Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2002. gada  8. jūlijs: 13 (242)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Latvijas Zinātņu akadēmijas un

Latvijas republikas Izglītības un zinātnes ministrijas vienošanās par sadarbību

Lai nodrošinātu uz zināšanām balstītu sabiedrības un ekonomikas izveidi Latvijā, ņemot vērā Latvijas Zinātņu akadēmijas apzināto nacionālo zinātnisko potenciālu un pieredzi zinātniski organizatorisko jautājumu risināšanā un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas aktīvo pozīciju un ieguldījumu stratēģiskā dokumenta “Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstību vadlīnijas 2002.–2010. gadam” izstrādē un īstenošanā, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija vienojas par sekojošu sadarbību:

1. Zinātnes un augstākās izglītības attīstības un modernizācijas veicināšana Latvijā, veidojot šīs jomas par valsts reālām prioritātēm ceļā uz Eiropas Savienību.

2. Aktīva sadarbība zinātnes, augstākās izglītības un tehnoloģiju attīstības stratēģijas dokumentu veidošanā un to virzīšanā apstiprināšanai valdībā un Saeimā.

3. Kopēju pasākumu organizēšana zinātnes un moderno tehnoloģiju jaunu virzienu veidošanai, zinātnes popularizēšanai, zinātnes prestiža celšanai skolās un sabiedrībā.

4. Zinātnieku līdzdalība mūža izglītības organizēšanā un laikmetam atbilstošu skolu programmu veidošanā eksaktajās un dabaszinātnēs, vēsturē, latviešu valodā u. c. disciplīnās, zinātnieku un skolotāju sadarbības sekmēšana.

5. Augstskolu programmu izvērtēšanas un akreditācijas procesu veicināšana.

6. Sadarbība zinātniskās terminoloģijas latviešu valodā izstrādē un tās pielietošanā Latvijas izglītības sistēmā.

7. Sadarbības veicināšana ar ārvalstu un starptautiskajām zinātniskajām un akadēmiskajām iestādēm.

8. Latvijas Zinātņu akadēmijas valdījumā esošo objektu optimālas apsaimniekošanas veicināšana.

9. Kluba “Emeritus” darbības atbalstīšana, valsts emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes sekmēšana, emeritētajiem zinātniekiem piešķirto grantu fonda palielināšana.

Latvijas republikas Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu piešķiršanu, kā arī īpašas stipendijas un prēmijas labākajiem doktorantiem un skolotājiem, kuri popularizē zinātni.

Abas puses apņemas aktīvi piedalīties Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajos pasākumos (konferencēs, semināros u. c.), kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu par iecerētajām un veicamajām aktivitātēm. Latvijas Zinātņu akadēmija kā nevalstiska organizācija ir iesaistījusies valstiski nozīmīgu uzdevumu veikšanā, sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi rosina valsts pētījumu programmas un piedalās to ekspertīzē.

Abas puses atbalsta augstākās izglītības un zinātnes harmonisku attīstību Latvijā atbilstoši starptautiskajiem kritērijiem, akcentē universitāšu un vadošo pētniecības centru lomu šajā procesā.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju uzsver letonikas disciplīnu nozīmību nacionālās identitātes izkopšanā un uzturēšanā, apņemas veicināt šo nozaru attīstību un LZA Letonikas centra izveidi ar piemērotām telpām Latviešu folkloras krātuvei un K. Barona Dainu skapim.

Prioritārs uzdevums ir gatavot augsti kvalificētu jauno zinātnieku paaudzi, kas 21. gadsimtā sekmīgi pārstāves Latvijas zinātni pasaulē. Tas panākams, paplašinot doktorantūras studijas, veicinot jauno zinātnieku starptautisko apmaiņu, nodrošinot konkurēt spējīgas darba iespējas Latvijā. Vispusīgi attīstot augstāko izglītību, veidojot reģionālās augstskolas un koledžas Latvijā, izmantojot pētniecībā gūtos rezultātus tautsaimniecībā un audzinot jaunos pētniekus, Latvijai iespējams nodrošināt stabilas un demokrātiskas valsts nākotni.

Šajā dokumentā minēto sadarbības veidu konkrētai izpildei Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt atsevišķus līgumus ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un citām Latvijas zinātniskās pētniecības iestādēm.

Vienošanās tiek slēgta uz trim gadiem un stājas spēkā tās parakstīšanas dienā.

Jānis Stradiņš,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Kārlis Greiškalns,
LR izglītības un zinātnes ministrs

Rīgā, 2002. gada 4. jūlijā

Satura rādītājs


LZA un a/s “Aldaris” balvas

26. jūnijā Kultūras muzejā “Dauderi” pasniedza LZA un a/s “Aldaris” 2002. gada balvas zinātnē.

Kopš 1999. g. balvas pasniedz ik gadu 2 ievērojamiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu un 4 labākajiem jaunajiem zinātniekiem.

Līdz šim balvas ieguvuši šādi Latvijas zinātnieki: U. Viesturs, P. Zariņš, L. Dumpe (Goda diploms), A. Balklavs-Grīnhofs (Goda diploms) (1999), M. Beķers, B. Laumane (2000), D. Kārkliņa, M. Poiša, L. Dumpe (speciālbalva, 2001).

LZA un a/s “Aldaris” 2002. gada balva zinātnē LZA akadēmiķim, Dr. habil. philol. Viktoram Hausmanim piešķirta par pētījumiem drāmas un teātra mākslā. Viens no viņa centrālajām pētniecības tēmām pēdējo gadu laikā bijusi trimdas teātra un drāmas procesu vēsture – tai veltīta grāmata “Kas tie tādi… trimdas lugu rakstītāji?” (1999), enciklopēdija “Latviešu aktieri trimdā” (1996), trimdas lugu izlase divos sējumos. Interese par trimdas kultūru apliecināta arī erudītos priekšvārdos Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas darbu publicējumiem Latvijā. Ilggadīgie vērojumi Latvijas teātros, kā arī interese par personību likteņiem kultūrvēsturiskā aspektā sniegusi ierosmi grāmatām “Manas aktrises” un “Vecās Jelgavas aktieri” (2001), kas ir mākslinieciski savdabīgu personību attēlojums plašās kultūras procesu kopsakarībās. Visi šie pētījumi ir lieliska liecība Viktora Hausmaņa erudīcijai un spējai aprakstāmos jautājumus padarīt interesantus un pieejamus plašam lasītāju lokam.

LZA un a/s “Aldaris” 2002. gada balva zinātnē piešķirta arī LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta laboratorijas vadītājai, Dr. habil, biol. Maijai Ruklišai par darbu kopu “Metabolītu plūsmu regulācijas likumsakarības korinebaktērijās, to pielietošana produktu (lizīna, valīna un pantotēnskābes) virssintēzē”. Nākotnē pārtikas un biotehnoloģiskā ražošana arvien vairāk pamatosies uz dziļu biotehnoloģisko procesu izpratni un šo procesu regulācijas mehānismu izmantošanu ražošanas tehnoloģiju optimizēšanā. M. Rukliša ir parādījusi, kā ar bioķīmiskās regulācijas palīdzību optimizēt ekstracelulāro produktu sintēzi un rast iespēju sintezēt cilvēka un dzīvnieka uzturam svarīgas (neaizvietojamas) aminoskābes un vitamīnus. Kopš 2002. gada M. Ruklišas vadītā laboratorija kopā ar 12 dažādām ārzemju zinātnieku grupām (Bīlefeldes universitāti Vācijā, Mikrobioloģijas institūtu Čehijā, Parīzes universitāti Francijā u. c.) piedalās Eiropas programmas “Quality of Life” finansētā projektā “VALPAN”, kurā tiek veikti pētījumi var valīna un pantotēnskābes producentu izveidošanu, to bioķīmisko un fizioloģisko īpašību izpēti un ražošanas tehnoloģijas izstrādi. M. Ruklišas pētījumu rezultāti var tikt pielietoti daudzveidīgos mikrobioloģiskās sintēzes procesos, t. sk. alus, maizes, piena produktu ražošanā u. c. pārtikas rūpniecības nozarēs.

M. Rukliša ir aptuveni 165 zinātnisku publikāciju un monogrāfijas “Bakteriālās sintēzes biotehnoloģija” autore.

2002. gada balvas jaunajiem zinātniekiem:

Sandra Muižniece-Brasava apbalvota par darbu “Biodegra dējamais PHB kompozītmateriāls pārtikas produktu iepakošanai”. Darbs izstrādāts LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, tas veltīts jauna iesaiņojamā materiāla ar iepriekš prognozējamām īpašībām radīšanai. Ļoti rūpīgi izpētīti tehnoloģiskie aspekti. Darbam ir praktiska vērtība, jo izmantotā metodika atbilst ES prasībām par pārtikas iesaiņojuma pārbaudēm. Pats izejmateriāls – polihidroksibu tirāta (PHB) kompozīta plēve – ir izstrādāts Latvijā un iegūstams no vietējām izejvielām.

Mārtiņš Ikaunieks apbalvots par darbu “8-Alkiltio-9-(alkoksial kil) guanīnu sintēze”. LU Ķīmijas fakultātes doktorants, darbs izstrādāts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Pētījuma mērķis – iegūt bioloģiski aktīvus savienojumus, kas varētu būt potenciālas pretvīrusu vielas. M. Ikauniekam ir izdevies pilnveidot guanīna atvasinājumu 8-tionēšanas reakciju, kā arī iegūt virkni jaunu savienojumu. Par darba rezultātiem ziņots 12. Starptautiskajā Eiropas organiskās ķīmijas simpozijā 2001.

Iļja Galkins apbalvots par darbu “Matricas veida frekvences pārveidotāja izpēte un izstrāde”. Tas izstrādāts Rīgas Tehniskajā universitātē un 2001. gadā aizstāvēts kā doktora disertācija, kuras pētījumu rezultāti izklāstīti 15 zinātniskās publikācijās. Darbs veltīts spēka matricveida pārveidotājiem, tā ietvaros tiek apskatītas spēka shēmu konstrukcijas, komutācijas metodes un vadības algoritmi, kā arī to iespējamās pielietošanas jomas.

Anita Labanovska apbalvota par darbu “Preču izcelsmes piešķiršana un kontrole Latvijas muitā”. Darbs izstrādāts LLU Ekonomikas fakultātē. Tajā atspoguļoti galvenie pamatprincipi, kuri tiek ņemti vērā, izsniedzot un kontrolējot preču izcelsmes apliecinājumus Latvijas muitā. Pētījumā izmantota autores personīgā darba pieredze, strādājot VID Zemgales reģionālajā muitas iestādē. Rezultātā izteikti virkne priekšlikumu preču muitas vērtības, klasifikācijasun sertifikācijas jautājumos.

Pēc balvu pasniegšanas akcijas “Ceļojums ar “Aldari” pa 57. paralēli” līdzšinējais patrons LZA prezidents Jānis Stradiņš savas pilnvaras nodeva Dānijas Kultūras institūta direktorei Rikrei Helms, jo šovasar ceļojuma maršruts šķērsos Dāniju.

zv242-2.jpg (24656 bytes)

Kultūras muzejā "Dauderi"  – "Aldara" balvas laureāti kopā ar ekspertu komisijas locekļiem.

zv242-3.jpg (12694 bytes)

Dānijas Kultūras institūta direktore Rike Helms ar LZA prezidentu Jāni Stradiņu un a/s "Aldaris" prezidentu Vitāliju Gavrilovu.

Satura rādītājs


Pirmās a/s “Latvijas gāze” balvas

zv242-1.jpg (39342 bytes)
Pirmie a/s "Latvijas gāze" balvu laureāti profesors Romans Lācis (pa kreisi)
un profesors Andris Krēsliņš

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s “Latvijas gāze” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” š. g. 28. jūnijā pirmoreiz pasniedza 2002. gada balvas. Tās domātas kā cieņas apliecinājums un atbalsts ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem. Par pirmajiem laureātiem ir kļuvuši LZA Dr. h. c. kardioķirurgs Romans Lācis un LZA korespondētājloceklis RTU profesors Andris Krēsliņš.

Dr. habil. med. Romans Lācis – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors. Dzimis 1946. g. 1. janvārī Kuldīgā. 1970. gadā beidzis Rīgas medicīnas institūtu, turpinājis mācības aspirantūrā. 1974. g. aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju “Koronārās šuntēšanas metožu salīdzinošs vērtējums” un 1987. g. medicīnas zinātņu doktora disertāciju “Sirds vārstuļu bioprotezēšanas ultrastruktūras biomehāniskais un klīniskais pamatojums”. Rīgas medicīnas institūta docētājs (1974), ķirurģijas katedras profesors (1992). LZA goda doktors medicīnā (2002).

Kopš 1970. g. paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai strādā par kardioķirurgu P. Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā. Sirds ķirurģijas centra vadītājs (1998), vairāk nekā 200 publikāciju un 4 autorapliecību autors.

Pēdējos gados Sirds ķirurģijas centrā operāciju apjoms mākslīgajā asinsritē palielinājies līdz 800 operācijām gadā, iegūto sirdskaišu operāciju rezultāti sasnieguši labāko Eiropas centru rādītājus. Centrā ieviestas modernas medicīnas tehnoloģijas, apgūta jauna operāciju izpildes tehnika. Uzsākta progresīva sadarbība ar Kardioloģijas centru slimnieku kompleksai izmeklēšanai un ārstēšanai, kā arī nodibināti labi kontakti ar citiem pasaules sirds ķirurģijas centriem, īpaši ar Vācijas Sirds ķirurģijas centru Berlīnē, kur notiek regulāra profesionālā apmācība.

Prof. Romana Lāča vadībā 2002. g. 10. aprīlī P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā tika veikta pirmā sirds transplantācija Latvijā. Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnā un zinātnē. Latvijā ik gadus būtu nepieciešamas 20–25 sirds pārstādīšanas operācijas, tādēļ Sirds ķirurģijas centrs turpinās darbu šajā jomā, lai pilnveidotu palīdzību sirds mazspējas slimniekiem.

Dr. habil. sc. ing. Andris Krēsliņš – RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors. Dzimis 1938. g. 25. martā Rīgā. 1962. g. beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. 1967. g. aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju “Gaisa kondicionēšanas sistēmu optimālas regulēšanas tehnoloģijas pētījums” un 1983. g. doktora disertāciju “Gaisa kondicionēšanas sistēmu enerģijas patēriņa optimizācija”. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1992), Starptautiskās Ekoloģijas un dzīvības aizsardzības akadēmijas (Sanktpēterburga, Krievija) akadēmiķis (1999).

Par siltuma un gāzes tehnoloģiju pētījumiem pēdējos 3 gados publicējis 20 zinātniskus rakstus un ziņojis 8 starptautiskās konferencēs. Vada Latvijas Zinātnes padomes grantus un piedalījies vairākos starptautiskos projektos. Kā siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Standartizācijas tehniskās komitejas priekšsēdētājs nodrošinājis vairāk nekā 150 Eiropas standartu adaptēšanu Latvijā, būvniecības noteikumu izstrādi gāzes apgādei un ēku inženiersistēmām. Devis lielu ieguldījumu siltuma un gāzes tehnoloģiju zinātniskajos pētījumos un jaunu kvalificētu inženieru un zinātnieku sagatavošanā.

Satura rādītājs


Konkurss

Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts,
pamatojoties uz statūtiem un ievēlētā direktora pilnvaru laika izbeigšanos, izsludina konkursu uz institūta direktora vietu.

Dokumenti (iesniegums par piedalīšanos konkursā, CV ar nozīmīgāko publikāciju sarakstu, zinātniskā grāda diploma kopija) iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas institūta zinātniskajam sekretāram, Rīgā, Aizkraukles ielā 23, 208. istabā (tālr. 7552348).

Satura rādītājs


Ar sirdi darīts darbs

Šī gada 7. maijā Latvijas Zinātņu akadēmija, akciju sabiedrība “Latvijas gāze” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” parakstīja vienošanos par sadarbību un gada balvām, no kurām vienu piešķir ievērojamam zinātniekam vai radošam praktiķim gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, bet otru – sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajās nozarēs. A/s “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs inženierzinātņu doktors Adrians Dāvis toreiz teica, ka tā ir sirdsapziņas un goda lieta atbalstīt ne tikai savas nozares zinātni (jau kopš 1990. gadu vidus “Latvijas gāze” materiāli pabalsta jaunos censoņus, kuri studē Rīgas Tehniskajā universitātē).

28. jūnijā balvas pirmo reizi tika pasniegtas izciliem speciālistiem – kardioķirurgam, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājam LZA goda doktoram profesoram ROMANAM LĀCIM, kurš šī gada aprīlī veica Latvijā pirmo sirds transplantācijas operāciju, un Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktoram LZA korespondētājloceklim profesoram ANDRIM KRĒSLIŅAM.

Jānis Stradiņš. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:

– Šī diena mums ir priecīga, jo godinām skaistus akadēmiskus sasniegumus. Vienošanās par šādas balvas iedibināšanu notika pavisam nesen sakarā ar “Latvijas gāzes” 140 gadiem, kurus atzīmēsim augustā. Latvija ir gāzes lielvalsts, kā jau jūs to zināt, un lielā gāze kādā mazumiņā ir dalījusies ar zinātni, ar medicīnu. Var rasties jautājums, kas kopīgs gāzes tehnoloģijai ar kardioloģiju un kardioķirurģiju? Vispirms tā, protams, ir sirdslieta, bet sirds jau arī ir tāds pārsūknējošs agregāts, kas dod cilvēkam gāzi, skābekli organisma audiem. Šajā gadījumā metans, dabas gāze ir aizvietota ar skābekli, tā paplašinot gāzes tehnoloģijas sfēru. No otras puses, tā nav nejaušība, jo pēdējā laikā Latvijas kardioloģijā un kardioķirurģijā ir bijuši daudzi ievērojami notikumi. Mēs iedrošinājāmies kā vienu no apgalvojamajām sfērām izvirzīt kardioloģiju. Tā būs gadskārtēja balva un šodien bez šīsdienas laureātiem mēs te varam redzēt daudzus potenciālus, nākotnes laureātus, kuri arī varētu saņemt balvu kardioloģijā un kardioķirurģijā.

Šodien atkal ir mecenātisma svētki, un mēs par tiem varam pateikties akciju sabiedrībai “Latvijas gāze”.

Andrians Dāvis, a/s “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs:

– Es domāju, ka turpmāk arī citas biznesa kompānijas, ne tikai “Latvijas gāze” vien, būs sapratušas, ka ir jāatbalsta zinātne visās tās formās. Zinātne ir ilgtermiņa process un bieži vien tās augļus redz tikai pēc vairākiem gadiem. Mēs to ļoti labi saprotam, un šī ir diena, kad mēs ieliekam pirmo akmeni šādā pasākumā. Ja mēs gribam tikt tuvāk Eiropai, tad ir ļoti pareizi, ja mēs paceļam savu zinātnes potenciālu, kas mums kā mazai tautai ir ļoti liels. To pierāda visi sasniegumi, kas ir bijuši līdz šim. Te nav ko domāt! Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” valde atbalstīja šo priekšlikumu, un nu mēs jau esam ieguvuši pirmos rezultātus. Nebija jāgaida ne gads, ne divi vai trīs, kad mēs esam ieguvuši jau ļoti augstas kvalitātes rezultātus.

Par sirdi. Gāze un sirds. Mēs bieži sakām – cilvēkam ir sirds pie sava darba. Un sirdij ir jābūt kārtībā, tad mums ir daudz vieglāk saprasties. Ja sirds būs veselīga, darboties spējīga, tad mums nebūs arī tik daudz politisko strīdu, būsim vienotāki. Liels paldies par padarīto darbu! Prēmija ir sasniegusi tos, kam tā bija paredzēta. Paldies!

Imants Meirovics, profesors, Latvijas Izglītības fonda mērķprogram mas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” padomes priekšsēdētājs:

– Atcerēsimies neseno pagātni. 90. gadu sākumā un vidū cilvēki, kuriem vajadzēja kardioķirurgu palīdzību, ja vien varēja sagrabināt naudiņu, skatījās uz Lietuvas pusi. Un kas notiks? 90. gadu beigās ir milzīgs izrāviens mūsu pašu kardioķirurģijā. Rezultāti ir fantastiski! Man ir ļoti liels prieks godināt šīsdienas laureātu profesoru Romanu Lāci. Tāpat man ir prieks sveikt arī profesoru Andri Kārkliņu, speciālistu gāzes, vēdināšanas un siltumtehnikas tehnoloģijās. Arī viņš ar saviem darbiem Latvijā ir ļoti populārs. Īpaša pateicība “Latvijas gāzes” valdes locekļiem un A. Dāvja kungam par ilggadīgo izpratni, jo sadarbība ar “Latvijas gāzi” mums notiek jau kopš 90. gadu vidus.

Raimonds Valters, Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas vadītājs:

– Pēc šī gada aprīļa, kad Latviju aplidoja vēsts, ka Rīgā Stradiņa slimnīcā izdarīta pirmā sirds transplantācija Latvijā, profesors Romans Lācis kļuva ļoti populārs cilvēks. Kā viņš teica savā akadēmiskajā lekcijā, saņemot LZA goda doktora diplomu, no sirds ķirurga viedokļa sirds transplantācija nav pati sarežģītākā operācija, taču, lai to paveiktu, ir nepieciešams vesels pasākumu komplekss, kas saistās gan ar ētiskām un juridiskām problēmām attiecībā uz donoru un viņa sirdi, gan ar tehnoloģiskām problēmām attiecībā uz pacientu, kur tiek izmantota tā pieredze, kas gūta Stradiņa slimnīcā nieru transplantāciju veikšanā. Taču kopumā operācijai pamatā ir augstais kardioķirurģijas līmenis, un patlaban R. Lāča vadītaja Sirds ķirurģijas  centrā gadā tiek veiktas aptuveni 800 operācijas ar pārtraukto asinsriti, kad sirds tiek apturēta un tās funkcijas veic mākslīgi, cilvēka radīti mehānismi. Tas ir liels Latvijas ķirurgu un profesora Romana Lāča sasniegums, līdz kuram iets garš ceļš, sākot no 1970. gada, kad Romans Lācis beidza Rīgas Medicīnas institūtu, palika aspirantūrā, kļuva par zinātņu kandidātu, vēlāk par habilitēto medicīnas doktoru, profesoru, Sirds ķirurģijas centra vadītāju. Apsveicot Romanu Lāci, es gribētu novēlēt viņam tālākas sekmes. es esmu pārliecināts, ka šī nav pēdējā balva, ko viņš saņems. Kādā intervijā Romans Lācis ir teicis, ka 800 operācijas gadā Latvijā vajadzētu divkāršot. Lai tas izdodas!

Viktors Jaksons, labklājības ministrs:

– Ir pieņemts, atzīmējot kādus nopelnus, nosaukt visus, kuri ir piedalījušies, bet mana dziļa pārliecība kā cilvēkam, kas strādā pie sistēmas, ir, ka bez sistēmas šī operācija nebūtu iespējama. Kāpēc uzplauka tieši kardioloģija un kardioķirurģija? Tāpēc, ka ir profesors Jūlijs Anšeļevičs, kurš radīja intelektuālo bāzi, ka ir izcils ķirurgs profesors Jānis Volkolākovs un daudzi citi. Latvijai bija ļoti laba investīciju programma, kuru ministrija gatavoja kopā ar iepriekšējo un tagadējo slimnīcas direktoru. Gluži nejauši es šodien 2. medicīnas skolas izlaidumā dzirdēju, ka pirmo nakti pēc sirds pārstādīšanas pie operētās pacientes pavadīja profesora otrā puse – pēc profesijas māsiņa. Kādā Kembridžas klīnikā tur sēdētu māsiņa, kura jau būtu bijusi pie 10–20 šādām operācijām. Bet arī profesoram šāda operācija bija pirmā. Tās ir mūsu attīstības problēmas, un ar laiku sistēma tās novērsīs. Visam savs laiks. Daži vārdi personīgi profesoram Lācim. Mēs esam kursa biedri un tu, Roman, protams, esi uz šo panākumu mērķtiecīgi gājis. Tajā laikā, kad mēs darījām studentiskas muļķības, tu ļoti mērķtiecīgi strādāji. Un tāds ir tas rezultāts, ar ko es tevi apsveicu. Un – neizposti mūsu veselības aprūpes budžetu! Lai paliek kaut kas arī profilaksei un citām vajadzībām.

Romans Lācis, balvas laureāts:

– Sirds pārstādīšana ir skaists un liels notikums, es esmu priecīgs, ka mums izdevās to realizēt. To veica orķestris, kurā bija 154 līdzstrādnieki. Tas nav tikai kardioķirurgu darbs. Pirms tam ir kardiologi, kuri slimnieku aprūpē un aizved līdz operācijai un aprūpē arī tagad, pēc operācijas. Tie ir transplantologi, anesteziologi, reanimatori, tie ir mākslīgās asinsrites speciālisti, tās ir māsiņas un vēl daudzi citi cilvēki, kas piedalās šajā lielajā sastāvā. Es jau esmu teicis, ka tāds notikums nebūtu iespējams, ja nebūtu tās 800 operācijas, kas notiek mākslīgās asinsrites apstākļos ar, godīgi sakot, labiem rezultātiem. Es reizēm esmu vārdos kritisks pret visaugstāko administratīvo vadību, diezgan prasīgs, bet, pateicoties šai visaugstākajai vadībai, mūsu rīcībā ir vismodernākā aparatūra, vismodernākais mākslīgās sirds-plaušu aparāts. Šodien sirds ķirurģijai netrūkst nekas. Tas ir Labklājības ministrijas nopelns, mūsu kopīgs nopelns.

Es uztveru daudzos labos vārdus un šo stipendiju kā avansu tam, ka mums jāstrādā vēl labāk un vairāk. Diemžēl, vairāk.

Vēlāk neoficiālā atmosfērā pajautāju prof. R. Lācim, vai taisnība, ka tiek gatavota otra sirds pārstādīšanas operācija.

– Jā. Pašlaik mums ir divi kandidāti, viens ļoti slims, otrs mazliet labākā stāvoklī. Grūti pat iedomāties, ka jauns vīrietis nevar no krēsla aiziet līdz tualetei, kaut ārēji šķiet gluži vesels. Kad par viņu būs sagatavoti visi dati, gaidīsim ziņu no transplantācijas centra par piemērotu donoru. Tālāk viss notiek, kā saka, mērkaķa ātrumā, jo no sirds darbības pārtraukšanas līdz atjaunošanai nedrīkst paiet ilgāk par četrām stundām, tādēļ operācijām jānotiek vienlaicīgi. Nedrīkst pat iedomāties, kas notiktu, ja pacientam izņemtu slimo sirdi, bet donora sirds izrādītos nederīga, jo kaut kas ir nokavēts, tādēļ temps ir mežonīgs, katram dienestam jāstrādā kā pulkstenim.

– Vai pacienti piekrīt šādam riskam?

– Kamēr esam veseli, mums visiem šķiet, ka esam nemirstīgi. Bet, kad gals ir saskatāms, pie tam tas strauji tuvojas, cilvēks ir gatavs uz visu, Sliktāk jau nevar būt.

Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas vadītājs:

– Šodien es sapratu, ka abi mūsu laureāti savā darbības laukā ir ļoti tuvi. Kardioķirurgs nodarbojas ar cilvēka organismu, bet profesors Andris Krēsliņš ir speciālists pilsētas organisma jeb, kā mēs sakām, pilsētas infrastruktūras ķirurģijā. Viņa vadītie Rīgas Tehniskās universitātes studenti mācās, kā iejaukties pilsētu un apdzīvoto vietu siltuma, gāzes un ūdens apgādes sistēmās un, tāpat kā mediķi, saņem A. Krēsliņa izveidotās profesionālās apvienības sertifikātu, kas atļauj ķerties klāt pie pilsētas infrastruktūras. Ar augstskolas diplomu vien ir par maz. Arī te ir līdzība ar mediķiem. Pie tam studentu skaits šajās specialitātēs pēdējos gados strauji aug. Tas, ka Latvijā ir ieviesti ap 150 Eiropas standarti un infrastruktūras normatīvi, ir lielā mērā profesora A. Krēsliņa nopelns, jo zinātniekam latviskot un, izejot cauri birokrātiskajai mašīnai, dabūt šos Eiropas standartus mūsu apritē nav viegls darbs.

Andris Krēsliņš, balvas laureāts:

– Sākot darbu savā profesijā padomju laikā, es strādāju pie gaisa kondicionēšanas un regulēšanas sistēmām rūpniecības ēkās, veidoju tur tādu optimālu klimatu, lai cilvēki varētu labi strādāt, maz slimotu un lai mašīnām un tehnoloģiskajiem procesiem arī būtu labi. Toreiz mums bija radiotehnika, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība. Kad rūpniecība samazinājās, vairāk iznāca nodarboties ar tehniskiem risinājumiem cilvēku komforta radīšanai. Jau pieminētās Eiropas normas vairs nelika, piemēram, uzturēt 18 °C dzīvojamās istabās, tikai 16 °C virtuvē un 14 °C sanitārajā mezglā. Cilvēki varēja brīvāk izvēlēties, kādu temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu un kustības ātrumu viņi gribētu. Gaisa apstākļiem apkārt cilvēkam jābūt tādiem, lai viņš tos nejustu. Laba gaisa kondicionēšanas sistēma teātrī ir tāda, ka mēs nemaz nedomājam par gaisu mums visapkārt, bet tikai skatāmies teātri vai klausāmies mūziku. Tas ir sarežģīts inženieru uzdevums, kurā jāizmanto dažādas zinātņu nozares. Pēdējos 12 gados mūsu apstākļos iespējas radīt komfortu it kā ir, normatīvi ir brīvi, katrs var būvēt savas mājas kā grib, bet materiālie apstākļi ir tādi, ka patiesībā šī specialitāte lielā mērā ir kļuvusi no tehniskas par sociālu, jo maksātspēja vairs neatbilst tām ventilācijas un apkures sistēmām, kādas ir mūsu mājās un publiskās ēkās. Iznāk stipri daudz domāt par cilvēku, viņa veselību tajos apstākļos, kādi mums pašlaik materiāli ir iespējami.

Visa šī komforta jeb optimālo apstākļu radīšana ir saistīta galvenokārt ar siltumu, ko mēs pievadām vai vasaras laikā arī novadām nost. Un ja Latvijā vēl tajos senajos laikos nebūtu ienākusi dabas gāze no Krievijas, tad es domāju, ka šie sociālie apstākļi šodien būtu vēl daudz asāki. Tajā brīdī, kad atvienojāmies no Padomju Savienības, Latvija bija vislabāk ar gāzi apgādātā republika. Arī pašlaik gāzes apgāde ir ļoti labā stāvoklī pateicoties tam, ka izdevās saglabāt kolektīvu, kas strādāja gāzes apgādes sistēmā. Lieli nopelni ir tiem cilvēkiem, kas bija un arī tagad atrodas a/s “Latvijas gāze” vadībā un ir ļoti gudri vadījuši šo lielo akciju sabiedrību līdz šodienai labā tehniskā stāvoklī un saglabājot kadrus. Salīdzinājumā ar medicīnu arī gāzes sistēma ir vienots organisms, nepārtraukti strādājoša sistēma, kurā ir caurules, aizbīdņi, kompresori un sarežģīta automātiskā vadība. Tā ir jāuztur pie veselības tieši tāpat kā cilvēka organisms, jāparedz un jānovērš kļūmes. Tajā ziņā mēs esam līdzīgi.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Jaunais zinātnieks

Taupība kā princips

Iļja Galkins ir gados jauns zinātnieks un Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docents – kad pērn viņš kļuva par inženierzinātņu doktoru, Iļjam bija tikai 28 gadi. Šogad Iļja Galkins saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības “Aldaris” gada balvu jaunajiem zināt niekiem un starp četriem jaunajiem neapšaubāmi bija pats nobriedušākais – kā nekā jau doktors. Satiku Iļju Galkinu fakultātē Elektriskās piedziņas un elektrotehnikas institūtā īsajā laika sprīdī starp “Aldara” balvas saņemšanu un braucienu uz Turinu, kur starptautiskās pasniedzēju un studentu apmaiņas programmas “Sokrats” (SOCRATES) ietvaros Turinas politehniskajā augstskolā Iļjam paredzēta lekcija.

– Droši vien ziņošu par to pašu, par ko bija mans promocijas darbs, jo tā ir ļoti aktuāla tēma, pie kuras strādā pasaules lielākās elektriskās firmas, tādas kā “General Electric”, “Siemens” un citas.

– Kāda tad ir tā “šaurā vieta”, kas nodarbina elektrisko iekārtu ražotājus?

– Ir vairāki tehnoloģiskie procesi, kam nepieciešams regulēt asinshrona dzinēja ātrumu. Teiksim, ventilācijas iekārtas vai hidrausliskās sistēmas. Ļoti bieži ir nepieciešams, lai sūkņa dzinējs rotētu ar dažādu ātrumu. Regulējot ātrumu, var piemeklēt optimālo režīmu, kas būs vislabākais no enerģijas patēriņa viedokļa. Tikai problēma ir tā, ka asinshronam dzinējam ātrums praktiski ir konstants, tas atkarīgs no tīkla frekvences, kas pie mums ir 50 hercu. Pie šiem 50 herciem asinhrona dzinēja ātrums visbiežāk ir 3000 apgriezienu minūtē. Ja frekvence jāmaina, tad papildus lieto iekārtu, ko sauc par frekvences pārveidotāju. Tādējādi var mainīt dzinēja ātrumu un panākt optimālu tehnoloģisko procesu, kas nepatērēs lieku enerģiju. Ir vairākas firmas, kas ražo tādus frekvences pārveidotājus, no kuriem visizplatītākie ir frekvences pārveidotāji ar līdzstrāvas posmu. Taisngriezis iztaisno tīkla maiņspriegumu, dabū līdzspriegumu, un tālāk tā saucamais autonomais invertors veido maiņstrāvu ar citu frekvenci. Tāda shēma strādā ļoti labi, bet tai ir daži nepatīkami momenti. Viens – pārveidotāja līdzstrāvas posms satur reaktīvos elementus – kondensatoru un dažreiz arī droseli. Šo reaktīvo komponentu skaits un lielums ir atkarīgs no pārveidotāja jaudas. Jo lielāka jauda, jo lielāki kondensatori. Reizēm tie aizņem pat 60 procentus no pārveidotāja tilpuma.

Otrs nepatīkamais moments – shēma ar nevadāmu taisngriezi, kur ieejā ir parastais diožu tilts. Šādai shēmai ieejas strāva ir ļoti slikta. Mēs gribētu, lai pie sinusoidāla sprieguma būtu sinusoidāla strāva, bet pašlaik ražotajiem pārveidotājiem ieejas strāva nav sinusoidāla, tā pēc katrām 20 milisekundēm veido īsu un ļoti intensīvu pīķi. Tas rada traucējumus visā tīklā un neļauj normāli strādāt arī pārējiem patērētājiem.

Tātad ir divas problēmas – liels kondensators pašā pār veidotājā un slikta strāva pārveidotāja ieejā. Kāds būtu alternatīvs risinājums frekvenču pārveidotājam ar līdzstrāvas posmu? Ir vairākas shēmas, no kurām viena ir tā saucamais matricveida pārveidotājs, kam nav reaktīvu elementu un kas nodrošina strāvas pārveidošanu tiešā veidā. Pārveidotājam pievieno filtru, kas ir nesalīdzināmi mazāks par līdzstrāvas posma kondensatoru. Mana promocijas darba temats bija “Matricas veida frekvences pārveidotāja izpēte un izstrāde”.

– Kas ir tas jaunais, ko jums izdevās paveikt?

– Pirmkārt, izdevās izstrādāt tādu vadības sistēmu, tādu pārveidotāju, kas balstās uz divām ļoti vienkāršām formulām un ko var ļoti viegli realizēt pat ar vienkāršo kontrolieri. Līdz ar to vienkāršojas vadības sistēma, to ir iespējams integrēt spēka moduļos, savukārt spēka moduļus var integrēt asinhronā dzinējā, tādēļ vairs nav vajadzīgi nekādi vadi un filtri pie asinshrona dzinēja, bet visi nepieciešamie elementi pašā dzinējā iekšā, tam tikai jāpieslēdz spēka kabeļi. Otrs moments ir saistīts ar komutācijas procesiem. Parasti lieto tā saucamās stabilizācijas ķēdes, kuras liek paralēli spēka tranzistoriem. Radās ideja izmantot speciāli kontrolētus spēka slēdžus, lai izvairītos no stabilizācijas ķēdēm un ietaupītu vietu. Galvenais ieguvums ir tas, ka pārveidotājs ar dzinēju var būt viens modulis, tam ir labāki gabarīti un kvalitatīvāki parametri. Tas ir konkurētspējīgs, salīdzinot ar parastajām shēmām.

Šobrīd šim risinājumam ir arī kāda slikta īpašība – ir vajadzīgs vairāk spēka tranzistoru nekā pārveidotājiem ir līdzstrāvas posmu. Bet, ja tādas shēmas ražotu integrālā veidā un vairs nebūtu runas par atsevišķiem elementiem, bet par vienu struktūru, tad, iespējams, cenas kristos. Tā tas parasti notiek, jo tehnoloģisko procesu neietekmē tas, vai uz vienas silikona plātnes ir 10 vai 20 tranzistoru. Process no tā sarežģītāks nekļūst. Tad arī šīs struktūras vairs nebūs tik dārgas.

– Kāds ir jūsu izstrādātā risinājuma praktiskais pielietojums?

– Autonoma strāvas regulēšana asinhronos dzinējos. Taču matricveida pārveidotājiem ir vēl tāda īpatnība, ka pēc šīs matricveida struktūras var pārtaisīt arī citus pārveidotājus un, teiksim, iegūt tīkla taisngiežus ar labiem tīkla parametriem. Kā strādā parastais taisngriezis? Ir diožu tilts un kondensators. Bet te ir matrica, kas vienmērīgi sadala strāvu starp fāzēm un nodrošina sinusoidālu strāvu katru brīdi. Otrs pielietojums būtu izmantot matricas kā aktīvos filtrus. Teiksim, kāds cits patērētājs ražo nesinusoidālu  strāvu. Pasaulē dara tā – ar speciālu iekārtu, ko sauc par aktīvo filtru, kompensē pīķi tā, lai kopumā strāva būtu sinusoidāla. Matricveida pārveidotāji, nedaudz mainot to konfigurāciju, var strādāt arī par aktīvajiem filtriem. Tātad, var uzlabot tīkla strāvas sprieguma kvalitāti, kas ir slikta, pateicoties citiem patērētājiem.

– Vai līdz ar promocijas darba aizstāvēšanu šim darbam ir pielikts punkts?

– Promocijas darbā matricveida pārveidotāju iespējamā pielieto šana bija aplūkota tikai vispārīgi. tagad es vēlētos detalizētāk izstrādāt aktīvās filtrēšanas metodes ar matricveida pārveidotājiem vai citām shēmām, jo šī problēma ir diezgan aktuāla.

– Kur slēpjas tās aktualitāte?

– Beigu beigās asinhroni dzinēji ir visur, kopumā tie aizņem 90% no visa dzinēju skaita un, attīstoties frekvences pārveidotāju tehnikai, tie tiks lietoti vēl plašāk, jo, atšķirībā no sinhroniem dzinējiem, to ekspluatācija ir ļoti vienkārša. Tāpat ir ar aktīvajiem filtriem. Ir virkne patērētāju, kas negatīvi ietekmē tīklu. Šī negatīvā ietekme jākompensē vai nu ar parastajām iekārtām, vai aktīviem filtriem. Tagad tiek uzskatīts, ka pēdējie dod labākus rezultātus. Par to liecina pasaulē pieaugošais zinātnisko publikāciju skaits. Esmu lasījis, ka matricveida pārveidotājus kāda firma jau ražo un izmanto liftu sistēmās.

– Vai jums ir nācies uzstāties par saviem pētījumiem arī starptautiskās auditorijās?

– Bez tā taču nebūtu iespējama promocijas darba aizstāvēšana, jo tiek prasītas kā publikācijas starptautiskos žurnālos, tā arī ziņojumi konferencēs. Esmu piedalījies starptautiskās konferencēs gan ar stenda ziņojumiem, gan lasījis referātu.

– Un atbildējis uz jautājumiem?

– Ja interese ir, kā tas bija manā gadījumā, tad ir arī jautājumi, un jautātāji pat sāk polemizēt savā starpā. Šādas uzstāšanās ir laba skola ne tikai pašam, bet es to izmantoju arī studentu trenēšanai, lai viņi gatavojas tam brīdim, kad būs jāaizstāv diplomdarbs.

Zaiga Kipere

Satura rādītājs


Viena stunda virs Lubāna klāniem

Latvijas arheoloģiju pēdējos gados bagātina aerālo pētījumu ieviešana, kas agrākajos stagnācijas gados pārspīlētās slepenības dēļ nebija iespējami. Aerālo arheoloģiju uzskata par arheoloģijas nozari, kura strādā ar metodēm, kas fiksē arheoloģiskos objektus no gaisa un pēc tam tos interpretē.

Aerālās arheoloģijas darbu uzsācējs Latvijā ir Juris Urtāns, kura spalvai pieder darbs par Augšzemes pilskalnu aerālo apsekošanu (Rīga, 2000.), kā arī populāra brošūra “Aerālā arheoloģija” (Rīga, 2001.), kura sniedz vispārēju ieskatu par šo pētniecības nozari.

Lubāna ezera ieplakā līdz šim ir bijis veikts tikai viens aerāls fotouzņēmums. Proti, tas ir publicēts 1936. gadā sakarā ar Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa personīgo finansējumu arheoloģisko izrakumu darbiem Lubānas Līčagala un Dundagas Pūrciema apmetnēs. Mlnbaltajā fotoattēlā redzama Līčagala neolīta apmetnes vieta Aiviekstes vecupes labajā krastā ar toreizējām Līčagala mājām un saimniecības ēkām. Tās tika nopostītas Otrā pasaules kara laikā.

Lubāna klāni ir viens no lielākajiem mitrājiem (angliski wetland) Eiropā ar kopējo teritorijas platību ap 78 000 ha, no kuriem 46 000 lielā teritorijā atrodas vairāk kā 20 akmens laikmeta apmetnes.

Lubāna ezers aizņem 8000 ha lielu platību. Tā krasti ir pārveidoti, tos ieskauj dambju un apvadkanālu sistēma. Ūdens līmenis tiek regulēts, izmantojot Aiviekstes, Lisina u. c. slūžas. Lubāna ezeram no ziemeļu puses piekļaujas Baltie klāni, Bērzpils, Lagažu–Šnitku un Salas purvi, no dienvidiem – Malmutas–Zamaru, Sūļagala, Lubānas un Ideņu purvi.

Arheoloģiskie pētījumi, kuri šeit veikti 1938.–1939., bet īpaši izvērsti bija 1963.–1984., kā arī 1988.–1990., 1999. gados, ir atļāvuši noteikt vairāk kā 9 dažādām arheoloģiskām kultūrām piederošas senās apmetnes.

Līdz šim savās publikācijās arheologi ir izmantojuši topogrāfiskos apmetņu plānus, ģeologu izstrādātos ģeomorfoloģiskos griezumus, izrakumos atklāto celtņu vietu palieku plānus un griezumus, kā arī izrakumu laukumu profilus un starpprofilus, visu to dokumentējot arī ar fotokameras palīdzību.

Laiks rit strauji, un ir radusies nepieciešamība šos arheoloģiskos, reizēm pat unikālos Lubāna mitrāja objektus fiksēt no gaisa. Aerālās arheoloģijas pielietojums neolīta jeb jaunākā akmens laikmeta pieminekļu (apmetņu, kapulauku) pētniecībā jau pagājušā gadsimta 60. gados radīja veselu apvērsumu Eiropas arheoloģijā, jo uz arheoloģisko objektu varēja paskatīties “no putna lidojuma” un tajā pat laikā izmantot iegūtos aerālos uzņēmums to tālākai interpretācijai ar dažādu datorprogrammu palīdzību.

Citiem vārdiem sakot, aerālie fotouzņēmumi, it īpaši digitālie, ir jauna veida arheoloģiskais avots, kurš analizē un nodala seno no mūsdienīgā. Lubāna ezera mitrājs, no šī viedokļa skatoties, ir īpaši pievilcīgs, jo iztaisnoto upju gultņu krasti nebūt neiezīmē seno apmetņu vietas. Tās meklējamas vecupju krastos, kuru meandri ne vienmēr uz zemes virsmas ir pietiekami labi saskatāmi. Tie nesalīdzināmi labāk redzami no gaisa. Lielie zemes darbi, kas pārveidojuši mitrāju, joprojām slēpj seno apmetņu vietas. Šeit tad lietā liekami tikai aerālie uzņēmumi, kas rūpīgi fiksē reljefa pacēlumus, to slīpumu un pakāpenisku pāreju uz zemo purvu. Nav jāšaubas, ka Lubāna mitrājs joprojām slēpj sevī lielas iespējas jaunu akmens laikmeta pieminekļu atklāšanā. Ja sešdesmitajos gados reizē ar lielajiem celtniecības un meliorācijas darbiem šī raksta autore ir pārstaigājusi Lubāna klānus un savākusi informāciju par jaunām apmetņu vietām, tad tagad jaunam arheologam tās jāmeklē no gaisa. Vēl jo vairāk tas ir jādara jo drīz, jo Rietumu un Viduseiropu klāj nesalīdzināmi biezāks un blīvāks akmens laikmeta pieminekļu skaits, kuru daudzums atkarīgs no regulāru meklējumu darbiem visu valstu teritorijās, iesaistot darbā arī studējošo jaunatni.

Lubāna ezera klāni līdz šim izceļas kā blīvi apdzīvota saliņa uz Latvijas akmens laikmeta pieminekļu kartes. Tas nav normāli, jaunu objektu meklējumi veicināmi arī citos Latvijas mikroreģionos, turklāt arī ar aerālās arheoloģijas nozares palīdzību. Tomēr aerālie pētījumi ir uzsākti tieši Lubāna klānos, jo šeit ir izcili arheoloģiskie pieminekļi, īpaši apmetnes, kuru pētījumi ir ienesuši kardināli jaunas nostādnes Austrumbaltijas arheoloģijā.

Šī gada 22. aprīlī, pateicoties Latvijas Zinātnes padomes finansējumam, tika veikti pirmie aerālie uzņēmumi 10 zinātniski nozīmīgākajām apmetnēm Lubāna klānos. To izpildītājs bija bijušais Latvijas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas nodaļas vadītājs Juris Urtāns. Lidojumu, kurš ilga 3 stundas (1 stunda virs klāniem un 2 ceļam), nodrošināja Cesna H 182 lidotāja Ganiņa vadībā. Darbi noritēja pēc iepriekš sastādīta plāna, ievadot attiecīgo apmetņu vietas lidmašīnas datorā.

Lidmašīnai šķērsojot Barkavu ar lieliski sakoptajām zemēm, fotodarbi tika veikti Malmutas grīvā, Sūļagalā, lai pēc tam dotos  uz Maltas Zvejsalām. Zivju dīķi līdz nepazīšanai pārveidojuši apkārtni, bet senās apmetnes vieta uz minerālzemes pacēluma Zvejsalās joprojām reljefi izdalās no apkārtnes.

Kvāpānu zivju dīķi Rēzeknes upes lejasgalā ir noslēpuši visas akmens laikmeta apmetņu bijušas vietās, kur pētījumi notika 1974.–1979. gados. Toties Bērpils pusē, kur Ičas vecupe met 12 līkumus, zem lidmašīnas spārna pēdējā no šiem līkumiem iezīmējās divu izcilu arheoloģisko pieminekļu vietas, kas zināmas arheoloģiskajā literatūrā kā Ičas I un Ičas II apmetne. Pēdējā no apmetnēm, kur notikuši arī lauksaimniecības darbi, tika fiksētas tās teritorijas robežas.

Īpaši veiksmīgi tika fiksēta Lagažas eneolīta apmetne Lagažas–Šnitku purva malā, kur tās apdzīvotāji pirms 3760 gadiem bija iekārtojuši savas mītnes Lagažas purva upītes un Balupes kreisā krasta attekas–Piestiņas satekas vietā, aptuveni pāris simts metru no to kopējās ietekas vietas Aiviekstē.

Šis uzņēmums kā pirmais tika demonstrēts eneolīta, respektīvi, vara kausēšanas māku apguvušai zvanveida kausu kultūrai veltītā starptautiskā simpozija laikā šī gada 26.–29. maijā Poznaņā, piedaloties 12 galvenokārt Rietumu un Viduseiropas valstu 30 speciālistiem.

Ir pietiekami daudz speciālajā literatūrā rakstīts par to, kāda nozīme ir faktam, ka aerālā uzņēmuma interpretēšanā piedalās arī šī objekta pētnieks – arheologs. Ja ir veikti speciāli zondēšanas darbi apmetnes kultūras slāņa robežu noteikšanai uz zemes, tad neapšaubāmi aerālā uzņēmumā ir fiksējamas šīs grūti pamanāmās robežas ar diezgan lielu precizitāti.

Ir izteiktas domas, ka arī mitro pļavu ziedēšanas laikā no gaisa iespējams atrast bagātīgāku zālāju upju senajos krastos, tieši seno apmetņu vietās, pateicoties kultūras slāņa intensitātei.

Lieliskas iespējas aerālā arheoloģija paver upju seno gultņu vietu atklāšanā. To nodemonstrēja fiksētie Abaiņas (Aivieksnes kresā krasta) vecupes līkumi uz ziemeļiem no Eiņu ezeriņa, kas lieliski izdalījās Lubāna klānu mežniecības uzraudzībā esošo bezlapu koku blīvajās audzēs. Tāpat ir atzīmējama Abaiņas kreisā krasta apmetnes teritorijas un tās robežu noteikšana pie tās ietekas vietas Aiviekstē, fotoattēlam no gaisa sniedzot pilnīgu kultūras slāņa izplatības ainu. Aerālie pētījumi notika arī citās apmetnēs, tie obligāti turpināmi nākošajā gadā, lai šajā pat laikā iegūtu vēl 10–12 akmens laikmeta apmetņu uzņēmumus. Tas būs liels ieguldījums Lubāna mitrāja pētniecībā, sākot izstrādāt jaunu apmetņu vietu atklāšanas metodoloģiju, balstoties uz šiem aerālajiem uzņēmumiem. Lubāna klānos iespēju robežās ir arī jāatjauno arheoloģisko izrakumu darbi, lai apmācītu jaunos topošos speciālistus klānu tālākai pētniecībai.

Lubāna klāni kā izcils akmens laikmeta pieminekļu mikroreģions ir ieguvuši atzinību starptautiskā mērogā. Labas atsauksmes bijs dzirdamas arī tikko notikušajā simpozijā Polijā. Lubāna klānu arheoloģiskie materiāli ir ielauzušies Eiropas akmens laikmeta arheoloģijā pa vertikāli – no vēlā paleolīta līdz pat eneolītam, visur ienesot ko jaunu un savu laika posmā pirms 11 000–3700 gadiem. Ir jāveido tālu ejoši pētniecības projekti, iesaistot tajos LU un citu augstāko mācību iestāžu beigušos bakalaurus un maģistra darbu veicējus izrakumu un pētniecības darbu apmācībai un šo darbu tālākai realizēšanai tuvākā un tālākā nākotnē.

Ilze Loze,
LZA korespondentājlocekle

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2002. gada 19. jūnija  lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2002. gadā (7. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls
pieprasītais  /  piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija VDDSIS biedra maksa Starptautiskajā dārzkopības zinātnes apvienībā un Eiropas selekcijas pētniecības asociācijā par 2002. gadu. E. Kaufmane 148 EUR 90
2. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte RTU biedra maksa Eiropas Industriāli piesārņotu zemju asociācijā par 2002. gadu. Daina Kalniņa 100 EUR 60
3. VBZU Priekuļu selekcijas stacija PSS biedra maksa Starptautiskajā lauka eksperimenta mehanizācijas organizācijā par 2002. gadu. U. Miglavs 100 USD 60

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte Starptautiskā zinātnes vasaras skola “Nelineārā dinamika, haoss, katastrofas un kontrole” (Rīga, Latvija, 9.–10.05.2002.). M. Zakrževskis 175 100
2. Latvijas Otolaringologu asociācija 2. Baltijas Otorinolaringologu konference un 1. Baltijas audiologu sanāksme (Rīga, Latvija, 6.–8.06.2002.). J. Sokolovs 600 200
3. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte Starptautiskā zinātnes vasaras skola “Nelineārā dinamika, haoss, katastrofas un kontrole” (Rīga, Latvija, 1.–5.07.2002.). M. Zakrževskis 250 150
4. Daugavpils universitāte Starptautiska zinātniska konference “Reģiona konkurētspēja” (Daugavpils, Latvija, 6.–7.09.2002.). V. Paškevičs 300 180

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. LU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts 10. Starptautiskā konference “AIDS, vēzis un saistītās problēmas” (Sanktpēterburga, Krievija, 26.–31.05.2002.). Karīna Ivanova 50 USD 30
2. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 16. Eiropas modelēšanas multikonference “ESM’2002” (Dormštadte, Vācija, 3.– 5.06.2002.). J. Glaza 275 EUR 160
3. LU Sociālo zinātņu fakultāte 3. Starptautiskā sociālās antropoloģijas konferences “Populāciju veselība – globālās iezīmes un lokālie konteksti” Londona, Lielbritānija, 20.–22.06.2002.). Aivita Putniņa 239 GBP 220
4. LU Polimēru mehānikas institūts 21. Starptautiskais reoloģijas institūts (Otaškova, Krievija, 24.–29.06.2002.). L. Faitelsons 200 USD 125
5. Fizikālās enerģētikas institūts Starptautiska konference “ERPOS-9” (Electrical and Related Properties of Polymers and Other Organic Solids) (Prāga, Čehija, 14.–18.07.2002.). Rorijs Dobulāns 470 CHF 185
6. Fizikālās enerģētikas institūts Starptautiska konference “ERPOS-9” (Electrical and Related Properties of Polymers and Other Organic Solids) (Prāga, Čehija, 14.–18.07.2002.). Inta Muzikante 470 CHF 185
7. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 12. Starptautiskais biobojājumu un bionoārdīšanās simpozijs (Prāga, Čehija, 14.–18.07.2002.). G. Teliševa 380 EUR 220
8. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 25. Gadskārtējā starptautiskās politiskās psiholoģijas zinātniskā sanāksme (Berlīne, Vācija, 16.–19.07.2002.). Ivars Austers 135 USD 85
9. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference par nitrīda pusvadītājiem (Āhene, Vācija, 22.– 25.07.2002.). Baiba Bērziņa 250 EUR 145
10. LU Bioloģijas fakultāte 20. Eiropas arahnoloģijas konference (Ungārija, 22.–26.07.2002.). Ineta Šteinīte 140 EUR 80
11. Latvijas Nacionālā aizsardzības  akadēmija 7. Starptautiskais Eiropas sporta zinātņu kongress (Atēnas, Grieķija, 24.–28.07.2002.). Liāna Pļaviņa 400 EUR 175
12. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija 7. Starptautiskais Eiropas sporta zinātņu kongress (Atēnas, Grieķija, 24.–28.07.2002.). Arkādijs Umbraško 400 EUR 175
13. RPIVA 7. Starptautiskais Eiropas sporta zinātņu kongress (Atēnas, Grieķija, 24.–28.07.2002.). Juris Porozovs 400 EUR 175
14. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Kembridžas Genoma pētniecības centra 34. kursi “Cilvēka genoma analīze: multifaktoriālo slimību ģenētiskā analīze” (Kembridža, Lielbritānija, 24.–30.07.2002.).Māra Marga 525 GBP 270
15. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 25. Starptautiskā skolu psihologu asociācijas konference (Niborga, Dānija, 25.–29.07.2002.). Aija Bērziņa 160 USD atteikt (3 cilvēki no LU jau finansēti)
16. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Starptautiskās ģeogrāfijas savienības reģionālā konference “Ģeogrāfijas renesanse tūkstošgades sākotnē” (Durbana, DĀR, 4.–7.08.2002.). Zaiga Krišjāne 380 USD 235
17. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte 22. Ziemeļvalstu hidroloģijas konference NHK/NHC 2002 (Ruros, Norvēģija,) Agrita Briede 3000 NOK 225
18. LU Bioloģijas institūts 22. Ziemeļvalstu hidroloģijas konference NHK/NHC 2002 (Ruros, Norvēģija, ) Gunta Spriņģe 3000 NOK 225
19. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 6. Pasaules teorētiski orientēto ķīmiķu kongress (“WATOC” 02”) (Lugāno, Šveice, 4.–9.08.2002.). Mendels Fleišers 375 USD 240
20. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 6. Pasaules teorētiski orientēto ķīmiķu kongress (“WATOC” 02”) (Lugāno, Šveice, 4.–9.08.2002.). Inta Liepiņa 375 USD 240
21. LU Fizikas institūts 5. Starptautiskās termodifūzijas konference (Lingbī, Dānija, 5.–9.08.2002.).Elmārs Blūms 150 EUR 85
22. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 19. Starptautiskais Kristalogrāfu savienības kongress un ģenerālā asambleja (Ženēva, Šveice, 6.–15.08.2002.). Irēna Zviedre 490 USD 265
23. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 19. Starptautiskais Kristalogrāfu savienības kongress un ģenerālā asambleja (Ženēva, Šveice, 6.–15.08.2002.). Elga Siliņa 420 USD 265
24. Daugavpils universitāte Starptautiskās muzikālās izglītības sabiedrības 25. Pasaules konference (Bergena, Norvēģija, 11.–16.08.2002.) Jeļena Davidova 3500 NOK 205
25. Nacionālais botāniskais dārzs 26. Starptautiskais dārzkopības kongress (Toronto, Kanāda, 11.–17.08.2002.). Kārlis Buivids 861 CAD 270
26. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija 26. Starptautiskais dārzkopības kongress (Toronto, Kanāda, 11.–17.08.2002.). Edīte Kaufmane 861 CAD 270
27. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija 26. Starptautiskais dārzkopības kongress (Toronto, Kanāda, 11.–17.08.2002.). Māra Skrīvele 935 CAD 270
28. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 7. Starptautiskais mikoloģijas kongress (Oslo, Norvēģija, 11.–17.08.2002.). Ilze Irbe 3000 NOK 235
29. LU Bioloģijas institūts 7. Starptautiskais mikoloģijas kongress (Oslo, Norvēģija, 11.–17.08.2002.). Inguna Krastiņa 3000 NOK 235
30. AML Anatomijas un antropoloģijas institūts 11. UltraPath konference (Aspena, ASV, 12.–16.08.2002.). Valērija Groma 495 USD 270
31. LU Matemātikas un informātikas institūts 8. Starptautiskā ikgadējā skaitļošanas un kombinēšanas konference (Singapūra, 15.–17.08.2002.). Marats Golovkins 670 SGD 200
32. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 20. Eiropas heterociklu ķīmijas kolokvijs (Stokholma, Zviedrija, 18.–21.08.2002.). Aivars Krauze 2200 SEK 135
33. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Baltijas vasaras skola 2002 (Kopenhāgena, Dānija, 18.08.–13.09.2002.). Maija Dambrova 200 EUR 115
34. LU Hidroekoloģijas institūts 6. Starptautiskais kladoceru simpozijs (Vierzba, Polija, 19.–23.08.2002.). Solvita Strāķe 200 EUR 115
35. LU Filoloģijas fakultāte 21. Starptautiskais onomastikas kongress (Upsala, Zviedrija, 19.–24.08.2002.) Laimute Balode 900 SEK 55
36. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Starptautiskās mākslas pedagogu organizācijas 31. pasaules kongress un zinātniskā konference (Ņujorka, ASV, 21.–24.08.2002.). Ilze Vītola 440 USD 170
37. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 17.  Starptautiskā fizikas studentu konference (Budapešta, Ungārija, 22.–27.08.2002.). Ilze Neidere 120 EUR 70
38. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 17.  Starptautiskā fizikas studentu konference (Budapešta, Ungārija, 22.–27.08.2002.). Ilze Žagata 120 EUR 70
39. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 17.  Starptautiskā fizikas studentu konference (Budapešta, Ungārija, 22.–27.08.2002.). Linards Kalvāns 120 EUR 70
40. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskais forums – konference “Elektrokeramika VII – 2002” (Roma, Itālija, 25.–28.08.2002.). Kārlis Bormanis 420 EUR 240
41. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 15. Starptautiskais kongress par ķīmisko procesu inženierzinātnēm CHISA 2002 (Prāga, Čehijas Republika, 25.–29.08.2002.). Andrejs Bērziņš 300 EUR 150
42. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas 15. Starptautiskais kongress par ķīmisko procesu inženierzinātnēm CHISA 2002 fakultāte (Prāga, Čehijas Republika, 25.–29.08.2002.). Augusts Ruplis 480 EUR 150
43. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Starptautiskās darba grupas par bērēšanu gadskārtējā konference (Bergena, Norvēģija, 25.–30.08.2002.). Kristīne Maslovska 500 USD 270
44. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 13. Starptautiskais simpozijs “Organosilicon Chemistry” (Guanajuato, Meksika, 25.– 30.08.2002.). Ļuba Ignatoviča 315 USD 200
45. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskās optikas komisijas 19. kongress (Florence, Itālija, 25.–30.08.2002.). Māra Reinfelde 408 EUR 220
46. LLU Lauku inženieru fakultāte 2. Starptautiskā konference “2nd Biot Conference on Poromechanics” (Grenoble, Francija, 26.– 28.08.2002.). Jānis Brauns 550 EUR 270
47. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 7. Eiropas lignocelulozes un celulozes konference (Turku, Somija, 26.–29.08.2002.). Jeļena Čirkova 400 EUR 120
48. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 7. Eiropas lignocelulozes un celulozes konference (Turku, Somija, 26.–29.08.2002.). Tatjana Jeremejeva 400 EUR 120
49. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 7. Eiropas lignocelulozes un celulozes konference (Turku, Somija, 26.–29.08.2002.). Jānis Zandersons 400 EUR 120
50. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 7. Eiropas lignocelulozes un celulozes konference (Turku, Somija, 26.–29.08.2002.). G. Teliševa 400 EUR atteikt (dalība 2 konferencēs jau finansēta)
51. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 7. Eiropas lignocelulozes un celulozes konference (Turku, Somija, 26.–29.08.2002.). Marianna Laka 400 EUR 120
52. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference par lāzeru kristāliem ICPLC’2002 (Harkova, Ukraina, 26.08.– 2.09.2002.). Uldis Ulmanis 300 USD 185
53. LU Bioloģijas fakultāte 4. Starptautiskā konference par metodēm un tehniku uzvedības zinātnē (Amsterdama, Nīderlande, 27.–30.08.2002.). V. Veliks 150 EUR 85
54. LU Medicīnas fakultāte Eiropas Medicīnas izglītības asociācijas Lisabonas konference (Lisabona, Portugāle, 29.08.–1.09.2002.). Ingrīda Rumba 584 EUR 270
55. AML Farmācijas fakultāte 62. Starptautiskais farmācijas un farmaceitiskās zinātnes kongress (Nīca, Francija, 31.08.–5.09.2002.). Vita Ozoliņa 200 EUR 115
56. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 27.Eiropas Peptīdu simpozijs (Sorrento, Itālija, 31.08.–6.09.2002.). Inta Liepiņa 550 EUR 180
57. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 27.Eiropas Peptīdu simpozijs (Sorrento, Itālija, 31.08.–6.09.2002.). Ilze Vosekalna 550 EUR 180
58. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 27.Eiropas Peptīdu simpozijs (Sorrento, Itālija, 31.08.–6.09.2002.). Ludmila Poļevaja 550 EUR 180
59. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 4. Starptautiskais simpozijs “Meža struktūra un raksturīgās īpašības (Zvolena, Slovākija, 1.–3.09.2002.). Jānis Dolacis 240 USD 150
60. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 4. Starptautiskais simpozijs “Meža struktūra un raksturīgās īpašības (Zvolena, Slovākija, 1.–3.09.2002.). Jurijs Hrols 240 USD 150
61. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 17. Starptautiskais Medicīnas ķīmijas simpozijs (Barselona, Spānija, 1.–5.09.2002.). Gunārs Duburs 580 EUR 180
62. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 17. Starptautiskais Medicīnas ķīmijas simpozijs (Barselona, Spānija, 1.–5.09.2002.). L. Leite 580 EUR 180
63. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 17. Starptautiskais Medicīnas ķīmijas simpozijs (Barselona, Spānija, 1.–5.09.2002.). Māris Vēveris 580 EUR 180
64. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 17. Starptautiskais Medicīnas ķīmijas simpozijs (Barselona, Spānija, 1.–5.09.2002.). Ilmāra Vīna 580 EUR 180

4. Starptautiskā sadarbība

1. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas bilaterālā projekta (LVA2000/2003) ietvaros. Līga Bērziņa 70 70
2. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas bilaterālā projekta (LVA2000/2003) ietvaros. Rūdolfs Cimdiņš 375 375
3. Latvijas Universitāte Starptautiskā sadarbība ar Rabindra Bharati universitāti (Indija). Viktors Ivbulis 800 400

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs


In memoriam

ULDIS SŪNA

(1930.27.07.–2002.02.07)

2002. gada 2. jūlijā mūžībā aizgājis Latvijas Universitātes profesors Uldis Sūna, žurnāla “Baltic Revue” redkolēģijas loceklis. Latvijas Zinātnieku savienība ir viena no Viļņā iznākošā žurnāla dibinātājām, tādēļ LZS valde 25. aprīlī, uzklausījusi prof. U. Sūnu, pateicoties kuram žurnālā ir lasāmi mūsu zinātnieku raksti un tas atrodams Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā, apstiprināja U. sūnas pilnvaras pārstāvēt Latvijas Zinātnieku savienību žurnāla redkolēģijā arī turpmāk. Tas bija nupat…

LZS

Satura rādītājs


Konkurss

NACIONĀLAIS BOTĀNISKAIS DĀRZS

izsludina konkursu uz šādiem administratīvajiem un akadēmiskajiem amatiem:

1. Siltumnīcu puķu laboratorijas vadītājs

2. Augu audu kultūru laboratorijas vadītājs

3. Dendrofloras nodaļas asistents.

Dokumenti jāiesniedz Nacionālajā Botāniskajā dārzā, Salaspils-1, LV-2169, tālr. 7945460, viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas.

Iesniedzamie dokumenti:

1) iesniegums,
2) publikāciju saraksts,
3) Curriculum vitae

(NBD darbiniekiem – atskaite par darbu pēdējos 3–5 gados un turpmākā darba plāns).

Satura rādītājs


Īsumā

Satura rādītājs


Bruno Puriņam veltīta sanāksme Maskavā

Krievijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un materiālzinātņu nodaļa kopā ar Mendeļejeva v. n. Krievijas Ķīmijas tehnoloģijas universitāti (KĶTU) š. g. 11. jūnijā Maskavā organizēja sanāksmi, kura bija veltīta Latvijas un Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, profesora, habilitātā ķīmijas zinātņu doktora Bruno Puriņa nāves gadadienas atcerei. Ievērojamais fizikālās ķīmijas speciālists un zinātnes organizators B. Puriņš aizgāja no dzīves 72 gadu vecumā 2001. gada 21. maijā.

Sanāksme notika KĶTU Lielajā zālē un pulcēja daudzus Krievijas ZA locekļus un B. Puriņa darba kolēģus un draugus ne tikai no Maskavas. Latvijas ZA sanāksmē pārstāvēja akadēmiķis T. Millers. Sanāksmi ar īsu, iejūtīgu uzrunu atklāja un vadīja KĶTU rektors, akadēmiķis P. Sarkisovs. Ziņojums par B. Puriņa dzīves gājumu, viņa zinātnisko un zinātniski organizatorisko darbību un tās rezultātiem sniedza akadēmiķi T. Millers, J. Zolotovs, Krievijas ZA korespondētājloceklis A. Hoļkins un J. Jurtovs, profesore K. Tjutina, bet atmiņās par kopēju darbu un ikdienu dalījās akadēmiķi N. Akiševs, F. Rešetņikovs u. c. Visi runātāji augstu vērtēja B. Puriņa sasniegtos rezultātus, viņa lielo ieguldījumu zinātnisk ās darbības organizēšanā LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļā, kā arī Krievijas ZA Neorganisko materiālu nodaļā un vairāku zinātnisko žurnālu redkolēģijās. tāpat visi atcerējās un īpaši atzīmēja B. Puriņa izcilās cilvēciskās īpašības – mērķtiecību, godīgumu, labestību un prasīgumu. Sanāksme noritēja siltā un draudzīgā gaisotnē.

Pārrunas turpinājās šim pasākumam veltītajā KĶTU rektora P. Sarkisova pieņemšanā.

T. Millers

Satura rādītājs


Valoda, valodiņa

Kaķis  alkoholiķis

Lielbritānijas pilsētas Stikton – on – Tizas iedzīvotājai draud tiesas izskaidrošana, kuru apvaino vietējie iedzīvotāji par cietsirdīgu apiešanos ar dzīvniekiem. Kaimiņi dusmojas uz viņu par to, ka viņa ieslodzīja savu kaķi kambarī uz vairākām dienām, atverot durvis tumšajā telpā, tikai priekš tā lai iedotu ēdamo un pienu.

Tomēr Ketija Pertiffa apgalvo, ka bija spiesta to darīt, lai atmācītu kaķi no dzeršanas. Pēdējā laikā viņa ar nesapratni novēroja, ka Rižiks atrāpo mājās no vakara pastaigām pilnīgi uz ragiem un no viņa nes ar alkoholu. Saimniece izsekoja kaķi un noskaidroja, ka viņš piestaigā uz vietējo bāru un, pēc bārmeņa vārdiem, jau sen te ir ievērots, dzerot no neizdzertajām glāzēm. Veterinārs, pie kura viņa aizstiepa savu kaķi, atrada viņam aknu slimību un paziņoja, ja tas tūlīt neapsēdīsies uz piena diētu, tad nomirs no cirozes.

Avīze “Mistiskā pasaule,” nr. 8, 2002. g. jūnijā, izdod “Pasaules sensācija”, Jēkabpilī

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2002. gada 25. jūlijā plkst. 14.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks RTU–P14 promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženier zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

Elena KETNERE

par tēmu “Maiņstrāvas elektrisko mašīnu dinamisko režīmu izpēte un modelēšana”.

Recenzenti: prof., t. z. d. V. Boroņins (Krievijas Elektrotehnisko ZA akadēmiķis), Dr. habil. sc. ing. V. Pugačevs (Latvijas ZA FEI), Dr. sc. ing., asoc. prof. A. Gasparjans (Latvijas Jūras akadēmija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2002. gada 5. augustā notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.),kurā promocijas darbus pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

plkst. 10.00

DŽAMALS ABU-HUSSAINS

Temats: “Profesionālā socializācija pedagoģiskajās augstskolās arābu izglītības sistēmā Izraēlā”.

Recenzenti: R. Garleja, Dr. habil. paed., LU profesore; J. Stabiņš, Dr. paed., RPIVA asoc. prof.; A. Samuseviča, Dr. paed., LPA asoc. prof.;

plkst. 12.00

BATŠEVA BARUHA

Temats: “Fiziskā aktivitāte kā socializācijas nosacījums vecumdienās”.

Recenzenti: T. Koķe, Dr. habil. paed., LU profesore; A. Vorobjovs, Dr. habil. paed., Dr. habil. psych. DPU profesors; D. Grasmane, Dr. paed., LLU docente;

plkst. 14.00

OKSANA FIĻINA

Temats: “Skolēna kultūridentitātes attīstība daiļdarba apguves kultūrvēsturiskā kontekstā”.

Recenzenti: I. Maslo, Dr. habil. paed., LU profesore; Z. Anspoka, Dr. paed., RPIVA asoc. prof.; A. Trjapicina, ped. zin. dokt., Krievijas Valsts Hercena Pedagoģijas universitātes profesore (Sanktpēterburga).

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2002. gada 10. jūnijā, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta Aleksandra Boiko promocijas darba – disertācijas “Ar daudzkārtējas darbības plastiskajiem triecienu slāpētājiem aprīkota dzelzceļa ritošā sastāva dinamikas analīze un optimizācija” novērtējumiem un padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts piešķirt inženierzinātņu doktora grādu mehānikas un mašīnzinātnes nozarēs ALEKSANDRAM BOIKO.

No deviņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 9, pret – neviens.

* * *

RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2002. gada 10. jūnijā, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendentes Raisas Smirnovas promocijas darba – disertācijas “Regulāras un haotiskas piespiedu svārstības gaballineārās sistēmās ar nelineāru disipāciju” novērtējumiem un padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts piešķirt inženierzinātņu doktores grādu mehānikas un mašīnzinātnes nozarēs RAISAI SMIRNOVAI.

No deviņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 9, pret – neviens.

* * *

Latvijas Universitātes Bioloģijas zinātņu nozares 1. promocijas padome 2002. g. 12. jūnija sēdē piešķīra bioloģijas doktora (dr. biol.) zinātnisko grādu Latvijas kardioloģijas institūta pētniecei Dainai Voitai bioloģijas zinātnes nozares cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Karotīdu baroreceptoru refleksa bradikardiskā reakcija, tās modulējošie faktori”.

Balošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, atturas – nav.

Satura rādītājs


“Zinātnes Vēstneša”lasītāju ievērībai!

Nākamais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks š. g. 9. septembrī. Lūdzam materiālus publicēšanai iesniegt līdz š. g. 2. septembrim.

Satura rādītājs


Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 9. septembrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2001. gada 5. jūlijs