts zinātnes un LZA popularizēšanai sabiedrībā, par ko jāpateicas arī masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, jo sevišķi: Oskaram Gertam, Arno Jundzem, Zaigai Kiperei, Voldemāram Hermanim, Dacei Kokarevičai, Dacei Terzenai, Lindai Kusiņai, Violetai Brenčevai, Andrim Bērziņam, Ilzei Naglei, Laurai Dzērvei, Gundegai Skagalei, Oksanai Antoņenko, Andim Janovam, Judītei Čunkai.

Liela nozīme LZA dzīves un aktivitāšu atspoguļošanai ir Gadagrāmatai, par kuras savlaicīgu sagatavošanu pateicību pelnījuši tās sagatavotāji: Baiba Ādamsone, Anita Draveniece, Alma Edžiņa, Jānis Kristapsons (vadītājs), Sofja Negrejeva, Ilga Tālberga, Ērika Tjūņina, Ieva Jansone, Elmārs Lange.

2009.gada vērtējums kopumā var tikt formulēts sekojošos secinājumos:

1. Valdība apstiprināja ar LZA līdzdalību izstrādātās Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013. gadam, Prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo, lietišķo pētījumu finansēšanai un Zinātnes un tehnoloģiju pamatnostādnes šajā periodā, kas ir ļoti nozīmīgs solis plānotas, saskaņotas un kompleksas zinātnes attīstības nodrošināšanai valstī.

2. ES politika – katra dalībvalsts rada maksimāli labus apstākļus zinātnes attīstībai, bet zinātnieki izvēlas savam radošajam darbam piemērotāko vietu – ir saprotama, tomēr neglābjami noved pie to valstu atpalicības, kuras nespēj šos labos apstākļus radīt. Talantīgu jaunu zinātnieku aizplūšana pašreiz ir pats nopietnākais drauds Latvijas zinātnei.

3. Pateicoties daudzveidīgām LZA un citu institūciju zinātnes popularizēšanas aktivitātēm, sabiedrības, bet it īpaši jaunatnes, interese par zinātni turpina palielināties, kaut arī joprojām nav pietiekama.

4. Neskatoties uz to, ka valsts finansējums zinātnei bija viens no zemākajiem, 2009. gadā tas samazinājās līdz 30% apjomam no iepriekšējā gada sākumā izdalītā finansējuma, bet tādi atsevišķi šīs kritiski zemās finansēšanas avoti kā sadarbības projekti un valsts programmas joprojām nav sākuši darboties. ES Struktūrfondu apguve, kas varētu kompensēt radušos finansējuma trūkumu, realizējas pārāk lēni (realizēta tikai 1.1.1.2. aktivitāte), pārāk birokrātiski un ienes neplānotas disproporcijas starp zinātnes nozarēm, institūcijām un darbiniekiem.

5. Esošo resursu pilnīgāku izmantošanu būtiski apgrūtina finansējuma saņemšanas un atskaišu sistēmas nepamatota sarežģīšana un vadošo zinātnieku iesaistīšana viņiem neraksturīgu birokrātisku funkciju īstenošanā. Pieprasītajos dokumentos arvien mazāka daļa atvēlēta zinātnei, bet aizvien lielāka – formālās informācijas dublēšanai atšķirīgos formātos, precīza reaģentu saraksta un daudzuma plānošanai daudzus gadus uz priekšu un citām faktiski bezjēdzīgām darbībām. Pareiza līdzekļu apgūšana attiecībā pret projekta iesniegšanas brīdī sastādīto plānu, nevis zinātniskie rezultāti, kļūst par projektu galveno mērķi. Sagaidīt inovatīvus rezultātus šādos apstākļos ir maz varbūtīgi.

6. LZA darbība ir paplašinājusies, bet tās loma palielinājusies, kas fiksēts arī jaunajā Zinātniskās darbības likumā. Iesaistoties likumu un normatīvo aktu veidošanā, LZA iestājās un iestāsies par likumdošanas vienkāršošanu, birokrātisko procedūru un dokumentu skaita samazināšanu un maksimāli lietderīga un savlaicīga ES finansējuma izmantošanu Latvijas sabiedrības at-tīstībai vitāli nepieciešamajiem mērķiem.