SVARĪGĀKIE NOTIKUMI LATVIJAS ZINĀTNĒ
UN LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJĀ 1998. GADĀ
(JANVĀRIS - OKTOBRIS)


LZA sākumlapa NOTIKUMI: 1997 # 1999 # 2000

LZA pilnsapulce 1998.gada 13.februari
Latvijas Zinatnu akademijas Jana Endzelina balva 24.februari pieškirta Veltai RUKEI-DRAVINAI

Latvijas Zinatnu akademijas Liela medala 14.aprili pieškirta Dainim DRAVINAM un Janim KRASTINAM
30.aprili iznacis žurnala "Tehnikas Apskats" (Latvija) pirmais numurs
Lat vijas Zinatnu akademijas aicinajums valsts varas institucijam - par latviešu valodu
19.junija plkst.13.00 apstadinats Salaspils kodolreaktors (iedarbinats 1961.gada 26.septembri plkst.17.02)
LZA pazinojums par kadu bedigu un pamacošu lappusi Latvijas biologijas un lauksaimniecibas zinatnu vesture

AIP, LZP un LZA 19.augusta atklata vestule sakara ar budžeta samazinašanu augstakai izglitibai un zinatnei
Akademikis Janis Stradinš ievelets par Igaunijas ZA arzemju locekli


JANVĀRIS APRĪLIS JŪLIJS OKTOBRIS
FEBRUĀRIS MAIJS AUGUSTS NOVEMBRIS
MARTS JŪNIJS SEPTEMBRIS

DECEMBRIS


JANVĀRIS

1997.gada 29.decembrī Latvijas Zinātnes padome, aizklāti balsojot, ievēlēja jaunu vadību (saskaņā ar Nolikumu, padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir 1 gads). 1998.gadā Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir akadēmiķis Juris Ekmanis, priekšsēdētāja vietnieks - akadēmiķis Andrejs Siliņš. Latvijas Zinātnes padomes valdē ir arī Jānis Bārzdiņš, Edīte Birģele, Elmārs Grēns, Ivars Knēts, Janīna Kursīte-Pakule, Tālis Millers, Jānis Stradiņš, Aivars Tabuns, Henriks Zenkevičs, Pēteris Zvidriņš, Valdis Egle.

2.janvārī: Fizikas institūta direktora pienākumus sāka pildīt Dr.fiz. Agris Gailītis.

6.janvārī: LZA Senāta sēde. Senāts apstiprināja ekspertu komisiju lēmumus par LZA vārdbalvu piešķiršanu, kā arī lēmumus par prēmiju piešķiršanu augstskolu studentiem. Sēdē apsprieda LR Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas projektu un sakarā ar to izteica vairākus ierosinājumus. Ievērojot Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un pašreizējā akadēmijas prezidenta ierosinājumus, LZA Senāts (atbilstoši LZA Statūtiem - vismaz mēnesi pirms pilnsapulces 13.februārī)izvirzīja akadēmiķi Jāni Stradiņu par LZA prezidenta amata kandidātu. J.Stradiņš iepazīstināja klātesošos ar savas prezidentūras programmas galvenajām tēzēm (runas atreferējums publicēts laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis" 1998.g. 26.janvārī).

6.janvārī: Latvijas Zinātnieku savienības paplašinātās valdes sēde, kurā izskatīja LR Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas projektu, atzina, ka projekts pašreizējā redakcijā nav virzāms tālāk ne uz valdību, ne uz Saeimu, un nosūtīja vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (vēstules teksts publicēts laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis", 1998.g. 26.janvārī).

14.janvārī: ar izglītības un zinātnes ministru J.Celmiņu tikās akadēmiķi T.Millers, J.Ekmanis, J.Stradiņš, A.Siliņš un pārrunāja zinātnes finansējuma un likumdošanas jautājumus.

14.janvārī: ar pašvaldību lietu valsts ministru Ē.Zundu tikās akadēmiķi J.Stradiņš, S.Cimermanis, A.Blinkena un V.Skujiņa un pārrunāja valsts administratīvi teritoriālās reformas jautājumus.

15.janvārī: LR Aizsardzības ministrijā notika Kārļa Irbīša grāmatas "Latvijas aviācija un tās pionieri" prezentācija, tajā piedalījās akadēmiķi T.Millers un J.Stradiņš un izdevniecības "Zinātne" direktore I.Jansone.

16.janvārī: svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā pasniegts LZA fizikas goda doktora diploms Bruno Deksnim.

16.janvārī: LZA ārzemju locekļa Dītriha Andreja Lēbera 75.dzimšanas dienai un senatora Augusta Lēbera piemiņai un grāmatas "Baltijas valstis likteņgriežos" iznākšanai veltīta svinīga sanāksme LZA augstceltnē.

17. janvārī: Biobibliogrāfiju "Latvijas Senāta senators Audusts Lēbers"un "LZA ārzemju loceklis profesors D.A.Lēbers" prezentācija un diskusija Akadēmiskajā bibliotēkā.

17. janvārī: Latvijas Inteliģences apvienības sanāksme, kurā akadēmiķe Maija Kūle ievēlēta par apvienības prezidenti, bet akadēmiķis Tālis Millers - par valdes locekli.

20.janvārī: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā pasniegta LZA Paula Stradiņa vārdbalva medicīnas zinātnē:

Laureāti uzstājās ar akadēmiskām runām:

22.janvārī: Bioloģijas institūta zālē (Salaspilī) notika Bioloģijas institūta Domes un Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības apvienotā sēde, kura bija veltīta Valda Dišlera (1928-1985) atcerei.

23.janvārī: LZA sēde "Latvijas iedzīvotāju ataudze".

29. janvārī: Latvijas vēstnieces pie UNESCO A. Nagobads - Ābols vizīte LZA.

30.janvārī: LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas gada pilnsapulce. Par nodaļas darbu 1997.gadā referēja priekšsēdētājs akadēmiķis Marģeris Līdaka. Nodaļa izteica pateicību akadēmiķim M.Līdakam, kurš ilgus gadus sekmīgi vadīja tās darbu. Par jauno nodaļas priekšsēdētāju tika ievēlets akadēmiķis Raimonds Valters, kurš šo amatu sāks pildīt 1.martā. Par priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti akadēmiķi G.Duburs, V.Kluša, U.Viesturs. Nodaļas padomē ievēlēti arī: M.Beķers, P.Cimdiņš, E.Grēns, A.Jemeļjanovs, M.Kalniņš, T.Millers, J.Stradiņš, A.Strakovs, J.Volkolākovs, H.Zenkevičs. Ievērojot medicīnas zinātņu lielo īpatsvaru, nodaļa nobalsoja par nosaukuma maiņu. Ar 1.martu tā sauksies LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa. Sapulces dalībnieki noklausījās Pauļa Lejiņa vārdbalvas laureāta akadēmiķa Censoņa Šķiņķa referātu "Aktuālas ūdenssaimniecības problēmas Latvijā".

30.janvārī: LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļa piešķīra LZA goda doktora grādu medicīnā Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktoram Kārlim Aronam.

 

Uz sākumu

 

FEBRUĀRIS

 

3.-4. februārī: LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notika pirmais seminārs sakarā ar jaunā projekta ‘’Bioloģiskās daudzveidības stratēģija" izstrādi, kas ir viens no etapiem, īstenojot Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Stratēģijas izstrādei tiks uzaicināti pārstāvji no daudzām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, cenšoties aptvert iespējami plašāku ar dabu un tās resursu izmantošanu saistīto nozaru loku, lai stratēģiju saskaņotu ar šo nozaru interesēm.

3. februārī: Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas pārskata sapulce par zinātnisko un zinātniski - organizatorisko darbu 1997. gadā. Jaunāko publikāciju izstāde.
Aizklāti balsojot, par nodaļas priekšsēdētāju ievēlēts akadēmiķis Viktors Hausmanis. Padomes sastāvā ievēlēti: A. Caune (priekšsēdētāja vietnieks), S. Cimermanis, L.Dzene, J.Graudonis, J. Krastiņš, J. Kursīte (priekšsēdētāja vietniece), M. Kūle, P.Pētersons, B. Rivža, V. Skujiņa, J. Stradiņš, K. Torgāns.

4. februārī: Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas pilnsapulce. Par nodaļas darbību 1997.gadā referēja nodaļas priekšsēdētājs Juris Ekmanis. Tika apspriesti locekļu priekšlikumi nodaļas darbībai 1998.gadā.
Notika nodaļas priekšsēdētāja, tā vietnieku un valdes vēlēšanas. Par nodaļas priekšsēdētāju ievēlēts Juris Ekmanis, par priekšsēdētāja vietniekiem - V.Tamužs un A.Buiķis. Nodaļas valdē ievēleti arī akadēmiķi J.Bārzdiņš, O.Lielausis, R.Rikards, A.Skudra, I.Tāle, korespondētājlocekļi A.Balklavs-Grīnhofs, A.Krēsliņš, J.Kristapsons, J.Rudzītis.
Sapulces dalībnieki apsprieda jautājumu par Latvijas zinātnes attīstības koncepcijas veidošanas pamatprincipiem inženier- un dabas zinātnēs, tās saturu un izstrādāšanas formas.

10. februārī: LZA Senāta sēde

12. februārī: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un izdevniecība "Memento" (Stokholma) rīko vēsturnieka un publicista Ulda Ģērmaņa (1915-1997) grāmatas "Tā lieta pati nekritīs" pirmiespieduma Latvijā klajā laišanas svētkus.

13. februārī: Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulce

13. februārī: gleznotājas Alīses Kalniņas (Kanāda) Latvijas Zinātņu akadēmijai dāvātā gleznu cikla "Varas mantojums" (Pasaules brīvo latviešu apvienības 1996. gada balva) ekspozīcijas atklāšana akadēmijas augstceltnes 2.stāva vestibilā.

14. februārī: izveidota Latvijas Republikas prezidenta J.Čakstes piemiņas komiteja. LZA prezidents J.Stradiņš ievēlēts par tās Valdes locekli.

16.februārī: Taivanas (Ķīnas Republika) misijas Latvijā pārstāvja Daniela Hū vizīte LZA Prezidijā.
Tikšanās reizē piedalās T.Millers, J.Stradiņš, J.Ekmanis un A.Siliņš. Saruna par Taivanas ekonomiskajiem rādītājiem, par eksporta un importa apjomiem u.tml. Taivana ir viena no lielākajām Āzijas investētājvalstīm. D.Hū vēlas saņemt ierosinājumus par to, kādu satelītindustriju varētu attīstīt Latvijā Taivanas uzņēmumi.

17. februārī: LV Koksnes ķīmijas institūtā - seminārs par valsts nozīmes pētniecības programmu "Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli" un "Daudzfunkciju ekoloģiskās mežsaimniecības teorētiskais modelis" 1997.gada izpildes rezultātiem un 1998.gada mērķu un uzdevumu apspriešana un apstiprināšana.
Programmas tiek realizētas LV Koksnes ķīmijas institūtā, LV MI "Silava", RTU Polimērmateriālu institūtā, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā.

18. februārī: Latvijas Organiskās sintēzes institūtā tika rīkoti Solomona Hillera piemiņas lasījumi ar ārzemju zinātnieku līdzdalību.

23. februārī: Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas padomes sēde.
LZA kor.loc. R.Karnītes informācija par Ekonomikas institūta statusu un darbu.

23.-24. februārī: Latviešu valodas institūts rīko starptautisku konferenci "Valoda un tās elementi", veltītu akadēmiķa Jāņa Endzelīna 125. dzimšanas dienai.

24. februārī: LZA Senāta sēde

24. februārī: Francijas vēstniecības Latvijā Kultūras un zinātnes atašejs M. Lamī un viņa padomniece S. Urtāne ierodas vizītē pie LZA Prezidenta T. Millera. Tiek abpusēji parakstīts līgums par Latvijas - Francijas zinātniskā informācijas centra (Centrs) nodošanu LZA, kurš darbosies LZA Starptautiskās daļas struktūrā, kā arī par abu pušu sadarbības reglamentu 3 gadiem uz priekšu. Minētais līgums paredz regulāru Centra bibliotēkas darbību un pieejamību plašam lasītāju kontingentam, konferenču un semināru sarīkošanu, kuru tematiku noteiks pie Centra izveidota Padome. Francijas puse apņemas finansēt Francijas zinātnieku ierašanos Latvijā ne mazāk kā 4 reizes gadā, pilnībā apmaksājot visus ceļa un uzturēšanās izdevumus; savukārt Centrs uzņemas atbildību par Francijas viesu programmu īstenošanu un dalībnieku (klausītāju) no Latvijas iesaisti.

24. februārī: Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka Rūpniecības ielā 10 atklāja izstādi "1997. gads Latvijas grāmatniecībā"

24. februārī: svinīgajā pieņemšanā Igaunijas vēstniecībā par godu Igaunijas Republikas proklamēšanas 80.gadadienai piedalījās LZA prezidents T. Millers un viceprezidents
J. Stradiņš.

25. februārī: Latvijas Zinātņu akadēmijā parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas sadarbības līgums. To parakstīja akadēmiju prezidenti T.Millers un V.Strīķis

25. februārī: LU Cietvielu fizikas institūta 20 gadu jubilejas pasākumi. Institūtu
LZA vārdā sveica J.Ekmanis, J.Stradiņš, T.Millers, J.Kristapsons

26. februārī: Latvijas Medicīnas akadēmijas telpās - starptautisks seminārs "Jaunu biomateriālu izstrāde un pētniecība - jaunas tehnoloģijas bioloģijā un medicīnā". Semināra organizatori - Eiropas Biomateriālu asociācija (ESB), Latvijas Medicīnas akadēmija (AML), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Materiālu pētīšanas biedrība. Seminārs notika valsts nozīmes pētījumu programmas "Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas" ietvaros.

 

Uz sākumu

MARTS

 

marts: Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Zinātņu akadēmija izstrādā Latvijas Zinātnes attīstības koncepciju (izstrādes vadītājs: Zinātnes padomes priekšsēdētājs Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis).

1.martā: atbilstoši LZA Statūtiem sāk darboties 13.februārī ievēlēto LZAprezidenta, Senāta u.c. pilnvaras.

3. martā: Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas Padomes sēde. Akadēmiķis A.Caune ierosināja izveidot informatīvu izdevumu par visām 90. gados humanitāro un sociālo zinātņu institūtu izdotajām grāmatām, publicējot nelielas anotācijas un tulkojot nosaukumus angļu valodā. LZA prezidents J. Stradiņš ierosina izdevumu papildināt ar informāciju par Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas darbību.
Nodaļa ierosināja apbalvot akad. Jāni Krastiņu ar LZA Lielo medaļu.
Padome apsprieda iespējamās LZA locekļu vakances 1998.g. vēlēšanās.

9. martā: LZA prezidija sēde. Tās noslēguma daļā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrs J. Celmiņš.Tika pārrunāti Latvijas zinātnes attīstības koncepcijas izstrādes jautājumi. J. Celmiņš atbalstīja priekšlikumu par papildus finansējuma izdalīšanu 1998. gadā jaunu Valsts emeritēto zinātnieku vakanču piešķiršanai.

9. martā: LZA Sēžu zālē 29 LR Valsts emeritētajiem zinātniekiem pasniedza diplomus un krūšu nozīmes. Ceremonijā piedalījās un uzrunas teica Izglītības un zinātnes ministrs J. Celmiņš, LZA prezidents J. Stradiņš un akadēmiķis M.Beķers.

10. martā: LZA Senāta sēde.

12. martā: Latvijas izglītības fonda padomes sēde, kurā piedalījās LZA prezidents J.Stradiņš un akadēmiķi J.Bārzdiņš un I.Lazovskis. Sēdē apstiprināja fonda gada tāmi un sadalīja 126 stipendijas maģistriem un studentiem.

13. martā: LZA prezidenta J. Stradiņa un viceprezidenta T. Millera tikšanās ar LZA goda locekli J. Peteru.

14. martā: LZA prezidents J. Stradiņš (kā privātpersona) piedalījās ''Jaunās partijas'' dibināšanas kongresā ar runu, kurā akcentēja zinātnes un izglītības prioritāti un nepieciešamību attīstīt inovatīvu ražošanu.

14. martā: Rīgā, Kongresu namā notika konference ''Latvijas medicīna un mediķi ceļā uz Eiropas Savienību''. Konferenci sveica LZA prezidents J Stradiņš.

18. martā: Rīgas Latviešu biedrības namā notika LZA goda locekļu saiets '' Dzīve un dzeja''.
LZA prezidents J. Stradiņš sveica jubilejā kādreizējo LZA Arhitektūras un celtniecības institūta zinātnisko sekretāru LZA goda locekli dramaturgu G. Priedi.
V. Tomas un A. Eglīša dzeja skan Nacionālā teātra aktiera Ģ.Jakovļeva izpildījumā. Runā I. Ziedonis - vairāk par prozu, jo tiek rakstītas grāmatas "No patikšanas uz patikšanu" un "No nepatikšanām uz nepatikšanām", turpināta iesāktā, P. Upītim veltītā.
K.Skujenieks pārstāv abas profesijas - dzeju un atdzeju. Uzsverot, ka pēc informātikas speciālistu domām, dzejas valoda ir pats noslogotākais valodas slānis, dzejnieks aizved klausītājus savā radošajā pasaulē.
Par dzīvi runāja: P. Pētersons, L. Dzene, J. Zaķis, V. Apsītis, I. Ranka, N. Skuja. Dziedāja - visi. Diriģēja maestro I. Kokars. (Saietu
atreferēja Dr. Ilga Tālberga)

18.martā: Akadēmiskajā bibliotēkā Vācijas Ārlietu ministrijas un Valsts Grāmattirgotāju asociācijas grāmatu dāvinājuma "Heinrihs Heine un viņa laiks" svinīga nodošana bibliotēkai

20. martā: Žurnālistu (Reiterna) namā notika simpozijs ''Nacionālā identitāte un Eiropas vīzija Latvijā''. Tajā piedalījās 60 dalībnieki no piecām valstīm. Referātus nolasīja Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) prezidents prof. F. Ungers, Dānijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs prof. E.Larsens, Tartu Universitātes rektors, Igaumijas ZA viceprezidents prof. P.Tulviste, LR Kultūras ministre R.Umblija. Tika nolasīts ārlietu ministra V. Birkava vēstījums, piedalījās Vācijas, Austrijas, Eiropas savienības vēstnieki un citas prominentas personas. Simpozija laikā J.Stradiņam pasniedza EZMA medaļu ''Pro merito''. Pēc simpozija notika apspriede par Latvijas - Eiropas zinātnisko sakaru institūta - EUROLAT turpmāko darbu, kurā piedalījās EZMA prezidents prof. F. Ungers. Pēc piecu gadu amata pilnvarām akad.J.Stradiņu atbrīvoja no institūta vadītāja pienākumiem, ievēlot par EUROLAT goda priekšsēdētāju. Tupmākās darbības periodam par institūta priekšsēdētāju ieteikta akad. M. Kūle, līdzpriekšsēdētāju - akad. U. Viesturs, par sekretāri - maģ. A. Draveniece.

20. martā: LZA viesojās Tartu universitātes rektors prof. P. Tulviste. Tika pārrunāti priekšlikumi LZA un šīs universitātes sadarbībai un zinātnes situācija Igaunijā.

23. martā: Valsts prezidents G. Ulmanis uz sarunu bija aicinājis LZA prezidentu J.Stradiņu un viceprezidentu T. Milleru. Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas Republikas dibināšanas 80 gadu svinību pasākumi, LZA loma Latvijā, valsts attieksme pret zinātni un ražošanu, kā arī sniegta sīkāka informācija par LZA iecerēm tuvākajos gados. Valsts prezidentam tika nodoti J. Stradiņa š.g. 13. februāra LZA gada pilnsapulcē un starptautiskajā simpozijā ''Nacionālā identitāte un Eiropas vīzija'' teikto runu teksti, LZA Gadagrāmata -- 1998, LZA sēžu plāns 1998. gadam, kā arī grāmata ''Baltijas valstis likteņgriežos''. Tika apspriesta Latvijas situācija intelektuālo vērtību aizstāvības ziņā salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Valsts prezidentam tika lūgts atbalsts K. Ulmaņa atceres konferences sagatavoto materiālu izdošanai grāmatā. G.Ulmani informēja par Latvijas vēsturnieku pēdējā laikā veiktajiem darbiem Latvijas 19. -20. g.s. vēstures pētījumu jomā. Atkārtoti tika izvirzīts jautājums par Latvijas balvas iedibināšanu.

25.-27. martā: LZA prezidents J. Stradiņš un viceprezidents T. Millers piedalījās Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijas ALLEA 3.Ģenerālasamblejā Minhenē (Vācija).

27. martā: LZA sēde ''Biodegviela: resursu, tehnoloģijas un zinātnisko izstrādņu stāvoklis Latvijā''.

25.-29. martā: LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš piedalījās NATO Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejas plenārsēdē Briselē (Beļģijā).

30. martā: Vācijas vēstnieka Dr.H.Vīzela vizīte LZA Prezidijā.
Pieņemšanā piedalās Prezidents J.Stradiņš, T.Millers, M.Kūle, A.Caune, A.Tabuns un A.Draveniece.
Tika pārrunāti Latvijas vēstures un Latvijas - Vācijas attiecību jautājumi.
Tikšanās sākumā J.Stradiņš iepazīstina ar LZA vēsturi un struktūru.
Tālāk saruna risinās par Latvijas vēstures jautājumiem, par to laiku, kad dibināta Rīga, par kristianizāciju un par to, kā vēstures notikumi tiek atspoguļoti, ņemot vērā attiecības starp latviešiem un vāciešiem. Tikšanās nobeigumā vēstnieks iesniedz J.Stradiņam vēstniecības sagatavotu materiālu ‘’Latvijas vēstures dati, ņemot vērā attiecības starp latviešiem un vāciešiem’’.
Vēstnieks nāk klajā ar iniciatīvu veidot Latvijas - Vācijas vēsturnieku komisiju (Forum für Deutsche-Lettische Geschihte), kam Prezidents J.Stradiņš un Latvijas vēstures institūta direktors A.Caune piekrīt. Vēstnieks no vācu puses min profesoru Oberlenderu, kurš tagad atrodas Rīgā.
M.Kūle iepazīstina vēstnieku ar FSI aktivitātēm un to, ka nepieciešami līdzekļi vācu filozofu grāmatu pārtulkošanai un izdošanai. Vēstnieks sola, ka šāda fonda jeb komisijas izveidošanas gadījumā vārētu būt līdzekļi šādām vajadzībām.
Tikšanās nobeigumā vēstnieks parakstījās LZA Viesu grāmatā.

 

Uz sākumu

APRĪLIS

2. aprīlī: LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas padome savā sēdē apsprieda Starptautiskā baltu kongresa (Rīga, 1999.g. maijā) organizācijas jautājumus.

3.aprīlī: LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde par vides piesārņojuma problēmām. Par vides piesārņojuma ietekmi uz iedzimtību referē
LZA goda doktors Jēkabs RAIPULIS, ar bioindikācijas metožu izmantošanu vides kvalitātes novērtēšanā iepazīstina LU profesors Valdis BALODIS.

9. aprīlī: Stokholmas universitātes Baltijas Studiju institūta pētnieka, LU Latvijas vēstures institūta korespondētājbiedra K.Kangera lekcija Latvijas Zinātņu akadēmijā: "Vācu okupācija Latvijā. Kolaborācija un ar to saistītie jautājumi".
Priekšlasījumā vēsturnieks atspoguļoja šī jautājuma teorētiskās nostādnes un pētniecības metodes, analizēja situāciju Latvijā.

9.aprīlī: Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklē Slovēnijas Republikas Zinātnes un tehnoloģijas ministrijas delegācija 6 cilvēku sastāvā, kura uzturas Latvijā. Delegācijas vadītājs: Ph.Dr. Lojdze Marinčeks - zinātnes un tehnoloģijas ministrs. Vizītes mērķis: meklēt ceļus, kā attīstīt zinātnisko sadarbību ar Ziemeļeiropas valstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm. Līdz šim Slovēnijai ir bijusi ļoti vāja sadarbība ar šī reģiona valstīm. Viesi uzsver, ka Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kuru apmeklē. Viņi izsaka pārliecību, ka mūsu valstīm ir daudz kas kopīgs, jo gan Latvija, gan Slovēnija ir mazas valstis un izsaka ierosmi, ka mazajām valstīm būtu vairāk jāturas kopā. Tālāk viesi pastāsta par Slovēnijas ZA: tā ir neatkarīga, veidota pēc franču modeļa, tai ir pārsvarā konsultatīvas funkcijas un pie Akadēmijas darbojas Zinātniski Pētnieciskais centrs (Science and Research Center), kurā strādā ap 200 pētnieku un to finansē Slovēnijas Zinātnes un Tehnoloģijas ministrija; šajā centrā ir 12 institūti. Slovēnijā zinātne no iekšzemes kopprodukta saņem 0.78%.

14.aprīlī: LZA Senāta sēde

14. aprīlī: LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa personālizstādes "Medaļas. Zīmējumi. Gleznas" atklāšana LZA Augstceltnē. Izstāde veltīta Mākslas dienām.
Skat. "Latvijas Vēstnesis", 1998.gada 15. aprīlī.

14. aprīlī: SIA "Lienama" vaska figūru muzeja kolekcija tiek papildināta ar akadēmiķa profesora Paula Stradiņa (1896-1958) vaska figūru.

15.aprīlī: Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde "Kodolpētniecības Centra reorganizācija un zinātnisko pētījumu perspektīvas".
Noklausoties ziņojumus un diskusiju par Kodolpētniecības Centra (KPC) reorganizāciju LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde atbalsta līdz šīm KPC veiktos pētījumus un atzīst, ka tie veikti augstā zinātniskā līmenī. Pašlaik laboratorijās uzkrāts liels daudzums apstarotu paraugu un liels eksperimentālais materiāls, kura apstrāde un publikāciju noformēšana prasīs vēl vairākus gadus. Paralēli tam kodolfizikā un cietvielu fizikā tiek praktizēti kompleksi pētījumi, veicot daļu eksperimentu ārzemju laboratorijās.
S ē d e n o l ē m a:
1. Uzskatīt, ka jāsaglabā zinātniskie virzieni kodolfizikā un radiācijas fizikā, lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu Latvijas Republikas vajadzībām.
2. Atzīt par lietderīgu KPC zinātnisko laboratoriju integrāciju ar Latvijas universitāti, turpinot Centra telpās zinātnisko darbību.
3. Uzskatīt, ka jāpastipina zinātniskie pētījumi sadarbībā ar vadošām ārzemju laboratorijām un rekomendē Latvijas Zinātnes padomei izskatīt jautājumu par grantu finansējuma palielināšanu 1999.gadā par 10%, lai nodrošinātu eksperimentu veikšanu ārzemju centros.
4. Uzskatīt, ka LR Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina reaktora tehniskās uzraudzības un demontāžas koncepcijas izstrādes finansēšana 1998.gadā.
5. Uzskatīt, ka jāsekmē Radiācijas metroloģijas laboratorijas bāzes finansēšana, lai veiktu radioaktīvo avotu radiometriskās, dozimetriskās un spektrometriskās aparatūras kalibrēšanu Latvijas Republikai.
6. Uzskatīt, ka tautsaimnieciski svarīgi pēc atomreaktora apstādināšanas ir saglabāt iespējas veikt neitronu aktivācijas analīzes, piesaistot esošos speciālistus un iekārtas, tai skaitā LU Fizikas institūta esošo neitronu ģeneratoru.
7. Lūgt Latvijas Zinātnes padomes 3. nozares ekspertu komisiju organizēt darba grupu unikālu radiācijas avotu (elektronu paātrinatāji, neitronu ģenerators, gamma-iekārtas) izmantošanas iespēju prognozēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai.
8. Uskatīt par neatliekami risināmu problēmu zinātniski metodiskās mācību un izziņas literatūras izdošanu latviešu valodā kodolfizikas, radiācijas fizikas un starojuma dozimetrijas nozarēs.

Sēdi atreferēja Dr. Ērika Tjūņina

 

16. aprīlī: Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Latvijas zinātnisko un zinātniski tehnisko biedrību sanāksme. Pirmā šāda sanāksme notika 1997.gada 14.novembrī.
No uzaicinātajām 28 biedrībām uz tikšanos bija ieradušies 14 biedrību pārstāvji.
Sēdi vadīja LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš un akadēmiķe V. Kluša, kura LZA Senātā atbild par darbības koordināciju ar Latvijas zinātniskajām biedrībām.
Akadēmiķis A.Siliņš uzsvēra, ka Latvijas zinātniskajām biedrībām ir liela nozīme Latvijas zinātnes attīstībā, bet nepietiekamās informācijas dēļ pašas Latvijas zinātniskās biedrības, nemaz nerunājot par Latvijas sabiedrību, maz zina par citu biedrību darbību. Akadēmiķe V. Kluša runāja, ka biedrībās darbojas aktīvākie zinātnieki, ka biedrībām ir savas darbības programmas, bet katra biedrība darbojas atsevišķi un cita par citu zina maz. Tāpēc V. Kluša atbalsta A.Siliņa priekšlikumu, ka biedrībām vajadzētu padomāt par iespēju apvienot spēkus kopīgiem mērķiem Latvijas sabiedrības labā.

Akadēmiķis O.Lielausis (Latvijas Nacionālā mehānikas biedrība) atzīmēja, ka vārds ''zinātne'' nav populārs sabiedrībā, ka zinātni varētu pieskaitīt pie radošajām profesijām un, iespējams, ka izmantojot to LZA locekļu (sevišķi goda locekļu) potenciālu, kuri pārstāv radošās profesijas, varētu zinātni nest sabiedrībā.
Akadēmiķis J.Graudonis (Latvijas Arheologu biedrība) ierosināja, ka vajadzētu celt vārda ''zinātne'' prestižu. Viņš atgādināja klātesošiem, ka 30. gados visā Latvijā ik gadus tika rīkota ''zinātnes nedēļa'', kas bija ļoti plaši apmeklēts pasākums. Šīs nedēļas laikā universitātes profesori izbrauca uz pagastiem, tikās ar skolēniem un pārējo sabiedrību, pasākums parasti noslēdzās ar saviesīgu daļu. J.Graudonis izteica domu, ka šādu pasākumu varētu atjaunot. Tas būtu veids, kā skaidrot un celt zinātnes prestižu, jo nekas nevar ''atsvērt'' dzīvo vārdu.
Profesors U. Raitums (Latvijas Matemātikas biedrība) ierosināja apkopot informāciju par zinātniskajām biedrībām vienuviet, veidot ''mājas lapas'' Internetā.
Dr.habil. Ī. Rašals (Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība) atgādināja, ka informāciju par biedrībām iespējams publicēt arī ''LZA Vēstīs''- gan A, gan B daļā.
Profesors A. Krēsliņš (Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība) izteica pieņēmumu, ka zinātniski tehniskās biedrības pretosies jebkādai jumtorganizācijas veidošanai, taču pret asociatīvu līgumu nevarētu būt nekādu iebildumu.
Dr.habil. V. Baumanis (Latvijas Bioķīmiķu biedrība) atbalstīja asociatīvo līgumu slēgšanu. Būtu ļoti labi ar LZA un Latvijas Zinātnes padomes atbalstu atrisināt jautājumu par Latvijas zinātnisko biedrību dalības naudu garantētu apmaksu starptautiskās zinātniskās organizācijās.
Dr. I. Grosvalds (Latvijas Zinātņu Vēstures asociācija - LZVA) aicināja ikvienu biedrību sadarboties ar LZVA, it īpaši tās , kuras dibinājušās pēdējos gados.
Kopumā tie biedrību pārstāvji, kuri bija ieradušies uz šo sanāksmi, to novērtēja kā vajadzīgu pasākumu.

Apkopojot tikšanās gaitā pārrunāto, abi sēdes vadītāji izteica vairākus priekšlikumus:
plašākas informācijas apmaiņas nodrošināšanai aicina biedrību vadītājus atsūtīt pa elektronisko pastu (silins@ac.lza.lv) biedrību gada kalendāros plānus;
tām biedrībām, kuras vēlas sadarboties ar LZA, lūdz sagatavot asociatīvos līgumus un iesniegt tos LZA;
biedrības tiek lūgtas padomāt par tādām sadarbības iespējām, kuras palīdzētu izglītot sabiedrību par zinātnes, bet jo īpaši Latvijas zinātnes jautājumiem, zinātnes vietu un nozīmi pilsoniskas sabiedrības veidošanā tās ceļā uz Eiropas Savienību.

Tikšanos atreferēja A.Draveniece

 

17.aprīlī: Rīgas Latviešu biedrības un Rīgas Domes konference - diskusija Rīgas Latviešu biedrībā: "Mūsu attieksme pret vēsturiskajām liecībām un pieminekļiem Rīgas pilsētā". Tā skāra vairākas aktuālas tēmas: vēsturiski sakņotā ētiski - filozofiskā atieksme pret piemiņas zīmēm un pieminekļiem Rīgas pilsētā, latviešu tautas likteņstāsts pieminekļos un piemiņas vietās, kā arī runāja par konkrētiem pieminekļiem Rīgā šodien un rīt. Konferenci vadīja: Rīgas Domes priekšsēdētājs A. Bērziņš un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs P. Pētersons, dalībnieku uzstāšanos translēja Latvijas radio.

20.aprīlī: Paula Valdena simpozijs organiskajā ķīmijā, veltīts Paula Valdena dibinātās Rīgas Ķīmijas biedrības 90. gadadienai. (Rīkotāji - Latvijas Ķīmijas biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, LU Ķīmijas fakultāte, LU Bioloģijas fakultāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts).
Pasākumā piedalās daudzi mūsu valsts zinātnieki - ķīmiķi, kā arī ievērojami ārzemju speciālisti.
Simpoziju atklāja Latvijas Ķīmijas biedrības prezidents profesors Ivars KALVIŅŠ.
LZA prezidenta profesora Jāņa STRADIŅA vārdā referātu "Pauls Valdens - ievērojamais Rīgas latviešu ķīmiķis" nolasīja Dr.ķīm. Pēteris Trapencieris.
LZA ārzemju loceklim ķīmijas profesoram Edvīnam VEDĒJAM (Madisona, ASV) pasniedza 1997.gada Paula Valdena medaļu par sasniegumiem ķīmijā. E.Vedējs nolasa referātu "Jaunākie pētījumi stereoķīmijā".
Simpozija programā bija ietverti sekojošie referāti:
Profesors Deivids TENERS (Kopenhāgena, Dānija) " Asimetriskā sintēze un katalīze, izmantojot hirālus aziridīnus".
Profesors Ivars UGI (Minhene, Vācija) "Sasniegumi daudzkomponentu reakcijās. Ķīmija un stereoselektivitāte".
Profesors Remirs KOSTJANOVSKIS (Maskava, Krievija) par sešām neiespējamām lietām stereoķīmijā.
Profesors Pīters SOMFAI (Lunda, Zviedrija) "Saspriegtu heterociklu sintēze un pārgrupēšanās - jauna pieeja bioloģiski interesantām struktūrām".

20.-23.aprīlī: Jūrmalā notika X Starptautiskā konference "Kompozīto materiālu mehānika MCM-98". Konferenci organizēja LU Polimēru mehānikas institūts kopā ar LZA, LZP, Latvijas Nacionālo mehānikas komiteju, LU, RTU, Amerikas betona institūtu (ASV), Čalmersa Tehnoloģijas universitāti (Zviedrija), Ziemeļu betona federāciju (Norvēģija), žurnālu "Mechanics of Composite Materials" un SIA LAKOMP. Visu organizātorisko darbu vadīja akadēmiķis Vitauts Tamužs un Polimēru mehānikas institūta direktors Dr.habil.inž. Juris Jansons.
Konference notiek regulāri: ik pēc diviem-trīs gadiem, šī bija jubilejas desmitā konference. Konferences darbā piedalījās ap 180 dalībnieku no 15 valstīm: Krievijas, Vācijas, Baltkrievijas, Polijas, Ukrainas, Zviedrijas, ASV, Beļģijas, Igaunijas, Indijas, Korejas, Somijas, Kanādas, Itālijas un Latvijas. Tika noklausīti 105 mutiskie referāti un apspriesti 35 stenda referāti. Pamata tēmas: kompozīto materiālu struktūra un īpašības, kompozītu deformācijas spēja un ilgizturība, šo materiālu stiprība, plīšana un nogurums, konstrukcijas no kompozītiem, nesagraujošas pārbaužu metodes, reoloģija un tehnoloģija u.c. Notika arī divi mikrosimpoziji, no kuriem viens bija veltīts kompozītu pielietojumam būvniecībā, konkrēti - problēmām, kas rodas stiegrojot betonu ar kompozītiem stieņiem. Otrs simpozijs bija veltīts biomateriālu un bioloģisko audu mehānikas problēmām.
Ārzemju viesiem bija arī iespēja iepazīties ar Polimēru mehānikas institūta zinātniskiem darbiem institūtā. Viesi izrādīja lielu interesi par Latvijas zinātnieku pētījumiem un deva tiem augstu vērtējumu.

Konferenci atreferēja Dr. Ksenija Cīrule,
konferences MCM-98 zinātniskā sekretāre

 

22.aprīlī: Jāņa Endzelīna 125. dzimšanas dienas atcerei veltītā LZA un Rīgas Latviešu biedrības zinātniskā konference ‘‘Latviešu valoda mūsdienu Latvijā‘‘.
Skat. konferences atreferējumu.

22.-23. aprīlī: Literatūras, folkloras un mākslas institūta tradicionālā ikgadējā konference "Meklējumi un atradumi" - par kultūras jautājumu vēsturi un jaunākajiem atradumiem folkloristikā, literatūras un mākslas vēsturē.

22. -26. aprīlī: LZA ģenerālsekretārs A.Siliņš Štutgartē piedalījās Eiropas Komisijas organizētajā konferencē par Eiropas Savienības 5.Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības struktūrprogrammu un Inovāciju Rosinošo Centru darbību. Konferencē ir viennozīmīgi konstatēts, ka tikai tās ES asociētās valstis, kuras ņems pilnu dalību, iemaksājot attiecīgo dalības maksu, ES 5.ZTA Struktūrprogrammā varēs turpināt aktīvu zinātniski tehnoloģisko sadarbību ar ES dalībvalstīm, saņemot nepieciešamos finansiālos līdzekļus no ES. Asociētajām valstīm, kuras neņem pilnu dalību 5.ZTA Struktūrprogrammā, praktiski zūd jebkura iespēja saņemt līdzekļus ES Zinātniski tehnoloģiskās sadarbības ar ES valstīm realizēšanai. Latvija patreiz ir pieteikšanās procesā pilnai līdzdalībai ES 5.ZTA Struktūrprogrammā un to pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas pārstāvji.

24.aprīlī: LZA sēde ‘‘Modernās astrofizikas problēmas un to tehniskie risinājumi".
Sēdes pirmajā daļā notika svinīga ceremonija - 1998.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas pasniegšana LZA ārzemju loceklim profesoram Dainim Draviņam (Zviedrija, Lundas universitāte)par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības veicināšanā.
LZA Lielās medaļas laureāts Dainis Draviņš nolasīja akadēmisko lekciju "Astronomija un zinātnes robežas".

25. aprīlī: LZA viceprezidents T.Millers piedalījās ICSU ārkārtas sēdē Vīnē, kurā tika pieņemti šīs organizācijas jaunie statūti. Statūtu grozījumi ir bijuši nepieciešami, lai mazinātu ICSU darbības administratīvos izdevumus. Šīs sēdes laikā notikušas arī vairākas tikšanās ar citu ZA vadības pārstāvjiem.

28. aprīlī: Latvijas vēstures institūta zinātniskā atskaites sesija par arheologu
1996. un 1997.gada pētījumu rezultātiem.

30.aprīlī: Iznācis žurnāla "Tehnikas Apskats" (Latvijā) pirmais numurs.

 

Uz sākumu

 

MAIJS

3. maijā: LZA goda loceklim Imantam Ziedonim - 65.

7.-8. maijā: Jelgavā notika Starptautisks seminārs "Doktorantūra un tās attīstība Ziemeļvalstīs", kuru organizēja Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

8. maijā: LZA un Rīgas Latviešu biedrības kopsēde - konference
"Rīga un latviešu Dziesmu svētki ‘"

13.-17. maijā: Rīgā viesojās NATO Zinātnes komitejas eksperts P.Reino (P.Raynaud) kungs, kurš tikās ar LZA un LZP vadību un apmeklēja vairākas Latvijas zinātniskās iestādes, t.sk. Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru. Vizītes laikā viņš tika iepazīstināts ar Latvijas zinātnes vispārējo stāvokli, sniedza priekšlasījumu par iespējām piedalīties NATO zinātnes programmās.

14. maijā: slēdz LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa personālizstādi LZA. Piedalās LZA goda locekļi: A. Baušķenieks ar kundzi, B.Baumane, Dž. Skulme, I.Ranka, S. Viese, J.Graudonis un citi viesi.
Panākta vienošanās par regulāru LZA goda locekļu mākslas izstāžu sarīkošanu.

14.maijā: 70 gadu jubileja - ilggadīgajam LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas priekšsēdētājam, Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājam, vienam no ftorafūra izgudrotājiem, akadēmiķim Marģerim LĪDAKAM. Jubilāru mājās ar dziesmām un siltiem atzinības vārdiem par izcilo ieguldījumu Latvijas zinātnē sveica Zinātņu akadēmijas vadītāji un citi kolēģi.

15.maijā: notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde
"INFEKCIJU SLIMĪBU MOLEKULĀRĀ DIAGNOSTIKA"

Sēde bija veltīta pāragri mūžībā aizgājušā akadēmiķa profesora Valda Bērziņa piemiņai.

Sēdi vadīja nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Raimonds Valters.

Pēc klusuma brīža LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors akadēmiķis Elmārs Grēns raksturoja Valdi Bērziņu kā vienu no molekulārās bioloģijas virziena iedibinātājiem Latvijas zinātnē, ļoti spējīgu zinātnieku un organizatoru, kura ļoti pietrūks turpmākajā darbā.

Turpinājumā sēdes dalībnieki noklausījās ziņojumus par pētījumiem saistībā ar infekciju slimību molekulāro diagnostiku .

Diskusijā piedalījās akadēmiķi E.Grēns, P.Pumpēns, Vera Rudzīte, Ivars Kalviņš, Vija Kluša, Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Vaira Saulīte, profesors Indriķis Muižnieks u.c.

Noslēgumā akadēmiķis E.Grēns uzsvēra nepieciešamību zinātniekiem cieši sadarboties ar klīniskajām laboratorijām, kas mūsdienās ir pat labāk apgādātas ar modernu aparatūru nekā zinātniskās iestādes. Zinātnieku uzdevums, veicot teorētiskus pētījumus, ir ieinteresēt klīnicistus šo problēmu praktiskā risināšanā. Ļoti straujie molekulārās bioloģijas zinātnes attīstības tempi pasaulē liek jau šodien domāt par struktūru izveidošanu, kas nākotnē varētu konkurēt ar ārzemju firmu invāziju Latvijā. Latvijā kā mazā valstī varētu būt perspektīva bioinformātikas virziena izveidošana. Viens no neatliekamiem uzdevumiem būtu nacionālo gēnu bāzu veidošana Latvijā.

Sēdi atreferēja Dr. Baiba Ādamsone

 

16.maijā: LZA ārzemju loceklim valodniekam Sepo Suhonenam - 60.

18.maijā: muzeju dienā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atzīmēja savu 225 gadu jubileju. LZA vārdā muzeju apsveica akadēmiķi A. Siliņš un V.Hausmanis.

18.-22.maijā: Rīgā notika 5.Starptautiskā konference "Application of Semiconductor Detectors in Nuclear Physical Problems" . To organizēja SIA "Baltic Scientific Instruments".

19. maijā: LZA Senāta sēde.

20. maijā: Latvijas Republikas Saeima pieņem likumu "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību".

20. maijā: notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas izbraukuma sēde
Rīgas Aviācijas universitātē.
"
Rīgas Aviācijas Universitāte - studijas, zinātne, problēmas"

Sēdē no LZA puses piedalījās 20 FTZN locekļi (FTZN priekšsēdētājs, LZA viceprezidents J.Ekmanis,
LZA īst.locekļi I.Knēts, I.Tāle, O.Lielausis, K.Rocēns, J.Tarnopoļskis, P.Prokofjevs u.c.),
no RAU - universitātes vadība (rektors B.Heimanis, prorektori I.Kabaškins, Z.Vuškāns),
fakultāšu dekani un vairāku katedru vadītāji.

Sēdes dalībnieki noklausījās referātus:

Sēdes dalībnieki iepazinās ar vairāku fakultāšu zinātnisko laboratoriju darbu.

Sēdes gaitā tika analīzēts RAU akadēmiskās un zinātniskās darbības stāvoklis un perspektīvas. Apspriestas iespējas RAU zinātniskā potenciāla aktīvākai iesaistīšanai Latvijas informatīvās sabiedrības veidošanā. Precizētas RAU sadarbības formas ar attiecīgiem Latvijas Zinātņu akadēmijas nozaru pārstāvjiem un Transporta zinātnes attīstības koncepcijas Latvijā izstrādē. Precizētas RAU, LZA un Latvijas Zinātnes padomes sadarbības formas konkrētu projektu realizācijā (projekts FEMIRC-LATVIA, līdzdalība ar publikācijām žurnālos "LZA Vēstis", "Tehnikas Apskats" u.c.).

Sēdi atreferēja Dr. Ērika Tjūņina

 

21. maijā: notika LZA sēde "Kritēriji zinātnisko projektu pieteikumu izvērtēšānai"
Skat.: sēdes atreferējumu.

21.-23. maijā: Rīgā notika 2.Starptautiskā vides konference ECOBALT-98. To organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultāte.tehnoloģijas

22.maijā: P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās notika Latvijas Farmakoloģijas biedrības (LFB) sēde-konference, kas veltīta biedrības 25 gadu jubilejai un Goda biedru sveikšanai.

Sēdi atklāja LFB prezidente akadēmiķe Vija Kluša, kura arī nolasīja īsu ziņojumu par Latvijas farmakoloģijas vēsturi (sagatavojuši V.Kluša, M.Melzobs , A.Vīksna).

Turpinājumā deviņiem no 16 biedrības goda biedriem pasniedza J.Strupuļa veidotās piemiņas medaļas. Tās saņēma: prof. Lisa Ahtē (Helsinku universitāte), prof.Lembits Allikmets (Tartu universitāte), prof. Svens Uve Egrens (Karolinskas institūts, Stokholma), prof. Jurģis Ramanausks (Viļņas universitāte), prof. Nils Ankers Torns (Kopenhāgenas universitāte), prof. Jarls Vikbergs (Upsalas universitāte), prof. Edmunds Lukevics (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Guna Jākobsone ("Grindeks"), Valdis Jākobsons ("Grindeks"). Vēl goda biedri ir : Dr. Pēteris Alberts (firma "Farmacia", Upsala), Dr. Šiams Sanders Čaterdži un Dr. Mihaels Neldners (firma "Dr. Willmar Schwabe", Vācija), prof. Algis Mickis (Kauņas Madicīnas akadēmija), Rita Petričeka un Dr. Aivars Uldis Ramāns (Rietumkrasta Latvijas atbalsta grupa, ASV), prof. Jens Skou (Kopenhāgenas universitāte).

Biedrības goda biedrs prof. Svens Uve Egrens (Sven Ove Ōgren) nolasīja lekciju "Neiropeptīdu galanīna un substances P dalība klasisko neirotransmiteru funkciju regulācijā. Jauni risinājumi depresijas un demences ārstēšanā."

Sēdi atreferēja Dr. Baiba Ādamsone

 

22.maijā: Izveidota ekspertu darba grupa pie Baltijas Ministru padomes enerģētikas komitejas, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus Baltijas valstu energosistēmu sadarbības nodrošinājumam. Šis darba uzdevums ir sastāvdaļa no Baltijas valstu zinātņu akadēmiju kopīgi veicamās enerģētikas programmas. Atbildīgais no LZA - akadēmiķis Juris Ekmanis.

22.-23.maijā: Rīgā notika Pirmā Baltijas valstu Invazīvās kardioloģijas konference. To organizēja Latvijas Kardioloģijas institūts.
Baltijas valstu speciālisti invazīvajā un klīniskajā kardioloģijā dalījās pieredzē, kā arī noklausījās ārzemju specīālistu Vilibalda MAIERA (Šveice), Andra SALTUPA (Austrālija), Žaka Ž. KOOLENA (Nīderlande) referātus. Tika nodibināta Baltijas Invazīvās kardioloģijas asociācija , lai veicinātu šīs specifiskās, bet ļoti nozīmīgās kardioloģijas nozares tālāku attīstību.

24. maijā: LZA goda loceklis Pēteris Pētersons ar savas lugas "Felikss un Felicita" pirmizrādi Nacionālajā teātrī atzīmēja 75. dzimšanas dienu.

25. maijā: LZA viesojās Taivānas Nacionālās Zinātnes padomes pārstāvis Eiropā profesors Chang Tze Hu, kurš pastāstīja par Taivanas pēdējām aktivitātēm kontaktu nostiprināšanā ar to Austrumeiropas valstu zinātniekiem, kur ar zinātņu akadēmijām ir noslēgti sadarbības līgumi (Ungārija, Čehija, Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija). Viņš informēja, ka ir nolemts organizēt Starptautisku konferenci 1999. gada jūnijā par socioloģijas jautājumiem, kurā piedalītos Taivānas un augstākminēto partnervalstu zinātnieki.

25. maijā: LZA tika pasniegts diploms LZA Ārzemju loceklim, Toronto (Kanāda) universitātes profesoram Vitautam Kalniņam. V.Kalniņš patreiz ir ieradies Rīgā un nolasījis lekciju kursu LU studentiem. Tika pārrunāti jautājumi par ciešākas sadarbības uzturēšanas iespējām un par ārzemju latviešu izcelsmes zinātnieku līdzdalības palielināšanu Latvijas zinātnē. Plašāka informācija par šo notikumu sniegta avīzē "Zinātnes Vēstnesis".

25.-31.maijā: Latvijā notika Starptautisks lauku simpozijs "Ledāja procesi un kvartāra vide Latvijā". To organizēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātņu fakultāte.

26.maijā: miris viens no izcilākajiem Latvijas fiziķiem - Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs akadēmiķis profesors Edgars Imants Siliņš.
Nekrologi - laikrakstos "Diena" un "Zinātnes Vēstnesis".

26.-27.maijā: Rīgā notika Starptautiska konference "Blood Borne Viral Infections". To organizēja A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.

27. maijā: notika Latvijas Fizikas biedrības un LU Fizikas un matemātikas fakultātes apvienotais seminārs "Šūna kā informācijas sistēma. Klonēšanas eksperimenti". Referents - LU profesors Dr.habil.biol. Indriķis Muižnieks.

27. maijā: LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājam, Rīgas Tehniskās universitātes profesoram ķīmiķim Raimondam Valteram - 60.

27. maijā: Latvijas akadēmiskās bibliotēkas telpās (Rīgā, Lielvārdes ielā 24) Starptautisko sakaru institūts, Gētes institūts Rīgā un Akadēmiskā bibliotēka atklāj izstādi "Subjektīvā fotogrāfija. Vācu fotogrāfu devums. 1948 - 1963."

28. maijā: akadēmiķa Andra Caunes grāmatas "Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem" izdošanas svētki E. Smiļģa Teātra muzejā.

29. maijā: Latvijas inteliģences XXI konference "Pilsoniskā sabiedrība un 7. Saeima" Rīgas Latviešu biedrības namā. Piedalās: I. Ostrovska, E. Aldermane, Ē. Leitis, A. Jaunsleinis, V. Kulbergs, V.Lācis, V. Paegle, M. Kūle, D. Īvāns, A. Freimanis, S. Ēlerte, J. Škapars. Konferenci translē Latvijas Radio.

30. maijā: LZA WWW lapā pirmoreiz ievietots pilns kārtējā (1998, Nr.10) "Zinātnes Vēstneša" saturs. Turpmāk to šajā lapā varēs atrast regulāri. Realizēta LZA iecere operatīvi sniegt informāciju par svarīgākiem notikumiem Latvijas zinātnes dzīvē.

31. maijā: Latvijas universitātes orientālistikas profesoram LZA korespondētājloceklim Viktoram Ivbulim - 65.

Uz sākumu

JŪNIJS

 

4.-7.jūnijā: Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē notika Latvijas Fizikas biedrības 4. konference LFB’98. (http://www.dpu.lv/LFB)

Konferences tematika:

Konferences darbs notika 4 sekcijās:

4. jūnijā: Latvijas Zinātņu akadēmija (Jānis Stradiņš ) un A/S "Grindeks" (Valdis Jākobsons) paraksta savstarpējās sadarbības līgumu, lai veicinātu vēl ciešāku zinātnes un ražošanas sadarbību, organizētu kopējus izglītojošus pasākumus, t.sk. atbalstītu vērtīgu zinātnisku un populārzinātnisku darbu izdošanu, kā arī vēloties iesaistīt jaunatni zinātniskajos pētījumos un atzīmētu zinātnieku nozīmīgāko devumu.

Ar A/S "Grindeks" finansiālo nodrošinājumu, sākot ar 1998.gadu, tiek iedibinātas 4 ikgadējas balvas un prēmijas (250 Ls katra) labākajiem jaunajiem zinātniekiem un 3 ikgadējas balvas un prēmijas (1000 Ls katra) ievērojamākajiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu.

Balvas un prēmijas tiek pasniegtas 20. decembrī - LZA Eksperimentālās rūpnīcas, kas ir A/S "Grindeks"priekštece, dibināšanas dienā.

4. jūnijā: LZA goda loceklim publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājam Valdim Jākobsonam - 60. LZA prezidents Jānis Stradiņš pasniedza jubilāram Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības rakstu. "Latvijas Vēstnesis" publicē rakstu kopu (1, 2) par akciju sabiedrību "Grindeks" un sarunu ar Valdi Jākobsonu.

9.jūnijā: Uzbekijas Valsts Zinātnes un tehnoloģijas komitejas priekšsēdētāja T.Usmanova vizīte Latvijas Zinātņu akadēmijā. Tikšanās mērķis: īstenot abu valstu Starpvaldību komisijas lēmumus zinātnes un tehnoloģijas jautājumos, nosakot abas puses interesējošus sadarbības virzienus (veidojamos no jauna, atjaunojamos no bijušās PSRS laikiem). T.Usmanovs bija ieradies Rīgā sakarā ar minētās Starpvaldību komisijas sēdi 8.-10.jūnijā.

11.jūnijā: Rīgā notika konference "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību"

13.jūnijā: notika Brīvības pieminekļa fonda dibināšanas sanāksme. Fondā kā LZA pārstāvis turpmāk darbosies LZA Goda loceklis Vaidelotis Apsītis.

14.-16.jūnijā: Jūrmalā notika starptautisks seminārs "Laboratory Experiments on Dynamo Action LEDA". Semināru organizēja Fizikas institūts.

15.-17.jūnijā: Rīgā, Ventspilī un Irbenē notika Venstpils starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) Starptautiskās zinātniski konsultatīvas padomes 2.sēde. Sēdes darbu vadīja Padomes priekšsēdētājs LZA ārzemju loceklis profesors Dainis Draviņš (Lundas Universitāte, Zviedrija), piedalījās Dr. Laurits Leedjä rv (Tartu Observatorija, Igaunija), profesors Roy Booth (Onsalas Kosmiskās observatorijas direktors, Zviedrija), profesors Boris Poperečenko (Maskavas Enerģētikas institūts), Krievijas ZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Slišs (Krievijas ZA Radioastronomijas padomes loceklis, Astronomiskā centra direktora vietnieks). No Latvijas piedalījās līdzstrādnieki noVentspils Starptautiskā radioastronomijas centra, LU Astronomijas institūta, Rīgas Tehniskās universitātes, LZA Fizikālās enerģētikas institūta, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes. Sēde bija atklāta, tajā piedalījās arī vairāku augstskolu studenti un vidusskolu vecāko klašu skolnieki, pavisam - 47 dalībnieki.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra Starptautiskā zinātniskā konsultatīvā padome (ZKP) vienprātīgi pieņēma sekojošas rekomendācijas tuvākās darbības laikam:

Zinātniskās padomes sēdi atreferēja Dr. Ērika Tjūņina

 

17. jūnijā: LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde.Dr.h.c.hist. grāds piešķirts Latgales tēmu pētniekam Tadeušam Puisānam (Kanāda). Sēde noklausījās atskaiti (akadēmiķis S.Cimermanis) par darbu Letonikas programmas apakšprogrammās un atzina darbu par labu.

18. jūnijā: LZA Senāta sēde.

18. jūnijā: LZA goda locekļa Ausekļa Baušķenieka personālizstādes "Ar eļļu un terpentīnu" atklāšana LZA Senāta zālē. Izstādītas divpdsmit 1997. - 1998.gg. gleznas.

18. jūnijā: Izglītības un zinātnes ministrija apbalvo ar ministrijas balvu Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieku Dr. Jāzepu Rudzīti un Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Dr. Leo Dribinu.

19. jūnijā, plkst. 13.00: uz visiem laikiem apturēta Salaspils pētnieciskā kodolreaktora darbība. Komandu reaktora apstādināšanai deva Kodolpētniecības centra tehniskais direktors Dr. Dzintars Kalniņš. 1961.gada 26.septembrī Dzintars Kalniņš bija pie reaktora vadības pults, kad toreiz reaktorā plkst.17.02 sākās kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Tagad reaktora apstādināšanu veica gados daudz jaunākais maiņas priekšnieks Arnis Ezergailis. Kodolreaktora apstādināšanas fotoattēlus (120kb) skat. Reaktora apstādināšanā bija klāt ilggadējais reaktora galvenais inženieris Valdis Gavars, maiņu priekšnieki Staņislavs Kozlovskis, Elmārs Tomsons, Edgars Grīvāns, galvenie mehāniķi Ojārs Saniks, Agris Eglītis, reaktora celtniecības inženieri Ivars Kupčs, Ints Gulbis un daudzi citi pašreizējie un kādreizējie reaktora zinātniskie un inženiertehniskie darbinieki.

Pirms reaktora apstādināšanas notika Kodolpētniecības centra Zinātniskās padomes sēde, kuru vadīja padomes priekšsēdētājs profesors Uldis Ulmanis. Sēdē referēja Kodolpētniecības centra direktors Dr. Antons Lapenas (par Centra vēsturi), akadēmiķis Pēteris Prokofjevs (par zinātniskiem sasniegumiem) un Dr. Dzintars Kalniņš (par kodolreaktora nākotni - tā demontāžas īpatnībām).

Centra darbiniekus un klātesošos uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Roberts Kalniņš, LZA viceprezidents Juris Ekmanis, Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, augstskolu un institūtu pārstāvji, Salaspils pilsētas galva Juris Putniņš.

Notikums izraisīja plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā un masu informācijas līdzekļos. Latvijas valsts televīzija un neatkarīgā televīzija LNT 19.jūnija ziņu raidījumus sāka ar plašām reportāžām par kodolreaktora apstādināšanu. Laikrakstos bija publicēts LZA prezidenta Jāņa Stradiņa parakstīts "Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstījums sakarā ar Salaspils pētnieciskā kodolreaktora darbības apstādināšanu - Latvijas sabiedrībai, Latvijas valdībai, Eiropas zinātņu akadēmijām". Šajā vēstījumā bija arī izteikta Latvijas zinātnieku saimes pateicība kodolreaktora darbiniekiem par viņu pašaizliedzīgo darbu. Tā arī bija vienīgā oficiāli paustā pateicība (vēl Kodolpētniecības centra direktors Antons Lapenas saņēma Zinātņu akadēmijas Atzinības rakstu). Latvijas valdība, kura 1995.gadā pieņēma lēmumu par reaktora slēgšanu, tagad nekādi neatsaucās uz notikumu. Zinātnieku un sabiedrības aprindās, kā arī presē daudz tika spriests par reaktora darbības apturēšanas iemesliem - tā darbības nodrošināšana tuvākā laikā izmaksātu ap 2 miljoni Ls, bet demontāža prasīs, varbūt, pat 50 miljoni Ls. LZA prezidents Jānis Stradiņš LZA Senāta 18.jūnija sēdē teica: "Latvija vairāk nebūs kodolvalsts".

Notikumu komentēja Dr. Jānis Kristapsons

20. jūnijā: Dr.h.c.hist. Helmāram Rudzītim, apgāda "Grāmatu Draugs"un latviešu laikraksta "Laiks" (ASV) izdevējam - 95 gadu jubileja.

20. jūnijā: Grāmatas "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401-2400.p.)", kuru sagatavojis autoru kolektīvs akadēmiķa profesora Kalvja Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, prezentācija.

20. jūnijā: "Latvijas Vēstnesis" publicē plašu aprakstu par LZA Ārzemju locekli Gunāru Birkertu.

20.-26.jūnijā: akadēmiķe Maija Kūle piedalījās Pasaules zinātņu akadēmiju apvienības ģeherālajā asamblejā Beļģijā.

26.jūnijā: LZA sēde: "Zinātne un tehnoloģija Latvijā: inovāciju politika". Referents: ak.U.Viesturs. Skat. sēdes atreferējumu .

29.jūnijā: Latvijas un ārzemju pētnieku apvienotās ekspedīcijas "Dzīvesstāsts Latvijā - 1998" noslēguma seminārs. To organizēja Filozofijas un socioloģijas institūts.

28. jūnijā - 5. jūlijā: XXII Vispārējie Latviešu Dziesmu svētki.

29. jūnijā - 1. jūlijā: Rīgā, Kongresu namā notiek starptautiska konference "Latviešu tautas tērps Latvijas novados un trimdā, un tā saistība ar citiem tērpiem". 30. jūnijā: Lībiešu diena. Tās organizatori : Latvijas Zinātņu akadēmija, "Lībiešu krasts", Tautas tērpu centrs "Senā klēts". Skat. Lībiešu dienas atreferējumu.

29.jūnijā: UNESCO ģenerāldirektors Frederiko Majors kopā ar LR Ministru prezidentu Guntaru Krastu Rīgā, Kleistos, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā atklāja Baltijas valstīs pirmo UNESCO ekselences centru - Starptautisko Biomedicīnas un biotehnoloģijas centru. Starptautiskais Biomedicīnas un biotehnoloģijas centrs Rīgā izveidots saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un UNESCO 1997.gada 18.decembrī parakstīto sadarbības līgumu (to parakstīja toreizējais LZA prezidents Tālis Millers un UNESCO ģenerāldirektors Frederiko Majors).

Sakarā ar Starptautiskā centra atklāšanu notika sanāksme, kurā uzrunu teica LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors akadēmiķis Elmārs Grēns. UNESCO ģenerāldirektors Frederiko Majors un LR Ministru prezidents Guntars Krasts parakstīja Memorandu par Latvijas valdības un UNESCO atbalstu biomedicīnas un biotehnoloģijas attīstībai Latvijā. Savā runā (a, b) Guntars Krasts teica, ka Latvijas zinātnei ir nākotne, tāpēc valstij jābūt spējīgai finansēt šo nozari. Ar akadēmisko runu uzstājās Frederiko Majors. UNESCO sniegs 80 tūkstoši USD lielu materiālu atbalstu Starptautiskā centra tehniskajam nodrošinājumam. Galveno savas runas daļu F.Majors veltīja zinātnes un politiskās varas attiecībām un uzsvēra, ka zinātnes uzdevums ir veidot stabilu planētas nākotni.

Centra atklāšanā piedalījās LR Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA viceprezidents Tālis Millers, LU rektors Juris Zaķis u.c. "Latvijas Vēstnesis" publicēja Jāņa Stradiņa runu (a, b).

LU rektors Juris Zaķis pasniedza UNESCO ģenerāldirektoram Frederiko Majoram LU Goda doktora diplomu.

Notikumu atreferēja Dr. Baiba Ādamsone

 

Uz sākumu

 

JŪLIJS

2. jūlijā: LZA korespondētājloceklim Robertam Maksimovam - 60

3. jūlijā: Rīgā (LZA) notika triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju pārstāvju darba apspriede, lai veidotu kopīgu pētniecisko programmu "Baltijas valstu integrācijas Eiropas Savienībā sociālie aspekti". Apspriedē piedalījās: AleksandrasVasiliauskas (Lietuvas ZA), Tiia Puss (Igaunijas ZA), Raita Karnīte un Maija Kūle (Latvijas ZA). Apsriedes dalībniekiem bija saruna ar LZA prezidentu Jāni Stradiņu. Apspriedes atklāšanā un nobeigumā piedalījās LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš un LZA prezidenta padomnieks Jānis Kristapsons. Apspriedes dalībnieki izstrādāja programmas anotācijas projektu, kuru iesniegs Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju ikgadējai konferencei Tallinā š.g. 2-3 oktobrī.

4. - 11. jūlijs: akadēmiķis Andrejs Siliņš piedalījās XVIII Starptautiskajā stikla kongresā Sanfrancisko (ASV).

5. jūlijā: LZA goda loceklim valodniekam, A. Solžeņicina prēmijas laureātam Vladimiram Toporovam - 70

5. jūlijā: beidzas XXI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

6. jūlijā: LZA Prezidijā viesojas LZA ārzemju locekle Vaira Vīķe - Freiberga un Dr.h.c. Imants Freibergs.

12. jūlijā: Latvijas Statistikas institūta direktoram LZA korespondētājloceklim Edvīnam Vanagam - 60

14.jūlijā: notika LZA Senāta sēde.

14.jūlijā: LZA prezidents Jānis Stradiņš LZA tikās ar AABS izpilddirektoru un Baltijas studiju fonda priekšsēdētāju Jāni Gaiguli, kurš informējis par AABS pēdējā laika aktivitātēm un Baltijas studiju fondu. J.Stradiņš apsveicis viesi sakarā ar AABS 30 gadu darbības jubileju un ierosinājis noslēgt līgumu starp AABS un LZA. LZA prezidijs nolēma kārtējā Baltijas zinātņu akadēmiju prezidentu konferencē Tallinā 1998.g. 2.-3.oktobrī pārrunāt iespēju šādu līgumu slēgt starp AABS un visām trim Baltijas ZA. Pārrunātas iespējas īstenot kopējas programmas un apzināt jaunākās paaudzes baltiešu izcelsmes pētniekus Amerikas kontinentā.

16.jūlijā: Rīgā ieradās Igaunijas ZA pārstāvis Tartu universitātes profesors, Humanitāro zinātņu fakultātes dekāns J.Ross, lai tiktos ar LZA prezidentu J.Stradiņu. J.Ross ir Baltijas zinātņu akadēmiju kopējās programmas‘‘Baltonika‘‘koordinators, viņš uzskata, ka ‘‘Baltonikas‘‘ programmas galvenais uzdevums ir koordinēt Baltijas valstu aktīvo pētniecisko grupu darbību šajā sfērā. J.Ross ļoti ieinteresēti izturējies pret AABS piedāvāto iespēju noslēgt sadarbības līgumus ar Baltijas valstu ZA humanitāro un sociālo zinātņu jautājumu risināšanā. Nākamajā dienā J.Ross ticies ar akadēmiķiem V.Hausmani un S.Cimermani.

20.jūlijā: pēkšņi miris LZA korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta profesors Jurijs Francmanis (dz.20.03.1939.).

24.jūlijā: LZA izbraukuma sēde Cēsīs ‘‘ Cēsu novads un kultūrvēstures
jautājumi‘‘.Skat. "Latvijas Vēstnesis" 1998. gada 30. jūlijā.

24.jūlijā: ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti LZA viceprezidents Tālis Millers, LZA īst.loc. Marģeris Līdaka, zinātnieki-pedagogi Harijs Kanaviņš un Antons Ružs.

24. jūlijā: Tiesu pils Zaļajā zālē notiek Dr.iur., Dr.iur.h.c. D. A. Lēbera grāmatas "Ministru kabinets" (sadarbībā ar Dr.habil.iur. I. Bišeru) prezentācija. Minētais izdevums ir komentārs Latvijas Republikas Satversmes IV nodaļai "Ministru kabinets".

27.jūlijā: notika LZA Prezidija sēde, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals. Viņš dāvināja Prezidija locekļiem un citiem LZA vadības pārstāvjiem Eiropas Komisijas Balto grāmatu ‘‘Mācīšana un mācīšanās - ceļš uz izglītotu sabiedrību‘‘. Sarunā ar ministru J.Gaigalu tika apspriests MK 28.jūlija sēdes protokola lēmuma projekts jautājumā par Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepciju. Tika pārrunāti arī citi LZA un IZM sadarbības jautājumi. A.Siliņš iepazīstināja J.Gaigalu ar priekšlikumiem, kā risināt Saeimā pieņemtajos grozījumos likumā ‘‘Par zinātnisko darbību‘‘ pārejas noteikumus. J.Gaigals atbalstīja šos priekšlikumus un aicināja kopīgiem spēkiem tos realizēt.

31.jūlijā: Publicēts Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums par kādu bēdīgu un pamācošu lappusi Latvijas bioloģijas un lauksaimniecības zinātņu vēsturē.

Jūlijā: Eiropas zinātņu akadēmiju savienības ALLEA biļetens angļu valodā publicē Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstījumu sakarā ar Salaspils kodolreaktora apstādināšanu un informāciju par UNESCO Starptautiskā Biomedicīnas un biotehnoloģijas centra atklāšanu Rīgā.

 

 

 

AUGUSTS

 

5.augustā: notika LZA prezidenta J.Stradiņa saruna ar Valsts Prezidenta padomnieku J.Gūtmani, kurā tika iztirzāta zinātnes loma Latvijas valstī. Sarunā J.Gūtmanis izteicies, ka zinātniskai darbībai (konkrēti filozofiem) neesot rezonanses Latvijas sabiedrībā un varas struktūrās. Uz J.Stradiņa priekšlikumu izveidot arī Latvijā pie Valsts Prezidenta Akadēmisko Padomi (līdzīgi kā tas ir Igaunijā) J.Gūtmanis iebildis, ka Latvijā neesot piemērotu kandidatūru šādai Padomei. J.Stradiņš ir paudis uzskatu, ka šāda situācija daļēji ir izveidojusies Latvijas Valsts struktūru negatīvās attieksmes dēļ pret zinātni, piemēram, vēl līdz šim nav atrasti solītie līdzekļi zinātnieku sagatavotās grāmatas par K.Ulmani izdošanai. Pārrunāts arī jautājums par Latvijas vēstures sāpīgo problēmu aplūkošanu.

12.augustā: Latvijas izglītības vadītāju forumā Rīgas Kongresu namā LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš uzstājās ar referātu "Par izglītību Latvijā", referātā atklājot neatrisinātās problēmas Latvijas izglītības sistēmā, piemēram, lielās disproporcijas studentu skaita ziņā dažādās jomās Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropas un citām Austrumeiropas valstīm. Jānis Stradiņš runāja arī par jauno cilvēku sasaisti ar zinātni. Ja Latvijā tādi nebūs vajadzīgi, tie neizbēgami aizplūdīs uz citurieni. Referāts forumā tika uzņemts ar nedalītu atsaucību.

13.augustā: LZA Goda loceklis Andrejs Eglītis pēc 53 trimdas gadiem atgriezās Rīgā. Lidostā A.Eglīti kā LZA pārstāvis sagaidīja un sveica ar atgriešanos Dzimtenē HSZN vadītājs akadēmiķis V.Hausmanis un zin.sekretāre I.Tālberga.

19.augustā: tika nosūtīta atklāta vēstule Ministru prezidentam G. Krastam par nepieļaujamām finansējuma samazināšanām normām augstākajai izglītībai un zinātnei 1999.g. Vēstuli parakstīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja profesore Baiba Rivža, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs profesors Juris Ekmanis un LZA prezidents Jānis Stradiņš.Vēstuli 26.augustā publicēja "Latvijas Vēstnesis" kopā ar B.Rivžas un J.Ekmaņa komentāriem.

19. augustā: notika LZP likumdošanas komisijas sēde par Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas darbības principiem, nolikumiem un sastāvu.

20.augustā: akadēmiķis J. Stradiņš sveica ilggadējo Dabas muzeja direktoru Vili Krūmiņu, viņam amatu atstājot.

24.augustā: Zinātņu akadēmijā notika LZA prezidija locekļu tikšanās ar Igaunijas ZA prezidentu J. Engelbrehtu, kurā piedalījās J.Stradiņš, J.Ekmanis, A.Siliņš, kā arī E.Lavendelis, J. Kristapsons un D. Šveica.
Tikšanās laikā J. Stradiņš sniedza informāciju par zinātnes stāvokli Latvijā, sīkāk pakavējoties pie Ministru kabineta š.g. 28.jūlija sēdes un Nacionālās bibliotēkas celtniecības iespējām, kā arī pie 1999.gada Valsts budžeta projekta, kurā ir paredzēts zinātnes budžeta finansējuma samazinājums, pret ko protestu izteikušas AIP, LZP un LZA. Savukārt J. Engelbrehts informēja, ka Igaunijā zinātnes budžeta finansējums sastāda 2,0% no Valsts kopējā budžeta 1998.gadā un arī 1999.gadā ir paredzēts saglabāt šo proporciju, kas gan neapmierinot Igaunijas zinātniekus. A. Siliņš informēja, ka Latvijā zinātnes budžeta finansējums sastāda tikai aptuveni 0,66% no Valsts kopējā budžeta 1998.gadā, un 1999.gadā pagaidām ir ieplānots šo procentu vēl pazemināt. A.Siliņš nodeva J. Engelbrehtam patreizējo Latvijas 1999.gada budžeta projektu.
Vēl J. Stradiņš informēja, ka š.g.jūnijā Saeimas pieņemtajos grozījumos likumā "Par zinātnisko darbību" Latvijā ir paredzēts sākot ar 2000.gadu pāriet uz vienpakāpju zinātnisko grādu sistēmu. Igaunijā šāda sistēma darbojas kopš neatkarības atgūšanas. J.Engelbrehts norādīja uz šādas sistēmas pozitīvajām pusēm un arī trūkumiem.
J. Stradiņš pastāstīja par LZA aktivitātēm, informējot starptautisko sabiedrību par galvenajiem notikumiem Latvijas zinātnē un morāla rakstura LZA lēmumiem sakarā ar Latvijas zinātnieku nepamatotām represijām Padomju laikā. J. Engelbrehts atzina šādu rīcību par ļoti atbalstāmu un izteica vēlēšanos iepazīties ar Latvijā izstrādāto "Zinātnieka ētikas kodeksu".
Pēc sarunas sēdes dalībnieki kopīgi nofotografējas pie LZA karoga un akadēmiķi J.Engelbrehts un E. Lavendelis devās uz mehānikas
simpoziju, kas todien notika RTU.

24.-25.augustā: Reiterna namā notika starptautiska konference "Nacionālo bibliotēku celtniecības fenomens Eiropā 20.g.s.beigās", kuras gaitā notika arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta prezentācija. Jaunajā bibliotēkā paredzēta vieta arī LZA latviešu folkloras krātuvei un varbūt LZA lekciju zālei. Konferencē piedalījās LZA prezidents J.Stradiņš un akadēmiķisV.Hausmanis.

24.-28.augustā: Rīgā notika IUTAM/IFToMM simpozijs "Nelineāro dinamisko sistēmu sintēze", kuru organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas institūts.

27.augustā: LZA Goda loceklim Jānim Graudonim 85 gadu jubileja. LZA vārdā jubilāru sveica akadēmiķis V.Hausmanis. J.Graudonis apbalvots arī ar LR Ministru Kabineta Atzinības rakstu.

27.augustā: "Latvijas Vēstnesis" publicē aprakstu par Triju Zvaigžņu Ordeņa lielvirsnieku Imantu Ziedoni (LZA Goda locekli).

28.augustā: notika svinīga Rīgas Stradiņa universitātes atklāšana, kurā uzrunu teica LZA prezidents Jānis Stradiņš.

31.augustā: akadēmiķim Mārtiņam Beķeram 70 gadu jubileja. Par nopelniem biotehnoloģijas attīstīšanā Latvijā un emeritēto zinātnieku aprūpi LZA Senāts piešķīris M.Beķeram Atzinības rakstu.

31.augustā: notika Latvijas Zinātnes padomes valdes sēde.

Sēdes dalībnieki iepazinās ar LR Ministru kabineta 28.jūlija sēdes protokola izrakstu "Par Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepciju".
Ministru kabinets pieņēmis koncepciju (par to Ministru kabineta sēdē referēja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja profesore Baiba Rivža un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs profesors Juris Ekmanis) zināšanai un uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai līdz š.g. 30.oktobrim izstrādāt koncepcijas realizācijas plānu atbilstoši sēdē izteiktajām nostādnēm par nepieciešmību izvērst studiju kreditēšanas sistēmu un saistīt to ar studiju kvalitātes jautājumiem, izvērst zinātnes finansēšanas sistēmu un veicināt zinātnieku sastāva atjaunošanu, izstrādāt priekšlikumus augstskolu rīcībā esošo līdzekļu apsaimniekošanas kārtībai; izstrādāto rīcības plānu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Ministru kabinets atzinis zinātni un augstāko izglītību par svarīgu un nepieciešamu priekšnosacījumu konkurētspējīgas ekonomikas un līdzsvarotas sabiedrības attīstības nodrošināšanai. Tām nepieciešama pastiprināta valsts uzmanība un atbalsts.

Zinātnes padomes valdē sīki tika pārrunāts Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikuma projekts. Šāda komisija jāizveido saskaņā ar Likumu par zinātnisko darbību.

 

SEPTEMBRIS

1.septembrī: aizsaulē aizgājis viens no Latvijas izcilākajiem datorzinātniekiem LZA korespondētājloceklis, profesors Arnolds Miķelsons.

3.-6.septembrī: Rīgā (Rīgas Latviešu biedrības namā) notika Starptautiska konference un izstāde "Baltijas dinamika" (Inovācijas un jaunie uzņēmumi Baltijas regionā). Konferencē piedalījās 24 valstu pārstāvji: no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Rumānijas, Maķedonijas, Turcijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Austrijas, Austrālijas, Francijas, Spānijas un ASV. Kopumā konferencē piedalījās 213 dalībnieki, bet izstādē - 60 firmas, apmeklētāju skaits pārsniedza 300.

Pasakumu organizēja Latvijas Tehnoloģiskais centrs ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, LZP, Latvijas tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubātoru asociācijas, FEMIRC-LATVIA, daudzu firmu, kā arī Vācijas organizāciju un programmu atbalstu.

Konferences trīs plenārsēdēs notika diskusijas par tēmām:

  • Inovācijas loma ekonomiskajā attīstībā
  • Inovāciju atbalstošās struktūras
  • Inovācija kā instruments reģionālās attīstības un sabiedrības labklājības celšanas veicināšanai.

Notika arī trīs paralēli semināri:

  • Kā dibināt un vadīt inovatīvu firmu
  • Zinātnisko pētījumu rezultātu komercializācija un tehnoloģiju pārnese
  • Inovatīvas darbības finansēšana - inovāciju, riska u.c. fondi

Konference un izstāde iekļauti Rīgas 800 gadu jubilejai veltīto pasākumu plānā.

Skat.arī atreferejumu FEMIRC-LATVIJA lapa.

Konferenci atreferēja  Dr. Ērika Tjūņina

4. septembrī: Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V apbalvojis ar Svētā Olafa ordeni vairākus Latvijas politiskos, sabiedriskos un mākslas darbiniekus, t.sk.:

  • LZA goda loc. Induli Ranku
  • LZA goda loc. Knutu Skujenieku
  • Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas prezidentu Voldemāru Strīķi

5- 6.septembrī: LZA prezidents Jānis Stradiņš piedalījās Viesītes pilsētas 70 gadu jubilejas pasākumā, kurā viņš sveica pilsētu arī LZA vārdā. Tika norunāts sasaukt Sēlijas kongresu 1999.gadā ar iespējamu LZA izbraukuma sēdi Viesītē.

7.septembrī: LZA Prezidija locekļi pieņēma starptautiski pazīstamu indiešu elektroķīmiķi - Indijas Nacionālās zinātņu akadēmijas un Visindijas Hindi zinātņu akadēmijas ‘‘Vijnana Parishad Prayag‘‘ īsteno locekli profesoru Ramešu Čandru Kapūru, ko Hindi akadēmija komandējusi uz Latviju un Krieviju kā savu delegātu zinātnes popularizēšanai. Prof.Kapūrs apmeklēja arī Neorganiskās ķīmijas un Organiskās sintēzes institūtus, Medicīnas vēstures muzeju, tikās ar indologu prof. V.Ivbuli, pastāstīja par saviem pētījumiem komplekso savienojumu voltampērometrijā, seno indiešu ķīmiju (‘‘kala‘‘) un Džodpuras universitāti. Tika apspriesti zinātniskās literatūras apmaiņas jautājumi, kā arī sadarbība ar Indijā izdodamo heterociklu ķīmijas žurnālu, ceturto šāda veida žurnālu pasaulē (viens iznāk Rīgā). Institūtos viesis sniedza priekšlasījumu par Indiju un tās zinātnes tradīcijām, interesējās par ķīmijas attīstību Latvijā, V.Ostvaldu, P.Valdenu.

7.- 10.septembrī: Zinātnes namā (Lielupē) uzturējās lamaistu augstākā ranga garīdznieks - Tibetas budisma tradīcijas Drigun Kagyn 37.vadītājs Četsangs, kurš savas mācības prezentācijas laikā deva savu svētību Zinātnes namam. Skat. ari rakstu Zinatnes Vestnesi 1998.gada 12.oktobri.

9. - 24. septembrī: LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa medaļu un gleznu izstāde Herningā (Dānija).

10.-14.septembrī: Rīgā viesojās 1996.gada Nobeļa prēmijas laureāts medicīnā profesors Dr.Rolfs Martins Cinkernāgels, kurš vadīja semināru LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un LU Mazajā aulā nolasīja lekciju "Imunitāte pret vīrusiem".

11.septembrī: LZA notika apspriede ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas vēstnieku Andreasu Adālu. No LZA puses apspriedē piedalījās Jānis Stradiņš, Tālis Millers, Daina Šveica. Apspriede akceptēja tālākai izskatīšanai un finansēšanai no Zviedrijas Salena fonda šādus projektus:

  • Ētika biznesā un ētika politikā
  • Privatizācijas procesi trijās Baltijas valstīs
  • Sociālās problēmas un to risinājumi
  • Universitāšu un zinātnes transformācija Baltijas valstīs
  • Lauksaimniecības politika ceļā uz Eiropas Savienību

Nolemts 1998./1999. gada decembrī - februārī sarīkot seminārus partneru identificēšanai Zviedrijā un Baltijas valstīs.

11.septembrī: notika LZA sēde ‘‘Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā ekonomiskie aspekti‘‘, kura bija veltīta korespondētājlocekļa Paula Dzērves piemiņai sakarā ar viņa 80 gadu jubileju, ko ievadreferātā uzsvēra LZA prezidents Jānis Stradiņš.  Skat. ari Zinatnes Vestnesi 1998.gada 12.oktobri.
Skat sēdes atreferējumu

14.septembrī: LZA prezidents Jānis Stradiņš LZA vārdā parakstīja protokolu uz nākamajiem diviem gadiem par zinātnieku ekvivalento apmaiņu ar Polijas Zinātņu akadēmiju (pielikums 18.12.1990. noslēgtam līgumam starp LZA un Polijas ZA). Apmaiņas kvota palielināta līdz 100 dienām gadā. Zinātniskie kontakti ar Polijas ZA attīstās. LZA Senāta loceklis akadēmiķis Ivars Kalviņš piedalīsies Marijai Kirī veltītajā konferencē sakarā ar rādija atklāšanas 100. gadadienu.

16. septembrī: LZA prezidents Jānis Stradiņš tikās ar Valsts prezidentu G.Ulmani sakarā ar Latvijas valsts 80 gadiem, referendumu un ar to saistītām problēmām. Saruna tika ierakstīta un pārraidīta televīzijā.

17.septembrī: akadēmiķim profesoram Ivaram Knētam - 60

18. septembrī: LZA Humanitāro un sociļo zinātņu nodaļas sēde - par LZA jauno locekļu vēlēšanām 1998.gadā. Nodaļa pozitīvi nobalsoja par Dr.h. c. grāda vēsturē piešķiršanu Tūram Heijerdālam (Norvēģija) un Paulim Lazdam (Latvija, ASV).

21.septembrī: Kodolpētniekam Tillam von Egidy (Vācija) LZA prezidents Jānis Stradiņš pasniedza LZA ārzemju locekļa diplomu. Svinīgajā ceremonijā bija klāt vācu zinātnieka dzīvesbiedre, akadēmiķi J.Ekmanis, P.Prokofjevs, Latvijas kodolfiziķi u.c. Uzturoties Rīgā, vācu zinātnieks nolasīja referātu LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta un Kodolpētniecības centra apvienotajā seminārā.

21.septembrī: LZA prezidents Jānis Stradiņš kopā ar citiem literatūras darbiniekiem tikās ar Ministru prezidentu G.Krastu jautājumā par latviešu valodu un citām aktualitātēm.

22.septembrī: LZA Senāta sēde. Skat sēdes atreferējumu

22.septembrī: LZA notiek LR ārlietu ministra Dr.habil.iur. Valda Birkava akadēmiskais priekšlasījums "Latvija pasaules globālo problēmu kontekstā".   Skat. ari rakstu Zinatnes Vestnesi 1998.gada 12.oktobri.

22.septembrī: LZA goda locekles gleznotājas Džemmas Skulmes gleznu izstādes
"Kariatīde" atklāšana LZA Augstceltnes 2.stāva telpās. LZA vārdā gleznotāju sveica LZA prezidents Jānis Stradiņš.
Skat. ari rakstu Zinatnes Vestnesi 1998.gada 12.oktobri.

22.septembrī: LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta humanitāro zinātņu žurnāla
"Letonica" pirmā numura atvēršanas svētki.

23.septembrī: notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde "Populārzinātniskā literatūra - obligāts priekšnoteikums normāla mācību un sabiedrības izglītošanas procesa nodrošināšanai". LZA korespondētājlocekļa A.Balklava-Grīnhofa sagatavotu referātu nolasīja LU Astronomijas institūta profesors Andrejs Alksnis.

Sēdē piedalījās LU Astronomijas institūta līdzstrādnieki, Latvijas Astronomijas biedrības biedri.

Diskusijā piedalījās LZA prezidents J.Stradiņš, LZA īst.locekļi J.Ekmanis, T.Millers, A.Siliņš, LZA korespondētājloceklis I.Bērsons, Dr.fiz. N.Cimahoviča u.c.

Sēde pieņēma lēmumu:

Zinātnes pamatuzdevums ir pasaules izzināšana un jaunu patiesību atklāšana par parādībām un procesiem, kā arī šo zināšanu izmantošana nepārtraukti augošo sabiedrības materiālo un garīgo vajadzību nodrošināšanai. Tādēļ popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas ir zinātnieka pienākums. Šis pienākums ir paredzēts arī likumdošanā (LR Likums par zinātnisko darbību, 6.3.p.), taču tikpat lielā mērā tas izriet no zinātnieka ētikas normām. Zinātnes sasniegumu popularizēšana dod galveno ieguldījumu mūsdienu prasībām atbilstošas informatīvās sabiedrības veidošanā, veicinot tās iepazīstināšanu ar zinātnes un tehnikas sasniegumiem un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, izkopj pasaules izpratni, analītisko un sintētisko domāšanu, veicinot zinātniski pamatota pasaules skatījuma veidošanu. Pats galvenais - tā aizrauj un orientē jaunatni eksakto zinātņu un tehnisko profesiju apguvei, t.i., nozarēs, kurās Latvijā pēdējā laikā ir manāmi apsīcis jaunatnes pieplūdums. Tas neapšaubāmi ir vērtējams kā Latvijas attīstībai nelabvēlīgs simptoms.

Tādēļ krasi jāmaina valsts un sabiedrības attieksme pret zinātni, t.sk. populārzinātniskās literatūras un nacionālo enciklopēdiju izdošanu. Valsts struktūru un multimēdiju uzmanībai jāaptver un jāatspogoļo Latvijas un pasaules zinātnes vēstures būtiskie jautājumi un pašreizējās attīstības tendences.

Sēde nolēma ierosināt:

LR Izglītības un zinātnes ministrijai izskatīt jautājumu par populārzinātniskās literatūras un periodikas pašreizējo stāvokli Latvijā, it īpaši eksakto zinātņu jomā, un ministrijas iespējamo līdzdalību šī stāvokļa uzlabošanā;

Valsts Radio un televīzijas padomei programmās ietvert zinātnieku sagatavotus raidījumus zinātnes atziņu un sasniegumu popularizēšanai, t.sk. par astronomiskajām parādībām attiecīgajā gadalaikā;

Latvijas Zinātnes Padomei no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem līdzekļiem iedalīt noteiktu procentu populārzinātnisko izdevumu un periodikas izdošanai, izskatot iespēju izveidot plaša profila populārzinātnisko žurnālu (piemēram, atjaunojot žurnālu "Atklājums" vai modificējot žurnālu "Tehnikas Apskats"), kuram žurnāls "Zvaigžņotā Debess" varētu būt gadalaiku pielikums. Sākot ar 1999.gadu, izskatīt iespēju žurnāla "Zvaigžņotā Debess" dotēšanai pilnā apjomā, Latvijas Zinātnes Akadēmijai kā žurnāla dibinātājai un Latvijas universitātei kā izdevējai uzticot augsta zinātniska līmeņa saglabāšanu un pilnveidošanu.

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai izveidot komisiju populārzinātniskās literatūras izdošanas izpētei; pētījuma rezultātus iesniegt LZA Prezidijam. Referātu "Populārzinātniskā literatūra - obligāts priekšnoteikums normāla mācību un sabiedrības izglītošanas procesa nodrošināšanai" publicēt "Zinātnes Vēstnesī" un "Latvijas Vēstnesī" (saīsināti).

Sēdes dalībnieki izteica pateicību Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas universitātei un Latvijas Zinātnes Padomei par līdzšinējo ieguldījumu šīs izpratnes veicināšanā, t.sk. arī par žurnāla "Zvaigžņotā Debess" izdošanas veicināšanu.

Žurnāla "Zvaigžņotā Debess" redkolēģiju sakarā ar žurnāla 40 darba gadu jubileju sveica: akadēmiķis Juris Ekmanis, Dr. Ilga Tālberga (LZA HSZN zin.sekretāre), Dr.fiz.I.Šmelds (Astronomijas biedrības priekšsēdētājs), LZA viceprezidents Tālis Millers u.c.

Sēdi atreferēja Dr. Ērika Tjūņina

24.septembrī: notika LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkota pieņemšana sakarā ar Latvijas vides aizsardzības sistēmas desmitgadi.

24.-25.septembrī:. Jūrmalā notika VII Baltijas konference "Materials Engineering-98", ko organizēja RTU Neorganiskās ķīmijas institūts.

24.-26.septembrī: Medicīnas vēstures muzejā un Rundāles pilī notika Starptautiska konference "Jaunas pieejas medicīnas vēsturē", ko rīkoja Eiropas medicīnas un veselības vēstures asociācija ar Eiropas Savienības un Norvēģijas atbalstu sadarbībā ar P.Stradiņa medicīnas vēstures muzeju. Konferenci atklāja LZA prezidents un muzeja patrons Jānis Stradiņš. Konferences dalībnieki diskutēja un dalījās pieredzē par kopējiem projektiem (izstādes, pētījumi, apmaiņas programmas), centās ielūkoties nākamajā gadsimtā caur medicīnas un veselības aprūpes gadsimtiem krātu pieredzi. Konferencē piedalījās arī Eiropas medicīnas un veselības aprūpes vēstures asociācijas viceprezidents profesors Larsens.

25.septembrī: LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde, kurā noklausījās LZA īsteno locekļu kandidātu Edvarda Liepiņa, Aleksandra Rapoporta un Rafaila Rozentāla, goda locekļa kandidāta Visvalža Kurša un korespondētājlocekļa kandidāta Anša Zīverta ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem un balsoja par atbalstu viņu ievēlēšanai. Nodaļa piešķīra LZA goda doktora grādu (Dr.h.c.med.) pazīstamajam Latvijas endokrinologam Agnim Štiftam.

25.- 26.septembrī: Rīgā (Rīgas Ekonomiskajā augstskolā) notika Jesajas Berlina piemiņai veltīta starptautiska konference "Brīvības vērtība - Jesajas Berlina izaicinājumi". Šajā ļoti elitārajā konferencē Latviju pārstāvēja filozofi J.Vējš un J.Rozenvalds. Konference ierosināja uzstādīt piemiņas plāksni Alberta ielā 2a, pie mājas, kurā dzimis J.Berlins. Konferenci atklāja LZA prezidents Jānis Stradiņš un sveica to LZA vārdā, sveicot arī Britu akadēmiju, kurā J.Berlins ilgus gadus bijis prezidents. J. Stradiņa runu "Pravieša Jesajas atgriešanās dzimtajā Rīgā" publicēja "Latvijas Vēstnesis" 1998. gada 30. septembrī.

28.septembrī: Lietišķās mākslas muzejā notika TILDES kompaktdiska par Latvijas vēsturi ‘‘Datorenciklopēdijas‘‘ prezentācijas pasākums, kurā piedalījās arī LZA prezidents Jānis Stradiņš. Šis pirmais Latvijā šāda tipa kompaktdisks ir diezgan veiksmīgs un varbūt atbilst savam mērķim - iepazīstināt Latvijas skolniekus ar galvenajiem Latvijas vēstures notikumiem.

29.septembrī: LZA sēžu zālē Eiropas Komisijas XII Direktorāta pārstāvis Peters Hartviks (Hartwich) nolasīja ziņojumu ‘‘Eiropas Savienības 5.struktūrprogramma zinātnē un tehnoloģiskajā attīstībā‘‘. Pasākumā piedalījās dažādu zinātnes nozaru pārstāvji.

30.septembrī: notika LZA un LZP vadītāju tikšanās ar Eiropas Komisijas XII direktorāta pārstāvi Peteru Hartviku.

30.septembrī: notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde, kurā noklausījās LZA 1998.g. vēlēšanu jauno locekļu (korespondētājlocekļu un goda locekļu) kandidātu ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem. Pavisām tika apspriesti 7 ziņojumi:
LZA korespondētājlocekļu kandidātu specialitātē fizika: LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktora prof.M.Auziņa, LU Cietvielu fizikas institūta prof.A.Ozola, Rīgas Aviācijas universitātes prof.J.Šuņina ziņojumi un
specialitātē informātika: Rīgas Tehniskās universitātes Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes dekāna prof.J.Grundspeņķa, Rīgas Aviācijas universitātes pirmā zinātņu un mācību prorektora prof.I.Kabaškina, LU Polimēru mehānikas institūta vadošā pētnieka V.Štrausa ziņojumi.

LZA goda locekļa kandidāta Rīgas Tehniskās universitātes Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes prof. J.Oša ziņojums.

Tika apspriesti arī LZA ārzemju locekļu kandidātu: prof. Žila Brasāra (Kanāda), LZA korespondētājlocekļa Jurija Uržumceva (Krievija) un LZA Goda doktora Raleja Tepfera (Zviedrija) zinātniskās biogrāfijas un viņu sadarbība ar Latvijas zinātniekiem.

Aizklātās aptaujas rezultātā Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēdes dalībnieki atbalstīja LZA 1998.g. paredzētājām vēlēšanām M.Auziņa, J.Joļina un A.Ozola kandidatūras (fizika); J.Grundspeņķa un I.Kabaškina kandidatūras (informātika); J.Oša kandidatūru ievēlēšanai par LZA goda locekli, kā arī Ž.Brasāra, J.Uržumceva un R.Tepfera kandidatūras ievēlēšanai par LZA ārzemju locekļiem.

Sēdi atreferēja  Dr. Ērika Tjūņina

 

OKTOBRIS

1.oktobrī: Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā - 1998.gada kolokvijs:

  1. Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļa 1896.-1919. (doc. U.Alksnis)
  2. Aleksandra Veisa dzīve un darbs  (profesors  A.Strakovs).
  3. Kolokvija dalībnieku atmiņas : Aleksandrs Veiss - rektors, ķīmiķis un cilvēks".

2. oktobrī: LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēde.
Sēdē noklausījās LZA korespondētājlocekļu kandidātu bioloģijā A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Vēža šunas bioloģijas laboratorijas vadītājas Jekaterinas ĒRENPREISAS un LU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesora Indriķa MUIŽNIEKA un LZA korespondētājlocekļu kandidātu ķīmijā Valsts Koksnes ķīmijas institūta Lignīna ķīmijas laboratorijas vadītājas Gaļinas TELIŠEVAS, RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķimijas katedras vadītāja profesora Sergeja TRUSOVA un LU Ķīmijas fakultātes dekāna profesora Andra ZICMAŅA ziņojumus par viņu zinātnisko un organizatoro darbību.

2.oktobrī: Kara muzejā Pulvertornī Raiņa un Aspazijas fonds un izdevniecība Memento rīkoja semināru un piemiņas vakaru "Uldis Ģērmanis dzīvē un darbā".Grāmatu "Latviešu tautas piedzīvojumi", "Pakāpies tornī" un "Mosties, celies, strādā" prezentācija.

2- 3. oktobrī: Tallinā notika Trešā Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konference
B-N AcSci’98.
Latvijas delegācija konferencē piedalījās šādā sastāvā: Jānis Stradiņš, Juris Ekmanis, Tālis Millers, Andrejs Siliņš, Gunārs Andrušaitis, Alma Edžiņa.
Konferencē tika parakstīti divi dokumenti: Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju prezidentu protokols un Baltijas un Ziemeļvalstu Zinātņu akadēmiju komunikē.(skat: Latvijas Vēstnesis Nr.299/304 ) Konferences laikā notika LZA prezidenta J.Stradiņa pārrunas ar Igaunijas ZA un Lietuvas ZA prezidentiem sakarā ar Eiropas Zinātņu akadēmiju asociācijas (ALLEA) pozitīvo atbildi uz trīs prezidentu iesniegumu veikt pētījumus par ‘‘Nacionālās pētniecības stratēģijām Eiropā‘‘. Nolemts, ka Madridē 20.-21.novembrī prezidents J.Engelbrehts pārstāvēs visas trīs Baltijas ZA projektu izvērtes komisijas sēdē. Konferences gaitā notika arī Baltijas Zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās ar Igaunijas Valsts prezidentu L. Meri. Konference iedibināja kopīgu Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļu par labākajiem rezultātiem apstiprināto kopīgo Baltijas pētniecības programmu izpildē. Tallinas B-N AcSci’98 tika nolemts, ka 1999.gadā Rīgā (septembrī) notiks zinātniska konference par tēmu, kuru izvēlēsies Latvijas ZA. Konferences laikā notiks trīs Baltijas ZA prezidentu ikgadējā tikšanās. Kārtējā (ceturtā) Baltijas un Ziemeļvalstu Zinātņu akadēmiju konference notiks Helsinki 2000. gadā. Atzīmējot konferences sagatavošanas un norises organizēšanas augsto līmeni, tika nosūtīta Latvijas delegācijas vadītāja prezidenta Jāņa Stradiņa pateicība Igaunijas ZA prezidentam Jiri Engelbrehtam.

5.oktobrī: Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienesta programmu vadītāja Dr. Tomasa Prāla (Thomas Prahl) un LZP Starptautisko sakaru koordinācijas centra vadītājas M. Sniķeres vizīte LZA. Latvijas-Francijas zinātniskajā informācijas centrā LZA Starptautiskas dalas vaditaja Dr. D. Šveica sniedz informāciju par:

  1. LZA uzdevumiem, darbību, struktūru un transformāciju no padomju akadēmijas uz Eiropas tipa akdēmiju.
  2. LZA starptautisko sakaru darbības virzieniem: - starptautiskajās organizācijās un divpusējo sadarbības līgumu ietvaros ar 22 Eiropas un pasaules akadēmijām, kas izpaužas kā LZA atbalsts un palīdzība (daļēji vai pilnīgi) finansējot Latvijas zinātniekus un LZA biedrus, lai īstenotu to kopīgos projektus ar dažādu valstu zinātniekiem.

D. Šveica informēja Dr. Prahl par to, ka LZA SD pastāvīgi sadarbojas ar M. Sniķeri un saņem regulāri no viņas DAAD apmaiņas programmu piedāvājumus, kurus tālāk izplata bijušos LZA zinātniskajos institūtos. Dr. Prahl interesējas par to, kādā virzienā notiek un kādu zinātnieku sfēru ietver LZA piedāvātā starptautiskā sadarbība.

8.-9. oktobrī: Jūrmalā, Zinātnes namā notika 3.Starptautiskā konference "Matemātiskā modelēšana un analīze", kuru organizēja LZA un LU Matemātikas institūts. Divas iepriekšējas konferences notika 1996. un 1997. gados Viļņā, Lietuvā. Konferences orgkomitejā tika iekļauti pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Konferencē piedalījās ap 40 dalībnieku, visvairāk - no Latvijas (LZA un LU Matemātikas institūts, LU Matemātikas un informātikas institūts') un no Viļņas Tehniskās universitātes. Piedalījās arī pārstāvji no Kaizerslauternas universitātes (Vācija), Helsinku Tehnoloģiskās universitātes (Somija), Tartu universitātes un Vidus Zviedrijas universitātes. Pēdējā momentā savu piedalīšanos finansu problēmu dēļ atsauca Krievijas un Baltkrievijas zinātnieki.

Stundu garu plenāro referātu "Matemātika kā attīstītu tehnoloģiju pamats. Industriālas matemātikas institūta pieredze" nolasīja profesors H.Neunzerts (Kaizerslauternas universitāte). Bez tam tika nolasīti 23 referāti, kuru tematika bija daudzveidīga. Daudzi referāti tika veltīti dažādu fizikas (elektronu kustība girotronā, molekulu stohastiskā kinetika), tehnikas (šķidruma kustība koksnē), biloģijas, medicīnas u.c. matemātisko modeļu izpētei. Liela verība tika piegriezta arī skaitlisko metožu izstrādei un izpētei.

Tika izdotas koferences referātu tēzes, sagatavošanā arī konferences rakstu krājums. Nakoša konference planota nākošgad Viļņā.

Konferences orgkomitejas darbība tika augsti novērtēta. Profesors H.Neunzerts nākošājā ECMI (Eiropas konsorcijs industriālā matemātikā) (LU un LZA Matemātikas institūts ir šīs organizācijas biedrs) Valdes sēdē ierosinās kārtējo Eiropas ECMI 12.konferenci 2000.gadā organizēt Latvijā, Jūrmalā.

Konferenci atreferēja LU un LZA Matemātikas institūta direktors, orgkomitejas priekšsēdētājs Dr.habil.math. Andrejs Reinfelds

9.oktobrī: traģiski gāja bojā Rigas Latviešu biedribas   priekšsēdētājs, dramaturgs un režisors, LZA goda loceklis Pēteris Pētersons un viņa dzīvesbiedre Nora Pētersone.

9.oktobrī: Publiskā akciju sabiedrība ‘Grindeks’ rīkoja profesora D.H.Grindeļa dzimšanas dienai veltītu pasākumu.

  • Padomes priekššēdētāja V.Jākobsona ievadvārdi.
  • Prof. V.Klušas priekšlasījums "Neiroģenerācija un neiroprotektīvās vielas".
  • D.H.Grindeļa medaļas pasniegšana.

D.H.Grindeļa medaļa šogad piešķirta (skat. ari: Latvijas Vestnesis, 1998, Nr.293) LU Medicīnas fakultātes profesorei akadēmiķei Vijai KLUŠAI (par ieguldījumu farmakoloģijas attīstībā Latvijā), Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docentam Jurim ROTBERGAM (par ieguldījumu farmaceitiskajā izglītībā Latvijā), Latvijas Organiskās sintēzes institūta ilggadējai vecākajai zinātniskajai līdzstrādniecei Elgai VANAGAI (par nopelniem zāļu sintēzē un preparāta Omefīna radīšanā), Kauņas Medicīnas akadēmijas Farmakoloģijas katedras vadītājam profesoram Aļģim MICKIM (par nopelniem sadarbības veicināšanā farmācijā starp Lietuvu un Latviju), SIA "Dārza aptieka" vadītājai Salaspilī Vizmai MAČAI (par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā), Krievijas Ķīmijas un farmācijas zinātniskās pētniecības institūta ārstniecības līdzekļu ķīmijas pētniecības centra ģenerāldirektoram profesoram Robertam GLUŠKOVAM (par nopelniem sadarbības veidošanā starp Krieviju un Latviju jaunu zāļu radīšanā), Latvijas Farmaceitu biedrības prezidentam Aigaram ENIŅAM (par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā), publiskās a/s "Grindeks" tehnoloģei Margaritai PRIEDEI (par nopelniem zāļu ražošanas attīstībā publiskajā a/s "Grindeks") un Dānijas Karaliskās Farmācijas skolas profesoram Povlam KROGSGĀRDAM-LARSENAM (Povl Krogsgaard-Larsen) (par Latvijas farmācijas ķīmjas zinātnes izvērtēšanu un sadarbības veidošanu ar Dānijas zinātnes centriem).

  • Jauniešu kora "Pali" koncerts.
  • Piemiņas mirklis pie Grindeļa dzimtas kapličas Mārtiņa kapos.

9.oktobrī: LZA nodibināts Valsts emeritēto zinātnieku klubs. Kluba statūtu izstrādāšana uzticēta R. Kukainei, I. Afanasjevam, R. Kondratovičam, J. Graudonim un P. Guļānam.

10.oktobrī: Kongresu namā notika Latvijas Tautas frontes desmitgades atceres konference, kurā tika dots zināms Latvijas vēstures izvērtējums un kurā runu sacīja arī LZA prezidents J.Stradiņš. Citu runātāju skaitā bija akadēmiķi J.Freimanis, A.Kalniņš, LZA goda locekle Dž.Skulme.

12.oktobrī: LZA Prezidija sēdē kopā ar vienu no Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (AABS) vadītājiem LZA ārzemju locekli Gundaru Ķeniņu-Kingu tika apspriesta Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbība ar AABS. Igaunijas ZA un Lietuvas ZA prezidenti ir pilnvarojuši Latvijas ZA un personīgi J.Stradiņu pārrunāt šos sadarbības jautājumus ar AABS pārstāvjiem. Viens no sadarbības pamatmomentiem varētu būt darbs pie projekta ‘‘Baltijas valstis divu okupāciju varā. 1939.- 1991.‘‘ Kopā ar AABS izpilddirektoru J.Gaiguli sagatavots AABS un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju memoranda projekts. Sēdes laikā J.Stradiņš parakstīja memoranda eksemplārus un lūdza Gundaru Ķeniņu-Kingu nodot tos AABS prezidentam profesoram T.Palmam parakstīšanai.

12. oktobrī: Reiterna namā notika konference ‘‘LATVIJA UN EIROPAS SAVIENĪBA. BŪT VAI NEBŪT SADARBĪBAI ZINĀTNĒ‘‘, kuru vadīja Nils Sakss, IZM pārstāvis Latvijas misijā pie Eiropas Savienības (Briselē). Sanāksmē piedalījās Saeimas komisijas, nozaru ministriju, LZP, LZA pārstāvji, prese un institūtu direktori.

Referenti:

  • E.Grēns - 5.Ietvara zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmas piedāvātās iespējas, Latvijas pieredze sadarbībā ar Eiropas Savienību COPERNICUS programmā.
  • A.Siliņš - FEMIRC loma Latvijas līdzdalības 5.Ietvara zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmas sekmīgā nodrošināšanā; zinātnes 1999.gada budžeta analīze Eiropas kontekstā(kurš samazinās, šogad bija 0,218% no IKP, nākošgad paredzēts 0,208% no IKP); V.Egle - Latvijas līdzdalības nosacījumi 5.Ietvara zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmā.

13.oktobrī: notika LZA Senāta sēde ar sekojošu dienas kārtību:

  1. LZA jaunievēlamo locekļu kandidātu izvērtēšana
  2. Goda doktora grāda apstiprināšana Agnim Štiftam
  3. Starptautiskās Baltijas un Ziemeļvalstu Zinātņu akadēmiju konferences (Tallina, 2.-3.oktobris) rezultāti.

Skat. sēdes atreferējumu

13.oktobrī: Rīgas Tehniskās universitātes vēstures konference (skat. ari: Latvijas Vestnesis, 1998, Nr.293 un 313/314)

Plenārsedē referātus nolasīja:

  • RTU prorektors prof. I.Knēts - Atjaunotās Rīgas tehniskās augstskolas 40 gadi
  • Dr.sc.ing. I.Grosvalds. - Profesors Mārtiņš Straumanis Latvijā un pasaulē.
  • Dr.biol. J.Briedis. - Rīgas politehniskā institūta goda locekļi.
  • Akad. J.Stradiņš. - Latvijas Zinātņu vēstures asociācija savā 40 gadu darbībā.
  • Dr. M.Gröger (Vācija). W.Ostwald’s research activities in Riga.

Darbs risinājās arī 3 sekcijās:

  • Augstskolu vēstures sekcijā
  • Inženierzinātņu vēstures sekcijā
  • Ķīmijas vēstures sekcijā

Latvijas Zinatnu vestures asociacijas (LZVA) un Rigas Tehniskas universitates rikotaja konference ipaši tika runats par Latvijas Zinatnu vestures asociacijas 40 gadus garo vesturi.   LZVA  latviešu un pasaules zinatnieku devuma apzinašana un popularizešana ir ipaša nozime.  LZVA prezidents ir Latvijas Zinatnu akademijas prezidents profesors Janis Stradinš. LZVA parskats tika ieklauts Rigas Tehniskas universitates (RTU) rikotas vestures konferences plenarsede 1998. gada 13. oktobri.

13.oktobrī: LU Latvijas vēstures institūts rīko tikšanos ar krājuma "Latviešu leģions- varoņi, nacisti vai upuri? " sastādītāju profesoru A. Ezergaili, Stokholmas universitātes Baltijas Studiju centra departamenta līdzstrādnieku K. Kangeri un grāmatas izdevējiem.

15.oktobrī: Saeima LR Satversmē ir ietvērusi pantu (http), ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Citā Satversmes pantā noteikts, ka šo normu var grozīt tikai referendumā. Panta formulējums sakrīt ar to, ko ierosināja LZA savā 12.maija vēstulē Valsts prezidentam un valdībai.

15. oktobrī: Jelgavā (LLU Ekonomikas fakultātē) notika LZA un LLMZA kopsēde "Latvijas lauku attīstība Eiropas Savienības kontekstā", kas bija organizatoriski ļoti labi sagatavota. Tās pirmajā daļā tika apskatīta patreizējā situācija Latvijas laukos (administratīvā un teritoriālā reforma), tālāk bija informācija par Eiropas strukturālo fondu veidošanu, bet debatēs piedalījās LZA locekļi M.Beķers, P.Guļāns, LZA kor.loc. E.Vanags, Akadēmiskās bibliotēkas direktors E. Karnītis u.c. Sēdē piedalījās arī bijušais LR ministrs D.Ģēģeris un pašreizējais Zemkopības ministrs A.Rāviņš u.c. amatpersonas. Skat.sēdes atreferējumu

16.oktobrī: Viskonsinas universitātes (ASV) profesoram, Latvijas 50 okupācijas gadu muzeja izveidotājam Paulim Lazdam LZA prezidents J.Stradiņš svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā pasniedza LZA goda doktora (Dr.hist.h.c.) diplomu.

16.oktobrī: ZA ārzemju loceklis P.Bolšaitis dāvina LZA savu grāmatu kolekciju. Dažas grāmatas ir ar autoru autogrāfiem.

18. - 19.oktobrī: LZA Starptautiskas dalas vaditaja Dr. D. Šveica piedalās Londonas Karaliskās biedrības (LKB) ESEP (European Science Exchange Programma un Britu Akadēmijas Eiropas zinātniskās apmaiņas shēmas ikkadējā sēdē Berlīnē. Ieradušies: 28 valstu pārstāvji (piedalās 38 valstis, g.k. to Zinātņu akadēmijas vai Zinātnes padomes/fondi). LKB sēdi vada viceprezidents, starptautisko lietu sekretārs R.B. Heap. Britu akadēmijas sēdi vada starptautisko lietu sekretārs B. E. Supple. Katra valsts ziņo par sadarbības apmaiņu dinamiku un ieteikumiem tālākā sadarbībā. Dalībnieki, kā arī vadītāji no abām organizācijām atzīmē, ka ir svarīgi paturēt divpusējo sadarbību ar šīm abām Anglijas prestīžām akadēmijām, jo iespēja piedalīties ES zinātniskās programmās diktē citus dalības noteikumus. Kas SD darbībā ir jāuzlabo attiecībā uz sadarbību ar abām Britu akadēmijām? Kā obligāts noteikums jāizvirza kvotas 100% izpilde no mūsu puses, jo noteikumi apmaiņas dalībniekiem no Latvijas ir ļoti izdevīgi: pieejamas labākās pasaules bibliotēkas, high technology, tiek segti transporta izdevumi par Angliju, tiek garantēta laba dienas nauda un dzīvošana, kā arī ļoti laba zinātniskā programma. Kā novērotāji sēdēs uzaicināti: Rumāniijas Zinātņu akadēmija un Krievijas zinātnes fonds. Pēdējā pārstāvis nav ieradies. Nākošāja gadā sēde notiks Bratislavā 18.-19. oktobrī, organizāciju uzņemas Slovākijas ZA. Ievērojot to, ka 1999. gada 31. martā beidzas līgums starp LZA un Britu akadēmiju, tā pagarināšanai 1999. gadā jāuzaicina delegācija no Britu Akadēmijas.

20.oktobrī: Latvijas Zinātņu akadēmijā viesojās LZA ārzemju loceklis Ivars Melngailis (ASV). Sarunās piedalījās LZA īst.locekļi J.Ekmanis un A.Siliņš un tika apspriesti dažādi jautājumi, t.sk. par I.Melngaiļa piedalīšanos zinātnisko projektu recenzēšanā un par starptautisko projektu pieteikumu noformēšanu.

23.oktobrī: tika pasniegts diploms AML P.Stradiņa I Iekšķīgo slīmību klīnikas endokrinologam Agnim Štiftam LZA prezidents J.Stradiņš svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā pasniedza LZA goda doktora (Dr.med.h.c.) diplomu. 13.septembrī A.Štiftam bija 75 gadu jubileja.

23.oktobrī: LZA sēžu zālē notika LZA sēde ‘‘Latviešu valodas izlokšņu pētīšanas aktualitātes‘‘- cikla par pētījumiem Letonikā 21. sēde. Skat. sēdes atreferējumu

20.oktobrī: akadēmiķis Pauls Pumpēns apbalvots ar LR Ministru Kabineta balvu. LZA Prezidijs ierosinājis P.Pumpēna lekciju par gēnu inženierijas problēmām noklausīties kādā no LZA sēdēm vai 1999.gada 19.februāra gada pilnsapulcē.

26.oktobrī: Sv.Pētera baznīcā notika pārrunas ‘‘Dzīvžogs pret vardarbību‘‘, ko rīkoja Kultūras pārvalde un Starptautiskā Rēriha centra Latvijas nodaļa. No LZA tajā piedalījā akadēmiķis T.Millers.

27.oktobrī: LZA ārzemju loceklim fiziķim profesoram Rene Moro (Francija) - 60 gadi.

28.oktobrī: notika Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra Padomes sēdē, kurā tika apspriesti pārskati par Centra pētījumu projektu izpildi 1998.gadā un finansējuma pieprasījumu 1999.gadam, kā arī informācija par to pētījumu projektu izpildi, kuri tiek pildīti citās iestādēs, bet orientēti uz VSRC. Sēdes dalībnieki nolēma lūgt Latvijas Zinātnes padomi Centralizētā, mērķa un rezerves finansējuma grantu VSRC infrastruktūras uzturēšanai izdalīt kā atsevišķu apakšprogrammu kopējā programmā "Zinātne".

28.oktobrī: Rīgas Latviešu biedrības namā notika HSZN un RLB rīkota Pētera Pētersona piemiņas konference/ saruna: ‘‘Mūsdienu teātra attīstība: meklējumi, krustceles, iezīmes‘‘ (runātāji V. Hausmanis, L. Dzene, S. Radzobe, V. Čakare, G. Zeltiņa).

28.-31.oktobrī: LZA prezidenta padomnieks Dr. J.Kristapsons piedalas  NATO rikotaja seminara Sofija (Bulgarija) "Starptautiska zinatniska sadarbiba Dienvid-Austrumeiropa" un nolasa referatu "Starptautiska zinatniska sadarbiba Austrumeiropa pec 1990.gada: bibliometriska analize".

29.oktobrī: Triju Zvaigžņu ordeņa Dome par nopelniem Latvijas labā nolēmusi apbalvot lielu grupu Latvijas un ārvalstu pilsoņu, t.sk.:

  • ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni -  ārstu G. Andrejevu, komponistu I. Kalniņu,
    pedagogu, LLU rektoru V. Strīķi,
  • ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni - ārstu J.Volkolākovu,
  • ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni - vēsturnieku, dzejnieku un bibliotekāru J. Krēsliņu.

29.-30.oktobrī: Latvijas ZA, Igaunijas un Lietuvas ZA savstarpējās sadarbības līguma ietvaros Rīgā ierodas 2 igauņu (Dr.Ingrīda Rītela un Taive Sorga) un 2 lietuviešu zinātnieces (Auste Bareikīte-Nakiene un Dalia Vaicenavičiene), lai piedalītos Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuves organizētajā konferencē ‘’Tautas mūzika. Klasiskais mantojums un mūsdienu procesi’’, kas veltīta Jēkaba Vītoliņa 100. dzimšanas dienas atcerei.

30.oktobrī: notika Kultūras fonda kongress. Kongresā tika pieņemti fonda jaunie Statūti, ievēlēta arī jauna Kultūras fonda Valde. Izskanējusi doma, ka Kultūras fonds varētu noslēgt sadarbības līgumu ar LZA. Akademikis Janis Stradinš ievelets par Kultūras fonda Goda biedru.

30.oktobrī: LZA literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuves un E. Melngaiļa Tautas mākslas centra rīkotais Andreja Krūmiņa - izcila mūzikas folkloras vācēja godinājums RLB (J.Rozenbergs, V. Bendorfs, A. Kumsārs, D. Stalts). Piedalās etnogrāfiskie un folkloras ansambļi no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas ar A. Krūmiņa pierakstīto tautas dziesmu demonstrējumiem.

30.oktobrī: Rīgas Latviešu biedrības namā notika RTU Ķīmijas fakultātes 135 gadu jubilejas svinības un absolventu salidojums, kurš bija plaši apmeklēts un noritēja patiesi sirsnīgā gaisotnē. Pasākuma dalībniekus uzrunāja LZA prezidents J.Stradiņš, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātes dekāns akadēmiķis V.Kampars, LU rektors akadēmiķis J.Zaķis, akadēmiķis I.Knēts u.c.

31.oktobrī: Latvijas Kongresu namā notika konference "Projektu vadīšana Latvijā šodien: problēmas un risinājumi", kuru rīkoja Latvijas Nacionālā Projektu Vadīšanas asociācija. Ar pārskatu referātu "Zinātņu ietilpīgas uzņemejdarbības veidošanas gaita Latvijā" uzstājās LZA viceprezidents, LZP priekšsēdētājs Juris Ekmanis. Konferences darbā piedalījās interesenti no LZA bijušajiem institūtiem, RTU, LU u.c.

Oktobrī: akadēmiķim Janim Krastiņam piešķirta Baltijas asamblejas balva zinātnē par izciliem sasniegumiem Rīgas jūgendstila arhitektūras pētniecībā. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks Tallinā š.g. 27.novembrī vakarā 19.00. Baltijas asamblejas balvu mākslā ieguvis igauņu komponists E.Tīrs, bet literatūrā - lietuviešu dzejnieks S.Geda.

 

NOVEMBRIS

2. novembri: Upsala mirusi Vera Skuja, profesora H.Skujas atraitne un balvas mecenate
(dzimusi 1910.g. 31. oktobri).

3.novembri: Riga nodibinata Latvijas Getes biedriba, kuras juridiska adrese ir Akademijas laukums 1. Biedribas sviniga atklašana notika 21.novembri, tas priekšsedetaja ir LZA Literaturas, folkloras un makslas instituta vad. petn. G.Grinuma. Ari Vacija ir interese par Getes biedribas dibinašanu Riga un Starptautisko konferenci par godu Getes 250 gadu jubilejai, ko rikos Riga 1999.gada, Baltonikas programmas ietvaros.

3.novembri: LZA notika tikšanas ar Zviedrijas vestnieku Latvija Hansu Magnusona kungu, kura piedalijas LZA Prezidija locekli.

3. novembri: LZA HSZN un Rigas Latviešu biedribas sede RLB Ligo zale: “Jekaba Dravnieka devums latviešu kultura”. Vada V. HAUSMANIS, referenti: I.DRUVIETE, B. GUDRIKE, A. BANKAVS, V. ZANDERS, A. STARIS, E. MUCENIEKS, M. CAUNE, M. VIKSNA. Pieminas zimes atklašana Jekabam un Hedvigai Dravniekiem I Meža kapos. (skat.: “Rigas Balss”, 1998. gada 5. novembri)

6. novembri: LU Latvijas vestures instituts, Vestures un filozofijas fakultate un Latvijas Zinatnu akademija sarikoja starptautisku konferenci “Latvija un Eiropas jaunas valstis: 1918. – 1939.”, veltitu Latvijas demokratiskas republikas proklamešanas 80. gadadienai.

6. novembri: Kulturas akademija notika starptautiska konference “Mitiskais tradicionalaja un postmodernaja kultura”.

7.- 11.novembri: Riga uzturejas LZA arzemju loceklis H.Branovers sakara ar Judaikas centra veidošanu. 13.novembri notika Judaikas centra Starptautiskas konsultativas padomes sede. Paredzets 1999.gada septembri kopa ar LZA sarikot III Starptautisko konferenci ‘‘Jews in a Changing World”, kuras viena plenarsede butu veltita ridzinieka, British Academy prezidenta J.Berlina 90 gadu jubilejai. Tiktu atklata J.Berlina pieminas plaksne pie nama Alberta iela 2a.

7. - 12. novembri: akademiki J.Stradinš, U.Viesturs un A.Silinš piedalijas simpozija ‘‘Private - Public Partnership in Research and Innovation in Central Eastern European Countries, Germany and the USA: Models - Experiences - Future Strategies’’, kas notika Halle. To organizeja Vacijas-Amerikas Padomes fonds (t.s. Klintona - Kola) un Vacijas Dabaszinatnu akademija LEOPOLDINA. U.Viesturs uzstajas ar referatu ‘‘Augstaka izglitiba, zinatnes attistiba un inovacijas Latvija’’ (autori J.Stradinš, U.Viesturs, A.Silinš un A.Draveniece).
Simpozija laika J.Stradinš tikas ar akademijas “Leopoldina” prezidentu B.Partje, kurš izteicis velešanos veidot šis akademijas tiešus sakarus ar Baltijas valstu ZA un ielugts apmeklet Rigu 1999.gada septembri Baltijas valstu zinatnu akademiju prezidentu tikšanas un Baltijas intelektualas sadarbibas konferences laika. Ielugums ar pateicibu pienemts. Notikusi saruna ari ar ASV Nacionalas Zinatnu akademijas (NZA) viceprezidentu prof.Dr.chem. Džeku Holpernu par sadarbibu starp ASV NZA un LZA. Dž.Holperns ieteicis sadarbibu vislabak istenot Inter Academy Panel liguma ietvaros.

9. novembri: LZA sanemta oficiala Igaunijas Zinatnu akademijas vestule, ka LZA akademikis profesors Janis STRADINŠ ievelets par Igaunijas Zinatnu akademijas arzemju locekli.

11.novembri: ZA Augstceltnes Lielaja zale notika Latvijas Brivibas cinitaju fonda, LZA un Latvijas Zemessardzes kopigi rikots Lacpleša dienai veltits svinigs akts, kura apsveikuma uzrunu teica LZA viceprezidents T.Millers.

13.novembri: pie Valsts prezidenta notika vesturnieku tikšanas, kuras laika 11 cilveku sastava izveidota XX gs. vestures komisija ar akademiki A.Cauni priekšgala. Komisija darbosies pie Valsts prezidenta, bet ne LZA, ka sakotneji bija paredzets, tacu panakta vienošanas, ka tas darbibu nefinanses no LZA budžeta, bet ipaši no Valsts kancelejas lidzekliem. Tris menešu laika jaizstrada komisijas darbibas nolikums.

13.novembri: akademikis J.Stradinš piedalijas sarikojuma pie Valsts prezidenta “Velu nakts vizijas” Rigas pili, kas bija veltits 4 bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem. Sarikojuma laika J.Stradinš LZA varda pateicies Romas katolu baznicas metropolitam J.Pujatam par oficialu Vatikana lemumu, ar kuru atcelta latviešu patriota Fr.Trasuna izslegšana no baznicas - tas paplašina dialoga iespejas starp inteligenci un baznicu - ipaši Latgale.

13.novembri: pie Valsts prezidenta notika vesturnieku tikšanas, kuras laika 11 cilveku sastava izveidota XX gs. vestures komisija ar akademiki A.Cauni priekšgala.Komisija darbosies pie Valsts prezidenta, bet ne LZA, ka sakotneji bija paredzets, tacu panakta vienošanas, ka tas darbibu nefinanses no LZA budžeta, bet ipaši no Valsts kancelejas lidzekliem. Tris menešu laika jaizstrada komisijas darbibas nolikums.

13.novembri: akademikim Paulam Pumpenam tika pasniegta gadskarteja LR Ministru kabineta balva - par sasniegumiem genu inženierija un biotehnologija.

13. novembri: LU Filozofijas un sociologijas instituta almanaha “Filosofija” 98’ 1 prezentacija

13.novembri: Latvijas vestnieces UNESCO A. Abols vizite kopa ar Latvijas Nacionalas Komisijas generalsekretaru J. Sikstuli LZA. Tikšanas ar LNK UNESCO   zinatnieku grupu, kuru vada LZA viceprezidents T. Millers un citiem Latvijas zinatniekiem, kuri 1998. gada piedalijušies UNESCO starptautiskajas konferences. Piedalas: no LNK UNESCO zinatnieku grupas T. Millers, M. Kule, E. Grens, D.Šveica, B. Rivža, V. Valters.

17. novembri: Ministru kabineta sede izskatija ari jautajumu par augstakas izglitibas un zinatnes attistibas koncepcijas realizacijas planu, kura no LZA piedalijas J.Ekmanis un A.Silinš.

17.novembri: LZA viceprezidents Talis Millers un akademikis Margers Lidaka sanema Triju Zvaigžnu ordeni. Ar dažadu pakapju Triju zvaigžnu ordeniem apbalvoti ari vairaki citi LZA locekli - Georgs Andrejevs, Imants Kalninš, Voldemars Strikis un Janis Kreslinš.

17. novembri: Ministru kabineta sede izskatija ari jautajumu par augstakas izglitibas un zinatnes attistibas koncepcijas realizacijas planu, kura no LZA piedalijas J.Ekmanis un A.Silinš.

18. - 21. novembri: Riga viesojas profesors Žaks - Marks Lašo (Lachaud) no Parizes , kurš savas vizites laika nolasija lekcijas “Filozofiskas makslas zinatne” un “Modernisms / postmodernisms”. Vizites ietvaros 20.novembri notika tikšanas ar LZA vadibu.

18.novembri: notika Rigas Latviešu Biedribas un LZA kopigi rikots koncerts par godu Latvijas Republikas 80. gadadienai.

19. novembri: LU rektorats un Latvijas Republikas oficiala laikraksta “Latvijas Vestnesis” redakcija LU Mazaja aula sarikoja gramatu “Triju Zvaigžnu gaisma” 1. un 2. sejumu atveršanas svinigo sedi. Bija apskatama visu “Latvijas Vestneša”, tiesibu aktu, vesturisko enciklopedisko izdevumu, Saeimas stenogrammu un citu publikaciju izstade.

19. novembri: Vacijas Federativas republikas vestnieciba un Latvijas Getes biedriba riko svinigu biedribas dibinašanas koncertu “Tas pedas, ko šai zeme atstaju, tas velu valsti nevar gaist”. Koncerta režisore M. KIMELE.

22.novembri: aizsakas TV parraižu serija par Latvijas zinatni. Pirmaja parraide piedalijas ari LZA prezidents J.Stradinš, kurš runaja par Latvijas zinatnes tradicijam un pašreizejam problemam.

24.novembri: notika LZA Senata sede

24.novembri: LZA goda locekla Borisa Berzina darbu izstades atklašana LZA telpas.

24. novembri: izdots LR Ministru prezidenta rikojums Nr. 345 “Par darba grupu valsts ilgtermina merkprogrammas “Libieši Latvija” izstradei.” Darba grupa (vad.I.GEIGE, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un religisko lietu departamenta Nacionalo lietu nodalas vaditajs) nozimeti ari LZA locekli: I. APINE, S.CIMERMANIS, T.KARMA, A. MELLUMA.

25. novembri: Latvijas Akademiskaja biblioteka bibliografiska izdevuma “Latviešu rakstniecibas raditajs” (Papildinajumi 1585 - 1919, turpinajums 1911 - 1919) klaja  laišanas svetki.

26.novembri: LZA prezidija viesojas Starptautiskas geodezijas asociacijas (IAG, kura ir IUGG ietilpstoša organizacija) generalsekretars prof. C.Tscherning (Danija, Kopenhagenas universitate). Vinu pavada Janis Kaminskis (Valsts Zemes dienests) un RTU profesors Janis Balodis. No LZA puses piedalas: A.Silinš, J.Ekmanis, T.Millers un A.Draveniece. Sarunas galvenais temats: Latvijas iestašanas IUGG (International Union of geodesy and Geophysics), kura ir viena no divdesmit piecam ICSU loceklem. Danu profesors izsaka gatavibu sniegt atbalstu un palidzibu Latvijai, stajoties šaja organizacija. 1999. gada IUGG Generala Asambleja notiks Birmingema, kad ari Latvija varetu tikt uznemta šaja organizacija. Tiek parrunata IUGG Nacionalas komitejas veidošana Latvija

27.novembri: Rigas Latviešu biedribas nama telpas notika LZA pilnsapulce.

30. novembri: Akademija Andreju diena. Tradicionalais LZA goda loceklu saiets Rigas Latviešu biedribas nama kluba zale. Tulkojuma no grieku valodas: Andreios - viriškigs, drosmigs. Šobrid akademijas loceklu vidu ir 20 Andreji un Andri - dažadu specialitašu, dažadu valstu parstavji: Andris BUIKIS, Andris CAUNE, Andrejs CEBERS, Andrejs SILINŠ, Andris STRAKOVS, Andrejs EGLITIS, Andrejs DAUGULIS, Ditrihs Andrejs LEBERS, Andrejs OKŠE, Andris PADEGS, Andrejs PLAKANS, Andrejs VOZNESENSKIS, Andrejs CALITIS, Andris FERDATS, Andris KRESLINŠ, Andris OZOLS, Andris PLOTNIEKS, Andris ZICMANIS, Andris ZVIRGZDS, Andreass ADALS. LZA Humanitaro un socialo zinatnu nodalas priekšsedetajs Viktors HAUSMANIS sirsnigi apsveica visus ši stipra varda ipašniekus - tos, kuri savu goda dienu atzimeja kolegu vidu, ka ari tos, kuri atrodas taluma - un veleja veselibu, panakumus un laimi. Rudens darbi pabeigti, ziema pievarte... Par Andrejdienu tautas ticejumos - lielu zilešanas un paregošanas laiku - stastija Latviešu Folkloras kratuves fondu glabataja Mara Viksna. Katrs gavilnieks sanema pieminai tikko iznakušo, M. Viksnas sastadito, tautas tradicijam veltito gramatinu “Ko mes, berni, darisim?” - tautasdziesmu, ticejumu, miklu un spelu izlasi- atgadnei un priekam.
Zale valdija tas ipašais, absoluti spraigais klusums, kas pavada makslas dzimšanas bridi, kad Elza RADZINA un Olgerts ŠALKONIS lasija Andreja EGLIŠA, bieži par tautas sirdsapzinu. deveta dzejnieka dzeju. Visi klatesošie vienpratigi sutija vislabakos velejumus dzejniekam, kurš savu varda dienu pirmoreiz pec ilgiem atškirtibas gadiem svineja Dzimtene. Ka jau gavilnieki, pirmie pie varda tika Andreji un Andri. Andris CAUNE saistija klausitaju uzmanibu ar neparasti spilgtu stastu par arheologa gaitam Vecrigas izpete: te videja gan augstu amatpersonu interese par atrasto “zeltu”, gan fakti, gan hipotezes par noslepumainam alam, ejam un baznicu muros iemuretiem... Daudzpusiba, atklajot fiziku un kimiku, holografijas un dendrologijas specialistu atzinas un piedzivojumus, radoša improvizacija, Marim CAKLAJAM lasot savu dzeju, un publiskas A/S “Grindeks” valdes priekšsedetajam Valdim JAKOBSONAM stastot par pieredzeto Kretas sala, tas viss bija vieta un laika, isti, nesamaksloti, sniedzot iespeju kaut uz isu bridi akademiskos kolegus ieraudzit visa vinu personibas šarma pievilciba. Pilnigi iespejams, ka ši populara varda ipašnieku rindas papildinasies nakamgada Andrejdiena, jo vakara gaita divi no klatesošajiem atzinas, ka ari viniem ir dots šis stiprais vards. Tas nekas, ka tas notika laika, kad katram driksteja but registrets tikai un vienigi viens personas vards... Tagad turpreti ir gluži moderni saukties divos vardos!

Pasakumu atrefereja Dr. Ilga Talberga

Novembri ir nakuši klaja vairaki izdevumi, kuru gatavošana LZA ir nemusi aktivu dalibu.
1) gramata ‘‘Karlim Ulmanim 120’’, kuras izdošanu finansejusi publiska a/s ‘‘Grindex’’
2) rakstu krajums par administrativi teritorialo reformu ‘‘Pašvaldibu reforma - lielu parmainu laiks’’(ar S.Cimermana, R.Karnites, J.Stradina rakstiem).
Tapat atseviškas brošuras veida izdota J. Stradina Aulas lekcija Tartu universitate ‘‘Tartu University in the History of Culture and Science of Latvia’’

 

DECEMBRIS

2.-3.decembri: LZA viceprezidents T. Millers piedalijas Ukrainas Nacionalas zinatnu akademijas 80 gadu un tas prezidenta akademika B.Patona 80 gadu jubileju svinibas Kijeva.

2.-4. decembri: LZA prezidents J.Stradinš piedalas ar referatu konference ‘‘Zinatne un sabiedriba’’, kuru organize Igaunijas Zinatnu akademija un kura notiek Tallina. Konferences centralais jautajums - zinatnes attistibas un inovaciju strategija mazajas Eiropas valstis.Starp dalibniekiem bija tadi pazistami zinatnieki - zinatnes organizatori ka Dr. Piters Kollinzs (Londonas Karaliska biedriba), Prof.Vaclavs Pacess (Cehijas Zinatnu akademija), Prof.Dr.P.J.D.Drenth (Niderlandes Makslu un zinatnu akademija) u.c.

7.decembri tika pieškirtas LZA un Grindex zinatnes balvas.

9.decembri LZA Prezidija sede piedalijas LZA Arzemju loceklu nodalas (Nujorka) vaditajs Nikolajs Balabkins. LZA prezidents izteica vinam pateicibu par visu, kas darits LZA laba. J.Stradinš uzsvera, ka nakošais 1999.gads ir Latvijas Universitates 80 gadu jubilejas gads un šaja sakara Latviešu akademisko macibu speku un zinatnieku apvieniba (LAMZA, Nujorka) ari rikos svinibas. LZA to apsveic un atbalsta.

10. - 12. decembri: Rigas Latviešu biedribas 130. gadadienas svinibas “Bildes iz latviešu teatra sakumiem. Raiba izradišana par godu latviešu teatra teva Adolfa Alunana 150. dzimšanas dienai”. LZA prezidents J.Stradinš konference uzstajas ar referatu. 12.decembri RLB notika izrade, kas bija veltita Petera Petersona pieminai.

11. decembri: LZA un Rigas vestures un kugniecibas muzeja kopsede. Par petijumiem Letonika. (divdesmit pirma sede). “Rigas vestures neatrisinatas problemas”

12.decembri: Akademikim Janim Stradinam - 65

13. decembri: Daugavpili pasniegtas Latvijas Kulturas fonda Spidolas balvas. Tas sanema: dirigents un solists Normunds Šne par orkestra “Rigas kamermuziki” darbibu un musdienu muzikas atskanošanu; humanitarajas zinatnes - LZA goda loceklis Dr.h.c.art. Imants Lancmanis par Latvijas kulturas vestures petniecisko rakstu seriju “Maja, kuras nav” žurnala “Maksla plus”; ekonomika - Atis Švinka par sabiedriskas jauniešu ekonomiskas izglitibas organizacijas “Junior Achievement Latvia”vadibu; dirigente un muzikas pedagoge Terezija Broka par muža ieguldijumu Latvijas kultura; pirmo reizi iedibinato balvu par sasniegumiem sava novada kultura - Daugavpils Pedagogiskas universitates profesors LZA korespondetajloceklis Fjodors Fjodorovs.

13.-15.decembri. LZA generalsekretars A.Silinš kopa ar Latvijas delegaciju Brisele risinaja jautajumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienibas 5.ietvara programmai. 1999.gada februari tiks izsludinats aicinajums pieteikties piedalities. Pašlaik ir aicinajums pieteikties potencialiem ekspertiem. LZA locekli var pieteikties par ekspertiem, pieteikšanas terminš - 1.februaris. Interneta adrese http://www.cordis.lu/expert-candidature

16.decembri: Akademikim Bruno Purinam -70.

18.decembri: notika Kimijas, biologijas un medicinas zinatnu nodalas sede “Latvijas iekšejie udeni un to aizsardziba”.

Pieaugot cilveka ietekmei uz vidi, pedejo gadu desmitu laika ir radušas nopietnas vides problemas, kas izpaužas gan valsts instituciju izveide, gan sabiedribas vides izpratnes attistiba. Viena no nozimigakajam vides aizsardzibas problemam ir udenu piesarnojums. Atseviškos Latvijas regionos konstatetais piesarnojums izvirza nepieciešamibu intensificet šo procesu petijumus un noteikt ipaši svarigos petijumu virzienus. Šie jautajumi ir ne tikai teoretiski nozimigi, tiem ir ari liela praktiska nozime, nemot vera ierobežoto finansejumu un nepieciešamibu noteikt investiciju prioritates

Nodalas sede par LU Biologijas instituta Hidrobiologijas laboratorijas veiktajiem Latvijas saldudenu biotas petijumiem refereja biologijas doktore Gunta Springe, paradot, ka planktona un bentosa organismu izpete ir butiska sastavdala udens resursu kvalitativaja novertejuma.

Profesors Peteris Cimdinš aplukoja saldudens ekosistemu biodaudzveidibas aizsardzibas strategijas pamatprincipus.

Profesors Maris Klavinš, raksturojot Latvijas iekšejo udenu sastavu un ta izmainu tendences, paradija, ka Latvijas udenu piesarnojuma limeni ir minimali, un saistija to ar rupnieciskas un lauksaimnieciskas ražošanas samazinašanos Latvija parejas perioda. Nozimigi ir petit vielu aprites procesus mazietekmetas vides, ar kuram Latvija ir unikala Eiropa.

LR VARAM Vides aizsardzibas departamenta direktors Rolands Bebris iepazistinaja klausitajus ar Latvijas udenu aizsardzibas likumdošanas attistibu un raksturoja tuvako 4-5 gadu laika veicamos uzdevumus likumdošanas joma, lai saskanotu to ar ES direktivam.

Pec zinojumiem izraisijas dziva diskusija par aplukotajiem jautajumiem. Taja piedalijas nodalas locekli M.Bekers, G.Duburs, J.Freimanis, E.Gudriniece, A.Krauklis, U.Sedmalis, A.Treimanis, R.Valters, A.Ziverts.

VARAM valsts sekretars Guntis Pukitis nosleguma izteica gandarijumu par augligo ministrijas sadarbibu ar Latvijas Zinatnu akademiju, Latvijas Universitati, LU Biologijas institutu, Rigas Tehnisko universitati u.c. zinatniskajam iestadem dažadu vides aizsardzibas problemu risinašana.

Sedi atrefereja Dr. Baiba Adamsone

19. decembri: Latvijas Augstakas Tiesas Senata 80. gadadienas svinibas Tiesu pili.(ar LZA arz.loc. profesora Ditriha Andreja Lebera piedališanos).

19. decembri: Dailes teatri akciju sabiedribas “Grindeks”gadadiena pasniegtas gada balvas un premijas zinatne. A/s “Grindeks”un LZA gada balvas sanema:

  • akademikis Margeris Lidaka - par izcilu veikumu biologiski aktivu vielu petnieciba, medicina preparatu radišana un ieviešana;
  • akademikis Saulvedis Cimermanis - par izcilu veikumu latviešu un libiešu etniskas vestures, dzivesveida un materialas kulturas izpete;
  • profesors Uldis Ulmanis - par izcilu veikumu magnetisko materialu fizika.

Premijas un balvas sanema jaunie zinatnieki:

  • kimikis Edgars Suna par darbu “Augsti enantoselektiva dihidroizohinolinu reducešana”;
  • datorzinatnieks Girts Karnitis par darbu “Objektu analizes lidzekli “Registru registra””;
  • biokimike Anna Strelnikova par darbu “Rekombinanto ribonukleinskabju pakošanas vektoru izstradašana uz QB bakteriofaga pamata”;
  • ekonomiste Liga Švanberga par darbu “Jelgavas rajona Svetes pagasta attistibas strategija”.

19.decembri: LZA kor.loce. Dr.habil.philol. Bronislavam Tabunam – 70

19. decembri: LZA augstceltne notika apvienibas “Latvijas celš” 7.kongress. Sava apsveikuma runa LZA prezidents J.Stradinš runaja par zinatnes problemam.

21. decembri: Latvijas akademiska biblioteka un Latviešu valodas instituts rikoja tikšanos ar LZA arzemju locekli Dienvidaustralijas Flindersa universitates profesoru Trevoru Fennelu - gramatu “Fureeker’s Dictionary: The first manuscript” (Riga, 1997) un “Fureeker’s Dictionary: The second manuscript” (Riga, 1998) sagatavotaju.

22.decembri:Atceres pecpusdiena “Profesors Alfreds Ievinš kolegu un skolnieku atminas” Latvijas Kimijas muzeja telpas. Pasakumu rikoja RTU Kimijas tehnologijas fakultate, RTU Neorganiskas kimijas instituts.

29.decembri: Ministru prezidents Vilis Krištopans uzaicinaja ZA prezidentu J.Stradinu un vairakus akademiskas medicinas zinatnes parstavjus sarunai par iespejamas Medicinas zinatnu akademijas dibinašanu Latvija. Tikšanas gaita Vilis Krištopans pienema ielugumu apmeklet LZA, J.Stradinš uzdavinaja vinam LZA Gadagramatu’1998.

 

Uz sakumu
LZA sakumlapa
NOTIKUMI: 1997 # 1999 # 2000

 

Pēdējās izmaiņas : 1999.gada 23.janvari