Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2003. gada  14. aprīlis: 7 (257)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce

Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce notika š. g. 10. aprīlī. Pēc LZA prezidenta Jāņa Stradiņa ievadvārdiem “Zinātnes vieta šodienas Latvijas kontekstā” tika pasniegtas LZA gada balvas. Pārskatu par LZA darbību 2002. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, bet par izglītību, zinātni, inovācijām, dažiem izaicinājumiem un risinājumiem savas domas izteica akadēmiķis Uldis Viesturs.

Par Pavasara pilnsapulces gaitu, kā arī par LZA 9. aprīlī notikušo tikšanos ar LR Ministru prezidentu Eināru Repši un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lasiet nākamajā “Zinātnes Vēstneša” numurā š.g. 28. aprīlī.

* * *

Š.g. 4. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas, Valsts Mākslas muzeja un P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kopsēde “Pēterburga un Latvija kultūrvēsturisku sakaru skatījumā”. Tā bija cikla “Par pētījumiem Letonikā” 27. sēde. Sēdi ar savu klātbūtni pagodināja Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Igors Studenņikovs. LZA pre zi dents akadēmiķis Jānis Stradiņš kopsēdi ievadīja ar ziņo jumu “Pēterburga Latvijas kultūras un politiskajā vēsturē” (ziņojumu publicējam). Vēstures doktors Raimo Pullats (Tallina) stāstīja par igauņiem un latviešiem Pēterburgā, Valsts Mākslas muzeja direktore Māra Lāce – par Pēterburgas Mākslas akadēmijas dāvinājumu Rīgas pilsētai, LZA goda doktors Kārlis Ēriks Arons iepazīstināja ar latviešu korporāciju sākumiem Pēterburgā, bet LZA īstenais loceklis Arnis Vīksna – ar Kara Medicīnas akadēmiju, kurā izglītojušies daudzi Latvijas ārsti.

Pēc kafijas pauzes sēde darbu turpināja ar mākslas zinātnieces Ināras Bužinskas (“Latvija un Pēterburga: ieskats 20. gs. kultūras sākumos”), inženierzinātņu doktoru Helmuta Guļevska un Ilgara Grosvalda (“Augstākā tehniskā izglītība Pēterburgā un Latvijā”), mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas (“Pēterburgas Mākslas akadēmijas nozīme latviešu nacionālās mākslas attīstībā”), folkloristes Māras Vīksnas (“Pēterburga un latviešu folklora”), laikraksta “Jūras Vēstis” redaktora Ginta Šīmaņa (“Krišjānis Valdemārs, Pēterburga un latviešu kuģniecības sākumi”), LZA īstenā locekļa Ēvalda Mugurēviča (“Pēterburga un Latvijas arheoloģija”) un vēsturnieka Alda Upmaļa (“Pēterburgas cenzora Mārtiņa Remiķa (1845–1921) piezīmes”) ziņojumiem, kurus būs iespējams izlasīt žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”.

Sēdes noslēgumā interesenti varēja iepazīties ar izstādi “Pēterburgai 300” Valsts Mākslas muzejā, kura atjaunotajā pirmā stāva zālē šobrīd ir aplūkojama aizsaulē aizgājušā LZA goda locekļa Borisa Bērziņa darbu izstāde.

Satura rādītājs


LZA pasniedz goda doktora diplomus un atklāj kluba “EMERITUS” telpu

8. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā goda doktora diplomus svinīgi pasniedza oftalmoloģei Gunai DAMBĪTEI, literatūrzinātniekam un kritiķim Ilgonim BĒRSONAM un selekcionāram Jānim RUKŠĀNAM. LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš sirsnīgos vārdos sveica LZA goda doktora saimes jauno papildinājumu, kas to ir noapaļojis līdz skaitlim 85. Par viena no Latvijas Brīvības cīņu izcīnītāja pulkveža, vēlāk ģenerāļa Dambīša meitu Gunu Dambīti viņš teica – viņa daudziem latviešiem ir atdevusi redzi – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ilgoņa Bērsona devums, sastādot daudzu literātu, arī savā laikā neērtu, darbu krājumus un kopotus rakstus, kas šodien turpinās ar A. Grīna, L. Breikša, K. Skalbes kopotajiem rakstiem un J. Jaunsudrabiņa Kopotu rakstu papildinājumu “Trimdas raksti”, vispār nav par augstu novērtējams. Savukārt Jānis Rukšāns, kuru “atbalstīt” un sveikt bija ieradušies ne mazāk pazīstami selekcionāri – akadēmiķis Rihards Kondratovičs un goda doktors Aldonis Vēriņš, kautrīgi atzinās, ka nule ASV 5 viņa jaunās sīpolpuķu šķirnes izpelnījušās visaugstāko novērtējumu. Viņa sīpolpuķu audzētava Rozulā, kā izrādījās, atrodas līdzās bijušajām Paula Valdena dzimtajām mājām Pīpeniem, tādēļ J. Rukšāns solīja darīt ko var, lai šo vietu iezīmētu. Tūdaļ arī tika sarunāta ekskursija uz Rozulu tulpju un narcišu ziedēšanas laikā.

Tajā pat 8. aprīlī priecīgs notikums bija valsts emeritēto zinātnieku kluba “EMERITUS” biedriem – ar Akadēmijas Lietu pārvaldes un sponsorfirmu atbalstu iekārtota skaista darba un sanāksmju telpa, kas aprīkota ar modernu tehniku. Veroties pa logu, LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš teica – šī, Akadēmijas māja, tēlaini izsakoties, ir jūsu darba vakardiena, tie sagruvušie jumti, kas redzami priekšplānā, ir šodiena, bet tas skaistais, plašais skats, kas paveras pāri Daugavai (starp citu – uz rietumiem. Red.) ir rītdiena. Atsaucoties prezidenta aicinājumam, “EMERITUS” vadītāja akadēmiķe Rita Kukaine solīja emeritēto zinātnieku čaklu darbu atmiņu apkopošanā par sava darba ražīgākajiem gadiem.

Z. K.

Satura rādītājs


Jānis Stradiņš

Pēterburga Latvijas kultūras
un politiskajā vēsturē.*

Šo Zinātņu akadēmijas pavasara sēdi varētu nodēvēt arī tā: “Atmiņas par veco Pēterburgu”. Hronoloģiski tā saistās ar Sanktpēterburgas dibināšanas 300 gadu atceri, bet Latvijas 18.–20. gs. kultūrvēstures kontekstā tēmas nozīme varētu būt pat plašāka. Iezīmējas vairākas problēmas: kā un kur sāka veidoties latviešu nacionālā inteliģence? Kā gājuši Latvijas (Vidzemes, Kurzemes) eiropeizācijas ceļi? Kāds īpatsvars Latvijas vēsturē ir bijis “intelektuālajai trimdai”, ārpus Latvijas teritorijas mītošajiem latviešu inteliģentiem? Vai tautiskā atmoda veidojās galvenokārt Latvijā pašā vai ārpus tās? Kā un kur veidojās Latvijas politiskās kultūras aizmetņi, Latvijas autonomijas, vēlāk – valstiskuma ideja? Un varbūt – šaurākā aspektā – kā un kur veidojās Latvijas zinātnes iedīgļi – Rīgā, Jelgavā, Tērbatā vai arī kur tālāk ārpus Latvijas? Šādus jautājumus uzdot varētu vēl vairākus citus, nedomāju, ka uz visiem tiem šodien radīsim atbildes. Taču uz ļoti daudziem jautājumiem lielākā vai mazākā mērā atbildes rodamas šīsdienas sēdes uzstādījumā “Pēterburga un Latvija kultūrvēsturisko sakaru skatījumā”. Domāju, ka līdz Latvijas valsts nodibināšanai nevienai pilsētai ārpus Latvijas teritorijas, atskaitot Tartu (Tērbatu), Latvijas kultūrvēsturē nav bijusi lemta tik nozīmīga loma kā Sanktpēterburgai, un tādēļ šo, Pēterburgas posmu, būtu jāatceras, jāizvērtē.

Atgādināšu, ka 1703. gada 1.(12.) maijā Pētera I vadītais karaspēks ieņēma zviedru cietoksni Nienšanci netālu no Ņevas grīvas un 16.(27.) maijā tur tika likti pamati Sanktpēterburgas (jeb Petropavlovskas) cietoksnim, ko nosauca Sv. Pētera vārdā. Ar šo datumu saista Pēterburgas dibināšanu, jo vēl tajā pašā gadā tur sāka celt arī ostu, biržu, tirdzniecības centru, cara rezidenci, gadu vēlāk – admiralitāti, bet 1712. g. Pēterburgu pasludināja par Krievijas galvaspilsētu. Visi šie akti šīsdienas latviešu inteliģentā var izaicināt pretrunīgas jūtas un asociācijas, jo laika ziņā tie sakrīt ar Pētera I un Šeremetjeva postošajiem iekarojumiem, ar Krievijas impērijas tapšanu un tās iziešanu uz Baltijas jūru, ar “loga ciršanu uz Eiropu”. Latvijas teritorija 18. gs. – trijos paņēmienos – tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, lielā mērā atrauta no Ziemeļvalstīm, savā ziņā arī vājinot tradicionālos sakarus ar Vāciju un Poliju–Lietuvu. Taču, no otras puses, ar šīm vēstures norisēm pati Krievijas impērija Pētera I un viņa pēcnācēju, īpaši Katrīnas I laikā, pamazām tika tuvināta Rietumeiropai, ierauta Eiropas norisēs, un šīs tuvināšanās, Krievijas vesternizācijas, centrs bija Pēterburga. Tā kļuva par caru rezidences vietu, par Krievijas tirdzniecības, kuģošanas, rūpnieciskās ražošanas, kultūras un zinātnes centru. 1725. g. te tika dibināta Pēterburgas Ķeizariskā Zinātņu akadēmija. Pēterburgai bija cieši sakari ar iekarotajām Baltijas guberņām, arī ar Rečas Pospolitas sastāvā ietilpstošo Kurzemes-Zemgales hercogisti, ar Baltijas vāciešiem, kuru loma Krievijas impērijā, īpaši 18. gs., bija ļoti liela. Atgādināšu, ka ukazu par Pētera iecerētās Pēterburgas Zinātņu akadēmijas darbības uzsākšanu 1725. g. novembrī parakstīja Katrīna I, bet Pēterburgu par Krievijas impērijas galvaspilsētu galīgi noteica cariene Anna Ivanovna 1732. gadā (Pēteris II 1728. g. bija licis pārcelt galvaspilsētu atpakaļ uz Maskavu), un abas šīs augstās dāmas nāca no Latvijas.

Neiztirzāšu jautājumu par Pēterburgas – galvaspilsētas, Baltijas guberņu un Kurzemes hercogistes “īpašajām attiecībām” 18. gs., jo tas vairāk skar Baltijas vācu elites funkcionēšanu impērijā. Atgādināšu vienīgi Ernsta Johana Bīrona fenomenu saistībā ar Rundāles un Jelgavas piļu celtniecību, arhitekta Rastrelli iesaistīšanu šajos darbos, un tāpat akcentēšu Pēterburgas Zinātņu akadēmijas ietekmi uz zinātņu attīstību Baltijā vispār. Baltija ir devusi neproporcionāli daudzus Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekļus, savukārt Zinātņu akadēmija daudz darījusi Baltijas izpētē (akadēmiķu I. Ļepjohina, V. Severgina, A. Šegrēna ekspedīcijas, V. Strūves – K. Tennera ģeogrāfiskā grāda mērījumi, detalizētu Vidzemes un Kurzemes ģeogrāfisko karšu sastādīšana, akadēmiķa Kristiāna Pandera devona nogulumu pētījumi un jo daudzi citi veikumi). Pirmais latviešu izcelsmes dabaszinātnieks – ārsts un farmaceits D. H. Grindelis arī bija Pēterburgas ZA korespondētājloceklis (1807), kurš augstāko izglītību (mācīta aptiekāra diplomu) formāli bija nedaudz agrāk guvis Pēterburgā, Medicīniski ķīmiskajā akadēmijā 1800. gadā.

Pirmās ziņas par Pēterburgu latviešu valodā un latviešiem rodamas Stendera “Augstas gudrības grāmatā”. Tās pirmajos izdevumos (1774; 16) Vecais Stenders Pēterburgu gan piemin tikai garāmejot, pāris teikumos (“Kas gan bija Krievu valsts priekš simt gadiem? Gan maz spēka un godības. Bet ej tagad uz Pēterburgu. Tavas acis taps apstulbumotas, visu jaukumu izskatīties”). Šo Pēterburgas fenomenu Stenders skaidroja ar kristīgās reliģijas un Eiropas ietekmi (“it kā jauns gars pār visām Europeru tautām nāce, tie devēs uz visas mācīšanās iekš skunstēm un augstām ziņām”), ko Krievijā pieņēmis Pēteris I (“viens ļoti prātīgs Ķeizars, tas lielais Pēters <…> visu savu zemi un ļaudis apgaismoja un viņus uz visām mācībām, skunstēm un dažāda amata darba, kuģbūvēšanas un visu to, caur ko citi Europieri cēlušies, skubināja – un ko viņš labi iesācis, skubināja viņa pēcnākušie valdnieki jo vairāk pašķirt…”). Savukārt Jaunā Stendera trešajā, pārstrādātajā “Augstas gudrības grāmatas” izdevumā (1796. g.), kas nāca klajā gadu pēc Kurzemes iekļaušanas Krievijas sastāvā, ir vesela jauna nodaļa (XI) “No Pēterburgas pilsāta”. Tās ir vesela slavas dziesma impērijas galvaspilsētai, priekš mācītāja negaidīti pacilāts laicīgo labumu cildinājums.

Taču būtiskāk Pēterburgas ietekme Latvijas kultūrā, latviešu inteliģences pirmo paaudžu tapšanā īsteni ir sākusi izpausties Aleksandra II reformu laikmetā, aptuveni kopš 1860. gada, kad Pēterburgā (daļēji arī Tartu–Tērbatas universitātē), ārpus Baltijas vācu elites tiešās ietekmes loka, sāka raisīties latviešu tautas atmoda. Pēterburgā tā varēja veidoties daudz brīvāk nekā Baltijas guberņās, kur vācbaltieši lika šķēršļus no dzimtbūšanas nesen atbrīvoto latviešu centieniem emancipēties, veidot savu patstāvīgu kultūru, izglītību un zinātni. Pēterburga šajā ziņā bija liberālāka, turklāt daudzi krievu kultūras darbinieki (toskait arī slavofili) latviešu atmodas darbiniekos saskatīja vismaz pagaidu sabiedrotos cīņā pret vācu pārmērīgo ietekmi Krievijas impērijas administrācijā un kultūrā.

Tieši tādēļ Pēterburgā varēja tik sekmīgi darboties Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns, tieši tādēļ te veidojās “Pēterburgas Avīzes” (1862.–1865. g.), pirmais relatīvi neatkarīgais, demokrātiskais, eiropeiski un latviski noskaņotais laikraksts (gan ar īsu mūžu). Mūsu tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju” 1873. gadā Pēterburgā sacerēja Smoļnija institūta pasniedzējs Baumaņu Kārlis. Mazliet vēlāk (galvenokārt pēc 1890. g.) Pēterburgā izauga profesionāli latviešu mākslinieki (K. Hūns, J. Feders, Ā. Ālksnis, A. Baumanis, J. Rozentāls, V. Purvītis, J. Valters, A. Romans, J. Tilbergs, V. Matvejs, K. Zāle, A. Annuss, E. Brastiņš, A. Cīrulis, B. Dzenis, J. Kuga, P. Kundziņš, J. Madernieks, E. Melderis, K. Miesnieks, R. Pērle, O. Skulme, G. Šķilters, T. Ūders, S. Vidbergs, T. Zaļkalns, R. Zariņš), profesionāli latviešu komponisti (Jurjānu Andrejs, J. Bētiņš, J. Vītols, P. Jozuus, A. Kalniņš, E. Melngailis, E. Dārziņš, J. Zālītis, T. Reiters, N. Vanadziņš), arhitekti (J. Baumanis, E. Štālbergs, S. Antonovs, J. Alksnis), daudzi dažādu nozaru speciālisti un zinātnieki. Kā redzam, no Pēterburgas Mākslas akadēmijas, Pēterburgas konservatorijas vai Štiglica Augstākās zīmēšanas skolas nākuši vai visi tālaika latviešu izcelsmes komponisti, gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, kas likuši pamatus latviešu mākslai un tiek atzīti par klasiķiem arī tagad. Ievērojama vieta šim posmam ierādīta arī trimdā izdotajā Jāņa Siliņa “Latvijas mākslā, 1800–1915” (Stokholma, 1980).

Ar Pēterburgu saistās latviešu kuģniecības sākumi, Krišjāņa Barona “Latvju Dainu” izdošana, ko pēc pazīstamā tirgotāja un Pēterburgas domes locekļa H. Visendorfa protekcijas īstenoja Pēterburgas Zinātņu akadēmija (1894–1915). Šis pats Visendorfs pēc Barona “Dainu” iznākšanas bija izlūdzies Zinātņu akadēmijas atbalstu arī Kārļa Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcas” izdošanai, līdzko darbs būšot nobeigts vairāk par pusi, diemžēl, šis projekts neīstenojās. Krievijas ģeogrāfijas biedrība daudz darīja Baltijas izpētē, ievadīja latviešu un krievu etnogrāfu un folkloristu sadarbību.

Ar Pēterburgas Zinātņu akadēmijas atbalstu izdots arī iepriekšējā laikmeta vācbaltiešu darbinieka Augusta Bīlenšteina izcilākais darbs “Par latviešu tautas robežām” (1892) un pats valodnieks un etnogrāfs ievēlēts par Pēterburgas ZA korespondētājlocekli (tāpat kā par tādu vēlāk tika ievēlēts arī Jānis Endzelīns).

Pēterburgā radās Latviešu studentu literārie vakari (kopš 1870. gada), vēlāk (1896) – studentu korporācija “Fraternitas Petropolitana” (tagad “Fraternitas Metropolitana”), pirmais latviešu mākslinieku pulciņš “Rūķis” (ap 1890), studentu biedrība “Ziemelis” (1908) u. c.

Salīdzinot Pēterburgu ar Maskavu, jāatzīst, ka aptuveni kopš 1870. gada spēcīga latviešu diaspora darbojās arī Maskavā, te ir strādājuši K. Valdemārs, K. Barons, F. Brīvzemnieks, izglītību guvis Jānis Čakste, radušās akadēmiskā vienība “Austrums” (1883) un studentu korporācija “Fraternitas Lettica” (“Fraternitas Moscoviensis”), strādājuši vairāki ievērojami latviešu zinātnieki (R. Krimbergs, V. Altbergs). Taču latviešu skaita ziņā un nozīmības ziņā līdz 1914. gadam Maskava tomēr ir atpalikusi (dažubrīd gan nedaudz) no Pēterburgas. Nevar tomēr noliegt, ka šajā laikmetā abās pilsētās risinājušies Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgi notikumi. Paradoksālā kārtā latviešu inteliģences eiropeizācija, tuvināšanās Rietumu mentalitātei savulaik vairāk gāja caur Pēterburgu (saprotams, citā aspektā to veicināja arī Baltijas vācbaltieši tepat Baltijā).

Aplūkotajām norisēm ir dziļa analoģija ar to darbu, ko veikusi latvju trimda pēc 2. pasaules kara, kad daudziem dzimtenē strādāt iespējams nebija. Tātad latviešiem jau kopš 19. gs. vidus iedibinājās trimdas kultūras tradīcijas, turklāt šī kultūra bija cieši saistīta ar Latviju, izrietēja no tās vajadzībām un atbalsojās Latvijā. Saprotams, nebūtu jāpārspīlē – kopš 1868.gada sāka darboties Rīgas Latviešu biedrība, gadu vēlāk – tās Zinību komisija, kultūras un daļēji arī humanitāro zinātņu darbā Latvijā pamazām iesaistījās arvien vairāk tautskolotāju u.tml. Tērbatas universitāte un Rīgas Politehniskais institūts līdz pat 1918. g. palika svarīgākie latviešu akadēmiskās izglītības centri. Un tomēr – profesionāli nodarboties ar zinātni, avansēties akadēmiskajā dzīvē Rīgā un Tērbatā līdz pat Latvijas neatkarības laikam latviešiem praktiski nebija iespējams.

Tādēļ jauno latviešu censoņu skats vērsās ārpus Latvijas – gan uz augstskolām Krievijā, bet stipri mazākā mērā – Vācijā, Šveicē, Francijā. Izcilu, ja ne pašu izcilāko vietu zinātnes centru vidū ieņēma Pēterburga.

Kādēļ Sanktpēterburga, un kādēļ 90. gadi? Pēterburga bija Krievijas impērijas galvaspilsēta, viseiropeiskākā no tās pilsētām. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijā 1861. g. un Aleksandra II reformām augšupeju te pieredzēja izglītība un zinātne, esošās augstskolas eiropeizējās, tika dibinātas jaunas. Pēterburgā izveidojās prāva latviešu kolonija, 20. gs. sākumā Pēterburgā un tās apkaimē mita apm. 15 000 latviešu, kas cerēja avansēties. Lielākoties tie gan piederēja mazāk izglītotiem slāņiem – tirgotāji, sīki ierēdņi, dārzkopji, mežkopji, mūziķi, ļoti lielā skaitā – sulaiņi, kalpotāji, taču daudz bija arī skolotāju, inženieru, ārstu. Ja līdz 19. gs. 80. gadiem latvieši, arī jaunlatvieši. orientējās galvenokārt uz vācu kultūru un latviešu skolās mācīja vācu valodu, tad pēc Manaseina revīzijas un spaidu rusifikācijas Baltijas guberņās sāka mācīt krievu valodu un varmācīgi pārkrievot augstskolas. 1893. g. Tērbatas universitāte kļuva par Jurjevas universitāti ar krievu mācību valodu. 1896. g. krievu valodu ieveda arī Rīgas Politehnikumā, pārveidojot to par Rīgas Politehnisko institūtu. Ļoti daudzi Tērbatas un arī Rīgas mācībspēki atstāja savas vietas, daļēji kritās šo augstskolu līmenis. Spaidu rusifikācija Baltijas guberņās pamazām pārviļināja latviešu studentus uz Pēterburgas augstskolām, kur gars bija liberālāks un kuru zinātniskais līmenis šajā laikā arvien auga.

Apspriežot problēmu “Kur latviešu jaunekļiem der studēt?”, “Dienas Lapa” 1887.  gadā sniedz kategorisku atbildi: “Latviešiem ieteicamas krievu universitātes.” Pēc “Dienas Lapas” datiem 1819.–1894. g. Pēterburgas universitātē studējuši 90 latvieši, arī Jānis Pliekšāns-Rainis, kurš beidza juridisko fakultāti 1884. g. Zīmīgi, ka šie izglītošanās centieni deva vielu Plūdoņa poēmai “Atraitnes dēls” (sacerēta 1899. g., publicēta “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1900. g.) – poēmas tapšanas iegansts bijusi kāda “Dienas Lapas” ziņa par latviešu studenta – censoņa pāragro nāvi Pēterburgā, kurš turp braucis studēt par skolotāju.

Līdz 1890. g. tieši latviešu zinātnieku vai zinātniski orientētu studentu Pēterburgā nav, taču 80. gados līdz ar rusifikācijas vilni sākas zinātnei disponēto latviešu migrācija no Tērbatas uz Pēterburgu (līdzīgi tam, kā iepriekšējos gadu desmitos no Tērbatas uz impērijas galvaspilsētu bija aizplūduši daudzi vācbaltieši, kas tur avansējās zinātnē). Tā Pēterburgā nonāk jaunais astronoms F. Blumbahs, veterinārārsti K. Helmanis un E. Zemmers, farmaceits K. Krēsliņš un vēl citi, starp citu, visi Lettonias filistri. Tieši šim apstāklim ir izšķirīga loma gan latviešu akadēmiskās dzīves veidošanā Pēterburgā, gan Fraternitas Petropolitana tapšanā.

Man nav iespējams šodien sniegt tās latviešu zinātnieku kopas raksturojumu, kas izauga Pēterburgā 19.–20. gs. mijā (1890–1920) un vēlāk turpināja savu darbību Latvijā, kad tā ieguva neatkarību. To bija daudz, un te rodam Latvijas akadēmiskajā dzīvē visai nozīmīgus uzvārdus. Pēterburgas 20 augstskolās šajos gados izglītību guva 12–15% visas latviešu akadēmiskās jaunatnes (pēc F. Mīlenbaha uzziņu grāmatas datiem). Daudzi no tiem kvalitātes ziņā pārsniedza citās pilsētās studējošos. Pēterburga deva daudz izcilu mācībspēku jaundibinātajai Latvijas Universitātei – pirmajos desmit pastāvēšanas gados vismaz 57 docētājus. To skaitā minami: arhitektūras fakultātē V. Purvītis, E. Štālbergs un S. Antonovs; ķīmijas fakultātē – J. Auškāps, A. Janeks, A. Liepiņš, M. Gūtmanis, B. Popovs, arī farmaceiti E. Svirlovskis un E. Zariņš, kas ilgus gadus bija darbojušies Pēterburgā; filozofijas un vēstures fakultātē – E. Blese, A. Tentelis, E. Dīls, J. Jirgens, A. Ābele; inženierzinātnēs – E. Laimiņš, J. Leimanis; lauksaimniecības fakultātē – P. Starcs, A. Teikmanis, K. Kiršteins; matemātikas un dabzinātņu fakultātē – R. Putniņš, F. Gulbis, E. Gēliņš, A. Zāmelis; mehānikas fakultātē – N. Rozenauers, A. Vītols; medicīnas fakultātē – E. Fērmanis, E. Gartjē, V. Kļimenko, P. Mucenieks, J. Prīmanis, K. Rudzītis, P. Sniķeris, P. Stradiņš, M. Veidemanis, N. Vētra, arī pirmā sieviete – zinātņu doktore Rīgā A. Bormane; tiesību fakultātē – L. Ausējs, V. Bukovskis, A. Būmanis, K. Dišlers, V. Gribovskis, P. Mincs; teoloģijas fakultātē – Jāzeps Vītols (komponists). No šī nepilnīgā saraksta vien redzams, ka daudzi no LU celmlaužiem, apm. 15% docētāju nākuši no Pēterburgas. No Pēterburgas nāca Mākslas akadēmijas un Konservatorijas pirmie rektori V. Purvītis un J. Vītols.

Abi pirmie Rokfellera fonda stipendiāti, kurus konkursa kārtā ASV pārstāvji 1924. g. atzina par piemērotiem tālākām studijām ASV, bija mediķi – Kara Medicīnas akadēmiju beigušie petropolitāņi Jēkabs Prīmanis un Pauls Stradiņš. Jēkabs Prīmanis uzskatāms par latviešu medicīniskās antropoloģijas pamatlicēju, Tautas dzīvā spēka institūta izveidotāju, Pauls Stradiņš – par daudzu ķirurģijas nozaru un medicīnas institūciju, arī organizētās pretvēža cīņas pamatlicēju Latvijā, Kristaps Rudzītis – par terapeitu skolas izveidotāju un plašas terminoloģijas vārdnīcas sastādītāju. Ievērojamākais un cienījamākais inženierzinātnieku saimē bija profesors Alfrēds Vītols, hidrauliķis ar pasaules vārdu, LU zinātnes prorektors, Tautu savienības eksperts Polijas un Dancigas brīvpilsētas robežstrīda izšķiršanai, eksperts Ķeguma spēkstacijas būvē, Lubānas nosusināšanas projekta realizēšanā un Liepājas – Glūdas dzelzceļa līnijas celtniecībā. Vītols ir pētījis hidroelektrisko staciju dambju hidraulisko profīlu, upju gultnes nevienmērīgumu un morfoloģiju, hidrauliskās berzes koeficientus. Mūža beigās Vītols centās izveidot vispārinātu hidrauliku – psammohidrauliku vai psaltikohidrauliku, ģeneralizējot Bernulli formulu.

Var pieminēt, ka vairākām vārdbalvām, kuras tagad piešķir LZA, doti kādreiz Pēterburgā studējušo latviešu uzvārdi (Raiņa balva, Alfrēda Vītola, Paula Stradiņa balvas), savukārt Rīgas Stradiņa universitāte piešķir Kristapa Rudzīša un Jēkaba Prīmaņa balvas).

No citu jomu latvie?u darbiniekiem būtu pieminami “Latvijas radio tēvs” Jānis Linters, pedagogs Longins Ausējs, teologs Jānis Sanders un Krievijas luterāņu bīskaps Jānis Grīnbergs, cenzors Mārtiņš Remiķis, izveicīgais žurnālists Oskars Rāviņš (kura izveidotajās “Jaunās Pēterburgas Avīzēs” līdzdarbojušies V. Olavs, K. Ducmanis, A. Niedra, R. Blaumanis, E. Treimanis-Zvārgulis). Atzīmēsim, ka tieši Pēterburgā izdoti gan Augusta Deglava “Latyšskij sbornik sovremennoi literatury”, gan īpaši V. Brjusova un M. Gorkija redakcijā veidotā latviešu literatūras antoloģija (1916. g.), pirmā latviešu literatūras reprezentācija cittautu auditorijā, kur kvalitatīvus tulkojumus veikuši citu starpā A. Bloks, V. Brjusovs u. c. krievu literāti.

Politiķi – Latvijas valsts dibinātāji (K. Ulmanis, J. Čakste, Z. Meierovics u. c.) – kā personības un sabiedriski darbinieki lielākoties gan nav veidojušies Pēterburgā, taču pirmie latviešu parlamentārieši, ja tā drīkst apzīmēt Krievijas Valsts domes deputātus (pēc 1905. g. revolūcijas, 1906.–1917. g.) ilgāku vai īsāku laiku ir darbojušies Pēterburgā. Pirmās Valsts domes (1906) deputāti citu starpā bijuši Jānis Čakste un Frīdrihs Grosvalds, 2. Valsts domē (1907) ievēlēti Eduards Treimanis-Zvārgulis, Jānis Ozols, Pēteris Juraševskis, 3. Valsts domē – Andrejs Priedkalns un zemnieks Ernests Karlsbergs, 4. Valsts domē – Jānis Zālītis (vēlākais LR aizsardzības ministrs) un Jānis Goldmanis. No 1915. g. augusta līdz 1918. g. janvārim Pēterburgā darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, kas bija pirmā nopietnā skola latviešu inteliģencei un nākamajiem brīvvalsts politiķiem plašākam valstiskam darbam. Liktenīgajā, visgrūtākajā vēstures momentā tā organizēja izkaisītos tautas spēkus pašpalīdzībā un pašdarbībā. Līdz ar šīs organizācijas nodibināšanos Valsts domes deputāti J. Zālītis un J. Goldmanis strādāja ciešā kontaktā ar to, katra abu uzstāšanās Valsts domē, katrs likumprojekts un ierosinājums iepriekš tika apspriests ar bēgļu delegātiem, te izkristalizējās ideja par latviešu Baltijas guberņu – Vidzemes un Kurzemes apvienošanu. Šajā nozīmē Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju var pamatot saukt par pirmo latviešu parlamentu, varbūt latviešu priekšparlamentu. Komitejas vadītāji bija Vilis Olavs, vēlāk Jānis Čakste, priekšsēdētāja vietnieks – Arveds Bergs, aktīvo locekļu vidū minami arī J. Zālītis, J. Goldmanis, V. Skubiņš, prof. V. Maldonis, prof. J. Rancāns, F. Kemps, K. Bahmanis, K. Zariņš, F. Grosvalds.

No šīs institūcijas izauga Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Tautas padomes priekštece, kuru 1918. g. 11. novembrī Lielbritānija atzina par Latvijas Pagaidu valdību. Priekšdarbi LPNP izveidošanai tika veikti Petrogradā 1917. gada oktobrī, tur darbojās arī tās organizācijas komiteja, un tikai Oktobra revolūcijas izraisīšanās dēļ pati dibināšana notika Valgā, 1917. g. 17.–19. novembrī (pēc vecā stila). LPNP vadošie darbinieki bija J. Goldmanis, K. Pauļuks, Z. Meierovics, V. Zāmuels, J. Čakste, Ā. Klīve, K. Bahmanis, J. Rubulis, K. Skalbe, J. Akuraters, A. Kroders, A. Bergs u. c. Atzīmējams, ka LPNP otrajā sesijā jau boļševizētajā Petrogradā, pagrīdes apstākļos 1918. g. 17. janvārī pieņēma rezolūciju, ka “Latvijai jābūt patstāvīgai demokrātiskai republikai, kas apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali”. Daži memuāristi un vēsturnieki to pat pielīdzina Latvijas valsts pirmajai proklamēšanai, kas tātad būtu notikusi Petrogradā tūdaļ pēc Krievijas Satversmes sapulces padzīšanas. Arī turpmāk LPNP darbība līdz par 1918. gada vidum risinājās Pēterburgā pagrīdes apstākļos, un tikai pēc tam vēsturisko stafeti Rīgā pārņēma Kārlis Ulmanis ar saviem domu biedriem, kuru vidū bija arī LPNP pārstāvji. Tātad var teikt, ka arī latviešu tautas otra, politiskā atmoda lielā mērā saistās ar Pēterburgu.

Pēc tam, kad tika proklamēta Latvijas valsts, turpmākajos vēstures posmos ne latviešu politiskajā, ne sabiedriskajā, ne kultūras dzīvē Petrogradas loma Latvijā vairs nav bijusi ne tuvu tik nozīmīga. Tiesa, arī Ļeņingradā strādāja atsevišķi latviešu cilmes zinātnieki (piem., A. Dzens-Ļitovskis, V. Melnalksnis, P. Saldaus, A. Šmits, J. Lūsis u. c.), darbojās latviešu kultūras organizācijas lielinieciskā garā, taču tā jau ir cita, īpaši aplūkojama problēma, margināla Latvijas kultūrvēsturei.

Bet šodien aplūkojamā problēma ir visai būtiska, par to liecina kultūrvēsturnieku interese, lielais pieteikto referātu skaits. Mēs atceramies seno, vēsturisko Pēterburgu kā vienu no latviešu kultūras un valstiskuma šūpuļiem.

Prātā nāk mākslinieka Aleksandra Benuā vārdi, kas sacīti pirms 100 gadiem, kad šī pilsēta svinēja savu 200-gadi: “Pēterburga ir augusi un attīstījusies savdabīgi, ar apbrīnojamu spēku. Tā taču ir nevis vidusmēra eiropeiska pilsēta un pat, no otras puses, ne krieviska, bet tāda pilnīgi savdabīga, nenoliedzami skaista un grandioza [pilsēta].” Ar šiem vārdiem lai sveicinām Sanktpēterburgu tās trīssimtgadu jubilejā.

* Ievadreferāts Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē “Pēterburga un Latvija kultūrvēsturisko sakaru skatījumā” 2003. gada 4. aprīlī.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

Gatavojoties LZS kongresam, aicinām uz diskusiju par nākotnes studiju līdzšinējo stāvokli, uzdevumiem, pētījumu perspektīvām

Epistemoloģija un cilvēks

Zinātne un zināšanas ir Kristus cilvēku sirdīs liktās brīvības vēsts asimilēšana.

No Pāvesta Jāņa Pāvila II vēstījuma. Skat. Science and the Future of Mankind: Science for Man and Man for Science. – The pro ceed ings of the Preparatory Session 12-14 November 1999 and the Jubilee Plenary Session 10-13 November 2000, Pontificia Academia Scientiarym. p.14

Skaidri saprotot, ka dzīvojam ļoti sarežģītā un savstarpēji atkarīgā globālā sistēmā, ir tāpat jāsaprot, ka nacionālās sociālo zināšanu infrastruktūras ir jāveido starptautisku infrastruktūru ietvaros; lokālās situācijas un attīstību var izprast, vienīgi ņemot vērā un interpretējot globālos procesus un zināšanas.

Pierādot sociālo zinātņu publisko leģitimitāti, ar jaunām metodēm ir jāapliecina, ka tās var sniegt katram un visiem kopumā jaunas vitāli svarīgas zināšanas un īsteno svarīgu ieguldījumu sabiedrības problēmu risināšanā un politikas veidošanā.

Jāpārskata sabiedrības pētīšana ‘pa daļām’, kas notika, sekojot dabas zinātņu modelim. Nepieciešamība izzināt sociālo realitāti kopumā, iespējams, sastāda mums vislielāko izaicinājumu.

Disciplīnu struktūras ir jāpārveido starpdisciplinārajās. Sociālās problēmas ir ļoti daudzpusīgas un to konkrēta izpēte un risināšana pieprasa dažādu nozaru speciālistu vienlaicīgu, integrētu darbu.

Skat.: Dr. Luk Van Lagenhove (United Nations University, Bruges). Re-thinking the social sciencies: initiatives from multinational organi sations. – Unity and diversity: the contribution of the social sciences and the humanities to the European Research Area. Proceedings of the Belgian EU Presidency research conference, 29-30 October, 2001, Bruges. p. 22 - 27

Sociālās struktūras var sastingt modernizācijas agrīnajā stadijā.

Talcott Parsons, System of modern societies.

Ieskats nākotnē [foresight] ir domāšana, apsprie šana un nākotnes veidošana. Tas ietver, pirmkārt, redzējumu konstruēšanu un apmaiņu, kas, var teikt, sastāda nākotnes scenāriju izstrādi, uz kuru bāzes mēs varam veidot politiskus lēmumus, kas mums tagad jāpieņem.

Philippe Busquin, European Com mis sion er for Research. The foresight dimension of the European Research Area. – The role of foresight in the selection of research policy priorities. The EU Spanish Presidency research conference. 13-14 May 2002, Seville. p. 19

Izaicinājumu, ar ko saduramies,

un  tāpat izaicinājumu mūsu mērķtiecīgas darbības nozīmē sastāda   

IESKATA NĀKOTNĒ

( angļu val.  Foresight / Future Studies / Forward Stud ies)

ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

(zinātnieki u.c. speciālisti, lietotāji dažādās sfērās un līmeņos, politikas plānotāji, lēmumu pieņēmēji)

LZS Nākotnes studiju Darba grupas izpētes priekšmetu un uzdevumu orientācija

– Nākotnes Latvija nākotnes Eiropā

– Eiropas attīstības scenāriji

– Latvija moderno sabiedrību sistēmā. Sistēmu teorijas pielietošana Latvijas sociālo struktūru izpētē un izmaiņu procesu prognozēšanā, salīdzinošo Centrālās/Austrumu Eiropas un ES valstu sabiedrību pētījumu izmantošana.

– Latvija Eiropas Savienības (the European Research Area) sociālo pētījumu kopībā.

– The European Research Area : transnational foresight collaboration (regional, national & European levels)

– Socioloģijas un u.c. sociālo zinātņu instrumentu pielietošana starpdisciplinā rajos nākotnes problēmu pētījumos (a futurist’s toolbox)

– Datu bāzes izveide ( teorija, metodes, kvantitatīvie rādītāji, pētījumi, konferences, dokumenti utt.)

– Sadarbība ar zinātniskajām, sabied riskajām / NVO, politiskajām, valsts pār valdes, uzņēmēju  u.c. ieinteresētajām struk tūrām un indivīdiem

Dr. hab. Jānis Štrauhmanis, LZS Valdes priekšsēdētājs,

Dr. Arturs Puga, Nākotnes studijas DG vadītājs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2003. gada 21. marta lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2003. gadā (4. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls
pieprasītais  /  piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. LZA LZA biedra maksa Starptautiskajā zinātnes vēstures un filozofijas savienībā par 2002.– 2003. gadu. Jānis Stradiņš 400 USD 235
2. RTU Arhitektūras fakultāte RTU AF biedra maksa Eiropas Plānošanas skolu asociācijā (AESOP) par 2003. gadu. Jānis Briņķis 90 EUR 55
3. Latvijas Fizikas biedrība LFB biedra maksa Eiropas Fizikas biedrībā par 2003. gadu. Imants Bērsons 590 EUR atlikt
4. LU Medicīnas fakultāte LU MF biedra maksa Amerikas Mikrobiologu Asociācijā par 2003. gadu. Sandra Edīte Bērziņa 59 USD 35
5. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs LU BPSC biedra maksa Eiropas analītisko šūnu patoloģiju asociācijā par 2003. gadu. Jekaterina Ērenpreisa 100 EUR 65
6. LU Valodu centrs LU VC biedra maksa Eiropas augstskolu valodu centru savienībā par 2002.–2003. gadu. Helēna Šulca 90 EUR 60
7. Latvijas Profesionālo psihologu asociācija LPPA biedra maksa Eiropas profesionālo psihologu asociāciju federācijā par 2002. gadu. E. Mūze 94 EUR atteikt
8. LU Fizikas un matemātikas fakultāte LU FMF biedra maksa Eiropas Optometrijas un redzes zinātnes apvienībā ECOVIS par 2003. gadu. Anda Balgalve 280 USD 165
9. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija Dobeles DSIS biedra maksa Starptautiskajā dārzkopības zinātnes apvienībā par 2003. gadu. Edīte Kaufmane 148 EUR 95
10. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija Dobeles DSIS biedra maksa Eiropas selekcijas pētniecības asociācijā par 2002. gadu. Edīte Kaufmane 45 EUR 30

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. LLU Tehniskā fakultāte Starptautiska zinātniska konference “Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas” (Jelgava, Latvija, 24.–25.04.2003.). Dainis Berjoza 400 400
2. Liepājas Pedagoģijas akadēmija 2. starptautiskā konference “Pedagoģija: teorija un prakse” (Liepāja, Latvija, 25.04.2003.). A. Samuseviča 500 400

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Starptautiska konference “Scanning Probe Micriscopy 2003” (Ņižņijnovgoroda, Krievija, 2.–5.03.2003.). Boriss Poļakovs 100 USD 60
2. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautiska konference “ArtTex’2003” (Lodza, Polija, 19.–20.03.2003.). Silvija Kukle 170 EUR 105
3. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautiska konference “ArtTex’2003” (Lodza, Polija, 19.–20.03.2003). Ausma Viļumsone 170 EUR 105
4. LZA un LU Matemātikas institūts Vācijas lietišķās matemātikas un mehānikas biedrības konference “GAMM 2003” (Paduja, Itālija, 24.–28.03.2003.). Margarita Buiķe 210 EUR 130
5. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte 2. Starptautiskā konference “Impact, bioavailability and assessment of pollutants in sediments and dredged materials under extreme hydrological conditions” (Berlīne, Vācija, 3.–5.04.2003.). Magnuss Vircavs 250 EUR 155
6. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Eiropas Ģeofizikas biedrības asambleja (Nica, Francija, 6.–11.04.2003.). Tomass Saks 160 EUR 100
7. LU Medicīnas fakultāte 13. Eiropas kongress Klīniskajā mikrobioloģijā un infekciju slimībās (Glāzgova, Lielbritānija, 10.–13.05.2003.). Sandra Edīte Bērziņa 380 EUR 165 (atļauts izmantot arī 25.10.2002. piešķirtos un neizmantotos Ls 75)
8. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts Starptautiska konference “Engineering Ceramics 2003” (Smolenice, Slovākija, 11.–15.05.2003.). Ilmārs Zālīte 450 USD 265
9. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 23. Starptautiskais seminārs par varbūtisko modeļu stabilitātes problēmām (Pamplona, Spānija, 12.–17.05.2003.). Aleksandrs Andronovs 225 EUR 140
10. RSU Bioķīmijas laboratorija 3. Starptautiskais simpozijs “Dresden Chemiluminescence Days” (Drēzdene, Vācija, 14.–17.05.2003.). Andrejs Šķesters 380 EUR 190
11. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte 9. Ziemeļvalstu humusvielu pētnieku savienības konference (Sandsvolla, Zviedrija, 19.–21.05.2003.). Māris Kļaviņš 2100 SEK 145
12. RTU Būvniecības fakultāte 5. Pasaules kongress par strukturālo un multidisciplināro optimizāciju (Lido, Itālija, 19.–23.05.2003.). Rolands Rikards 300 EUR 170
13. LU Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts Starptautiska zinātniski-praktiska konference “Veselība un izglītība” (Antālija, Turcija, 19.–25.05.2003.). Immanuels Taivāns 320 USD 185
14. LU Medicīnas fakultāte Starptautiska zinātniski-praktiska konference “Veselība un izglītība” (Antālija, Turcija, 19.–25.05.2003.). Uldis Kopeika 320 USD 185
15. LU Hidroekoloģijas institūts 3. Starptautiskais zooplanktona produktivitātes simpozijs (Gijona, Spānija, 20.–23.05.2003.). Gunta Aišpure 400 EUR 250
16. LU Hidroekoloģijas institūts 3. Starptautiskais zooplanktona produktivitātes simpozijs (Gijona, Spānija, 20.–23.05.2003.). Solvita Strāķe 400 EUR 135 (atļauts izmantot arī 19.06.2002. piešķirtos un neizmantotos Ls 115)
17. Latvijas Kardioloģijas institūts Eiropas autonomās nervu sistēmas federācijas 5. konference (Tulūza, Francija, 22.–24.05.2003.). Daina Voita 210 EUR 130
18. LLU Mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce” Eiropas zālāju federācijas konference “Optimālas lopbarības sistēmas dzīvnieku produkcijas ražošanai un dabas vides saglabāšanai” (Pļevna, Bulgārija, 26.–28.05.2003.). Zinta Gaile 200 EUR 125
19. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 4. Starptautiskā konference par materiālu sintēzes un procesu modelēšanas jautājumiem (Šanhaja, Ķīna, 26.–29.05. 2003.). Janīna Sētiņa 550 USD 270
20. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 9. Starptautiskā konference “Public and Private Sector Part ner ships: Sustainable Success” (Katovice, Polija, 28.– 31.05.2003.). Uldis Viesturs 298 GBP 270
21. LU Sociālo zinātņu fakultāte 9. Starptautiskā konference “Public and Private Sector Part ner ships: Sustainable Success” (Katovice, Polija, 28.–31.05.2003.). Klāvs Sedlenieks 298 GBP 270
22. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte AED (“Ad vanced Engineering Design”) konference (Prāga, Čehija, 1.–4.06.2003.). Aigars Riekstiņš 190 EUR 120
23. Rīgas Stradiņa universitāte Klīniskās ķīmijas un laboratoriju medicīnas 22. kongress “EUROMEDLAB 2003” (Barselona, Spānija, 1.–5.06.2003.). Astrīda Krūmiņa 420 EUR 265
24. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 1. Starptautiskā konference “Turfgrass Management and Science for Sport Fields” (Atēnas, Grieķija, 2.–7.06.2003.). Kārlis Buivids 320 EUR 200
25. RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts 41. Ziemeļu plaušu kongress (Reikjavika, Islande, 4.–7.06.2003.). Māra Pilmane 440 USD 255
26. RTU Tehniskās fizikas institūts Eiropas Materiālu pētniecības biedrības Pavasara konference (Strasbūra, Francija, 10.–13.06.2003.). Māris Knite 495 EUR 270
27. LZA Fizikālās enerģētikas institūts Pasaules kongress par atjaunojamo energoresursu efektivitātes izmantošanu (ISES Solar World Congress) (Geteborga, Zviedrija, 14.–19.06.2003.). Pēteris Šipkovs 5600 SEK 270
28. LZA Fizikālās enerģētikas institūts Pasaules kongress par atjaunojamo energoresursu efektivitātes izmantošanu (ISES Solar World Congress) (Geteborga, Zviedrija, 14.–19.06.2003.). Gaļina Kaškarova 5600 SEK 270
29. RTU Būvniecības fakultāte 2. MIT starptautiskā konference par datormodelēšanu mehānikā (Massačūseta, ASV, 17.–20.06.2003.). Rolands Rikards 340 USD 200
30. LLU Lauksaimniecības fakultāte 14. Starptautiskais mēslošanas līdzekļu zinātniskā centra simpozijs (Debrecena, Ungārija, 22.–25.06.2003.). Aldis Kārkliņš 250 USD 145
31. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Eiropas Biomedicīniskās optikas konference (Minhene, Vācija, 22.–25.06.2003.). Jānis Spīgulis 400 EUR 250
32. RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Starptautiskā Boloņas konference “IEEE Power Tech 2003” (Boloņa, Itālija, 23.–26.06.2003.). Antans Sauhats 530 EUR 270
33. RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Starptautiskā Boloņas konference “IEEE Power Tech 2003” (Boloņa, Itālija, 23.–26.06.2003.). Vladimirs Čuvičins 530 EUR 270
34. RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Starptautiskā Boloņas konference “IEEE Power Tech 2003” (Boloņa, Itālija, 23.–26.06.2003.). Marija Daņilova 240 EUR 150
35. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts Eiropas keramikas biedrības konference “EcerS 2003” (Stambula, Turcija, 29.06.–3.07.2003.). 20.09.2002. Ilmārs Zālīte 675 USD (atļauts izmantot piešķirtos un neizmantotos Ls 270)
36. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 1. FEMS Eiropas Mikrobioloģijas kongress (Ļubļana, Slovēnija, 29.06.–3.07.2003.). A. Rapoports 300 EUR 190
37. Liepājas Pedagoģijas akadēmija 10. Starptautiskais MAPRJLa kongress (Sanktpēterburga, Krievija, 30.06.– 5.07.2003.) Larisa Pavlovska 50 USD 30
38. LLU Lauksaimniecības fakultāte Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 22. kongress (Turku, Somija, 1.–4.07.2003.). Ināra Līpenīte 440 EUR 135
39. LLU Lauksaimniecības fakultāte Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 22. kongress (Turku, Somija, 1.–4.07.2003.). A. Kārkliņš 400 EUR 135
40. LLU Lauksaimniecības fakultāte Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 22. kongress (Turku, Somija, 1.–4.07.2003.). Ina Belicka 400 EUR 135
41. LLU Lauksaimniecības fakultāte Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 22. kongress (Turku, Somija, 1.–4.07.2003.). Roberts Vucāns 400 EUR 135
42. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Fiziskās audzināšanas un sporta vēstures starptautiskās biedrības 8. kongress (Urbino, Itālija, 9.–13.07.2003.). Dz. Grundmane 250 EUR 155
43. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Eiropas atomspektroskopijas 35. konference (Brisele, Beļģija, 15.–18.07.2003.). Olga Docenko 160 EUR 100
44. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 18. Amerikas Peptīdu simpozijs (Bostona, ASV, 19.–23.07.2003.). Inta Liepiņa 575 USD 270
45. EDI 7. Pasaules multikonference par sistēmiku, kibernētiku un informātiku (SCI 2003.). (ASV, 27.–30.07.2003.). Valērijs Zagurskis 370 USD 215
46. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska magnētisma konference “ICM 2003” (Roma, Itālija, 27.07.–1.08.2003.). Aleksandrs Petrovs 480 EUR 270
47. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Gordona zinātnes konference “Quantrum Control of Light and Matter” (ASV, 3.–8.08.2003.). Mārcis Auziņš 625 USD 270
48. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 32. Starptautiskā datorikas un industriālās inženierijas konference – ICC&IE (Limerika, Īrija, 11.–13.08.2003.). Jānis Osis 450 EUR 270
49. LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte Starptautiskā statistikas institūta 54. konference (Berlīne, Vācija, 13.–20.08.2003.). Irina Arhipova 350 EUR 220
50. RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte 17. Starptautiskā konference “Trokšņi un fluktuācijas fizikālās sistēmās – ICNF” (Prāga, Čehijas Republika, 18.–22.08.2003.). Ilmārs Slaidiņš 390 EUR 245
51. Ventspils Augstskola 14. Eiropas simpozijs par valodu speciāliem nolūkiem (Gildforda, Lielbritānija, 18.–22.08.2003.). Juris Baldunčiks 151 GBP 140
52. RTU Būvniecības fakultāte 2. Starptautiskā konference “Engineering Rheology – ICER 2003” (Zeļona Gura, Polija, 24.–27.08.2003.). Sandris Ručevskis 300 USD 175
53. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 18. Starptautiskā konference par statistisko modelēšanu (Luvena, Beļģija, 07.–11.07. 2003.). Viktorija Carkova 250 EUR 155
54. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 18. Starptautiskā konference par statistisko modelēšanu (Luvena, Beļģija, 07.–11.07. 2003.). Jevgeņijs Carkovs 250 EUR 155

4. Starptautiskā sadarbība

1. Latvijas Zinātnes padome Izdevumi, kas saistīti ar Latvijas un Francijas sadarbības programmas “Osmoze” realizēšanu. Juris Ekmanis 402,79 405

Akad. I. Knēts, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

* * *

Latvijas Zinātnes padomes valdes atgādinājums

Latvijas Zinātnes padomes valde atgādina, ka atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta No teikumu Nr. 342 (26.09.2000. g.) 4. punktam zinātnisko projektu finansējuma pieprasījumi (1. pielikums) 2004. gadam iesniedzami Latvijas Zinātnes padomes sekretariātā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 334. ist., kontaktpersonas Dr. I. Solomenikova, M. Putniņa, tel./fakss: 7223211, E-pasts: putnina@lza.lv) līdz š. g. 2. jūnijam plkst. 16.00. Pieteikumi iesniedzami divos eksemplāros, kā arī elektroniskā veidā – MS Word formātā. Projekta turpinājuma pieteikuma faila nosaukumā jābūt projekta numuram (piem., projekta nr. 01.0456 failam tiek piešķirts nosaukums 0456.doc). Jauno projektu pieteikumu failu nosaukumos jāuzrāda projekta vadītāja uzvārds (piem., J. Bērziņa projekta failam tiek piešķirts nosaukums jberzins.doc). Jauno projektu pieteikumiem jāpievieno īsa projekta anotācija angļu valodā (ne vairāk kā 1 lpp.). Anotācijas elektroniskai versijai jābūt atsevišķā failā, kura nosaukumam jāpievieno burti an, piem. jberzinsan.doc.

* * *

Latvijas Zinātnes padomes centralizētais finansējums 2003. gadā

Sk. LZP mājaslapā

Satura rādītājs


Jauna grāmata

Indriķis Šterns,

LATVIJAS VĒSTURE  1180–1290

Krustakari

Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga 2002

Šķiet, tā bija kreisi noskaņotā rakstniece Elza Triolē, kura kādā savā romānā vēsturi nosauca par prostitūtu, kuru katrs cenšas ievilkt savā gultā. Tik tiešām – fizikas likumi ir neatkarīgi no valdošās iekārtas, ķīmijas formulas nevar mainīt ar dekrētu vai monarha pavēli, bet vēsture kā neviena cita zinātne ir pakļauta interpretācijai. Vācu krustneši ar uguni un zobenu atnesuši 700 gadu verdzību. Tie paši, padarīdami nabaga pagāniņus par kristīgiem cilvēkiem, ieveduši viņus Eiropā. Viss atkarīgs, kas un no kuras puses skatās.

Indriķa Šterna* “Latvijas vēsture. 1180–1290. Krustakari”, ko izdevis Latvijas vēstures institūta apgāds, “..aptver mūsu vēstures 13. gadsimtu, par kuru ir saglabājušās agrākās rakstītās liecības, sākot ar “Indriķa hroniku””. 1997. gadā apgāds “Daugava” jau ir izlaidis šīs grāmatas autora hronoloģiski nākamo “Latvijas vēstures” sējumu, kas aptver 1290.–1500. gadu.

Grāmatas priekšvārdā lasām: “Tāpat kā iepriekšējais sējums, arī šis ir rakstīts tikai pēc pirmavotiem, tos interpretējot no latviešu tautas vēstures viedokļa, nevis kā vācu kolonijas vēsturi. Tāpēc arī daudzi vēstures fakti, notikumi un personas ir pārvērtētas un dotas citādākā skatījumā nekā agrāk rakstītos vācu vēsturnieku pētījumos.” Tas būtu par interpretāciju. Iesildīšanās nolūkā iepazīstinājis lasītāju ar krustakaru ideoloģiju, autors viņu paņem aiz rokas un ved līdzi kareivīgajiem vikingiem un vācu tirgotājiem uz Baltijas jūras austrumkrastu. “Kādu tad vāci atrada Senlatviju savas ekspansijas sākumā 12. un 13. gs. mijā? Kā Senlatvijas iezemieši sagaidīja vācu tirgotājus, katoļu misionārus un Vakareiropas krustkarotājus?” vaicā autors un savā gandrīz 700 lappušu biezajā grāmatā, ar daudziem zīmējumiem, kartēm, iezemiešu un svešzemju valdnieku tabulām ilustrētajā, atbilstošās literatūras norādēm bagātinātajā, atbild uz šo un uz daudziem citiem jautājumiem gan par kristīšanu, gan par dzīvi Rīgā un provincē. Nopietna vēsturnieka pamatīgi argumentētu grāmatu var lasīt kā detektīvromānu, un tas ir viena vienīga iemesla pēc – neviens romānu rakstnieks nevar izdomāt neko tādu, kas dzīvē jau nebūtu bijis.

Šīs mazās anotācijas noslēgumā kāds Indriķa Šterna secinājums: “..šīsdienas vēsturnieks var droši teikt, ka peļņas kāre no tirdzniecības ar Krievzemi vedināja vācus dibināt savu ostas pilsētu pie Daugavas, ka tirgotāju interešu aizvējā Latvija tika pievērsta katoļticībai un kristīšanas aizsegā Senlatvija tapa par vācu koloniju. Tāpēc arī taisnība būs vecai parunai, ka svešas zemes vispirms atklāj tirgotāji ar savu olekti, tiem seko misionāri ar krustu un kolonizēšanas darbu nobeidz krustakarotāji ar uguni un zobenu (igne et gladio, XII, 6); tā tas bija krustakaru laikā Svētajā jeb Dēla Zemē, tā tas notiks arī Dievmātes jeb Marijas Zemē Livonijā.”

Z.K.

* Indriķis Šterns (ASV), LZA ārzemju loceklis (1998), 2002. g. saņēmis LZA Arnolda Švābes balvu.

Satura rādītājs


Konkursi

Latvijas Universitātes BIOLOĢIJAS INSTITŪTS izsludina konkursu
uz direktora amatu.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Salaspilī, Miera ielā 3, 202. istabā, tālrunis – 7945414.

Pieteikumam pievienot:

1. zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
2. CV;
3. publicēto darbu sarakstu;
4. citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

* * *

Latvijas Universitātes
Latvijas vēstures institūts

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:

etnogrāfijā – pētnieks – 2 vietas;
vadošais pētnieks – 1 vieta.
antropoloģijā – pētnieks – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201. istabā, tālrunis 7225948.

Pieteikumam pievienot:

1) Curriculum vitae;
2) zinātnisko publikāciju sarakstu;
3) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

Š.g. 9. maijā plkst. 10.00 LLU Ekonomikas nozares agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 307. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

VALDA BRATKA

par tēmu “Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes attīstība”.

Recenzenti: Dr.habil.oec., profesors Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis; Dr.oec. Irina Pilvere, ZM Lauku atbalsta dienesta vadītāja; Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka, LLU EF profesore, Grāmatvedības un finansu katedras vadītāja.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

2003. gada 13. maijā plkst. 16.00 LU Astronomijas un fizikas zinātņu nozaru promocijas padomes atklātā sēdē (Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā)

VILNIS FRIŠFELDS

aizstāvēs promocijas darbu “Variāciju metode plazmas fāzu diagrammu aprēķinam trajektoriju integrāļu reprezentācijā” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.phys. J. Tambergs (LU CFI), Dr.habil.phys. I. Bērsons (LU ASI), Dr.phys. O. Dumbrājs (Somijas Zinātņu Akadēmija).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

Š.g. 14. maijā plkst. 14.15 LU Bioloģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. auditorijā

MĀRIS ZUNDE

aizstāvēs promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai par tēmu “Kultūrvēsturisko un dabas objektu dendrohronoliģiskā datēšana un tās perspektīvas Latvijā”.

Recenzenti: Dr.habil.biol., prof. V. Balodis, Dr.habil.hist., prof. A. Caune un Dr.biol., asoc. prof. U. Kondratovičs.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

2003. gada 15. maijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģijas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

EDMUNDS AUSTRUMS

aizstāvēs promocijas darbu “Pēcoperācijas mazu tilpumu enterālās barošanas nozīme smaga akūta pankreatīta ārstēšanā” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors Andrejs Skaģers (Latvija), profesors Andrejs Pavārs (Latvija), profesors Anders Borgstrēms (Zviedrija).

Ar darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.

* * *

2003. gada 21. maijā plkst. 15.00 RTU Mašīnzinātņu nozares promocijas padomes P-16 atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 405. auditorijā

IGORS KLEMENOKS

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Aukstās bīdlodēšanas proce sa izstrāde un pētīšana virsmu metālisko pārklājumu gadījumā” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.sc.ing. J. Andersons (Latvijas Metināšanas speciālistu asociācija), Dr.sc.ing. O. Petersons (Latvijas Instruments), Dr,habil.sc.ing., profesors V. Ataušs (Rīgas Tehniskā universitāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5.

* * *

Elektrotehnikas nozares promocijas padome “RTU–P14” 2003. gada 27. februāra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē Nataļjai ROLDUGINAI par promocijas darbu “Sinhrono dzinēju speciālo režīmu regulēšanas likumu optimizācija”.

Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, atturas – nav.

* * *

200 3. gada 10. martā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai nozarē ekonomika, apakšnozarē – grāmatvedības un uzskaites teorija, aizstāvēja Inga Būmane par tematu: “Nemateriālo aktīvu grāmatvedības metodoloģiskās problēmas Latvijas Republikā”.

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 15, nepiešķirt – nav, nederīgi biļeteni – nav.

Satura rādītājs


Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 28. aprīlī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2003. gada 11. aprīlis