Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2004. gada  10. maijs: 9 (280)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


.Latvijas attīstība ES sastāvā nav iedomājama
bez zinātnes līdzdalības

LZA prezidenta kandidāta Jura Ekmaņa runa LZA pilnsapulcē 2004.gada 15. aprīlī

Godājamais ministra kungs! Godājamais akadēmijas prezident! Akadēmijas locekļi, viesi, dāmas un kungi!

Skatoties šajā brīdī no šīs tribīnes, mēs jau varam teikt, ka pēc 15 dienām Eiropa ienāks šeit vai mēs Eiropā. Mēs būsim tā lielā savienība, ko sauc par Eiropas Savienību, ar visām izrietošām problēmām un iecerēm, kuras tik ilgi esam lolojuši. Ekonomikas globalizācija, par ko pēdējos gados esam runājuši un ko vērojuši tur, Rietumos, aiz Latvijas robežas, ir pietuvojusies mums. Līdz ar ekonomikas globalizāciju ienāk ar to saistītā zinātnes globalizācija. Jēdziens par zinātnes kopējo telpu Eiropā mums vairs nav abstrakts jēdziens, tā ir telpa, kurā mums reāli būs jādzīvo. Ja mēs sakām, ka mūsu zinātnieki atkal atgriežas šajā vienotajā Eiropas zinātnes telpā, mēs ar zināmu gandarījumu varam atzīmēt, ka šoreiz tā ir orientēta uz Rietumiem. No vienas, uz Austrumiem virzītas telpas, mēs esam tikuši ārā, nonākot mazā valstī, par kuru šaubījāmies, vai tajā var būt liela zinātne. Uz Rietumiem orientētā zinātnes telpa atšķiras no mums agrāk zināmās, jo tur notiek intensīva konkurence. Daudzi no zālē sēdošajiem to jau ir izbaudījuši un zina, ka arī šādos konkurences apstākļos ir iespēja izdzīvot un ne tikai – ir arī iespēja gūt kādu labumu Latvijas zinātnei.

Kāda būs šī telpa, kurā mēs nonākam? Es uz to gribētu skatīties optimistiski. Mūsu pieredze liecina, ka šī kopējā zinātnes telpa ir izteikti pragmatiska, vai, kā mēs bieži sakām, tehnokrātiska, orientēta uz augstām tehnoloģijām, tātad tikai it kā uz pielietojamo zinātni ar atdevi uzņēmējdarbībai. Tas ir saprotams, jo kā lozungs skan, ka zinātne ir vajadzīga, ja mēs gribam dzīvot pārtikuši. Par to mēs runājām pagājušonedēļ Zinātņu akadēmijas pēdējā sēdē. Tomēr tehnokrātisms nedrīkst ņemt virsroku, un ir nopietnas pazīmes, ka ES stratēģija tiks mainīta. Vienlaikus ar tehnoloģiskām izstrādēm atkal godā tiks celta fundamentālā zinātne, t.i . – sabiedrības ilgtspējīgās garīgās vērtības. Fundamentālajai zinātnei tiek paredzēts pat Eiropas apmēros centralizēts speciāls finansējums. Tā ir pilnīgi jauna tendence, un ES jau tiek organizētas attiecīgas organizatoriskas struktūras.

Kāda varētu būt Zinātņu akadēmijas loma šajā jaunajā zinātnes telpā? Acīmredzot ZA uzdevums ir sekot, koordinēt, iespēju robežās sabalansēt zinātnes attīstības procesus, jo vairāk tādēļ, ka gan Latvijas pašreizējās valdības darbības programmā, gan ES nupat martā akceptētā Lisabonas stratēģijā paredzēts zinātnei piesaistīt ievērojamus līdzekļus. Šeit nav runa tikai par 3%, jeb 1% + 2 %, runa ir par daudz plašākām iespējām, kas ir saistītas ar ES nupat veidojamo 7 gadu budžetu, arī Latvijas piesaisti šim budžetam. Parādās vairāki iespējamie finansējuma avoti. Kad mēs sāksim pildīt Lisabonas stratēģiju par 3%, tad pārliecināsimies, ka 1% nāk no Latvijas puses, un ES finansējums nāk no Eiropas kopējā budžeta. Mums ir pieredze šīs naudas piesaistīšanā, protams, ne visās zinātnes nozarēs.

Tādēļ šodien es kārtējo reizi gribētu akcentēt Zinātņu akadēmijas lomu Latvijas zinātnes attīstībā. Vairs nav runa tikai par zinātnes finansējumu. Te piekrītu prezidentam akadēmiķim J.Stradiņam, ka ne jau par finansējumu būtu jārunā, bet jārunā par iespējām, kādas šogad sāk parādīties Latvijas zinātnei, un finansējums ir tikai viena daļa no jaunajām iespējām.

Sabiedrībā bieži izskan jautājums – kas ir Zinātņu akadēmija? Gribētu citēt akadēmiķa J.Stradiņa teikto 1998.gadā: "Latvijas Zinātņu akadēmija ir aktīva atbalsta institūcija trīsvienībai, kas sastāv no zinātnes, kultūras un augstākās izglītības." Tā ir starpnozaru institūcija, ar stabilu struktūru un tradīcijām. Latvijas Zinātņu akadēmija, es ceru, nav pakļauta voluntārai sasteigtai reorganizācijai vai pat īslaicīgai politiskai gribai. Tam apstiprinājumu varat gūt Gadagrāmatas sadaļā, kas saistīta ar akadēmijas Hartu un Statūtiem, kur ir formulēti akadēmijas darbības mērķi un uzdevumi. Akadēmijas Statūti faktiski ir speciālais zinātnes likums, kura saturs mums šobrīd pilnībā atļauj realizēt iepriekš minētās iespējas. Pārskatot Statūtos minētos Zinātņu akadēmijas darbības mērķus un virzienus, runāšu par dažiem būtiskākajiem.

Pētījumu veikšana un veicināšana fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā.

Tas jau šobrīd ir Eiropas Savienības uzdevums, tātad mums vajadzēs atšķirt fundamentālos un lietišķos pētījumus, noformulēt Latvijā prioritātes, un tas būs viens no tuvākajiem darāmajiem darbiem.

Latvijas tautas un valsts vēstures izzināšana; Latvijas kultūras, tās vēstures un perspektīvu apzināšana; latviešu valodas izpētes un izkopšanas veicināšana; Latvijas dabas resursu un to optimālas izmantošanas iespēju izvērtēšana, ar apkārtējās vides aizsardzību saistītu pētījumu sekmēšana u.t.t.

Latvijas attīstības procesu prognozēšana, tautas un valdības operatīva iepazīstināšana ar zinātniskām prognozēm par dažādu tautsaimniecisku, kultūras un sociālu norišu un projektu vēlamām un nevēlamām sekām.

To mēs esam darījuši; visas tautsaimnieciskas, ekonomiskas stratēģijas, kas veidotas Latvijā, ir tādā vai citādā veidā bijušas saistītas ar akadēmijas locekļu aktivitātēm. Sevišķi gribu vērst uzmanību uz to, ka Statūtos ierakstītais punkts 2.1.4. ir ļoti moderns – uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana un inovatīvo tehnoloģiju attīstības veicināšana Latvijā. Varētu teikt, ka ES to ir gandrīz norakstījusi no mums. Tālāk – punkts 2.1.5.: augstākās kvalifikācijas zinātniskās ekspertīzes nodrošināšana; ekspertu atzinumu sniegšana par Latvijai un Baltijas reģionam principiāliem jautājumiem. Neviens nešaubās, ka mēs tādas ekspertīzes ekonomikā, vides aizsardzībā esam veikuši, LZA ir ļoti laba sadarbība ar Aizsardzības ministriju, kurai vairums projektu tiek ekspertēti šeit.

Piedalīšanās nacionālo, Baltijas un Eiropas Savienības reģionālo programmu izstrādē un to īstenošanā – tas arī notiek sadarbībā ar ministrijām.

Aktīva piedalīšanās Latvijas zinātnes politikas veidošanā un īstenošanā; Saeimas, Valsts prezidenta, valdības un to iestāžu operatīva konsultēšana zinātnes jautājumos – jūs šodien dzirdējāt – kaut vai pēdējais priekšlikums pašreizējās valdības deklarācijā, kur mums pēc ilgiem laikiem ir izdevies saistībā ar finansējumu ierakstīt kvantitatīvus rādītājus.

Par asociatīvu saišu veidošanu ar dažādām biedrībām – tas mums līdz šim ir mazāk izdevies, bet ir jāturpina. Punkts 2.1.9. – tie ir līgumi ar augstskolām. ZA visciešākā mērā saistīta ar augstskolām, turklāt divējādi: pirmkārt, akadēmijas locekļi lielākoties pārstāv Latvijas augstskolas, un, otrkārt, LZA ir sadarbības līgumi ar visām Latvijas universitātēm.

Ja runājam par terminoloģiju – šodien tas jau tika pieminēts – tas ir tiešs valdības uzdevums, rūpēties par latviešu valodas terminoloģiju, un Terminoloģijas komisija ir struktūrvienība Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām – mums ir intensīva apmaiņas programma, ir sadarbības līgumi ar 26 Eiropas un pasaules zinātņu akadēmijām, mūsu iespēju un finansējuma robežās tie tiek realizēti. Arī šis darbs ir jāturpina.

Par balvām ir lieki runāt – jūs tikko redzējāt, ka tās tiek piešķirtas, tāpat punkts par ārzemju locekļu ievēlēšanu – šis darbs sekmīgi notiek, un visbeidzot es gribu atzīmēt mūsu akadēmijas uzdevumu – zinātņu vēstures un zinātniecības pētījumu veicināšana, nodrošinot zinātnisko tradīciju saglabāšanu un izkopšanu – pagājušā gadā notika Zinātņu vēstures kongress.

Zinātnieka ētikas kodeksa un zinātnisko diskusiju principu izstrāde un tālāka izkopšana – Eiropas Savienība citē mūsu ētikas kodeksu un izstrādā līdzīgu ES zinātniskai darbībai.

Jaunu pētnieku iesaiste zinātnē – vismaz jauno zinātnieku balvu laureāti, cerams, sekmīgi turpinās iesākto ceļu zinātnē. Un ļoti būtiska akadēmijas aktivitāte ir pensionēto (to skaitā valsts emeritēto) zinātnieku sociālā aizstāvība un viņu aktivitāšu atbalsts. Šeit darbojas emeritēto zinātnieku klubs, kas ir arī zināms akadēmijas nopelns.

Jautājums tomēr paliek – kāds ir uzdevums un potenciāls zinātnei Latvijā, lai tiešām kā rakstīts šajos akadēmijas Statūtu uzdevumos, mēs varētu ietekmēt uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu? Zinātnei Latvijā šobrīd ir daudz uzdevumu, bet divi būtiskākie ir: pirmais – zinātne augstākajā izglītībā, zinātne apmācībā, augstākās kvalifikācijas kadru atražošanā, otrs – tā zinātnes daļa, kas ir saistīta ar inovatīvu procesu ieviešanu uzņēmējdarbībā. Savas nabadzības un ierobežoto resursu dēļ mēs abus šos uzdevumus apvienojam, un to darām galvenokārt mazā zinātnieku skaita dēļ. Doktora līmeņa zinātnieku skaits Latvijā šobrīd nepieaug. Pēc aptuveniem aprēķiniem zinātnē strādā ~ 1500 doktori, viņu vidū ir daudz tādu, kas var jebkurā brīdī pensionēties un atstāt aktīvo zinātnisko darbību. Gadā varētu tikt zaudēti ~ 200 – 250 doktori, viņiem aizejot no zinātniskās darbības, bet doktoru pieaugums gadā ir ~80, mēs ceram uz 100 doktoriem gadā. Par šiem skaitļiem varētu nerunāt, bet jautājums ir daudz nopietnāks. Papildus līdzekļi, kuri nāk no ES, kuri ir jāpiesaista Latvijai zinātnē, prasīs papildus darbaspēku. Mēs savā pēdējā ZA sēdē pagājušā nedēļā dzirdējām (akad. J. Jansons), ka ES, piesaistot zinātnei paredzētos miljonus, ir aprēķinājusi, ka līdz 2010.gadam ES ir nepieciešami šo līdzekļu apgūšanai ap 700 000 doktora līmeņa zinātnieku. Pārrēķinot šo skaitli uz Latviju proporcionāli iedzīvotāju skaitam, iznāk, ka līdz 2010.gadam mums jāparādās jauniem 3500 doktora līmeņa zinātniekiem. Tas nozīmē, ka katru gadu mums vajag 500–600 jaunus doktorus. Tātad, ja gribam nopietni apgūt šos līdzekļus zinātnei, mums visiem kopā ir jādomā, ko tālāk darīt. Tas nozīmē, ka mums jau šodien ir jārada esošajiem aktīvajiem zinātniekiem vislabākie apstākļi ražīgam darbam. Manuprāt, ir jāizbeidz tos nepārtraukti reorganizēt, pārstrukturēt, optimizēt, kā tas patlaban draud notikt "Augstskolu likuma" un likuma "Par zinātnisko darbību" paredzēto labojumu ietvaros, par šīm lietām šeit vēl runās debatēs. Protams, ja ir nepieciešams, šādi reorganizācijas pasākumi ir jāveic, bet tie jāveic pakāpeniski, pieaugot zinātnes finansējumam. Nevis kārtējo reizi pārdalot nabadzību un zinātniekus pārdēvējot par aģentiem. Jūs teiksiet – var jau zinātniekus importēt. Droši vien tā arī notiks, ja mēs paši negatavosim.

Par nākotni runājot – tikai vienu piemēru. Kā jaunu būtisku iespēju sakarā ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā es gribu uzsvērt nepieciešamību pamatot, pētīt un aizstāvēt Latvijas nacionālās un garīgās vērtības ne tikai Latvijas, bet nu jau Eiropas un pasaules globālo norišu kontekstā. Mums ir jāpierāda, ka esam interesanti ES un pasaulei. Kā zināms, mūsu humanitārie institūti jau gadu desmitiem pēta humanitārās vērtības, kas izpaužas mūsu tautas valodā, kultūrā, vēsturē, filozofiskās vērtībās, pieaugot šo pētījumu nozīmīgumam starptautiskas sadarbības ietvaros, šiem institūtiem obligāti jāfiksē savs statuss kā juridiski patstāvīgām institūcijām, droši vien Zinātņu akadēmija var koordinēt šo institūtu darbību kopā ar universitātēm, jau minētās letonikas tematikas ietvaros vai savādāk. Esmu pārliecināts, ka tikai šādos apstākļos iespējams mūsu humanitārajām un sociālajām zinātnēm piesaistīt ES līdzekļus dažādu kopprojektu veidā un sagaidīt, ka šis virziens ieņem stabilu vietu arī ES kontekstā.

Viens secinājums no visa manis teiktā: Latvijas attīstība ES sastāvā nav iedomājama bez zinātnes līdzdalības un ar to saistītās zinātņietilpīgo tehnoloģiju un fundamentālās zinātnes attīstības. Šai attīstības iespējai tiek paredzēti ievērojami līdzekļi, arī jaunas organizatoriskas formas, kā jau šeit pieminētie kompetences centri u.c., bet mazais zinātnieku skaits Latvijā prasa kā valsts politiku radīt zinātnei "siltumnīcas apstākļus", izmantojot šobrīd visu Latvijā esošo zinātnisko cilvēkresursu potenciālu. Mēs nedrīkstam šobrīd zaudēt nevienu zinātnieku, bet viņam ir jārada vislabākie apstākļi savu spēju maksimālai atdevei.

Tagad par iespējamiem tuvākajiem uzdevumiem ārpus tiem, par ko es runāju un kas faktiski ir obligātie Statūtu uzdevumi. Vispirms būtu nepieciešams saglabāt un nostiprināt Zinātņu akadēmijas nišu jeb kā tagad saka – zīmolu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības sistēmā. Mēs jau esam tipiska un no 1.maija arī juridiski būsim Eiropas Zinātņu akadēmija, mums ir obligāti jāizmanto LZA locekļu pieredze un prestižs. Šobrīd LZA locekļi pārstāv visas Latvijas universitātes un lielākos zinātniskos institūtus. Vēlreiz gribu atkārtot, ka šīs LZA nišas jeb veidola prestiža nostiprināšanā ievērojama loma un pateicība pienākas mūsu prezidentam akadēmiķim Jānim Stradiņam, jo bieži zinātne un Zinātņu akadēmija Latvijā saistās ar Jāņa Stradiņa vārdu, un tas ir pareizi.

Obligāti ir jāizmanto to LZA locekļu zinātnisko un organizatorisko potenciālu, kas mums ir, lai mēs varētu aktīvi piedalīties valsts likumdošanas iniciatīvu izstrādē, valsts attīstības stratēģijas pilnveidošanā un realizēšanā, un aktuālāka kā jebkad agrāk kļūst starptautiskas daudzpusīgas sadarbības attīstīšana un pilnveidošana. Mums ir nepieciešams maksimāli izmantot Zinātņu akadēmijas pieredzi un prestižu Latvijas zinātnes, augstākās izglītības, kultūras attīstības situācijas apzināšanai, un tie sakari, kas mums ir izveidojušies ar LR Saeimu, Ministru kabinetu un ministrijām, ar dažādiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem (kopējās balvas), Latvijā akreditēto vēstniecību pārstāvjiem. Kopā ar citām ieinteresētajām institūcijām mums būs jādod reāli priekšlikumi, no kurienes šie 3% finansējuma parādīsies.

Organizatoriski Zinātņu akadēmijas uzdevums ir sekmēt jaunu iniciatīvu, jaunu projektu, īpaši starptautisku projektu piesaisti un realizāciju, un šeit Zinātņu akadēmijas ierosinājumi, priekšlikumi, konsultācijas, sakari ir ļoti nepieciešami, un jebkura ZA locekļa iniciatīva ir maksimāli atbalstāma. T.sk. es gribētu vēlreiz atgādināt izstrādni, kas tapa šeit, Zinātņu akadēmijā – šī organizatoriskā struktūra, ko mēs saucam par kompetences centriem – kāda būs viņu tālākā virzība. Zinātņu akadēmijai tradicionāla un acīmredzot obligāta darbības joma ir veicināt akadēmiskas diskusijas par dažādiem strīdīgiem zinātnes, izglītības un tautsaimniecības jautājumiem. Mums ir iespēja piesaistīt visdažādākā līmeņa speciālistus, to mēs esam darījuši un turpināsim darīt. Jāturpina Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes Latvijas reģionos, jo tas ceļ ne tikai zinātnes prestižu, bet parāda zinātnieku devumu un zinātnieki var pastāstīt par to, kas notiek ārpus Latvijas Eiropas Savienībā un pasaulē. Mums jāturpina deleģēt Zinātņu akadēmijas pārstāvniecība valstiskās un sabiedriskās institūcijās, tādā veidā mēs varam ietekmēt informācijas jeb uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu Latvijā. Un, visbeidzot, nepieciešams aktīvi sekmēt latviešu valodas, kultūras, vēstures, mākslas, identitātes saglabāšanu, sevišķi svarīgi ieviest jaunas idejas, priekšlikumus, ieejot Eiropas Savienības sistēmā. Mēs nedrīkstam tur pazust, mūsu uzdevums ir parādīt, ka mēs esam Eiropas sastāvdaļa un mēs esam vērtīgi arī ar savu valodu, kultūru un mākslu. Aktīvi jāpopularizē mūsu darbība, un sadarbība ar žurnālistiem, kas Zinātņu akadēmijai ir izveidojusies, ir būtiska, jo parāda, ka zinātne Latvijā ir dzīva un dzīvotspējīga un tai ir perspektīvas attīstīties. Visbeidzot – mums jāturpina kopā ar mūsu sadarbības partneriem nodrošināt Zinātņu akadēmijas balvu un atzinību sistēma, jo šajā vietā, uz šīs skatuves vismaz reizi gadā mēs pasakām, kas Latvijā zinātnē notiek izcils gan senioru, gan junioru grupā, tas ir tas, kas vieš optimismu – ka šie jaunie cilvēki ir un viņu zinātniskie darbi ir patiesi labi.

Nobeigumā vēl dažas tēzes par Zinātņu akadēmijas iespējām. Neatkarīgi no tā, kas tiek ievēlēts par akadēmijas prezidentu un kāds būs nākošais akadēmijas Senāta sastāvs, mana pārliecība ir, ka zinātnei Latvijā ir jābūt vienai un vienotai. Mums nav augstskolu un zinātnisko institūtu zinātnes, mums ir kopējas zinātniskas intereses un iespējas, kuras mēs mākam un kuras vajag risināt mobilos zinātniskos kolektīvos, maksimāli izmantojot tās iespējas, kas paveras Eiropas Savienībā. Akadēmijai ir daudz ietekmes sfēru, kuras mums ir aktīvi jāuztur. Piemēram, pārstāvniecība Latvijas Zinātnes padomē, kur LZA locekļi bijuši no šīs organizācijas dibināšanas brīža. Tomēr LZP mīnuss ir tas, ka tās vadība mainās katru gadu, tādēļ Zinātņu akadēmija ir kā aizmugure, kas nodrošina pārmantojamību Latvijas zinātnes stratēģisko uzdevumu veikšanai. Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvniecība ir Latvijas Augstākās izglītības padomē, tas sekmē zinātnes klātbūtni augstskolās, LZA pārstāvji ir ministriju programmu un dažādu padomju pārstāvniecībā uzņēmumos, tādējādi ceļot zinātnes prestižu. Vāja ir zinātnes pārstāvniecība politikā, kur var gūt tikai ļoti īslaicīgu ietekmi (LZA nostāja – izvairīties no tiešas partiju ietekmes).

Nobeigumā gribu aicināt – būsim darbīgi optimisti un izmantosim iespējas, kuras mums paveras. LZA ir sava atbildības nasta, kura mums ir nesama. Lai mums visiem kopā tas izdodas!

Satura rādītājs


LZA Uzraudzības padomes ziņojums

LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2003.g. (2004.gada 15.aprīlī)

Godātais akadēmijas prezident!

Godātie akadēmiķi, korespondētājlocekļi, viesi!

Kopš mūsu iepriekšējā ziņojuma ir pagājis gads. Vieni Jaunie laiki ir beigušies un sākušies citi, atkal jauni laiki (pie jaunas valdības) un atkal zinātnieku saime spēj rezumēt savu devumu sabiedrībai ar iespaidīgu rezultātu klāstu, kaut pirms gada solītie asignējumu miljoni tā arī palika solījumu līmenī un nemazinās sajūta, ka zinātne nav pienācīgi no valsts puses balstīta. Tas mazina visas valsts attīstības iespējas nākotnē, nu jau vienotajā Eiropā, kurā intelektuālie spēki tiek vērtēti augstāk par fizisko vai amatniecisko spēku.

Vērtējot aizritējušo gadu Uzraudzības padome atzīmē, ka akadēmija joprojām pastāv kā izcilu personību un ražīgu zinātnieku apvienība. Pārskata ziņojumā minēti nozīmīgākie zinātnes notikumi, daži no tiem varbūt būtu notikuši arī tad, ja autori nebūtu akadēmijas locekļi. Taču vairumā gadījumu nevar noliegt, ka akadēmija kā organizācija ir bijusi klāt un sekmējusi pētniecību.

Akadēmijas institūciju darbs

Nozīmīgs ir arī akadēmijas kā organizācijas veiktais darbs. Un šai sakarā Uzraudzības padome atzīmē gan mūsu prezidenta Jāņa Stradiņa apbrīnojamo enerģiju, gan arī koleģiālo institūciju – Valdes un Senāta aktīvu darbu. Blakus daudziem organizatoriskajiem darbiem Senāts savās septiņās sēdēs ir atradis laiku un vēlēšanos analītiski apspriest arī zinātniskus ziņojumus, piemēram, par magnētisko hidrodinamiku, Cietvielu fizikas un Koksnes ķīmijas institūta zinātnisko darbību, pētījumiem literatūrzinātnē, molekulārajā mikrobioloģijā, vēža šūnu bioloģijā u.c. Tas neapšaubāmi mobilizē attiecīgās nozares un institūtus. Valde ir risinājusi gan saimnieciskus (telpu remonta, liftu, ēdnīcas), gan nodaļu koordinācijas, gan sadarbības ar ministrijām, padomēm, ārzemju partneriem u.c. jautājumus.

Piesaistot sponsorus, panākts dažādo vārdbalvu un prēmiju fonda pieaugums. Sevišķi izceļams atbalsts jaunajiem zinātniekiem un studentiem, piemēram, LZA Goda doktora Kārļa Irbīša stipendiju saņēmuši 14 jaunie speciālisti modernajās inženierzinātņu specialitātēs. Pagājušā gadā mēs izteicām kritiku par to, ka kopš nodibināšanas 1999.gadā nav bijis konkurss zinātnieka un kādreizējā Ministru prezidenta Marģera Skujenieka balvai. Šogad varam ar prieku atzīmēt, ka šī balva ir atradusi pirmo laureātu.

Aktīvi ir strādājušas akadēmijas nodaļas, apspriežot svarīgas zinātnes problēmas. HSZN nodaļa joprojām rāda labu priekšzīmi, organizējot izbraukuma sēdes (III Sēlijas kongress, izbraukuma konference Limbažos u.c.).

Hartas pārkāpumus Uzraudzības padome nav konstatējusi.

Zinātnes politikas veidošana

Viens no Uzraudzības padomes uzdevumiem ir sekot, kā LZA pilda Hartas 4.pantā noteikto uzdevumu aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos.

Pagājušais gads un šī gada sākums ir devis vienu piemēru, kas liek šaubīties, vai augstās sadarbības puses pareizi ir sapratušas šī uzdevuma realizācijas ceļus un mehānismus. Bija visai patīkami, kad 2000.gada 28.novembrī Ministru kabinets apstiprināja LZA Terminoloģijas komisijas nolikumu (Latvijas Vēstnesis, 2000., 435./437.Nr.), piešķirot tai oficiālas institūcijas statusu ar valstiski svarīgiem uzdevumiem. Kopš 90. gadu sākuma TK ir izskatījusi un apstiprinājusi vairāk nekā 70 terminu vārdnīcas, standartus u.c. Gadā TK apstiprina 4000-5000 terminu, sniedz ap 3000 konsultāciju, izdod brošūras "Terminoloģijas jaunumi". Vajadzības un pieprasījumi pieaug, it sevišķi Eiropas Savienības sakarā. Strādā ne tikai komisijas plēnums, bet arī, dažas regulāri, citas laiku pa laikam, - 25 nozaru apakškomisijas ar apm. 250 ekspertiem. Gadā tam visam piešķir Ls 4000. Zinot, ka terminu sakārtošana vēl nebūt nav galā un faktiski nekad nebeigsies, TK pagājušā gada augustā iesniedza toreizējam izglītības un zinātnes ministram K.Šadurska kungam finanšu pieteikumu par apm. 10 reizes lielāku summu, to visu pienācīgi pamatojot. Nekādas izmaiņas finansējumā nenotika. Toties 2004.g. 20.janvārī Ministru kabinets izdarīja grozījumus LZA Terminoloģijas komisijas nolikumā, nosakot 10.1 punktā, ka jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses vai pārsniedz kādas nozares ietvarus, komisija izzina sabiedrības viedokli par ieteiktajiem terminiem. Droši vien šiem grozījumiem arī klāt bija pavadraksts, kurā ir aile: kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu. Un droši vien tur bija standarta atbilde: neskar. Tā teikt, sabiedrības aptaujas un visādi steidzamie pasūtījumi lai iet par to pašu naudu. Valsts jau subsidē akadēmiju, šo subsīdiju ietvaros tad arī izvērsieties!

Cits interesants zinātnes politikas veidošanas piemērs izskanēja laikrakstā Diena (2004.g. 11.marts) sakarā ar jautājumu par Letonikas centra iespējamo veidošanu. Nevar noliegt, ka valsts atbalsta letonikas pētījumus. Nelaime tāda, ka no piešķirtā finansējuma liela daļa naudas tiekot izmantota institūtu infrastruktūrai un pētījumiem paliekot pavisam maz. Tad, lūk, Izglītības un zinātnes ministrijas oficiāla amatpersona, pēc Dienā atstāstītā, pauž visai oriģinālu ideju: institūtus vajag integrēt augstskolās un tad "ja augstskola būtu atbildīga par institūtu infrastruktūras uzturēšanu un administratīvo izdevumu segšanu, zinātnei atvēlēto finansējumu varētu izmantot tieši pētījumiem". Rodas jautājums, vai tas nenozīmētu, ka letonikas pētījumi vismaz daļā tie pārlikti uz studentu maksājumiem par mācībām? Vai nevarētu iet tālāk – arī sociālo nodokli par zinātniekiem uzlikt segt no studentu maksām?

Jautājums par Letonikas centru un pašreizējo institūtu integrāciju augstskolās ir sarežģīts vairākos aspektos. Uzraudzības padome izsaka cerību, ka par tām kāds kompetentāks runās debatēs.

Zinātnisko institūtu perspektīvas

Diskusijas ir izraisījis likuma "Par zinātnisko darbību" grozījumu projekts. Lielākā daļa no bijušiem LZA pētniecības institūtiem patlaban asociēti ar Latvijas universitātēm vai pat iekļauti to sastāvā. Pieredze rāda, ka visumā šāds solis veicinājis augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, tomēr ne vienmēr sasniegti pozitīvi rezultāti. Zinātnisko institūtu speciālisti parasti tiek aicināti piedalīties mācību darbā uz līguma pamata, darba samaksa tādējādi ievērojami zemāka par samaksu atbilstošas kvalifikācijas augstskolu pasniedzējiem. Atšķirībā no augstskolām, pētnieciskajiem institūtiem nav bāzes finansējuma, zinātnisko grantu finansējums neliels un nestabils, tas nenodrošina un neveicina investīcijas materiālās bāzes modernizēšanai un kvalificēta personāla atjaunošanai. Pēc pašreizējā projekta institūtiem, kurus valsts neatzīs par tādiem, kas pilda būtisku lomu ministrijas politikas veidošanā, tiek piedāvātas 2 iespējas: pārveidoties par aģentūrām vai komercsabiedrībām. Dažu institūtu pētnieki, turpmāk aģenti, jau sāk godbijīgi uzrunāt vadošos pētniekus ar vārdiem vadošais aģent! Kā būtisku pozitīvu jauninājumu kolēģi vērtē bāzes finansējuma paredzēšanu šīm te gaidāmām aģentūrām. Bet jautājums tomēr ir svarīgs arī par valsts veidojumu klasifikāciju un nosaukumiem. Valstī ir dažādas iestādes, piemēram, slimnīcas, augstskolas, muzeji, labošanas darbu iestādes, vai vienkāršāk – cietumi. Nav dzirdēts, ka cietumus arī taisītos pārtaisīt par aģentūrām. Tāpat slimnīcas, skolas un augstskolas. Vai zinātne nebūtu pelnījusi, ka saglabā nosaukumu zinātnisks institūts? Var jau taisnoties, ka sistēmu sakārtošanai ir pieņemts Publisko aģentūru likums un tur bezpeļņas organizācijām ir tikai divas norādītās izvēles. Bet kļūme tika pielaista jau agrāk, tad kad institūtus pielīdzināja uzņēmējdarbības subjektiem. Pašlaik ir izteikti ierosinājumi atgriezieties pie jautājuma par to, vai LZA sastāvā (vai vismaz pie LZA) varētu pastāvēt zinātniski institūti. Uzraudzības padome uzskata, ka ir vērts turpināt diskusiju par to, ka pie LZA varētu atjaunot zinātniskos institūtus, nodrošinot to bāzes finansējumu no valsts budžeta, bet pētniecību – no valsts zinātnisko grantu, programmu un citu projektu līdzekļiem, kā arī dodot tiem promocijas tiesības kvalificētu speciālistu sagatavošanai tautsaimniecības un pētniecības vajadzībām. Šāda vienotā sistēmā iekļauta pētniecisko institūtu struktūra sekmīgi funkcionē vairums Eiropas valstu. Vācijā, piemēram, fundamentālos pētījumus veic Maksa Planka institūti. Tehnoloģiskie pētījumi koncentrēti Fraunhofera institūtos.

Emeritētie zinātnieki

Ik gadus Uzraudzības padomes ziņojumā ir norādes par emeritēto zinātnieku atbalstīšanas uzlabošanu. Es tā kā vairījos vēlreiz to atgādināt, bet kolēģi uzstāja: par to ir jārunā vēl un vēl, kamēr nenotiks pozitīvs pavērsiens. Nepietiek ar LZA izrādītajām rūpēm, ierādot telpas klubam "Emeritus" ar datoriem, interneta pieslēgumu, telefonu. Runa ir par cilvēka cienīgu grantu. Kopš 1996.gada emeritētā zinātnieka goda nosaukums un mūža grants ir piešķirts 241 zinātniekam, no tiem, diemžēl 53 jau aizgājuši mūžībā. Finansējums grantiem joprojām ļauj maksāt šo grantu tikai 66 latu apmērā, tas ir 60% no vidējās profesoru algas 1996.gadā. 2004.gadam finansējums ir tāds pats kā 2003.gadā, kaut no jauna piešķirti 40 jauni "emeritus" un 24 atstāti "rezervē" kā atbilstoši, bet neapmierināmi finanšu trūkuma dēļ. Situācija ir sarežģījusies, pat kļuvusi paradoksāla sakarā ar to, ka Satversmes tiesa pamatoti atzina, ka 65 gadu sasniegšana nebūt nenozīmē mazspēju zinātnē. Varbūt ne viens vien emeritētais zinātnieks būtu gatavs ieslēgties kāda LZP granta izpildē, veikt vairāk par to darbību, kas novērtēta ar Ls 66 mēnesī. Bet viņš ir saķēdēts ar 1995.gada Nolikuma 3. punktu, kas kategoriski nosaka: Valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskai darbībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

Varbūt Nolikumā vajadzētu iestrādāt tiesību apturēt savu emeritētā zinātnieka statusu un to Ls 66 saņemšanu? Taču tas neskartu visus. Ir jāaicina atkal jaunā valdība, kas tikko uzsākusi budžeta veidošanu 2005.gadam: ieklausieties un saprotiet, ka tā ir nejēdzība – Ls 66 apstākļos, kad tie sen vairs neatbilst 60% no vidējās profesora algas, kad minimālā alga ir paaugstināta no kādreizējiem Ls 28 uz Ls 80, kad izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem piešķir Ls 100 mēnesī. Ir jākliedz, kamēr varas gaiteņos sapratīs, ka, ja nebūs cieņas pret raženu mūžu nodzīvojušajiem zinātniekiem, neveidosies tieksme uz zinātni arī jaunajiem, ar kuru talantu un zināšanām Latvija cer atrast godpilnu vietu Eiropas Savienībā.

Par publikācijām kā zinātnes rezultātu rādītāju

Gada atskaitēs un izstādēs pirms akadēmijas sēdēm tiek demonstrēta ārkārtīgi liela zinātnieku aktivitāte grāmatu un citu rakstu izdošanā.

Ir augusi autoru aktivitāte, ir attīstījusies poligrāfijas tehnika. Šie skaitļi un ārkārtīgi daudzveidīgais grāmatu virsrakstu klāsts izsauc vairākus jautājumus:

1. Vai stipri pieaugušās poligrāfijas iespējas tiek izmantotas racionāli?

2. Vai vēlme publicēties, pie tam apjomīgi, nav nonākusi pretrunā ar cilvēku spējām visu to lasīt?

3. Vai tirāžas zinātniskiem izdevumiem ap 650 eks. ir pozitīva vai negatīva iezīme?

Uzskatām, ka būtu mērķtiecīgi attīstīt recenzēšanu par izdotajiem darbiem, lai pievērstu uzmanību tādiem izdevumiem, kas noteikti būtu plašākas ievērības cienīgi, un varbūt tādiem, kuros vārdu plūdi nav īsti samērojami ar, kā tagad kļuvis moderni, sauso atlikumu.

Atzīmējama arī šāda ne visai laba tendence. Paši esam ieviesuši 5 publikāciju prasību doktorantiem un tagad, lai tikai šī prasība būtu izpildīta, paši dodam priekšroku viņiem publicēties, atstumjam dažu labu jau esoša doktora publikāciju un tādējādi izkropļojam iecerēto veselīgo konkurenci.

Par saimnieciskajām lietām

Jau vairākus gadus akadēmijas finansiālo darbību un bilanci pārbauda zvērināti auditori. Tāpēc Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt revidenta funkcijas. Revīzija veikta atbilstoši Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem standartiem. Zvērinātā revidenta vispārinātais rezumējums ir šāds:

Latvijas Zinātņu akadēmijas 2003.gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli 2003.gada 31.decembrī, darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2003.gadā saskaņā ar LR Valsts kases 25.09.2002. instrukciju Nr.3 "Valsts budžeta iestāžu pusgada, deviņu mēnešu, gada un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanas instrukcija" prasībām un LR likumu "Par grāmatvedību".

Izlases kārtībā pārbaudītie dokumenti nav radījuši bažas vai pamatu piezīmju izteikšanai. Uzraudzības padome iepazinās ar revīzijas materiāliem un pievienojas šim vērtējumam.

Neizsakot piezīmi, zvērinātais revidents vērš uzmanību uz divām līdz galam neatrisinātām lietām:

1. Kaut arī ir uzlabojies darbs pamatlīdzekļu nolietojuma atspoguļošanā bilancē, tomēr joprojām nav veikts augstceltnes ēkas novērtējums un līdz ar to bilancē tiek uzrādīta sen novecojusi ēkas vērtība. Lietu pārvalde skaidro, ka novērtēšana nav veikta līdzekļu trūkuma dēļ.

2. Zinātņu akadēmijas gada pārskati Valsts kasei tiek iesniegti divu dokumentu veidā: viens par valsts subsīdijām, otrs par ieņēmumiem no saimniecisko pakalpojumu sniegšanas. Šī nesakārtotība tiek atgādināta jau atkārtoti.

Līdz ar Zinātnes nama (Jūrmalā) nodošanu ilgtermiņa nomā akadēmijas finansiālais stāvoklis ir stabilizējies un tas dod iespēju veikt nopietnus remonta darbus Augstceltnē. Šogad maijā tiek plānots nodot ekspluatācijā jaunu liftu, kas būtiski uzlabos nokļūšanu ēkas augšējos stāvos. 2003.gadā ir veikta Zinātnes nama (Jūrmalā) pārvērtēšana. Kā rezultātā šī nekustamā īpašuma vērtība pieauga par Ls 234,2 tūkst. un tas izsauc trīskārtēju nekustāmā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Kā zināms, 2002.gadā tika noslēgts ilgtermiņa līgums par Zinātnes nama iznomāšanu ar slēgtā konkursa uzvarētāju SIA "S-108".

Tuvāko gadu biznesa perspektīvas Zinātnes nama apsaimniekošanā SIA "S-108" vērtē negatīvi. Vēstulē SIA "S-108" atzina savu biznesa prognožu kļūdu un izteica priekšlikumus mainīt Zinātnes nama apsaimniekošanas stratēģiju, sadalot objektu divās daļās, jo pašreizējos tirgus situācijas apstākļos Jūrmalā nav iespējams rentabli ekspluatēt viesnīcu ar 300 gultas vietām. Tāpēc ar SIA ‘S-108" piekrišanu noslēgts līgums ar tās sadarbības partneri SIA "Lielupes pērle", kas paredz apartamenta tipa viesnīcas veidošanu četrstāvu korpusā.

Kritiski jāatzīmē, ka joprojām nav ņemti uzskaitē ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un dažādos fondos. Kā attaisnojums tiek minēts fakts, ka ieguldījumi veikti 90.gadu vidū, kad akadēmijā darbojās dažādi fondi. Ieguldījumi tika veikti no šo fondu līdzekļiem un uzreiz norakstīti uz saimnieciskās darbības izdevumiem un līdz ar to neparādās bilancē.

Liela daļa organizāciju, kuru dibinātāju sarakstos ir LZA, faktiski nestrādā. Lietu pārvalde sola, ka līdz 2004.gada 31.decembrim tiks sakārtotas LZA attiecības ar iepriekšminētajām organizācijām.

Par ES struktūrfondu apgūšanu

Laikrakstā, atsaucoties uz AIZM, bija publicēta informācija, ka Eiropas Savienības struktūrfondiem augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras attīstībai atvēlēti 67,25 miljoni eiro, kas jāapgūst 3 gados (NRA 26.03.04.). Tā būtu būtiska palīdzība zinātnei. Viens no uzdevumiem, kas LZA būtu enerģiski jāveic, ir prasīt, lai LZP, Finanšu, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijas iekļautu LZA pārstāvjus projektu izvērtēšanas komisijās. Otrs uzdevums ir neradīt pārmērīgas disproporcijas zinātņu attīstībā kopumā. ES nauda paredzēta galvenokārt tehnoloģijām, ražošanas konkurētspējas izrāvienam pasaules tirgū. Bet normālā valstī ir vajadzīgi arī ekonomisti, kas analizē iespējamos sastrēgumus un krīzes, pedagoģijas zinātnieki, kas meklē ceļus, lai skolēnu varētu sagatavot augstskolai un jauno tehnoloģiju veidošanai, un, visbeidzot, arī juristi, kas spēs labāk atrisināt konfliktus un nodrošināt tiesisko kārtību. Šīm nozarēm, varbūt, nevajag kompetences centrus, bet kompetentus speciālistus noteikti.

Pilnvaru nolikšana

Uzraudzības padome pārskata gadā darbojās un šo ziņojumu sastādīja šādā sastāvā: akadēmiķi Elmārs Blūms, Ēvalds Mugurēvičs, Rihards Kondratovičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs, Edvīns Vanags un priekšsēdētājs Kalvis Torgāns.

Šīs pilnsapulces darba kārtībā ir jauna sastāva vēlēšanas. Tādēļ ar šo ziņojumu Uzraudzības padome noliek savas pilnvaras un aicina pilnsapulci ievēlēt jaunu sastāvu.

Padomes priekšsēdētājs K.Torgāns

Padomes locekļi:

E.Blūms Ē.Mugurēvičs R.Kondratovičs
R.Rikards A.Strakovs E.Vanags

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības valdē

22. aprīlī LZS valdes sēdē galvenais apspriežamais jautājums bija nepieciešamība pārveidot LZS programmas izstrādes darba grupu par programmas izstrādes un statūtu pārveides darba grupu. Par to ziņoja darba grupas vadītājs A. Āboltiņš. Tas izriet no jaunās sabiedrisko organizāciju pārreģistrēšanas kārtības. Zinātnieku savienības statuss atbilst kategorijai biedrības, par kurām ar humoru teica, ka tām pēc jaunā iedalījuma nav mantas, bet ir gods. Taču viena no pārreģistrācijas prasībām ir vairāk vai mazāk standartizēti statūti, rāmis, kur galvenie pamatpunkti būtu viegli pārredzami un salīdzināmi. Jāraugās arī, lai, izstrādājot jauno programmu, atsevišķi tās formulējumi nebūtu pretrunā vai citādi atšķirtos no tiem, kas minēti statūtos. Tādēļ ir nepieciešams, lai abi pamatdokumenti tiktu veidoti vienlaicīgi. Par to runāja LZS Padomes priekšsēdētājs U. Grāvītis. U. Grāvītis arī teica, ka jaunajos statūtos būtu jāparedz elektroniskā balsošana un tie jāpadara modernāki, vairāk atbilstoši jaunajiem darbības apstākļiem. Dokumentiem jābūt gataviem līdz nākamā gada pavasarim, lai aptuveni pēc gada, t. i. 2005. gada aprīlī varētu sasaukt LZS konferenci un tos apstiprināt. Tad mēs iekļautos pārreģistrācijas termiņos.

Otrs jautājums bija nevalstisko organizāciju darbība. NVO piedalīsies Eiropas Savienības fondu uzraudzībā ar padomdevēja tiesībām. No četriem pasludinātajiem darbības lauciņiem divi ir tādi, kuros vistiešāko dalību varētu ņemt LZS un, proti, tie, kuri skar uzņēmējdarbību un inovācijas un ir vistiešāk saistīti ar lietišķiem pētījumiem un jaunām tehnoloģijām, un tie, kuri paredzēti lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un kur varētu darboties LZS lauksaimnieciskie biedri. Galvenais ieguvums būtu fondu piešķiršanas un izmantošanas pārskatāmība un, nepieciešamības gadījumā, padoms tās koriģēšanai. Plašāku informāciju par nevalstisko organizāciju aktivitātēm jāskata interneta mājaslapā www.ngo.org.lv. Tā arī bija atbilde uz I. Bondares jautājumu, kas tā būs par institūciju, kas šos ES līdzekļus pārraudzīs un vai mums tajā ir jādeleģē kādas savas kandidatūras.

Sekojot aicinājumam, ir atsūtītas vairākas kandidatūras no reģionālajām augstskolām, ar kurām LZS valde uzturētu pastāvīgu kontaktu. Savukārt vienam valdes loceklim tiks uzticēts būt par šo kontaktpersonu.

Nolēma sasaukt paplašinātu valdes sēdi š.g. 13. maijā plkst. 16.00, uz kuru aicinātu reģionālo augstskolu pārstāvjus.

Z. K.

* * *

1. aprīlī sākusies biedrību un nodibinājumu reforma, kas paredz pārreģistrēties sabiedriskajām organizācijām, radot skaidrus un vienotus nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai un organizāciju dalījumā kopumā. Likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Reformas tiesiskais pamats ir Biedrību un nodibinājumu likums un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, kas regulē pārejas posmu, kura laikā pašreiz reģistrētās sabiedriskās organizācijas vai to apvienības tiek ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Reforma ilgs no šī gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. decembrim, un šajā laikā visām reģistrētajām sabiedriskām organizācijām un to apvienībām būs jāpieņem lēmums pārreģistrēties biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrībai vai nodibinājumam. Tās sabiedriskās organizācijas vai to apvienības, kas nebūs lēmušas par pārreģistrāciju un iesniegušas pieteikumu līdz 2005. gada 31. decembrim, tiks uzskatītas par darbību izbeigušām un likvidētas.

Kas ir biedrība?

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai kopīgi darbotos savu statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Turklāt šim mērķim nevar būt peļņas gūšanas raksturs.

Latvijas Vēstnesis, 2004. g., 21. aprīlis

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2003. gada 23. aprīļa lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2004. gadā (5. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls pieprasītais / piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. LU Matemātikas un informātikas institūts Latvijas Matemātikas biedrības biedra maksa Starptautiskajā Matemātikas apvienībā par 2004. gadu. Uldis Raitums 1320 CHF 400 (daļējs finansējums)
2. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Latvijas Kristalogrāfijas biedrības biedra maksa Eiropas Kristalogrāfijas asociācijā par 2004. gadu. Anatolijs Mišņovs 615 USD 335
3. Liepājas Pedagoģijas akadēmija LPA biedra maksa Starptautiskajā organizācijā par mājas ekonomiku par 2004. gadu. Daina Ģibiete 40 EUR 25
4. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte RTU biedra maksa Eiropas Industriāli piesārņotu zemju apvienībā par 2004. gadu. Daina Kalniņa 100 EUR 65
5. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka LAB biedra maksa Eiropas Pelēkās literatūras izmantošanas asociācijā EAGLE par 2004. gadu. V. Kocere 870 EUR 300 (daļējs finansējums)
6. S/O Zinātniski-pētnieciskais centrs "Contra Cancrum Coli" Zinātniskipētnieciskā centra biedra maksa Starptautiskajā izgudrotāju asociāciju federācijā par 2004. gadu. Sergejs Matasovs 100 USD 65
7. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs LU BPSC biedra maksa Starptautiskajā Šūnu onkoloģijas apvienībā par 2004. gadu. Jekaterina Ērenpreisa 100 EUR 65
8. LU Bioloģijas institūts LU BI biedra maksa Starptautiskajā ūdens vēstures asociācijā par 2004. gadu. Gunta Spriņģe 40 USD 20

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. Liepājas Pedagoģijas akadēmija Pedagoģijas nozares 5. Starptautiskā konference "Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas" (Liepāja, Latvija, 7.–8/05/2004). E. Ģingulis 360 200
2. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 3. Starptautiskā studentu zinātniskā darba konference (Rīga, Latvija, 19.–20.05.2004). Indra Odiņa 250 130
3. Daugavpils Universitāte Starptautiska zinātniska konference "IX Slāvu lasījumi" (Daugavpils, Latvija, 21.–23/05/2004). Zaiga Ikere 675 250
4. Daugavpils Universitāte Starptautiska zinātniska konference "Drošība un tautas attīstība" (Daugavpils, Latvija, 1.–2.06.2004). A. Barševskis 400 250
5. LV Koksnes ķīmijas institūts 8. Starptautiskā Lignocelulozes materiālu konference (Rīga, Latvija, 22.–25.08.2004). Bruno Andersons 800 400

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts Starptautiska konference "Food and Life. XXI Century" (Kijeva, Ukraina, 8.–9.04.2004). Pāvels Semjonovs 150 EUR 100
2. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Gremošanas trakta endoskopijas simpozijs (Katovice, Polija, 15.–16.04.2004). Linda Sosāre 200 EUR 100
3. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Gremošanas trakta endoskopijas simpozijs (Katovice, Polija, 15.–16.04.2004). Jurijs Seļezņovs 200 EUR 100
4. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 13. Eiropas seminārs "Testis Workshop" (Edinburga, Lielbritānija, 24.–28.04.2004). Juris Ērenpreiss 540 GBP 270
5. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 5. Globālais simpozijs par koka un dabīgo šķiedru kompozītmateriāliem (Kasele, Vācija, 27.–28.04.2004). Skaidrīte Reihmane 300 EUR 195
6. Rīgas Stradiņa universitāte 2. Starptautiskā konference par novecošanas funkcionālo genomiku (Krēta, Grieķija, 28.04.–1.05.2004). Astrīda Krūmiņa 595 USD 270
7. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 4. Starptautiskā DAAAM konference par industriālajām inženierzinātnēm (Tallina, Igaunija, 29.–30.04.2004). Aivars Šulcs 150 EUR 100
8. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 4. Starptautiskā DAAAM konference par indusriālajām inženierzinātnēm (Tallina, Igaunija, 29.–30.04.2004). O. Kononova 50 EUR 30
9. P. Stradiņa klīniska universitātes slimnīca 14. Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekciju slimību kongress (Prāga, Čehija, 1.–4.05.2004). Arta Balode 350 EUR 230
10. LU Medicīnas fakultāte Starptautiskais simpozijs "Neiroķirurģiska pieeja galvaskausa pamatnes rajonam" (Stokholma, Zviedrija, 3.–5.05.2004). Juris Puriņš 9000 SEK 270
11. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Starptautiskais simpozijs par organiskās sintēzes, kombinatoriālās un medicīnas ķīmijas sasniegumiem (Maskava, Krievija, 5.–8.05.2004). Izolda Segale 540 USD 270
12. Daugavpils Universitāte 7. Skolotāju izglītības pavasara konference (Tartu, Igaunija, 6.–8.05.2004). Jeļena Altāne 70 EUR 45
13. Daugavpils Universitāte 7. Skolotāju izglītības pavasara konference (Tartu, Igaunija, 6.–8.05.2004). Dzintra Iliško 70 EUR 45
14. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts 7. Skolotāju izglītības pavasara kinference (Tartu, Igaunija, 6.–8.05.2004). Ingēra Tomme 45 EUR 30
15. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 7. Skolotāju izglītības pavasara konference (Tartu, Igaunija, 6.–8.05.2004). Ieva Rocēna 45 EUR 30
16. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 7. Skolotāju izglītības pavasara konference (Tartu, Igaunija, 6.–8.05.2004). Dzintra Grundmane 45 EUR 30
17. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 7. Skolotāju izglītības pavasara konference (Tartu, Igaunija, 6.–8.05.2004). Ligita Stramkale 70 EUR 45
18. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 9. Starptautiskā Neapoles bioaktīvo peptīdu konference "Peptīdi terapijā, diagnostikā un vakcinēšanā" (Anakapri, Itālija, 8.–11.05.2004). Ilze Vosekalna 250 EUR 165
19. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 9. Starptautiskā Neapoles bioaktīvo peptīdu konference "Peptīdi terapijā, diagnostikā un vakcinēšanā" (Anakapri, Itālija, 8.–11.05.2004). Inta Liepiņa 300 EUR 165
20. LZA Fizikālās enerģētikas institūts 2. Pasaules konference par biomasas izmantošanu enerģijas vajadzībām un rūpniecībā, par klimata aizsardzību (Roma, Itālija, 10.–14.05.2004). Rūta Bendere 850 EUR 270
21. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Eiropas Endokrīno ķirurgu kongress (Piza, Itālija, 14.–15.05.2004). Zenons Narbuts 180 EUR 120
22. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Lidija Gorbaceviča 150 USD 45
23. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Vladimirs Meņšikovs 150 USD 45
24. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Ilona Kuņicka 150 USD 45
25. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Vera Boroņenko 150 USD 45
26. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Inta Ostrovska 150 USD 45
27. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Dmitrijs Oļehnovičs 150 USD 45
28. Daugavpils Universitāte 5. Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēks un tirgus" (Nalenčova, Polija, 17.–19.05.2004). Andrejs Nikolajevs 150 USD 45
29. Latvijas Kardioloģijas institūts Amerikas Hipertensijas biedrības 19. Kongress (Ņujorka, ASV, 18.–22.05.2004). Daina Voita 625 USD 270
30. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 11. Baltijas–Vācijas patologu simpozijs (Tallina, Igaunija, 20.–23.05.2004). Mihails Raicis 130 EUR 65
31. LV Koksnes ķīmijas institūts 16. Starptautiskais simpozijs par pirolīzes procesu pētīšanu un izmantošanu (Alikante, Spānija, 23.–29.05.2004). Aivars Žūriņš 490 EUR 270
32. LV Koksnes ķīmijas institūts 16. Starptautiskais simpozijs par pirolīzes procesu pētīšanu un izmantošanu (Alikante, Spānija, 23.–29.05.2004). Gaļina Dobele 490 EUR 270
33. LU Cietvielu fizikas institūts Eiropas materiālu pētnieku (EMRS) pavasara konference (Strasbūra, Francija, 24.–28.05.2004). Jurijs Žukovskis 450 EUR 270
34. RTU Būvniecības fakultāte Starptautiska konference "Power-Gen Europe 2004" (Barselona, Spānija, 25.–27.05.2004). Andris Krēsliņš 795 USD 270
35. Liepājas Pedagoģijas Akadēmija 10. Starptautiskā konference par izglītības reformu un skolotāju apmācību (Viļņa, Lietuva, 27.–28.05.2004). Alīda Samuseviča 70 EUR 45
36. Liepājas Pedagoģijas Akadēmija 10. Starptautiskā konference par izglītības reformu un skolotāju apmācību (Viļņa, Lietuva, 27.–28.05.2004). Ilma Neimane 70 EUR 45
37. LU Polimēru mehānikas institūts 11. Eiropas konference par kompozītajiem materiāliem (Rodosa, Grieķija, 31.05.–3.06.2004). Valērijs Poļakovs 450 EUR 270
38. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 7. Ziemeļvalstu Baltijas Infekciju slimību kongress (Palanga, Lietuva, 3.–6.06.2004). Edvīns Miklašēvičs 40 EUR 25
39. LU Polimēru mehānikas institūts Starptautiska konference par jaunākajiem materiāliem un tehnoloģijām konstrukcijai un restaurācijai (Lecce, Itālija, 6.–9.06.2004). Andrejs Aniskevičs 400 EUR 260
40. A/S Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija 5. Starptautiskais Ražas uzglabāšanas simpozijs (Verona, Itālija, 6.–11.06.2004). Inese Buiķe 540 EUR 270
41. A/S Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija 5. Starptautiskais Ražas uzglabāšanas simpozijs (Verona, Itālija, 6.–11.06.2004). Inese Drudze 540 EUR 270
42. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija Starptautiska zinātniska konference "Augu augšana un attīstība. Teorētiskās un praktiskās problēmas" (Babti, Lietuva, 7.–9.06.2004). Silvija Ruisa 100 EUR 65
43. Transporta sakaru institūts Starptautiska konference "Inverse Problems: Modeling and Simulation" (Fethije, Turcija, 7.–12.06.2004). Šarifs Guseinovs 560 EUR 270
44. Latvijas Kardioloģijas Institūts Eiropas Kardiologu biedrības konference par kardiovaskulāro slimību epidemioloģijas un prevencijas jautājumiem (Elsinora, Dānija, 9.–12.06.2004). V. Dzērve 350 EUR 230
45. LLU Lauksaimniecības fakultāte 8. Starptautiskais simpozijs par potcelmu un vides fizioloģiju augļu dārzu sistēmās (Budapešta, Ungārija, 13.–18.06.2004). Mintauts Āboliņš 450 EUR 270
46. LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte 12. Starptautiskais SEFI matemātikas seminārs (Vīne, Austrija, 14.–16.06.2004). Aivars Āboltiņš 250 EUR 165
47. LLU Lauku inženieru fakultāte 8. Pasaules konference "Koka inženierzinātne" (Lahti, Somija, 14.–17.06.2004). Lilita Ozola 610 EUR 270
48. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 7. Starptautiskā konference par pārklājumu sintēzi, pētīšanu un difūzijas procesu izpēti (Āhena, Vācija, 15.–17.06.2004). Janīna Sētiņa 359 EUR 235
49. RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte 6. Starptautiskā konference "Control of Power System" (Bratislava, Slovākija, 16.–18.06.2004). Anna Voinovska 190 EUR 125
50. RTU Datorzinātnes un IT fakultāte Starptautiska zinātniska konference "Fuzzy Sets and Soft Computing in Economics and Finance" (St.-Pēterburga, Krievija, 17.–20.06.2004). Aleksandrs Vališevskis 11020 RUB 220
51. Liepājas Pedagoģijas akadēmija Starptautiskās Kooperatīvās izglītības asociācijas zinātniskā konference (Singapūra, 19.–27.06.2004). Ilze Miķelsone 850 SGD 270
52. LU Bioloģijas institūts 9. Starptautiskais simpozijs miežu ģenētikā (Brno, Čehija, 20.–26.06.2004). Tatjana Sjakste 15 500 CZK 270
53. RTU Tehniskās fizikas institūts 12. Starptautiskā konference ICSFS par cietajiem pārklājumiem un virsmām (Hamamatsu, Japāna, 21.–25.06.2004). Arturs Medvids 50 000 JPY 255
54. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija IASCE Starptautiskā konference par sadarbības pētījumiem izglītība (Singapūra, 21.–25.06.2004). Juris Grants 850 SGD 270
55. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija IASCE Starptautiskā konference par sadarbības pētījumiem izglītība (Singapūra, 21.–25.06.2004). Jānis Žīdens 850 SGD 270
56. LU Filozofijas un socioloģijas institūts 13. Starptautiskā Mutvārdu vēstures konference (Roma, Itālija, 23.–26.06.2004). Maruta Pranka 140 EUR 90
57. RTU Būvniecības fakultāte 32. Starptautiskā vasaras konference "Mūsdienu problēmas mehānikā" (St. Pēterburga, Krievija, 24.06.–1.07.2004). Jevgenijs Barkanovs 250 EUR 165
58. Rīgas Stradiņa universitāte Eiropas Bioķīmiķu biedrību federācijas 29. kongress (Varšava, Polija, 26.06.–1.07.2004). Agrita Puzuka 500 EUR 270
59. Transporta sakaru institūts 4. Eiropas Matemātikas kongress (Stokholma, Zviedrija, 27.06.–2.07.2004). Šarifs Guseinovs 4600 SEK 270
60. LU Vides zinātnes un pārvaldības institūts Starptautiskā konference "Gaisa piesārņojums" (Rodosa, Grieķija, 30.06.–2.07.2004). Normunds Kadiķis 830 EUR 270
61. LU Fizikas institūts 6. Starptautiskā Termodifūzijas konference (Verena, Itālija, 1.–6.07.2004). Elmārs Blūms 250 EUR 165

4. Starptautiskā sadarbība

1. Rīgas Stradiņa universitāte Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas apmaiņas programmas FP6 ietvaros (2004. g. aprīlis). Genādijs Ambalovs 211 211
2. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Zinātniski pētnieciskais darbs Vācijas–Latvijas bilaterālā sadarbības projekta WTZ LVA 00/003 ietvaros (2004. g. aprīlis). Armanda Vīksne 93 93
3. LZA Fizikālās enerģētikas institūts Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas projekta LVA 02/001 ietvaros (2004. g. februāris–marts). Inta Muzikante 89 89
4. LZA Fizikālās enerģetikas institūts Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas projekta LVA 02/001 ietvaros (2004. g. februāris–marts). Inta Muzikante 101 101
5. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Vācijas bilaterālās sadarbības projekta ietvaros (2003. g. novembris–decembris). Rūdolfs Cimdiņš 625 525

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs


U. Sedmalis

PROFESORA J. EIDUKA 100 GADU ATCEREI

Jūlijs Eiduks – zinātnieks un jauno ķīmiķu inženieru audzinātājs

Jūlijs Eiduks ir izcils Latvijas zemes bagātību pazinējs, Latvijas silikātu skolas izveidotājs un vairāku paaudžu ķīmiķu inženieru – silikātu tehnoloģijas speciālistu skolotājs un audzinātājs.

Šogad aprit 100 gadu kopš profesora Jūlija Eiduka dzimšanas. Viņš dzimis 1904. gada 16. maijā Madonas apriņķa Vietalvas pagasta "Jaunzemjos" saimnieku ģimenē. Viņa pirmās skolas gaitas saistās ar Vietalvas pagastskolu (1912–1913), tad mācības Liepkalnes proģimnāzijā (1915–1917), Madonas vidusskolā (1917–1920) un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1920–1922). 1922. gadā J. Eiduks iestājas Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Apvienojot darbu ar studijām, viņš fakultāti pabeidz 1930. gadā un saņem inženiera ķīmiķa diplomu. J. Eiduka diplomdarba temats "Devona formācijas māli kā izejviela klinkera ražošanai". Viņa diplomdarbā izteiktās zinātniskās atziņas ir aktuālas arī mūsdienās.

Latvijas derīgo izrakteņu apzināšanā, pētniecībā un silikātu tehnoloģijā J. Eiduku ievada profesors Eižens Rozenšteins. Liktenis ir lēmis īsu viņu kopdarbības laiku, jo 1933. gadā pēkšņi E. Rozenšteins mirst. Jūliju Eiduku ievēl par jaunāko asistentu. Žurnālā "Ekonomists" tiek publicēts viņa pirmais zinātniskais darbs "Pētījumi par dažu Latvijas mālu noderību bruģu klinkera ražošanai". Lai J. Eiduks varētu papildināt zināšanas silikātu ķīmijā un tehnoloģijā, un pārņemt E. Rozenšteina lasīto silikātu tehnoloģijas kursu, viņu komandē uz Vāciju. Berlīnes Tehniskajā augstskolā viņš savas zināšanas silikātu ķīmijā un tehnoloģijā papildina pie ievērojamiem šīs nozares speciālistiem, kā V. Eitela, R. Rīkes, V. Šlēgera, H. Kīla u.c. Kopā ar H. Kīlu J. Eiduks pēta kalcija hidrosilikātu koroziju. 1940. gadā ar abu pētnieku vārdiem žurnālā "Tonindustrie Zeitung" vācu valodā tiek publicēts raksts "Kalcija hidrosilikātu paraugu korozijas pētījumi".

Sākot ar 1934. gadu J. Eiduks lasa silikātu tehnoloģijas kursu. 1935. gadā viņš aizstāv habilitācijas darbu "Latvijas māli kā izejviela klinkera izstrādājumu ražošanai". Par darbiem "Latvijas māli kā izejviela bruģa klinkera ražošanā" (1936) un "Latvijas derīgie izrakteņi" (1937) viņš saņem Krišjāņa Barona prēmijas. J. Eiduks kļūst par vienu no vadošajiem derīgo izrakteņu pētniekiem.

Profesors J. Eiduks publicējis 580 zinātniskos darbus, saņēmis 67 autorapliecības, ir 3 monogrāfiju līdzautors.

Daudzpusīgas ir Jūlija Eiduka zinātniskās intereses un darbība – tās aptver visas svarīgākās silikātu tehnoloģijas nozares: keramiku, javu saistvielas un stiklu. J. Eiduka galvenie pētījumu virzieni ir sekojoši:

– Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana,

– glazūras, emaljas, keramiskie un stiklveida materiāli.

Nozīmīgākie pētījumu rezultāti derīgo izrakteņu jomā:

1) māli:

– pierādījis, ka devona mālus var izmantot klinkera tipa izstrādājumu ražošanai;

– atradis, ka no dažiem kvartāra un devona sistēmas māliem iespējams iegūt augstvērtīgu keramzītu, kura ražošana tika uzsākta Jēkabpils, Kupravas un Nīcgales rūpnīcās;

– sadarbībā ar uzņēmumu "Latvijas keramika" apgūta blīvas keramikas izstrādājuma – balzāma krūkas ražošana no speciālas keramikas masas, kuras pamatā ar Liepas atradnes devona sistēmas māli un nefelīna sienīts;

2) kvarca smiltis:

– pētījis Latvijas kvartāra, juras un devona sistēmu kvarca smilšu fizikāli mehāniskās un ķīmiskās īpašības. Noskaidrojis, ka dažas no šīm smiltīm, jo sevišķi smiltis, kas atrodamas dažās juras un devona smilšu atradnēs, pēc bagātināšanas derīgas bezkrāsas stikla ražošanai;

3) ģipšakmens:

– veicis Salaspils – Sauriešu ģipšakmens atradnes pētījumus, kuru rezultātā Rīgas cementa fabrika 1937. gadā Sauriešos iekārtoja lauztuvi;

– kopā ar A. Vaivadu un citiem LPSR Ķīmijas institūta darbiniekiem veicis ģipšakmens atkritumiežu pētījumus. Noskaidrojis, ka no dolomitizēta ģipšakmens 150–200°C var iegūt būvģipsi, bet no mālvielām bagāta dolomitizēta ģipšakmens – ģipša romāncementu;

– kopā ar O. Baumani noskaidrots, ka vārot ģipšakmeni dažādu sāļu šķīdumos, var iegūt augstas stiprības ģipša saistvielu a-pushidrātu;

4) dolomīts:

– sadarbībā ar K. Bambergu noteiktas Latvijā ražotā būvkaļķu fizikāli mehāniskās un ķīmiskās īpašības, bet ar J. Ozoliņu – iespējas izmantot zemā temperatūrā apdedzinātu dolomītkaļķi silikātķieģeļiem;

– kopā ar A. Vaivadu noskaidrojis vietējo dolomītmerģeļu un kaļķa merģeļu noderīgums romāncementa ražošanai. Turpmākajā pētījumu gaitā, kur piedalījās A. Vaivads, B. Hofmanis, K. Karlsons un I. Grosvalds, Slokas romāncementa fabrikā iegūts paaugstinātas kvalitātes dolomītromāncements;

5) kaļķakmens:

– kopā ar K. Karlsonu un A. Vaivadu J. Eiduks meklējis iespējas paplašināt portlandcementa dažādību, izmantojot vietējos izejmateriālus, laboratorijas apstākos iegūts augstvērtīgs portlandcements ar paaugstinātu piesātināšanas koeficientu (0,94) un pucolānportlandcements ar 800–900°C apdedzinātu mālu piedevām;

– ar S. Lagzdiņu un E. Freidenfeldu kopīgi veiktajos pētījumos noskaidrots, ka izmantojot Brocēnu atradnes kaļķakmeni un mālus un pievienojot rotācijas krāsnī elektrofiltru putekļus ar paaugstinātu K2O+Na2O saturu, ievērojami pasliktinās portlandcementa īpašības. Uzlabot tās izdevās, paaugstinot klimkera silikātmoduli.

6) atsevišķi jāmin J. Eiduka darbi zinātnes un tehnikas vēstures jomā, kas veikti, galvenokārt, kopā ar I. Grosvaldu.

J. Eiduka pētījumu rezultāti par Latvijas derīgo izrakteņu īpašībām un to izmantošanu aktualitāti ir saglabājuši līdz pat šodienai. Jo īpaši tas attiecas uz pētījumiem par māliem un kvarca smiltīm.

Nozīmīgākie pētījumi glazūru, emalju, keramisko un stiklveida materiālu jomā:

1) glazūras:

– iegūtas bezsvina un bezbora glazūras podniecības un fajansa izstrādājumiem, lai aizvietotu toksiskos svina savienojumus saturošās glazūras ar bezsvina un tā laika deficītos bora savienojumus ar pieejamākām izejvielām;

– daudzkomponentu sistēmas Na2O-K2O-SrO-ZnO-PbO-Al2O3-B2O3-SiO2 izpētes rezultātā izstrādātas mazsvina boru saturošas glazūras, kas tika ieviestas Mākslas fonda Keramikas darbnīcā. Tālākie ilggadīgie pētījumi par boru saturošām glazūrām no 1968. gada tika veikti ciešā sadarbībā ar uzņēmumu "Latvijas keramika". Ievadot dažādas piedevas – keramikas krāsas un pigmentus, iegūtas augstvērtīgas bora glazūras balzāma pudelēm un smalkkeramikas izstrādājumiem;

– lai palielinātu dekoratīvo podniecības glazūru gammu, izpētītas iespējas iegūt no PbO, B2O3, Na2O, K2O saturošiem stikliem matētas un kristāliskas glazūras;

– sistēmas Na2O-B2O3-SiO2-ZnO izpētes rezultātā izstrādātas cirkonija borsilikātu miglinātās glazūras apdares plāksnēm, kas tika ražošanā ieviestas Brocēnu cementa un šīfera kombināta Cieceres cehā;

2) emaljas:

– sadarbības rezultātā ar P. Paukšu izstrādātas un izpētītas emaljas čugunam ar mitro elektroforētisko uznešanas paņēmienu, izstrādātas bezgrunts emaljas un emaljas tērauda cauruļu emaljēšanai ar indukcijas kvēlināšanu;

– noskaidrots, ka pamatemalju īpašības lielā mērā ir atkarīgas no dažādiem tehnoloģiskiem faktoriem – šihtas granulometriskā un mineraloģiskā sastāva, malšanas piedevām un fritēšanas temperatūras. Atrasts, ka indukcijas uzkausēšanas emaljām ķīmisko izturību palielina nefelīns un smiltis, bet kušanu – titāna duļķis. Uz kalcija borāta pamata radītas kalciju saturošas baltas titāna emaljas;

– termiski apstrādājot, iegūtas sīkkristāliskas emaljas ar organizēto heterogenitāti un uzlabotām fizikāli mehāniskām un ķīmiskām īpašībām. Sadarbībā ar Vissavienības Sadzīves elektromašīnu un iekārtu projektēšanas un tehnoloģijas institūtu Kišiņevā izstrādāts elektroforētiskais emalju suspensijas uznešanas paņēmiens plaša patēriņa un tirdzniecības iekārtām. Minēto pētījumu rezultātā radītas jaunas vērtības emaljas čuguna, tērauda un leģētā tērauda izstrādājumiem, radiouztvērēja detaļām un transformatora serdeņiem;

3) stiklveida materiāli:

– kopējā sadarbībā ar U. Sedmali veikti sistemātiski pētījumi par borfosfātu, alumofosfātu, silikofosfātu un fluorfosfātu stiklu sintēzi, īpašībām un pielietošanu. Iegūti oriģināli daudzkomponentu fosforu saturošie stikli ar diviem vai vairāk stiklus veidojošiem oksīdiem. Radīti stikli optisko kvanta ģeneratoru (lāzeru) un gaismas filtru vajadzībām;

– uz alumofosfātu un silikofosfātu stiklu pamata iegūti stiklkristāliskie materiāli, bez tam, uz fosfātu saturošo stiklu bāzes izstrādāti aizsarga un siltumizolācijas pārklājumi alumīnijam, niobijam, molibdēnam, volframam, dzelzs sakausējumiem un citiem metāliem. Jāatzīmē arī svina fosfātu un fluorfosfātu pārklājumi radiotehniskajai un elektrotehniskajai rūpniecībai ar labām dielektriskām īpašībām un ķīmisko izturību.

– kopā ar G. Korti un V. Osvaldu J. Eiduks ieguvis daudzkomponentu silikātu stiklus un pētījis to īpašības, bet ar A. Osmani – tehniskā stikla stiprības uzlabošanas iespējas sāļu kausējumos.

Jūlija Eiduka 100 gadu atcerei š.g. 27. un 28. maijā notiks 1. Baltijas starptautiska konference par silikātu materiāliem. Konferences atklāšana paredzēta 27. maijā plkst. 9.30 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā un tajā paredzēts nolasīt vairākus referātus par silikātu materiāliem. Referentu vidū ir vairāki šīs nozares speciālisti no ārvalstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru. Otrajā dienā, t.i. 28. maijā no plkst. 9.00, konference darbu turpinās Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes sēžu zālē, Ķīpsalā, Āzenes ielā 14/24.

Satura rādītājs


In memoriam

Jāzeps Eiduss
1916. gada 3. jūlijā – 2004. gada 20. aprīlī

Mūžībā aizgājis Latvijas Universitātes profesors, habilitētais fizikas doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Jāzeps Eiduss. Viņa izglītības ceļi sākušies Rīgas vācu klasiskajā ģimnāzijā. Tomēr drīz interese par dabaszinātnēm gūst virsroku, un 1933. gadā Eiduss sāk studēt ķīmiju Latvijas universitātē. Studijas viņam neizdodas pabeigt Latvijā. 1938. gadā Jāzeps Eiduss izbrauc uz Angliju, kur turpina izglītību Londonas universitātes Berkbekas koledžā. Sākoties kara darbībai, atgriešanās dzimtenē vairs nav iespējama. Tā 1941. gadā Eiduss nokļūst Maskavā un karo Sarkanās armijas 201. Latviešu divīzijā. 1944. gada decembrī pēc atgriešanās Rīgā J. Eiduss uzreiz aktīvi iekļaujas Fizikas un matemātikas fakultātes darbības organizēšanā un kļūst par vienu no LZA Fizikas institūta dibinātājiem. Taču šo darbu pārtrauc Staļina laika represijas. Laiku no 1953. līdz 1956. gadam Jāzepam Eidusam nākas pavadīt tālu no Latvijas.

Profesora Eidusa zinātniskais veikums ir saistīts ar optikas, spektroskopijas un ķīmiskās fizikas nozarēm. Daudzi Latvijas vidējās un vecākās paaudzes ķīmiķi un fiziķi ir profesora Eidusa audzēkņi. Viņa spalvai pieder augstskolu mācību grāmatas, monogrāfijas, zinātniski populāri izdevumi. Arī profesora Eidusa izteiktais pedagoga talants visiem paliks spilgtā atmiņā. Savā mūžā Eiduss ir daudz tulkojis zinātnisko literatūru, bet ne tikai to. Eidusa svešvalodu prasme un jaunībā gūtā humanitārā izglītība ļāvusi atstāt mums mantojumā Tita Lukrēcija Kāra "Par lietu dabu" tulkojumu latviski no latīņu valodas.

No mums šķīries ne vien izcils zinātnieks un pedagogs, bet arī inteliģents cilvēks šī vārda viscildenākajā nozīmē.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes kolēģi

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2004. gada 19. maijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

AIGARS MARTINSONS

aizstāvēs promocijas darbu "Akūts apendicīts (morfoloģijas un laparaskopijas nozīme diferenciāldiagnostikā un ārstēšanā)" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors J. Volkolakovs (Latvija), profesors A. Pētersons (Latvija), profesors K. P. Thons (Vācija).

* * *

2004. gada 20. maijā plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

ARVĪDS IRMEJS

aizstāvēs promocijas darbu "Pārmantota resnās un taisnās zarnas vēža klīniskās un molekulārās īpatnības Latvijā" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors R. Lācis (Latvija), asoc. profesore R. Lugovska (Latvija), profesors A. Metspalu (Igaunija).

* * *

2004. gada 20. maijā plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

EGILS VJATERS

aizstāvēs promocijas darbu "Mazinvazīvo urīnvadu akmeņu ārstēšanas metožu izvērtējums, balstoties uz cilvēka urīnvada sienas biomehāniskiem parametriem" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors R. Rozentāls (Latvija), profesors H. Jansons (Latvija), profesors F. Jankevičs (Lietuva).

* * *

2004. gada 28. maijā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. telpā notiks Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātās sēdes:

plkst. 14.00

promocijas darbu datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp,) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

GUNTIS ARNICĀNS

par tēmu "Informācijas apstrādes rīku izveide neviendabīgai un dinamiskai videi".

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. J. Grundspeņķis, prof., Dr.habil.sc.comp. A. Kalniņš, Dr.sc.ing. Ē. Viļums;

plkst. 16.00

promocijas darbu datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

KĀRLIS FREIVALDS

par tēmu "Grafveida struktūru vizualizācijas algoritmi".

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.comp. A. Kalniņš, Dr.sc.comp. U. Sarkans (Lielbritānija), Dr.sc.comp. J. Smotrovs.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2004. gada 2. jūnijā plkst. 13.00 LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozares atklātā sēdē, Rīgā, Rātsupītes ielā 1, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

TATJANA TRAČEVSKA

aizstāvēs promocijas darbu "Mycobacterium tuberculosis un Staphylococcus spp. zāļu rezistences mehānismu molekulārie pētījumi", bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: PhD. prof. S. Hoffners (Zviedrijas institūts infekcijas slimību kontrolei, Stokholma), Dr.h.biol., prof. I. Muižnieks (Latvijas Universitāte), Dr.med. V. Saulīte (LU A. Kirhenšteina mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

* * *

2004. gada 2. jūnijā plkst. 13.00 LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozares atklātā sēdē, Rīgā, Rātsupītes ielā 1, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

RENĀTE RANKA

aizstāvēs promocijas darbu "Borrelia burgdorferi sensu lato molekulārbioloģiskais raksturojums Latvijā" bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., PhD S. Bergstroms (Umea Universitāte, Zviedrija), Dr.h.biol., prof. P. Pumpēns (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs), prof., Dr.med. J. Kroiča (Rīgas Stradiņa Universitāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

* * *

2004. gada 7. jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

INESE FOLKMANE

aizstāvēs promocijas darbu "Imūnsupresīvās terapijas ietekme uz b-herpes vīrusu infekciju slimniekiem ar nieres transplantātu" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: asoc. profesors A. Martinsons (Latvija), Dr.med. V. Ī. Kalniņa (Latvija), MD PHD L. Zezina (Zviedrija).

* * *

Pamatojoties uz recenzentu Dr.iur. Romāna Apsīša, Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālava Jundža, Dr.iur., Dr.h.c., Dītriha Andreja Lēbera (Vācija) atzinumu, diskusijas un aizklātas balsošanas rezultātiem, LU Juridiskās zinātnes promocijas padome š. g. 14. aprīlī piešķīra Daigai Iljanovai tiesību doktora zinātnisko grādu (Dr.iur.) juridiskās zinātnes nozares tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē par promocijas darbu "Vispārējo tiesību principu aksioloģiskie un funkcionālie aspekti Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā".

Balsošanas rezultāti: par – 8 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

2004. g. 19. aprīlī LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas zinātnes nozarē, apakšnozarē – Latvijas tautsaimniecība, aizstāvēja Viesturs Pauls Karnups par tematu "Latvijas ārējā tirdzniecība ar Skandināvijas valstīm (1920–1940)". Balsošanas rezultāti: piešķirt – 10, nepiešķirt – 3, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 24. maijā

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 7. maijā