Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2004. gada  12. janvāris: 1 (272)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Nozīmīgākie notikumi
Latvijas zinātnē 2003. gadā

Izanalizējot Latvijas zinātnisko centru sniegtās ziņas, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi nozīmīgākos notikumus Latvijas zinātnē 2003. gadā.

* Izveidota Latvijas vaskulāro augu datu bāze, uz kuras pamata sastādīta un izdota "Latvijas Sarkanā grāmata", 3. sējums (Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts).

* P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā veikta 1000. nieres transplantācijas operācija.

* Sākts īstenot vairākus starptautiskus projektus, lai pielietotu jaunus oglekļplastu un pjezokeramiskos kompozītmateriālus aviācijas tehnikā un kuģubūvē (Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts).

* Publicēts akadēmiskais izdevums "20. gadsimta Latvijas vēsture. Neatkarīgā Latvijas valsts 1918–1940" (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts).

* LZA ierosinātā Kārļa Mīlenbaha gada ietvaros īstenots pasākumu komplekss latviešu valodas pētīšanai, izkopšanai un attīstībai.

* Atklāta jauna parādība – "negatīvas" viskozitātes efekts vāji vadošu dielektrisku daļiņu suspensijās (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte).

* Latvijā pirmā solārā projekta ietvaros Aizkraukles pilsētā apgūta saules enerģijas izmantošanas iespēja siltuma enerģijas ražošanai (LZA Fizikālās enerģētikas institūts).

* Sākta nacionālās programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana 2003.–2010. g." īstenošana.

* Ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta līdzdalību izstrādātais preparāts vecuma prāta mazspējas (arī Alcheimera slimības) ārstēšanai – memantīns – reģistrēts lietošanai ASV un Eiropas medicīnas praksē.

* Izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa nanomateriālus (LU Cietvielu fizikas institūts).

* RTU Neorganiskās ķīmijas institūtā sintezēti cietie elektrolīti gāzu sensoriem un baterijām.

Satura rādītājs


"Latvijas Gāze" godina zinātniekus

zv272-1.jpg (42343 bytes)
Pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s "Latvijas Gāze" un LIF mērķprogrammas
"Izglītībai, zinātnei un kultūrai" balvas. No kreisās: balvu laureāti Tālis Juhna un Egīls Dzelzītis,
mērķprogrammas padomes priekšsēdētājs Gunārs Meierovics, LZA prezidents Jānis Stradiņš,
a/s "Latvijas Gāze" valdes loceklis Uldis Auniņš, balvu laureāti Jūlijs Anšelevičs un Guntis Latkovskis.

2003. gada 16. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegtas a/s "Latvijas Gāze", Latvijas Zinātņu akadēmijas un Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" gada balvas. Šī ir otrā reize (pirmās balvas tika pasniegtas 2002. gada 28. jūnijā), kad ar liela Latvijas uzņēmuma finansiālu atbalstu tiek novērtēti zinātnieku sasniegumi divās svarīgās nozarēs – gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē un, kas pelna visaugstāko cildinājumu, – sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātniskajā pētniecībā, jo no sirds un asinsvadu saslimšanām cieš tik daudzi mūsu sabiedrības locekļi. Ka šīs nozares nebūt nav tik tālu viena no otras, atzīmēja Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Vētra, jo vārds artērija nozīmē ētera vads, tātad mūsu izpratnē, gāzes vads, pa kuru plūst dzīvībai nepieciešamais skābeklis jeb, kā pirms apmēram 300 gadiem uzskatīja, – ēteris.

Pirmie apbalvotie bija P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, pirmais kardioķirurgs, kurš Latvijā veica sekmīgu sirds pārstādīšanas operāciju, Dr.habil.med. Romāns Lācis un RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktors profesors Dr.habil. sc.ing. Andris Krēsliņš, viņiem šoreiz pasniedza mākslinieka izveidotas krūšu nozīmītes, kuras vēl nebija iepriekšējā reizē, taču, protams, lielākie suminājumi un atzinība tika izteikta šī gada laureātiem – JŪLIJAM ANŠELEVIČAM un EGĪLAM DZELZĪTIM, kā arī diviem jauniem zinātniekiem GUSTAVAM LATKOVSKIM un TĀLIM JUHNAM, kuri saņēma diplomus un stipendiju.

Profesors Jūlijs Anšelevičs laureāta diplomu un stipendiju saņēma par mūža veikumu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesors ir ievērojams ārsts, zinātnieks un pedagogs – vairāk nekā 40 gadu laikā ir izaugušas ārstu paaudzes, kuras viņu uzskata par savu skolotāju gan medicīnas praksē, gan zinātnē.

Kā teikts Latvijas Kardioloģijas institūta zinātniskās padomes rekomendācijā, profesora zinātnisko interešu lokā vienmēr bijušas idejas par labākas diagnostisko iespēju pilnveidošanu bāzes radīšanu kardioloģijā. Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas institūtu tapusi radiokinematogrāfijas metode sirds un lielo asinsvadu sieniņu kustību analīzei. Šo metodi intensīvi lieto praksē Latvijas Kardioloģijas institūtā. Ikdienas medicīnas praksē pēc prof. J. Anšeleviča iniciatīvas ieviesta miokarda infarkta trombolītiskā terapija pirmshospitālajā periodā, miokarda infarkta enzīmdiagnostika, stenokardijas sāpju kupēšanas iespēju paplašināšana un virkne citu manipulāciju sirds mazspējas un hipertensijas ārstēšanā.

Profesors Anšelevičs ir ne tikai iecienīts lektors studentu un ārstu auditorijās. 28 gadus viņš vadījis Latvijas Kardiologu biedrību un tagad ir tās Goda prezidents.

Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis gada balvu saņēma par darbu kopumu "Siltuma un gāzes inženiersistēmu automatizācijas zinātniski pētījumi", tātad – par mūsdienīgu automātiskās vadības iespēju lietošanu siltuma un gāzes inženiersistēmās. Vairākus desmitus gadu strādājot RTU, profesors E. Dzelzītis atradis atbildes uz jautājumiem, kas radušies modernu tehnoloģiju automatizācijas gaitā. Citiem vārdiem – izstrādātas tādas vadības metodes, kuras varētu saprast automātiskās sistēmas. Kā, iepazīstinot klātesošos ar balvas laureātu, teica akadēmiķis Juris Ekmanis, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas vadītājs, "visi inženieri ir gājuši caur profesora Dzelzīša rokām", tā pasvītrojot to, ka prof. E. Dzelzītis ir ne tikai augstas raudzes zinātnieks, bet, kas Latvijas tautsaimniecībai ir vēl svarīgāk, – zinošu, moderni izglītotu speciālistu audzinātājs.

Kā to paredz 2002. gada 7. maijā noslēgtā vienošanās starp a/s "Latvijas Gāze", Latvijas Zinātņu akadēmiju un Izglītības fonda mērķprogrammu "Izglītībai, zinātnei un kultūrai", katru gadu tiek apbalvoti arī divi jaunie zinātnieki. Ārstu Gustavu Latkovski, sertificētu internistu un kardiologu, apbalvošanai ar stipendiju izvirzījusi Latvijas Kardioloģijas institūta zinātniskā padome, jo viņš veiksmīgi savieno praktisko ārsta darbību ar zinātnisko pētniecību, darbojas Latvijas un citu Eiropas valstu kopīgos sirds un asinsvadu slimību profilakses projektos. Viņa medicīnas doktora studiju tēma ir veltīta kardioloģijas nozarei ļoti būtiskam jautājumam – interleikīnu gēnu polimorfisma nozīmei koronārās sirds slimības attīstībā. Atsevišķu darba etapu rezultāti jau publicēti zinātniskajā presē.

RTU Būvniecības fakultātes docents Dr.sc.ing. Tālis Juhna stipendiju saņēma par it kā būvniecībai attālu jautājumu – humusvielu ietekmes uz dzeramā ūdens kvalitāti pētījumiem. Šķiet, ka šāda tēma vairāk piestāvētu biologam. Taču šo pētījumu mērķis ir uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti mūsu ūdensvados. Dzeramā ūdens attīrīšana no kancerogēniem blakusproduktiem, kas veidojušies no dabiskas izcelsmes piesārņojumiem – humusvielām, ir aktuāla, jo dabiskie ūdeņi Latvijā satur paaugstinātu humusvielu koncentrāciju. Studējot Zviedrijā, T. Juhna iepazinās ar Rietumu jaunākajām atziņām, kuras sekmīgi attīstījis, atbilstoši Latvijas apstākļiem. Ir izstrādātas praktiskas rekomendācijas, kā pilnveidot dzeramā ūdens sagatavošanas procesu, un, kā teica pats T. Juhna, kavēt cauruļvadu aizaugšanu.

Piešķirtā stipendija ļaus jaunajam zinātniekam turpināt sabiedrībai tik svarīgos pētījumus.

A/s "Latvijas Gāze" un LIF mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" stipendijas pasniedza virknei augstskolu bakalauru, maģistrantūras un doktorantūras studentu.

Satura rādītājs


2003. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas un VAS LATVENERGO balvas

zv272-2.jpg (41236 bytes)
Latvijas Zinātņu akadēmijas un valsts a/s LATVENERGO valvas saņem
(pirmajā rindā no kreisās): Inga Zicmane, Namejs Zeltiņš, Marija Daņilova (Bočkarjova),
Evija Zēberga, Pēteris Šipkovs. Otrajā rindā otrais no kreisās - balvas laureāts
Antans Sauļus Sauhats.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un valsts akciju sabiedrības LATVENERGO 2003. gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un praktiķiem tika pasniegtas pagājušā gada 16. decembrī.

Alfrēda Vītola vārdbalvu par izcilu veikumu enerģētikā pasniedza LZA Fizikālās enerģijas institūta Energoefektivitātes centra vadītājam Dr.habil.sc.ing. profesoram Namejam ZELTIŅAM par darbu kopu "Enerģijas tirgus un Baltijas valstis: attīstības analīze. Enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas pasākumi publiskām un dzīvojamām ēkām".

Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā piešķirtas RTU Enerģētikas institūta direktoram Dr.habil.sc.ing. profesoram Antanam Sauļum SAUHATAM par darbu kopu "Energosistēmu relejaizsardzību un automātikas tīkla elementu izstrāde un ieviešana ekspluatācijā" un LZA Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītājam, LZA korespondētājloceklim Dr.habil.sc.ing. Pēterim ŠIPKOVAM par darbu kopu "Racionāla un efektīva tradicionālo un atjaunojamo energoresursu izmantošana".

Balva par lietišķo pētījumu piešķirta VAS LATVENERGO Elektrisko tīklu departamenta daļas vadītājam maģistram Ivaram APS±TIM par darbu "Kabeļu metāla apvalku termiskās izturības pārbaude pret izslēguma un zemes slēguma strāvām Latvenergo 10 kV tīklos" (vadītājs asoc. prof. J. Rozenkrons).

Gada balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem piešķirtas LZA Fizikālās enerģijas institūta līdzstrādniecei maģistrei Evijai ZĒBERGAI par darbu "Siltumenerģijas efektivitātes paaugstināšanas procesu vadība Latvijā", RTU doktorantei VAS LATVENERGO Attīstības stratēģijas departamenta plānošanas inženierei Marijai DAŅILOVAI (BOČKARJOVAI) par darbu "Statistiskā pieeja bojājumu vietu noteikšanai elektropārvades līnijās" (vadītājs RTU prof. A. Sauhats) un RTU doktorantei, RTU Enerģētikas institūta Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu profesoru grupas lektorei Ingai ZICMANEI par darbu "Daugavas caurplūdes prognozēšanas metodika" (vadītājs prof. J. Barkāns).

Satura rādītājs


Apsveikumi LZA prezidentam Jānim Stradiņam 70. jubilejā

Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga

Sirsnīgi sveicu Jūs 70. dzimšanas dienā!

Jūsu vārds ir nesaraujami saistīts ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Tautas cieņa un atzinība, ko esat iemantojis ar savu neatlaidīgo darbu, atjautīgo un trāpīgo valodu, kādā arvien izsakāt savas domas un pārliecību, ir veltīta Jums gan kā personībai, gan kā Zinātņu akadēmijas prezidentam un nenogurstoši arvien klātesošam sabiedriskā darba darītājam.

Zinātnieka skaidrais skats uz lietām, loģiskais domu gājiens un sīkstā stāja padara Jūs par vienu no tiem ievērojamiem cilvēkiem Latvijā, kuros ieklausās, kuru vārdiem uzticas. Plašās zināšanas un apbrīnojamās darba spējas padarījušas Jūs par autoritāti Latvijas un pasaules zinātnē. Es patiesi apbrīnoju Jūsu enciklopēdiskās zināšanas.

Lai Jums laba veselība un gandarījums par paveikto! Daudz laimes!

*  *  *

Saksijas ZA apsveikums

Leipciga, 10. decembris 2003

Augsti godātais Stradiņa kungs!

Kā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, tāpat neskaitāmu zinātnisko biedrību biedrs, Jūs atzīmējat savu 70. dzimšanas dienu ar ārkārtēju aktivitāti abos savas darbības pamatvirzienos.

Jums turklāt ir izdevies auglīgi savienot dabaszinātnes – smaguma punkts elektroķīmija – ar to vēsturi, īpaši Baltijā un Krievijā. Priekšnoteikums tam bija Jūsu studijas Rīgā un Maskavā ar promocijām ķīmijā un vēsturē un Jūsu padziļinātās studijas Varšavas un Prāgas institūtos pēc doktora grāda iegūšanas. Jūsu daudzie referāti, lekcijas, priekšlasījumi, publikācijas un plaši izvērstā izdevējdarbība, tai skaitā vairāk kā 20 grāmatas, līdztekus trim goda doktora grādiem ir nesušas Jums visai augsta līmeņa atzīšanu visā pasaulē, un ne jau kā pēdējā te būtu jāmin ievēlēšana [Vācu Dabaspētnieku akadēmijā] Leopoldina, Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijā, Vilhelma Ostvalda biedrībā utt. Jūsu pētījumi par P. Valdenu, T. Grothusu, D. Grindeli, S. Hilleru un vispirms jau par Jūsu tēvu P. Stradiņu, pirmā medicīnas vēstures muzeja dibinātāju Rīgā, ir atzīmēti ar medaļām.

Jūs nodarbojaties arī ar Vilhelma Ostvalda "Dzīves līnijām" [Lebenslinien] no Rīgas uz Leipcigu, bet, plašāk ņemot ar garīgajām saitēm starp Latviju un Vāciju kopš 19. gs. Jūsu interesi saistījis arī Johans Vilhelms Riters, kurš Jenā (1796–1804) lika pamatus elektroķīmijai.

Mūsu akadēmijas ārzemju locekļu vidū īpaši izceļas Jūsu mūža darba bagātība. Veicot visus šos uzdevumus, Jūs rodat atslodzi un atbalstu ģimenē.

Mēs novēlam Jums arī turpmāk veselību Jūsu kā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta uzdevumiem paplašinātās Eiropas Savienības ietvaros.

Jūsu
Gothards Lerhners
[Saksijas Zinātņu Akadēmijas (Leipcigā) prezidents]

Satura rādītājs


Tālim Milleram jubileja

Janvāra sākumā 75 gadu jubileju atzīmē Tālis Millers – pazīstams zinātnieks, inženieris ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes goda doktors, profesors.

T. Millers dzimis 1929. gada 4. janvārī Jēkabpils rajonā zemnieku ģimenē, beidzis Jēkabpils vidusskolu (1947), bet 1952. gadā – Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Viņa izaugsme no zinātniskā līdzstrādnieka līdz institūta vadītājam noritējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā (1954–1994). Kopš 1992. gada zinātnieka darbība saistīta ar Latvijas Zinātņu akadēmiju – viceprezidenta, prezidenta, vēlāk prezidenta padomnieka un LZA Fonda priekšsēdētāja pienākumus pildot.

Tāļa Millera vārdu Latvijas un daudzu ārvalstu zinātnieki vairāk nekā trīsdesmit gadu saista ar viņa iedibināto, attīstīto un vadīto pētījumu virzienu – neorganisko savienojumu plazmas ķīmiju un tehnoloģiju, ar jauniem keramiskajiem un metālkeramiskajiem materiāliem un pārklājumiem, fosfora–slāpekļa neorganiskajiem savienojumiem. 1965. gadā T. Millera iedegtā plazmas liesma, intensīvi uzsāktie un mērķtiecīgi virzītie notiekošo procesu pētījumi, Rīgas Tehniskajā universitātē sagatavotie un zinātnē iesaistītie jaunie speciālisti jau septiņdesmito gadu sākumā izvirzīja institūtu par vadošo organizāciju Padomju savienībā, kas koordinēja pētījumus grūti kūstošo savienojumu sintēzē plazmā. Izveidojās sekmīga radošā sadarbība ar zinātniskajiem centriem Kosmosa pētīšanas un apgūšanas jomā. Piešķirtais finansējums nodrošināja atbilstošu tehnisko bāzi. Sākumā bija uzdevums – izstrādāt sastāvus un tehnoloģiju termoregulējošu pārklājumu iegūšanai ekstremālos apstākļos. Šo pētījumu rezultāti 1975. gadā tika atzīmēti ar PSRS Ministru Padomes Pirmās pakāpes prēmiju.

Atšķirīgs uzdevums bija izstrādāt un ieviest ražošanā jaunus tehnoloģiskus paņēmienus dažādu grūti kūstošu savienojumu (nitrīdu, karbīdu, borīdu oksīdu, karbonitrīdu un to kompozīciju) iegūšanai pulveru veidā, kuru daļiņas būtu t. s. nanodaļiņas – ar ļoti nelieliem izmēriem un ļoti specifiskām īpašībām. Tā veidojās jauni, unikāli materiāli ar paaugstinātām ekspluatācijas īpašībām. Izstrādātas un ieviestas ražošanā ap divdesmit jaunas tehnoloģijas. Izmantojot tās, pulverus ražoja 1976. gadā nodibinātais neorganisko materiālu speciālais konstruktoru–tehnologu birojs, tagadējā a/s "Neomat". Pulveri tiek izmantoti jaunu, īpašu materiālu izstrādei, piemēram, metālgriežamo instrumentu ražošanai, mehāniski, ķīmiski un nodilumizturīgu keramisko detaļu izgatavošanai gāzturbīnām, lidmašīnām, raķetēm, metālu un polimēru struktūras un īpašību uzlabošanai.

90. gados, zinātnes finansējumam un darbinieku skaitam strauji samazinoties, pētījumi nanopulveru plazmas tehnoloģijā neapsīka. Tie turpina attīstīties T. Millera skolnieka akadēmiķa Jāņa Grabja vadībā sadarbībā ar ārvalstu zinātniskajiem centriem Vācijā, Austrijā, Ukrainā, Krievijā. Izstrādātās tehnoloģijas ievieš ražošanā SIA "Plazma. Keramika. Tehnoloģija". Nanotehnoloģiju attīstību un partneru sadarbību veicina kopēja Eiropas kopienas projekta "Transnanopowder" izpilde.

Jāatzīmē Tāļa Millera zinātniskais devums – 300 publicēti darbi, 84 autorapliecības, patenti Vācijā, Francijā, Ungārijā. Viņa vadībā aizstāvētas 15 disertācijas. Saņemti daudzi apbalvojumi zinātnē, Triju Zvaigžņu ordenis un LZA Lielā medaļa. Institūta darba augstajā vērtējumā jāuzsver T. Millera izcilā darba mīlestība, organizatora talants un entuziasms, ar kādu viņš īsteno katru ieceri. Viņa optimisms un pārliecība par zinātnes neiznīkšanu, mudinājumi meklēt finansiālos atbalstus devuši radošu ierosmi RTU Neorganiskās ķīmijas institūta zinātniekiem. Savulaik LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, vērtējot T. Millera darbību akadēmijā, ir teicis: "Jūs esat pielicis savu roku, plecu un galvu pie visiem pasākumiem, kas ļāvuši Zinātņu akadēmijai attīstīties, iekarot vietu Latvijā un pasaulē un neļaut tai nogrimt ikdienā".

Uzlūkojot Tāli Milleru, ir prieks par viņa erudīciju, dzīvesprieku, enerģiju, staltumu un sportisko rūdījumu. Lai tas viss saglabājas, tāpat kā neizsīkstošais ceļotprieks. Lai veselība, laime un atbalsts ģimenē.

Dr.chem. Jausma Cīrule

Satura rādītājs


Netraucē, bet ja vari – palīdzi!

Latvijas Zinātņu akadēmijas eksprezidentam, LZA Fonda priekšsēdētājam akadēmiķim Tālim MILLERAM 4. janvārī apritēja 75. gadskārta. Latvijas un pasaules zinātnē pazīstams ķīmiķis-neorganiķis, kura galvenās intereses saistītas ar neorganisko savienojumu plazmas ķīmiju un tehnoloģiju, jaunu keramisko un metālkeramisko materiālu un pārklājumu radīšanu, fosfora-slāpekļa neorganiskajiem savienojumiem, ilgstoši vadījis Neorganiskās ķīmijas institūtu, pēc studiju un darba biedru vienprātīga atzinuma – brīnišķīgs, iejūtīgs un delikāts cilvēks. Ikdienā tik reti sastopamas īpašības cilvēkam, uz kura pleciem gūlusies milzu atbildība.

– Tēvs man devis divus vērtīgus padomus, kurus visu mūžu es esmu centies ievērot. Pirmais – netraucē, bet ja vari – palīdzi! Pie šī principa esmu turējies gan darbā, gan ģimenē. Es neesmu komandētājs un bikstītājs. Cilvēkiem ir jāļauj strādāt un dzīvot. Ja vien es varu viņiem palīdzēt, es to daru, – saka jubilārs.

Liktenis bija lēmis profesoram Milleram kā viceprezidentam un prezidentam vadīt Zinātņu akadēmiju tai ļoti sarežģītā un nozīmīgā laikā, kad akadēmija no padomju zinātnes komandiera un naudas pūķa pārtapa par Rietumu stila akadēmiju, kad tika privatizēti konstruktoru biroji, bet zinātniskie institūti, izspurguši no akadēmijas lielās, siltās ligzdas, patvērās augstskolu paspārnēs. Lai vadītu šo procesu, vajadzēja ne tikai labu gribu, bet arī ļoti daudz dzīves gudrības, praktiskā saprāta un takta.

Otrs padoms, kādu jaunajam Tālim deva tēvs, ir – neej politikā, jo politika ir netīra. Kā atceras viņa kursabiedri LVU Ķīmijas fakultātē, Tālis bija viens no tiem, kurš neļāva savam kursam stāties komjaunatnē, un kādas tam toreiz varēja būt sekas, nav grūti iedomāties. Zēnam no Jēkabpils vidusskolas bija stingrs mugurkauls.

Stingrs mugurkauls Tālim Milleram ir joprojām, gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Reti gadās redzēt tik staltu kungu viņa gados. Jaunībā vieglatlēts ar labiem panākumiem diska, šķēpa un vesera mešanā, republikas izlases volejbolists. Tagad – nenogurstošs ceļotājs. Vismaz pāris reižu vasarā Tālis Millers ar kundzi Irēnu sēžas "Impro" tūrisma firmas autobusā un dodas apceļot kādu no Eiropas valstīm. Tas nav salīdzināms ar zinātniskajiem komandējumiem uz Ķīnu, Taivānu, Brazīliju, uz neskaitāmajām konferencēm tajās pašās pilsētās, kurās pēc tam Milleru pāris ierodas kā tūristi.

– Tas ir pavisam kas cits. Konferencēm ir savs saspringts darba režīms, laiku dīkām pastaigām izdodas izbrīvēt reti. Savukārt ceļojumiem mēs sākam gatavoties savlaicīgi, pats gatavošanās laiks jau uzlādē ar enerģiju. Tās ir gaidas un nojausma par kaut ko jaunu un neredzētu. Kad man saka – vai, ar autobusu taču ir tik nogurdinoši –, es smejos. Mēs Spānijas un Portugāles braucienā autobusā pavadījām trīs naktis pēc kārtas, un nekas! Ceļojuma prieks aizēno grūtības, tās pat nav pamanāmas.

Kāpēc Milleriem patīk ceļot grupā? Galvenokārt tāpēc, ka atkrīt rūpes par naktsmājām, biļetēm, sadzīves problēmām. Sākuši ceļot ar tūrisma firmu "Dabas draugi", Milleri pārmetās uz "Impro", jo tā nodrošināja labākus dzīves apstākļus un kvalificētākus gidus. Arī ar šīs firmas autobusiem līdz šim neesot bijušas problēmas. Agrākajos braucienos gan reizēm gadījies pastumt.

Milleri neiet barā. Iebraukuši kādā pilsētā un piedalījušies apskates ekskursijā, viņi ņem brīvsoli un skatās to, ko pašiem gribas. Protams, ja nav kā Palermo, kur speciāli piekodināts nebāzt degunu atsevišķos rajonos un pārāk daudz neklīst apkārt uz savu roku.

Parasti viens brauciens ierosina nākamo. Pēc Itālijas un Sicīlijas sagribējās uz Sardīniju un Korsiku.

– Korsikā daba ir mežonīga, vairāk nekā 70 kalnu virsotnes ir augstākas par 2000 metriem, – saka Irēnas kundze. – Norvēģijas Lielais trollis ir mazs puika salīdzinot ar stāvajiem Korsikas autoceļiem. Mūsu grupā bija Adriāna Kukuvasa brālis Aleksandrs, un viņam pieder teiciens, uz kuru varētu pieteikt autortiesības: "Tie kalni aizas otrajā pusē ir nosvīduši, uz mums skatoties!"

Etnā Milleri kāpa mēnesi pirms lielā izvirduma. Jau tad nelaida tūristus krāterim tuvāk par 400 m, laiku pa laikam no tā pacēlās tvaiki un izlidoja akmens gabali, "tik lieli kā zirgi". Vulkano salā līdz krāterim no grupas 35 cilvēkiem uzkāpa tikai četri. "Es būtu gribējusi būt starp tiem četriem, nevis 31, – nosaka Irēnas kundze. Skatoties Tāļa uzņemtajā videofilmā, kā alpīnistu grupa dodas uz Monblana virsotni, Tālis saka: "Es gribētu uzkāpt…", bet Irēnas kundze viņu ātri pārtrauc: "Es ne!"

Šveice un Monblans ir pēdējais 2003. gada ceļojums.

– Mēs nolēmām atpūsties no baznīcām un pilīm un skatīties tikai dabas skaistumu, – viņi pamato izvēli par labu Austrijai un Šveicei. Austrijai cauri braukts vairākkārt – dodoties uz Itāliju, Grieķiju, Vidusjūras salām. Viņiem vienmēr patikušas Austrijas mazās pilsētiņas, tādēļ kārdinošs šķitis piedāvājums pavasarī aplūkot Narcišu svētkus. Tie notiek maija beigās mazā pilsētiņā, kur pa galveno ielu automašīnās ved lielas putnu, dzīvnieku un dažādu priekšmetu skulptūras, ko blīvi klāj narcišu ziedi. Pēc tam tās pārvieto laivās un ved apkārt ezeram. Ciemi sacenšas par labāko skulptūru, notiek vērtēšana un apbalvošana, bet tas viņus, protams, vairs neinteresēja.

Šajā braucienā Milleri redzēja daudz neparasta. Piemēram, Agrarium – dabas parku, kurā ierīkoti tādi kā skolas jauno naturālistu lauciņi, kuros audzē dažādas kultūras, ko ikdienā nedabū redzēt. Sevišķi pamācoši tas ir bērniem, bet arī pieaugušie var priecāties par Svēto dārzu, Raganu dārzu, Šņabja, Indes un Kosmētikas dārziem un par skolēnu darinātajiem lieliskajiem putnubiedēkļiem. Brauciens idilliskā pasaulē, kur var vērot, kā ar rokām darina sieru, šuj tautastērpus, nogaršot, uzlaikot, piedalīties. Absolūta atpūta no lielpilsētu dzīves ritma.

Augusta beigās Milleri brauca aplūkot Šveici, Monblanu un pundurvalsti Lihtenšteinu.

Kurp šovasar?

– Gribētos vēlreiz aizbraukt uz Turciju. Tā mums bija atklājums, jo nebijām tikušiem ar islama kultūru. Šogad brauciens ir plānots tā, lai neskartu grieķisko Turcijas daļu, bet vidieni ar skaisto Kapadokiju – smilšakmens alām, krodziņiem un vēderdejām.

Tā ir Milleru ceļošanas īpatnība – pēc pirmā vispārējā ieskata atgriezties vairākkārt un nesteidzīgi baudīt atsevišķus jaukumus. Pēdējo reizi Parīzē viņi gājuši tikai uz Orsi muzeju, pārējā laikā lēnām klaiņojot, pasēdot ielu kafejnīcās un vērojot dzīvi, kas plūst garām. Skriešana, triekšanās par katru cenu – tas nav domāts viņiem.

Ko Eiropā vēl gribētos redzēt?

– Neskaitāmas reizes ir braukts cauri Polijai, bet mēs neesam redzējuši Krakovu, Ziemeļpoliju, arī Ziemeļvāciju. Esam bijuši Amsterdamā, Briselē, Brigē, bet gribētos tuvāk iepazīties ar Holandi. Gribētos uz Ķīnu, bet tur tā slimība. Uz Ēģipti, bet arī tur nav mierīgi. Gluži tik traki jau mēs neesam, kā mūsu ģimene uzskata, kad vecie atkal kaut kur nesas, – saka Tālis. Un piebilst: "Zināma taisnība viņiem ir, ja ņem vērā to vasaru, kad mēs ceļojām četras reizes… Bet tas tā iepriekš nebija paredzēts."

Irēnas kundze atceras gadījumu no studentu gadiem, kad prakses vadītājs, atradis studentus nevis putekļainajā cementa cehā, bet laukā zālītē un saulē, teicis: "Nu ja, to ko noēd, nodzer un noslinko, neviens jums atņemt nevar…" Arī tas, ko redz ceļojumos, nav atņemams. Tas dod spēku dzīvot un neņemt galvā neražas un neērtības, jo būs taču atkal vasara un jauni ceļojumi.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Lauku attīstība paplašinātā Eiropā

zv272-3.jpg (23860 bytes) zv272-4.jpg (30730 bytes)
Prof. Baiba Rivža konferencē Zalcburgā Zemnieki sagaida konferences dalībniekus

Zalcburgā, Austrijā piedalījos Eiropas valstu ar lauku attīstību saistīto zinātnieku un politiķu konferencē "Lauku politikas perspektīvas paplašinātā Eiropā".

Konference apstiprināja tendenci, kura Latvijā kļūst aizvien izteiktāka, uz kuru arī orientē un kurai gatavo speciālistus Latvijas Lauksaimniecības universitāte, proti, ka jāattīsta ne tikai lauksaimnieciskā ražošana, bet visa lauku vide, tādējādi radot papildnodarbošanos lauku iedzīvotājiem, kuru netradicionālā saimniekošana savukārt spēj piesaistīt aizvien lielāku pilsētnieku interesi laukiem kā atpūtas vietai.

Zalcburgā notikusī konference bija jau otrā Eiropas valstu lauku attīstībai veltītā konference. Pirmā šāda veida konference notika 1996. gadā Īrijā, Korkā, kad tika radīta slavenā Korkas deklarācija par Eiropas kopīgās lauku telpas attīstības virzieniem, kas zināmā mērā ir analogs Boloņas deklarācijai, kura paredz Eiropas kopīgās augstākās izglītības telpas izveidošanu. Korkas deklarācija nosaka lauku attīstību desmit gadu perspektīvā un uzsver, ka laukos galvenais ir cilvēks, ka nepieciešams attīstīt cilvēku iniciatīvu, ka liela nozīme ir izglītībai, lai iedarbinātu tieši vietējos resursus un iniciatīvu.

Zalcburgas konferences novitāte – iezīmēt lauku attīstību jau paplašinātā Eiropas Savienībā, jau laikā pēc 2006. gada, līdz kuram vadlīnijas ir noteikusi Korkas deklarācija. Ko jau ir izdevies sasniegt no tajā paredzētā? Par galveno tika atzīta izpratne, ka lauki nav tikai lauksaimniecība, bet gan ir uztverami kā teritorija, kurā lauksaimniecības nozare vairs nav vienīgā nozare. Jo gadu desmitus un pat gadu simtus lauki un lauksaimniecība ir bijuši sinonīmi. Taču zemnieks var gūt ienākumus arī no daudzām citām nozarēm.

Zalcburgas konferencē tika akcentēti četri galvenie lauku attīstības virzieni jau paplašinātajā Eiropā. Pirmais – lauksaimniecības modernizācija kā lauku attīstības būtiska sastāvdaļa, kas turpināsies arī pēc 2006. gada, lai uzturētu un palielinātu konkurētspēju. Arī Latvijā redzam, ka lauksaimniecības modernizācija ir viena no Sapard prioritātēm. Otrais – turpināt arī saimniekošanas dažādošanu laukos. Uzsvērti tika, piemēram, varianti – lauksaimniecība plus lauku tūrisms, lauksaimniecība plus darbs ārpus saimniecības, lauksaimniecība plus netradicionālā saimniekošana, teiksim, bioloģiskā lauksaimniecība.

Zalcburgas apkārtnē visizteiktākais variants ir lauksaimniecība plus specializēts lauku tūrisms, kad vienā saimniecībā uzņem ģimenes ar maziem bērniem, citā – lauku mieru un klusumu izbaudīt gribētājus, vēl kādā – velotūristus utt. Man bija izdevība būt trīs saimniecībās, kas papildus lauksaimniecībai nodarbojas ar tūristu uzņemšanu. Vienā saimniecībā līdz lauku tūrismam bija nonākts pēc tam, kad vētra nopostīja septiņu hektāru lielu meža platību. Saimnieks nenolaida rokas, bet gan izgāztos kokus lika lietā, uztaisīja tūristu mītni ar diviem dzīvoklīšiem. Daļu baļķēnu pārveidoja par dažādu dzīvnieku figūrām, bet daļu sazāģēja klucīšos, no kuriem bērni, un ne tikai bērni, veido, kas pašiem patīk. Ticis sarīkots pat piļu celšanas festivāls, būvmateriālu jeb šos klucīšus saimnieks, protams, pārdod.

Trešais Zalcburgas konferencē iezīmētais virziens – vietējās iniciatīvas attīstība, akcentu liekot uz vairākās Eiropas valstīs jau labus rezultātus sasniegušo līderprogrammu Leader. Iniciatīvas grupa pašvaldības teritorijā īsteno dažādus projektus, piemēram, izremontē vecu skolu, kur bērniem organizēt vasaras nometnes, sakārto kādu aizlaistu vietu utt. Rezultāts kalpo visiem attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem.

Ceturtais akcents – padarīt vienkāršāku Eiropas Savienības strukturālo fondu izmantošanu, vēršoties pret līdzšinējo sarežģītību un birokrātismu naudas saņemšanā, atskaitēs, uzraudzības sistēmā. Eiropas valstu zemnieku pārstāvji pieprasīja procedūru vienkāršošanu.

Man ļoti vērtīgs šķiet ES lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera ierosinājums veidot labo paraugu albūmu. Tā sauktās vecās Eiropas valstis jau bija atvedušas katra pa trim veiksmīgiem piemēriem ES strukturālo fondu apgūšanas projektu jomā, no kuriem varētu mācīties citi. Nīderlande, Dānija vairāk demonstrēja veiksmīgus lauksaimniecības modernizācijas paraugus, savukārt Zviedrija, Spānija, Portugāle izcēlās ar piemēriem lauku tūrisma attīstīšanā, dabas parku izveidē, dabīgo ganību aizsardzībā. Somija varēja lepoties ar putnu ligzdošanas vietu aizsardzību – tika izveidots projekts, un zemnieks, kura saimniecības teritorijā atrodas šīs reto un aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas, saņem finansējumu. Austrijā redzēju atjaunotas vecas dzirnavas, kuru saimnieks arī bija uzrakstījis projektu un par iegūtajiem līdzekļiem izveidojis tūrisma objektu, stāstot un rādot skolēniem, citiem interesentiem, kādi procesi notiek dzirnavās, piedāvājot tur iekārtotas kafejnīciņas pakalpojumus utt.

Vēl gribu pateikt, ka Francs Fišlers ir piekritis piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes zinātniskajā konferencē par ekonomikas zinātnes ieguldījumu lauku attīstību.

Dr.habil.oec. Baiba Rivža,
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore

Satura rādītājs


Audzēju imunoloģijas pētījumi Rīgā un Notingemā

LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar Notingemas Trentas universitātes Interdisciplināro biomedicīnas pētījumu centru. Mūsu pētījumu projektu mērķis ir identificēt jaunus antigēnus dažādos ļaundabīgajos audzējos. To identifinēšanai ir būtiska loma gan audzēju bioloģijas pētījumos, gan jaunu diagnostikas un terapijas metožu izstrādāšanā. Pašlaik mēs izmantojam SEREX metodi (serological identification of antigens by recombinant expression cloning), kas ļauj sistemātiski meklēt vēža šūnu gēnus, pret kuru produktiem vēža pacientiem ir veidojusies B šūnu imūnā atbilde. Šie antigēni var būt veidojušies vēža šūnām specifisku ģenētisku izmaiņu rezultātā, un to noskaidrošana ļauj novērtēt iespējas atrastos antigēnus pielietot vēža diagnostikā vai imunoterapijā. LU BMC, sadarbojoties ar Latvijas Onkoloģijas centru, notiek darbs pie kuņģa un kolorektālo audzēju antigēnu identificēšanas, bet Notingemā galvenokārt tiek pētīti prostatas un krūts audzēji.

Pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas un Lielbritānijas Karaliskās biedrības līgumam par zinātnisko apmaiņas vizīšu organizēšanu, man bija iespēja šā gada rudenī septiņas nedēļas pavadīt Notingemas Trentas universitātē, strādājot pie šī projekta. Vizītes galvenais mērķis bija turpināt eksperimentālo darbu pie viena no mūsu atrasto kuņģa vēža antigēnu, TACC1 molekulāras raksturošanas, lai noskaidrotu tā lietošanas iespējas kuņģa vēža diagnostikā un imunoterapijā.

Sīkāka šī gēna ekspresijas izpēte parādīja, ka tam ir iespējamas vismaz 10 mRNS izoformas (apzīmētas TACC1-A–TACC1-J), kas veidojas alternatīvā splaisinga rezultātā (alternatīvais splaisings ir gēnu ekspresijas regulācijas mehānisms, ar kura palīdzību no viena gēna veidojas strukturāli un funkcionāli atšķirīgi proteīna varianti). Vizīte Notingemā deva iespēju analizēt TACC1 mRNS izoformu ekspresiju, izmantojot "reālā laika" polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) aparatūru, kas ir visjutīgākā un specifiskākā pašlaik zināmā metode gēnu ekspresijas līmeņu analīzei, bet Latvijā diemžēl līdz šim nav pieejama. Pētījumu rezultāti parādīja, ka TACC1 gēna alternatīvā splaisinga regulācija vēža šūnās ir izmainīta, kā rezultātā audzējos pastiprināti veidojas divas TACC1 mRNS izoformas – TACC1-F un –D. TACC1-F izofirma ir sastopama galvenokārt smadzenēs un līdzīgā daudzumā arī 50% kuņģa vēža paraugu, bet ne citos normālos audos. TACC1-D izoforma ir sastopama 55% kuņģa vēža audu paraugu, bet starp normāliem audiem niecīgi tās daudzumi tika detektēti tikai smadzenēs un normālā kuņģa gļotādā (~200 reizes mazāk kā audzēju paraugos). Tas parāda, ka šo izoformu noteikšanu varētu izmantot kuņģa vēža diagnostikā. Ja izrādīsies, ka šīs izoformas ir detektējamas arī pacientu asins paraugos, tad tas pavērtu iespēju izstrādāt asins analīzi kuņģa vēža diagnostikai.

TACC1-D, iespējams, varētu tikt izmantots arī kā mērķgēns pretvēža vakcīnu konstruēšanā. Tā ir viena no modernākajām eksperimentālajām vēža ārstēšanas metodēm, pie kuras optimizēšanas strādā daudzas zinātnieku grupas visā pasaulē. Tās mērķis ir stimulēt cilvēka imūnsistēmu, lai tā iznīcinātu vēža šūnas, neskarot normālos audus. Galvenais priekšnoteikums vakcīnu konstruēšanai ir tādu vēža šūnu proteīnu identificēšana, kas nav sastopami normālos cilvēka audos. Lai gan TACC1-D tika detektēts smadzenēs (neironos) un normālā kuņģa gļotādā, visticamāk, ka tā ekspresijas līmenis šajos audos ir pārāk zems, lai tas spētu izraisīt imūnreakciju pret šiem audiem, tādēļ vakcinācija ar TACC1-D neizraisītu nevēlamus blakus efektus. Turpmākajos pētījumos paredzēts noskaidrot, vai TACC1-D peptīdi spēj aktivizēt imūnsistēmas efektorās šūnas un noteikt, vai aktivētās šūnas nevēršas arī pret normālajiem audiem.

Bez tam iespējams, ka atrastajām TACC1 izoformām ir arī funkcionāla nozīme vēža veidošanā procesā. Ir zināms, ka šim proteīnam ir būtiska loma mitotiskās vārpstas veidošanā un hromosomu segregācijas regulēšanā mitozes laikā, tādēļ ir pamats domāt, ka tā funkcijas traucējumi varētu izraisīt ģenētisko nestabilitāti, kas ir viena no vēža šūnu raksturīgākajām pazīmēm. Taču ir nepieciešami tālāki TACC1 izoformu funkcionālie pētījumi, lai noskaidrotu, kāda ir to loma normālās šūnās un kā novērotie splaisinga defekti ietekmē vēža šūnu attīstību.

Kopumā ņemot, vizīte deva būtisku ieguldījumu šī pētījumu projekta realizēšanā, kā arī pavēra jaunas iespējas tālākiem pētījumiem un turpmākās sadarbības attīstībai, ieskaitot kopēju EK 6. ietvara programmas integrētā projekta pieteikuma sagatavošanu.

Dr.biol. Aija Linē

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2003. gada 19. decembra lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2004. gadā (1. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls pieprasītais / piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. LU Elektronikas un datorzinātņu institūts LU EDI biedra maksa Vispasaules elektro un elektronikas inženierbiedrībā (IEEE) par 2004. gadu. V. Zagurskis 472 USD 255
2. RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte RTU ETF biedra maksa Vispasaules elektro un elektronikas inženierbiedrībā (IEEE) par 2004. gadu. Jānis Jankovskis 431 USD 235
3. RTU Tehniskās fizikas institūts RTU TFI biedra maksa Eiropas Materiālu pētnieku biedrībā par 2004. gadu. Māris Knite 55 EUR 40
4. LU Filozofijas un socioloģijas institūts Latvijas sociologu asociācijas biedra maksa Starptautiskajā sociologu asociācijā par 2002.–2004. gadu. Aivars Tabuns 450 USD 245
5. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca P. Stradiņa KUS biedra maksa Starptautiskajā klīnisko mikrobiologu un infektologu organizācijā par 2004. gadu. Uga Dumpis 160 EUR 110
6. VBZU Priekuļu selekcijas stacija VBZU PSS biedra maksa Starptautiskajā Mehanizācijas un lauku eksperimentu asociācijā par 2003.–2004. gadu. Maija Vitjažkova vai Līvija Zariņa 100 USD 55
7. Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts LEKMI biedra maksa Britu endokrinologu asociācijā par 2004. gadu. R. Ligere 100 EUR 70
8. LU Fizikas un matemātikas fakultāte LU FMF biedra maksa Amerikas fizikas biedrībā par 2004. gadu. Ruvins Ferbers 153 USD 85
9. LV Koksnes ķīmijas institūts LVKĶI biedra maksa Amerikas Lauksaimniecības inženieru savienībā par 2004. gadu. Galija Šuļga. 168 USD 90
10. Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" LVMI "Silava" biedra maksa Starptautiskajā Meža pētīšanas organizāciju savienībā par 2004. gadu. J. Donis 400 EUR 270
11. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs LU BPSC biedra maksa Eiropas Biotehnoloģijas federācijā par 2004. gadu. Elmārs Grēns 200 EUR 135
12. LU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts LU MVI biedra maksa Amerikas mikrobiologu savienībā par 2004. gadu. Modra Murovska 49 USD 30
13. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte RTU MLĶF biedra maksa Starptautiskajā heterociklu ķīmijas biedrībā par 2004.–2005. gadu. Raimonds Valters 90 USD 50
14. LU Medicīnas fakultāte LU MF biedra maksa Eiropas klīniskās mikrobioloģijas un infekcijas slimību asociācijā par 2004. gadu. Aija Zileviča 160 EUR 110
15. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte RTU MLĶF biedra maksa Amerikas ķīmiju biedrībā par 2004. gadu. Māra Jure 140 USD 75
16. Latvijas Organiskās sintēzes institūts LOSI biedra maksa Starptautiskajā elektroķīmijas biedrībā par 2003.–2004. gadu. Baiba Turovska 492,35 EUR 330

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. LU Sociālo zinātņu fakultāte Gadskārtējais BOBCATSSS simpozijs "Bibliotēka un informācija multikulturālā sabiedrībā" (Rīga, Latvija, 26.–28.01.2004). Sabīne Kozlovska 955 300
2. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Starptautisks zinātnisks seminārs "MHD metalurģija" (Rīga, Latvija, 9.–10.02.2004). A. Jakovičs 300 300
3. Latvijas farmakoloģijas biedrība Starptautiska konference "Farmakoloģija Latvijā: solis 21. gadsimtā" (Rīga, Latvija, 12.–13.03,2004). Vija Kluša 300 250
4. LU Moderno valodu fakultāte Starptautiska konference "Vācu valoda un literatūra Baltijas jūras reģionā II" (Rīga, Latvija, 22.–25.04.2004). Silvija Pavidis 570 300
5. LU Cietvielu fizikas institūts 15. Starptautiskā konference "Defekti izolējošos materiālos ICDIM 2004" (Rīga, Latvija, 11.–16.07.2004). Ivars Tāle 900 400
6. LU 'Geogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Eiropas ģeoloģijas studentu nedēļa (Sigulda, Latvija, 2.–8.08.2004). Evita Kļaviņa 650 350

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2. Starptautiskais Geronto-reimatoloģijas forums (Amsaterdama, Nīderlande, 27.–29.11.2003). Daina Andersone 495 EUR 270
2. LU un LZA Matemātikas institūts Starptautiska zinātniska konference par augstākās izglītības attīstību un perspektīvām 60 LIT (Šauļi, Lietuva, 28.–29.11.2003). Jānis Dambītis 20 EUR 15
3. LLU VBZU Skrīveru zinātnes centrs Starptautisks seminārs par Eiropas agrofenoloģiju (Ispra, Itālija, 4.–5.12.2003). Aivars Jermušs 165 EUR 110
4. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Skandināvijas optometrijas un 2. Eiropas "Uzvedības" optometrijas kongress (Kopenhāgena, Dānija, 5.–7.12.2003). Anda Balgalve 2880 DKK 260
5. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "Systems of Optical Security" (Varšava, Polija, 11.–12.12.2003). Māra Reinfelde 250 USD 135
6. Valsts Stendes selekcijas stacija Zinātnes padomes sēde par graudaugu kultūru selekciju (Sanktpēterburga, Krievija, 16.12.2003). Māra Bleidere 70 70
7. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs Starptautiskais simpozijs par vēža ģenētikas problēmām (Parīze, Francija, 9.–11.01.2004). Olga Sinicka 100 EUR 70
8. RTU Būvniecības fakultāte IAESTE starptautiska konference (Vīne, Austrija, 17.–23.01.2004). Patricija Kara 450 EUR 270
9. LU Matemātikas un informātikas institūts Starptautiska konference "SOSEM 2004" (Čehija, 24.–30.01.2004). Marats Golovkins 10900 CZK 230
10. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 6. Starptautiskā konference par biofarmaceitisko produktu (Amsterdama, Nīderlande, 26.–27.01.2004). Zinaida Šomsteine 684 GBP 270
11. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 4. Gadskārtējā Lincas ziemas konference par bio-nanotehnoloģiju (Linca, Austrija, 30.01.–2.02.2004). Gunta Mazareviča 380 EUR 255
12. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 4. Gadskārtējā Lincas ziemas konference par bio-nanotehnoloģiju (Linca, Austrija, 30.01.–2.02.2004). Jeļena Butikova 380 EUR 255
13. RTU DITF 3. Starptautiskā APLIMART konference (Bratilava, Slovākija, 4.–7.02.2004). Oksana Pavļenko 65 EUR 45
14. RTU DITF 3. Starptautiskā APLIMAT konference (Bratislava, Slovākija, 4.–7.02.2004). Edgars Bremze 65 EUR 45
15. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 7. Starptautiskais simpozijs "Predictive Oncology & Intervention Strategies" (Nica, Francija, 7.–10.02.2004). Zane Slucka 280 USD 150
16. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 7. Starptautiskais simpozijs "Predictive Oncology & Intervention Strategies" (Nica, Francija, 7.–10.02.2004). Dace Pjanova 280 USD 150
17. RTU MLĶF 6. Starptautiskais simpozijs par datormodelēšanas metodēm biomehānikā un biomedicīnas inženierijā (Madride, Spānija, 25.–28.02.2004). Ivars Knēts 540 EUR 270
18. VBZU Priekuļu selekcijas stacija 6. Starptautiskā konference par nezāļu kontroli (Lillehammere, Norvēģija, 6.–10.03.2004). Līvija Zariņa 430 USD 150
19. RPIVA Pedagoģijas fakultāte 32. Ziemeļu Izglītības zinātnes asociācijas kongress (Reikjavika, Islande, 11.–13.-3.2004). Tamāra Škoļnikova 43500 JSK 250
20. LLU Ekonomikas fakultāte Starptautiska zinātniska konference par informācijas sistēmām un jaunākajām tehnoloģijām pārtikas lauksaimniecībā (Saloniki, Grieķija, 18.–20.03.2004). Aija Eglīte 200 EUR 135
21. RTU Būvniecības fakultāte Starptautiska konference par aizsprostu un upju struktūras hidrauliku (Teherāna, Irāna, 26.–28.04.2004). Boriss Gjunsburgs 350 EUR 210
22. RTU Būvniecības fakultāte Starptautiska konference par aizsprostu un upju struktūras hidrauliku (Teherāna, Irāna, 26.–28.04.2004). Romāns Neilands 350 EUR 210
23. RTU Tehniskās fizikas institūts 12. Starptautiskais simpozijs par metalogrāfiju (Stara Lesna, Slovākija, 28.–30.04.2004). Igors Klemenoks 120 EUR 80
24. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Starptautisks simpozijs par sasniegumiem sintētiskajā un medicīniskajā ķīmijā (Maskava, Krievija, 5.–8.05.2004). Ludmila Leite 450 USD 230
25. LLU Lauku inženieru fakultāte 8. Starptautiskā konference par moderniem celtniecības materiāliem, struktūrām un tehniku (Viļņa, Lietuva, 19.–21.05.2004). Jānis Brauns 200 EUR 135
26. RTU DITF 5. Starptautiskais Siltuma un masas apmaiņas forums (Minska, Baltkrievija, 24.–28.05. 2004). Maksimjans Antimirovs 60 USD 35
27. LU Matemātikas un informātikas institūts 4. Pasaules kongress "Nonlinear Analysts WCLA–2004" (Orlando, ASV, 30.06.–7.07.2004). Felikss Sadirbajevs 215 USD 120

4. Starptautiskā sadarbība

1. LZA Fizikālās enerģētikas institūts Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Francijas sadarbības projekta "Osmozes" ietvaros. Inta Muzikante 323 320
2. LZA Fizikālās enerģētikas institūts Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas sadarbības projekta LVA 02/001 ietvaros. Inta Muzikante 175 175

Akad. I. Knēts, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs


In memoriam

Jurijs Tarnopoļskis
(16.12.1929–29.12.2003)

2003. gada 29. decembrī no mums šķīries akadēmiķis Jurijs Tarnopoļskis, izcils zinātnieks, cilvēks, kuru daudzi speciālisti mehānikā uzskata par savu audzinātāju, skolotāju un padomdevēju.

J. Tarnopoļskis dzimis 1929. gada 16. decembrī Krievijā, Latvijā ieradies 1945. gadā, 1952. gadā ar izcilību beidzis LVU Mehānikas fakultāti. Sausie dati nevar atklāt to apņēmību, mērķtiecību, kāda J. Tarnopoļska raksturā izpaudās jau tad – "Rīga ir mana pilsēta un es šajā pilsētā būšu zinātnieks" – apmēram tā savu jaunības dzīves kredo īsumā viņš formulēja daudz gadu vēlāk. Var tikai apbrīnot, ar kādu neatlaidību šis mērķis tika sasniegts: 1952. gadā aizstāvēta tehnisko zinātņu kandidāta un 1968. gadā – tehnisko zinātņu doktora disertācija. Visu darba mūžu saistot ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (kopš 1952. g.), J. Tarnopoļskis 1987. gadā kļūst par LZA korespondētājlocekli, bet 1990. gadā – par LZA akadēmiķi.

Četrdesmit sava mūža gadus akadēmiķis veltījis Polimēru mehānikas institūtam, visus šos gadus nostrādājot vienā amatā – par laboratorijas vadītāju. Viņa radītā zinātniskā skola sekmīgi attīsta kompozīto materiālu inženiermehāniku. Galvenie zinātniskie rezultāti saistās ar aprēķina metožu izstrādāšanu konstrukcijām no telpiski stiegrotiem kompozītiem, kompozīto materiālu īpašību izpētīšanu, uztīšanas mehānikas attīstību un dažādu pārbaudes metožu radīšanu. J. Tarnopoļskis atstājis vairāk nekā 120 zinātnisko darbu, to skaitā deviņas monogrāfijas, četras no tām izdotas ASV. Par daudziem no viņa rezultātiem var teikt "ieguvis pirmais…", jo būdams apveltīts ar apbrīnojamu spēju sajust, ko vajag darīt, vienlaicīgi prata atrast līdzstrādniekus, kuri zināja, kā to var izdarīt. Rezultātā Latvijas mehāniķu skola pazīstama pasaulē un mūsu speciālisti sekmīgi strādā gandrīz visos kontinentos. Neieņemdams nozīmīgus administratīvus amatus, J. Tarnopoļskis bija neapstrīdama autoritāte zinātniskajā sabiedrībā, neiztrūkstoši tika ievēlēts LZP Mehānikas, mašīnbūves un enerģētikas nozares ekspertu komisijā. Lielā mērā tas saistāms ar daudzskaitlīgo skolēnu pulciņu – J. Tarnopoļskis vadījis 20 doktora (kandidāta) disertāciju un 3 habilitētā doktora disertāciju izstrādāšanu. Viņa ieguldījums zinātnē novērtēts ar valdību (LPSR un PSRS) prēmijām, viņš saņēma augstāko atzinību mehāniķiem Latvijā – LZA piešķirto F. Candera balvu.

Grūti apzināties, ka esam uz mūžu šķīrušies no cilvēka, kurš savā CV uz jautājumu "Vaļasprieki un aizraušanās" atbildēja: "Cilvēciskie kontakti, saskarsme un pārrunas ar interesantiem cilvēkiem". Tāds viņš paliks mūsu piemiņā.

LU Polimēru mehānikas institūts

Latvijas Zinātņu akadēmija

Satura rādītājs


KONKURSS

Latvijas Zinātņu akadēmija izsludina konkursu uz Marģera Skujenieka balvu par izcilu zinātnisku vai praktisku sniegumu statistikas jomā.

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu Padomes, universitāšu Senāti un fakultāšu Domes. Balvu piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā līdz 2004. gada 15. februārim jāiesniedz šādi dokumenti:

* motivēts izvirzītāja iesniegums;
* pretendenta Curriculum vitae, norādot darba un mājas adresi, tel., personas kodu, e-pasta adresi;
* izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;
* izvirzāmais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvotais zinātniskais darbs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk. 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīgā, LV-1524. Tālr. uzziņām: 7223931.

*  *  *

KONKURSS

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu

VIĻA SKĀRDA

vārdiskai balvai inženierzinātnēs, ūdenssaimniecībā un būvniecībā.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva - vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt "Apbalvots ar Viļa Skārda balvu".

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Viļa Skārda vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3005685, līdz 2004.gada. 10.februārim, pievienojot:

– izvirzītāja ieteikumu;
– izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu;
– autora Curriculum vitae;
– autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs Viļa Skārda 110 gadu dzimšanas atceres dienā, 2004.gada 3.martā.

LLU Zinātņu daļa
Tālr./fakss 3005685

*  *  *

KONKURSS

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds

izsludina konkursu jaunajiem pētniekiem D. A. Lēbera stipendiju jurisprudencē un politoloģijā saņemšanai 2004. gadā. Konkursa mērķis ir veicināt pētījumus par demokrātiskas un tiesiskas valsts veidošanas procesiem un problēmām Latvijā.

Stipendiātus izraugās un vienreizējas stipendijas apmēru nosaka konkursa komisija, ņemot vērā atbilstoši apstiprinātajām tēmām iesniegtā referāta kvalitāti un ziņojuma Jauno pētnieku konferencē vērtējumu.

Pētījumu tēmas un to pamatojumi jāiesniedz LZA sekretariātā (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1524, tālr. 7228784 vai 7225361) līdz 2004. g. 15. februārim. Turpat var iepazīties ar konkursa nolikumu.

*  *  *

KONKURSS

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem:

1) Padomju nacistiskā režīma pētniecības nodaļā specialitātē:
vēsture – pētnieks – 1 vieta;

2) Arheoloģijas nodaļā specialitātē:
dendrohronoloģija – pētnieks – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201. istabā, tālrunis 7225948.

Pieteikumam pievienot:

1) Curriculum vitae;
2) zinātnisko publikāciju sarakstu;
3) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs


Pieredzes apmaiņa Lundas Universitātē

Pēdējos gadu desmitos visā Eiropā plaši attīstījusies jauna, perspektīva vēstures nozare – bioarheoloģija, kuras izpētes objekts ir arheoloģiskajos izrakumos iegūtais antropoloģiskais materiāls, un tās mērķis ir kopsakarības atrašana starp cilvēka bioloģiju un tā dzīvesveidu, skaidrojot dažādu vides faktoru ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijas antropologi tikai pēdējos gados pievērsušies šāda veida pētījumiem. Pateicoties zinātniskās apmaiņas programmai starp Latvijas ZA un Zviedrijas Karalisko ZA, mums bija iespējams divas nedēļas novembrī apmeklēt Lundas Universitātes Arheoloģijas un Senās vēstures institūtu un iepazīties ar Vēsturiskās osteoloģijas nodaļu. Zviedru kolēģu (Dr. Torbjrn Alhstrm, Anders Fanden, Ola Magnell) pētījumi saistīti ar arheoloģiskajos izrakumos iegūtā osteoloģiskā materiāla (t. sk. arī dzīvnieku kaulu) analīzi. Profesore E. Iregrēna uzsvēra, ka viens no galvenajiem nodaļas darbības virzieniem ir studiju programmu un kursu izstrāde. Vēsturiskās osteoloģijas kurss tiek lasīts visiem arheoloģijas un osteoloģijas studentiem kā viens no pamatkursiem. Līdz ar to jaunie speciālisti ir labi sagatavoti turpmākajiem zinātniskajiem pētījumiem. Jāuzsver, ka Lundas Universitātes Arheoloģijas un Senās vēstures institūtā vienlaicīgi tiek izstrādātas vairāk nekā 50 zinātņu doktoru disertācijas.

Viens no galvenajiem mūsu vizītes mērķiem bija iepazīties ar literatūru bioarheoloģijā, galveno vērību pievēršot Skandināvijas izdevumiem, jo Latvijā šī literatūra praktiski nav pieejama. Šim nolūkam izmantojām Arheoloģijas institūta bibliotēku, kur pieejama plaša literatūra gan par arheoloģiskajiem, gan par antropoloģiskajiem pētījumiem. Izskatīta visa jaunākā literatūra, izdevās iegādāties arī vairākas nozīmīgas grāmatas (disertāciju apkopojumus) par Zviedrijas iedzīvotāju antropoloģisko izpēti.

Vizītes laikā ļoti vērtīgu pieredzi guvām, iepazīstoties ar osteoloģisko kolekciju krātuvi. Lundā izvietota Zviedrijas Nacionālās Senatnes priekšmetu krātuves filiāle ar apmēram 9 miljoniem uzskaites vienību. Šajā atrodas arī osteoloģiskais materiāls (antropoloģiskais un dzīvnieku kauli), kas iegūts Dienvidzviedrijas arheoloģiskajos izrakumos. Visa priekšmetu uzskaite krātuve datorizēta un savienota vienotā sistēmā ar citām Zviedrijas Nacionālās Senatnes priekšmetu krātuvēm. Līdz ar to dažu sekunžu laikā iespējams iegūt plašu informāciju. Krātuvē nodrošinātas darba telpas pētniekiem, ir arī neliela bibliotēka. Kas attiecas uz antropoloģisko materiālu, tad Lundas krātuvē tas ir apmēram 10 tūkstoši uzskaites vienību.

Zinātniskās apmaiņas brauciena laikā zviedru kolēģi izteica vēlēšanos vairāk iepazīties ar Latvijas antropologu pētījumiem. Mums tika piedāvāta iespēja piedalīties Vēsturiskās osteoloģijas nodaļas rīkotajā seminārā, kur Gunita Zariņa iepazīstināja ar savu pētījumu par Latvijas 7.–18. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfiju, bet Guntis Gerhards pastāstīja par Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņām pēdējo deviņu gadu tūkstošu laikā.

Zviedru kolēģi bija sagatavojuši mums plašu arheoloģisko pieminekļu apskates programmu. Mums bija iespēja iepazīties ar Lundas un Landkronas arheoloģiskajiem un vēsturiskajiem objektiem. Par ko esam ļoti pateicīgi prof. Larsam Larsonam.

Apmaiņas braucienā guvām jaunu pieredzi antropoloģisko materiālu krātuves darbības pilnveidošanai, kā arī zinātnisko informāciju turpmākajam pētnieciskajam darbam Latvijā.

Dr.hist. Gunita Zariņa,
Dr.hist. Guntis Gerhards,
LU Latvijas vēstures institūts

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2004. gada 30. janvārī plkst. 11.00 LLU Veterinārmedicīnas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Helmaņa ielā 8, VMF 1. auditorijā

REGĪNA TAMANE

aizstāvēs promocijas darbu "Govs olnīcu dzeltenā ķermeņa morfofunkcionālo izmaiņu izpēte organisma fizioloģiskos procesos un govs olnīcu cistu morfofunkcionāls raksturojums" veterinārmedicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.med.vet., prof. Z. Brūveris (LLU), Dr.habil.biol., vad. pētn. V. Ose-Klinklāva (LU Biomedicīnas pētīj. un studiju centrs), Dr.med.vet., vad. pētn. I. Zītare (Zinātn. inst. "Sigra").

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālā bibliotēkā, Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padome piešķīra ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātnisko grādu 2003. gada 30. oktobra sēdē: LLU docentei Aijai Eglītei par promocijas darbu "Latvijas lauku privātās mājturības analīzes modeļi". Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav, atturas – nav; Preiļu novada Domes priekšsēdētājam Jānim Eglītim par promocijas darbu "Izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģionālie un ekonomiskie aspekti". Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav, atturas – nav; 2003. gada 31. oktobra sēdē: LLU lektorei Ainai Muškai par promocijas darbu "Tūrisma produkts un tā kvalitāte Latvijas reģionos". Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav, atturas – nav; LLU lektorei Andrai Zvirbulei-Bērziņai par promocijas darbu "Gaļas ražošanas integrācija".

Balsošanas rezultāti: par – 5, pret – nav, atturas – nav.

* * *

RTU P-09 Promocijas padomes atklātajā sēdē 2003. gada 7. novembrī vienbalsīgi tiks nolemts piešķirt Elīnai Gailei-Sarkanei Latvijas Republikas ekonomikas doktora zinātnisko grādu (Dr.oec.) vadībzinātnes nozarē, uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

Promocijas darba nosaukums "Informācijas tirgus attīstības modeļi Latvijā", recenzenti: Dr.habil.oec. R. Počs, Dr.oec. M. Īivitere, Dr.oec. K. Kruzs.

* * *

Pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.philol., prof. J. Kursītes-Pakules, Dr.sc.soc., prof. T. Tisenkopfa un Dr.sc.soc., asoc. prof. B. Zepas atzinumiem, diskusijas un atklātās balsošanas rezultātiem (par – 5, pret – 3, atturas – 1), LU Socioloģijas, politikas un komunikācijas zinātnes nozares promocijas padome ar lēmumu Nr. 2 2003. gada 15. decembra sēdē piešķīrusi Dagmārai Beitnerei doktora zinātnisko grādu socioloģijas nozares socioloģijas vēstures un teorijas apakšnozarē par promocijas darbu "Pašreference latviešu kultūras paradigmā (20. gs. 20.–40. un 90. gadi līdz mūsdienām)".

* * *

Pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. T. Jundža, Dr.sc.pol., N. Muižnieka un Dr.sc.pol., A. Pabrika atzinumiem, diskusijas un atklātās balsošanas rezultātiem (par – 8, pret – nav, atturas – nav), LU Socioloģijas, politikas un komunikācijas zinātnes nozares promocijas padome ar lēmumu Nr. 2 2003. gada 15. decembra sēdē piešķīrusi Valtam Kalniņam doktora zinātnisko grādu politikas zinātnes politikas teorijas apakšnozarē par promocijas darbu "Korupcijas novēršanas politikas analīze: institucionālie pretkorupcijas instrumenti Latvijā".

* * *

Latvijas Universitātes Vēstures zinātņu nozares promocijas padome 2003. gada 15. decembrī piešķīra vēstures doktora (Dr.hist.) zinātnisko grādu Andrim Šnē par promocijas darbu kopu "Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā 7.–12. gs.".

Balsošanas rezultāti: par – 10 balsis, pret – 1 balsis, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Latvijas Universitātes Vēstures zinātņu nozares promocijas padome 2003. gada 17. decembrī piešķīra vēstures doktora (Dr.hist.) zinātnisko grādu Dzintaram Ērglim par promocijas darbu kopu "Latvijas Centrālā padome un nacionālā pretošanās kustība (1943.–1951.)".

Balsošanas rezultāti: par – 11 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.

* * *

Elektrotehnikas nozares promocijas padome "RTU–P14" 2003. gada 19. decembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē Muhabatam Manonovam par promocijas darbu "Mazjaudas enerģētisko iekārtu efektivitātes paaugstināšana ar induktorģeneratoriem".

Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – nav, atturas – nav.

* * *

Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2003. gada 22. decembra sēdē piešķīra psiholoģijas doktora (Dr.psych.) zinātnisko grādu Uldim Pāvulam sociālās psiholoģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Apmierinātības ar atalgojumu un lojalitātes pret organizāciju saistība bankās un skolās".

Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav; atturas – nav.

Satura rādītājs


LZS biedru ievērībai!

Latvijas Zinātnieku savienības V kongresa fotogrāfijas var pasūtīt Zinātnieku savienībā, LZA Augstceltnē Akadēmijas laukumā 1 6. stāvā 611.a telpā janvārī pirmdienās no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Satura rādītājs


Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 26. janvārī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 10. janvāris