Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2004. gada  20. decembris: 21 (292)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

zv292-1.jpg (33104 bytes)

LZA goda doktora Valda Villeruša sveiciens avīzes lasītājiem gadu mijā

Numura saturs


.Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis
JĀNIS STRADIŅŠ

Biobibliogrāfija II

zv292-2.jpg (69132 bytes)

Šis ir pirmais gadījums 63 nosaukumu garajā Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķu biobibliogrāfiju virknē, kad kāda iznāk vairākos sējumos. Ir bijis atkārtots un papildināts izdevums, bet divi sējumi ar cerību uz trešo vēl nav bijuši. 8. decembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tika atvērts LZA akadēmiķa Jāņa Stradiņa biobibliogrāfijas otrais sējums, kas aptver laiku no 1993. gada līdz 2004. gada jūnijam. 1993. gadā iznāca pirmais sējums, kurā bija apkopots 34 gadu devums, 2155 apraksti. Nu desmitarpus gados tapušas 2282 vienības un kopā jau ir 4437 vienības. Pats akadēmiķis ar sev piemītošo humoru un zināmu pašironijas devu teica, ka zaķiem ir liels metiens un piedzimst zaķēni. Zilonim piedzimst viens bērns, toties tas ir zilonis. “Man ir daudz tādu zaķēnu”, teica akadēmiķis, domājot lielo skaitu publikāciju, interviju, priekšvārdu un pēcvārdu par tēmām, kas nav tieši saistītas ar zinātni, bet par kurām akadēmiķis Juris Ekmanis teica: “Šī biobibliogrāfija ir atjaunotās Latvijas vēsture”. Tā ļauj izsekot Latvijas zinātnes brīžam izmisīgajai cīņai par savu atzīšanu un pastāvēšanu sabiedrībā, kur sāk dominēt citi vērtību orientieri. Un, ja akadēmiķis Jānis Stradiņš ar savu autoritātes spēku un publicista kaismīgumu var šos sašķobītos orientierus kaut mazliet pastutēt taisnākus – gods un slava. Tas atsver procentuāli mazāko ķīmijai veltīto rakstu skaitu. Kā teica pats akadēmiķis, Pauls Valdens pēc aiziešanas pensijā nodevās ķīmijas vēstures rakstīšanai. Šodien, pēc gadiem, reti kāds meklē Valdena formulas, bet viņa ķīmijas vēstures grāmatas joprojām ir lielā cieņā.

“Ģimenē parasti ir tāda lādīte, kur ieliek visu ko. Vērtslietas, sīknaudu, iztrūkušas pogas”, teica J. Stradiņš. Lai vieglāk šajā “kastītē”, ko sauc par biobibliogrāfiju, varētu orientēties, viņš tai ir uzrakstījis plašu rakstu “Manas ķīmiķa gaitas”, kurš sākas ar teikumu “Ķīmijas zinātnē esmu nostrādājis gandrīz pusgadsimtu” un, tuvāk raksta beigām – “Visumā uz savu darbošanos ķīmijas nozarē varu nolūkoties gan ar zināmu gandarījumu, gan ar neapmierinātību – esmu diemžēl pārāk izsvaidījies, lai paveiktu kaut ko lielāku, paliekošu, kamēr arī sīkajos veikumos ir bijusi sava pievilcība, kas man ļāvusi šad tad sajusties noderīgam. (..) No ķīmijas un ķīmiķiem daudz esmu mācījies, – bez ķīmijas būtu gribējis skriet debesīs, ķīmija mani ir noturējusi pie zemes.” Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere izteica cerību, ka būs vēl arī biobibliogrāfijas trešā daļa, un akadēmiķis šo cerību nenoraidīja. Cik tajā procentuāli būs raksti par ķīmiju, cik – par zinātnes vēsturi, cik – par mums visiem, to rādīs laiks. Sveikts un gaidīts ir katrs vismazākais garausis, ja tas ir nācis no Jāņa Stradiņa spalvas.

Z. Kipere

zv292-4.jpg (38443 bytes)
Šī gada decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas gleznu galeriju papildināja
Ulda Zemzara (pa kreisi) gleznotais akadēmiķa Jāņa Stradiņa portrets

Satura rādītājs


LZA 2004. gadā ievēlēto locekļu īsas biogrāfijas*

KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

FTZN

Fizika

Māris Knite – dz. 1955, Dr.habil.phys. (1999), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta direktors, RTU profesors. RTU Senāta priekšsēdētājs, RTU zinātnisko rakstu sērijas “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija” redaktors.

Zinātniskās intereses: elektrisko, mehānisko un optisko īpašību, kā arī fāžu pāreju pētīšana segnetoelektriķos un segnetoelastiķos; lāzera starojuma vadības ierīču izstrāde; lāzera starojuma inducētas struktūras izmaiņas un fāžu pārejas segnetokeramikā; polimēra – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus sensormateriālus. LZP un starptautisku zinātnisko projektu atbildīgais izpildītājs. RTU promocijas padomes materiālzinātnes nozarē pr-js, 2 promocijas darbu vadītājs. Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS) biedrs. Publicēti 132 zinātniskie darbi; 18 mācību metodiskie darbi.

Informātika

Jurijs Merkurjevs – dz. 1954, Dr.habil.sc.ing. (1997), RTU profesors, RTU Informācijas tehnoloģijas institūta Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs. Zinātniskās intereses: sarežģītu sistēmu imitācijas modelēšana, tās metodoloģija un praktiska pielietošana. LZP un ES programmu un projektu vadītājs. Starptautiskās modelēšanas biedrības “The Society for Modeling and Simulation International” (SCS) Eiropas nodaļas Valdes loceklis, starptautiskā institūta “The SCS McLeod Institute of Simulation Sciences” Latvijas centra direktors, Latvijas Imitācijas un modelēšanas biedrības prezidents. Viņa vadībā izstrādātas 3 doktora disertācijas un 30 maģistra darbi. 159 zinātnisko publikāciju autors (t. sk.2 grāmatas), 16 metodisko (t. sk. 1 mācību grāmata) un 12 zinātniski populāro publikāciju autors, kā arī 13 grāmatu redaktors. Latvijas Automātikas Nacionālās Organizācijas balva (1997).

Matemātika

Aleksandrs Šostaks – dz. 1948., Dr.habil.math. (1992), LU profesors LU Matemātiskās analīzes katedras vadītājs, LZA un LU Matemātikas institūta Algebras un topoloģijas laboratorijas vadītājs. Zinātniskās intereses: topoloģija; kategoriju teorija; L-kopas un L-vērtīgās struktūras: teorija un lietojumi. Latvijas Matemātikas biedrības prezidents (1997–2001), Amerikas Matemātikas biedrības, Eiropas Zinātņu akadēmijas, Dienvidāfrikas Matemātikas biedrības biedrs. ES programmas Marie-Curie neatkarīgais eksperts. Kopējais publikāciju skaits 141, no tām 4 nodaļas monogrāfijās, 57 raksti žurnālos, 51 konferenču tēzes, 6 mācību līdzekļi.

Mehānika

Andris Čate – dz. 1952, Dr.sc.ing. (1981), RTU profesors. RTU Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks un Kompozītu materiālu un konstrukciju katedras vadītājs. LZP grantu un starptautisku projektu vadītājs un atbildīgais izpildītājs. Pašreiz ir administratīvais vadītājs četriem ES 6. ietvarprogrammas projektiem; divu RTU promocijas padomju loceklis, četru promocijas darbu vadītājs. Zinātnisko pētījumu virzieni: konstrukciju stiprība, noturība un dinamika, kompozītu materiālu mikromehānika un sabrukums, skaitliskās metodes, galīgo elementu metode un konstrukciju datoraprēķini, konstrukciju optimizācija, materiālu īpašību identifikācija, inversās problēmas. Publicējis 125 zinātniskus darbus.

ĶBMZN

Medicīna

Uldis Kalniņš – dz. 1946., Dr.med. (1981), LU Medicīnas fakultātes asoc. profesors, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents. LZP un citu valsts finansēto projektu un programmu vadītājs un dalībnieks, starptautisko projektu vadītājs. Galvenais zinātnisko pētījumu virziens – sirds išēmiskās slimības diagnostika un ārstēšana. Invazīvās kardioloģijas metodiku pamatlicējs Latvijā. 93 zinātnisku publikāciju autors.

Modra Murovska – dz. 1949, Dr.med. (1978) , LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Onkovirusoloģijas laboratorijas vadītāja, Latvijas Kvalitātes padomes priekšsēdētāja. LZP grantu un starptautisku projektu vadītāja. Zinātniskie pētījumi virusoloģijā – vīrusu infekcijas, kas izplatās ar asins šūnām ( cilvēka retrovīrusu, limfotropo herpesvīrusu, parovīrusu u.c. izpēte). Publicēti 209 darbi, no tiem 73 oriģinālie raksti, 4 apskata raksti un viena monogrāfija. Piedalījusies ar ziņojumiem vairāk nekā 80 starptautiskās konferencēs. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidija prēmija (1978, 1986); Amerikas Mikrobiologu savienības Morisona Rogosa balva (2000). Stažējusies Japānā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Beļģijā. Vadījusi 5 promocijas darbu izstrādi

Bioloģija

Viesturs Melecis – dz. 1950., Dr.biol. (1989), LU Bioloģijas institūta direktors, LU asoc.profesors. Latvijas Entomoloģijas biedrības prezidents. Galvenie pētījumu virzieni: kukaiņu – kolembolu taksonomija un ekoloģija, kvantitatīvās un datu apstrādes metodes ekoloģijā. Ar ASV Zinātnes fonda atbalstu izveidojis Latvijas nacionālo ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīklu. LZP un starptautisku projektu vadītājs.

Kopējais zinātnisko darbu skaits 91, no tiem 3 monogrāfijas (ar līdzautoriem), 32 zinātniskie raksti.

Anatolijs Šaripo – dz. 1962., Dr.biol. (1991), LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, grupas vadītājs, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Domes priekšsēdētāja vietnieks. Zinātniskās intereses: Proteīnu foldings un degradācija, proteīnu sekrēcija, ubiquitin-proteasomālās degradācijas mehānismi, vīrusa un šūnu mijiedarbības mehānismi, ksenobiotiķu metabolisms. LZP un ES grantu vadītājs. Kopējais publikāciju skaits – 36, no tām starptautiskos izdevumos –14.

Ķīmija

Pēteris Trapencieris – dz. 1952, Dr.chem. (1983), Latvijas Organiskās sintēzes institūta Organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs.

Zinātniskās intereses: Neparasto aminoskābju asimetriskā sintēze, heterociklisku sistēmu (aziridīni, oksaziridīni, oksazīni, indoli) pētījumi, stereoselektīva steroīdu sintēze, amonija un hidrazīnija betaīnu pētījumi, bioloģiski aktīvu savienojumu un receptoru mijiedarbības pētījumi

Latvijas Ķīmijas biedrības prezidents, Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs, Anglijas Karaliskās ķīmijas biedrības (RSC) biedrs. 121 publikācijas (25 zinātniskie raksti, 25 konferenču tēzes, 60 autorapliecības un patenti, 11 populārzinātniski raksti) autors vai līdzautors.

HSZN

Ekonomika

Uldis Osis – dz. 1948., Dr.oec. (1985), Finanšu un vadības konsultāciju firmas “Konsorts” prezidents, profesors. Zinātniskās intereses: tautsaimniecības attīstība makroekonomiskā līmenī, ilgtermiņa plānošana, prognozēšana, uzņēmumu stratēģiskā vadība, finanses, restrukturizācija, investīciju veicināšana. Liela pieredze zinātniskās un valsts struktūrās – zinātnisko darbu sācis Latvijas Celtniecības ZPI, Valsts plāna komitejas Plānošanas ZPI, Ministru Padomē, LR MK Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direkt. v.i., LR Finansu ministrijā ministra v.i., ministrs, Saeimas deputāts. Dalība LR Nacionālo programmu sagatavošanā, t.sk. sagatavojot Latvijas ekonomiskās attīstības scenāriju, Latvijai iestājoties/neiestājoties ES. Konsultējis Latvijas valsts, pašvaldību, starptautiskās finansu organizācijas – SVF, Pasaules banku u.c. Papildinājis izglītību ASV un Austrijā. Ekonomistu savienības “Latvija 2010” valdes loceklis, Tautsaimniecības padomes, Fiskālās politikas konsultatīvās padomes, Intelektuālā īpašuma un inovāciju akadēmijas loceklis, Latvijas pārstāvis ES EPG (Enterprise Policy Group, Chamber of Commerce), RIS (Regional Innovation Strategy) vadības komitejas loceklis. Referēts 10 starptautiskās konferencēs. Publicēti 93 darbi, t.sk. 1 monogrāfija, 73 zinātniskie raksti.

Mākslas zinātnes

Silvija Radzobe – dz. 1950., Dr.habil.art. (1997), LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedras vadītāja, profesore. LU Teātra pētniecības centra dibinātāja un vadītāja. Zinātniskās intereses – latviešu teātra māksla, režija. LZP, LKKF (“Latvijas teātris. 90. gadi”, “20. gs. teātra režija Latvijā un pasaulē”, 1., 2. sēj.) un starptautisku (“Postmodernisms teātrī un drāmā”, “Skandināvijas un Baltijas valstu teātris. 2001–2006”) projektu vadītāja un autore. Atzīta lektore LU Filoloģijas fakultātē. Izstrādāti studiju kursi, mākslas bakalaura un mākslas maģistra programmas. Vieslektore Viļņas Konservatorijā, Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā Iedibinājusi jauno kritiķu skolu. Starptautiskā teātra institūta Latvijas nodaļas valdes locekle, Latvijas profesionālo dramatisko teātru pastāvīgās žūrijas komisijas priekšsēdētāja. Latvijas teātra darbinieku un Rakstnieku savienību biedre. Vadīti 6 promocijas darbi, viena disertācija aizstāvēta. Dalība 15 starptautiskās un 7 Latvijas mēroga konferencēs. Kvalifikācijas celšana Helsinku Universitātē. Publikācijas – 4 monogrāfijas, 5 rediģēti krājumi, 13 zinātniski raksti, 7 raksti starptautiski recenzētos izdevumos, aptuveni 160 rakstu periodikā.

Politoloģija

Artis Pabriks – dz. 1966, Dr.sc.pol. (1996, Orhūsas universitātē, Dānijā), Dr.sc.pol. (1996, Latvija). Vidzemes augstskolas pirmais rektors (1996–1997), docents, asociētais profesors. Latvijas 8.Saeimas deputāts. LR ārlietu ministrs. Zinātniskās intereses: multikulturālisms, nacionālisms, drošības politika, etnopolitika, ideoloģijas, līdztiesības jautājumi, Latvijas un Eiropas politiskās dzīves aktualitātes. Latvijai gatavojoties iestājai ES, akcentēta uzmanība diskriminācijai Latvijā no ES paplašināšanās perspektīvas, valodas politikai Latvijā, politiskajam ekstrēmismam, dzimumu līdztiesībai. Zinātnisko darbu sācis LU Latvijas vēstures institūtā. Latvijas pārstāvja vietnieks ECRI (Councile of Europe) Strasbūrā. Politikas analītiķis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrā. Papildinājies Dānijā un ASV. Viesprofesors Orhūsas universitātē, Starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes augstskolā, Zviedrijas, Somijas universitātēs, Kolumbijas universitātē (ASV). Aktīva dalība starptautiskās konferencēs (vairāk nekā 25), semināros un projektos. Vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju, t.sk. 1 monogrāfijas autors. Sagatavošanā 3 monogrāfiska rakstura darbi.

Satura rādītājs


LZA un a/s “Grindeks” balvas

2004. gada 18. decembrī tika pasniegtas LZA un a/s “Grindeks” balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem:

Gunāram Čipēnam par mūža ieguldījumu peptīdu ķīmijā un peptīdu hormonu sintēzes tehnoloģiju izstrādē,

Ivaram Knētam par biomehānikas zinātniskā virziena attīstīšanu un kadru sagatavošanu Latvijā,

Ēvaldam Mugurēvičam par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un viduslaiku vēstures avotu pētniecībā.

2004. gada LZA un a/s “Grindeks” balvas labākajiem jaunajiem zinātniekiem piešķirtas:

Edgaram Liepiņam – par darbu kopu “Jauna tipa kardioprotektīvo vielu farmakoloģisko mehānismu pētījumi”,

Laurai Sīlei – par darbu “Sēru saturošu amlodipīna analogu sintēze”,

Guntai Krūmiņai – par darbu “Stereosliekšņa un monokulāro stimulu kvalitātes korelācija”,

Evitai Lapšānei – par darbu “Sieviešu seksuālā izglītotība kā reproduktīvās veselības pamats”.

Satura rādītājs


LATVENERGO 2004. gada balvas

zv292-3.jpg (49580 bytes)
LZA un LATVENERGO balvu laureāti kopā ar LZA prezidentu prof. Juri Ekmani un LATVENERGO
prezidentu Kārli Miķelsonu

7. decembrī LATVENERGO telpās tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas un VAS LATVENERGO Gada balvas.

Balvas piešķir kopš 1999. gada. Katru gadu piešķir vienu Alfrēda Vītola vārdbalvu par izcilu devumu enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā (ja ir lietišķie pētījumi, kuru ieviešanas rezultātā tiek ievērojami paaugstināta VAS LATVENERGO konkurētspēja Baltijas enerģijas tirgū, darba autoram var piešķirt papildus prēmiju) un 5 balvas jauniem zinātniekiem par panākumiem enerģētikā.

2004. gadā piešķirtas šādas balvas:

Alfrēda Vītola vārdbalva par izcilu devumu enerģētikā

RTU profesoram, Dr.habil.sc.ing., Jāzepam BARKĀNAM par darbu kopu “Energosistēmu režīmu vadīšana un to automatizācija”.

Iepriekšējie balvas laureāti: J. Ekmanis (1999), Viktors Zēbergs (2002), Namejs Zeltiņš (2003).

Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā

LZA Fizikālās enerģētikas institūta kodolenerģētikas tematiskās grupas vadītājam, Dr.sc.ing. Elmāram TOMSONAM par darbu kopu “Pētījumi kodolreaktoru fizikā, tehnikā un to izmantošana”;

RTU profesoram, Elektrisko mašīnu un aparātu profesoru grupas vadītājam, katedras vadītājam, Dr.habil.sc.ing. Jānim DIRBAM par darbu kopu “Elektrodinamiskie procesi elektrotehniskajās iekārtās”;

par lietišķiem pētījumiem:

RTU EEF profesoram, Dr.habil.sc.ing. Jānim ROZENKRONAM par darbu kopu “Neitrāļu darba režīmu un zemesslēgumu izpēte vidsprieguma sadales tīklos”.

Gada balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem:

maģistrei, RTU doktorantei, Annai Mutulei par darbu “Elektrisko tīklu optimizācija” (vadītājs Dr.habil.sc.ing. Z. Krišāns);

maģistram, RTU doktorantam Antonam Kutjunam par darbu “Elektroapgādes drošuma faktora novērtēšanas metodikas izstrāde” (vadītājs Dr.habil.sc.ing. Z. Krišāns);

maģistrei RTU doktorantei Marikai Blumbergai par darbu “Izpēte Nacionālā emisiju kvotu sadales plāna izstrādei” (vadītāja Dr.habil.sc.ing. D. Blumberga);

maģistram, RTU doktorantam Vadimam Strelkovam par darbu “Pretavārijas automātikas darbības izpēte, Baltijas reģionam atdaloties no vienotās energosistēmas” (vadītājs Dr.habil.sc.ing. V. Čuvičins);

maģistram, RTU doktorantam, VAS LATVENERGO filiāles “Augstsprieguma tīkls” releju dienesta vadītāja vietniekam Mārtiņam Silarājam par darbu “Sarežģītu releju aizsardzību un automātiku kompleksu pārbaude” (vadītājs RTU prof. A. Sauhats).

VAS LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons balvu pasniegšanas ceremonijā teica: “Mūs interesē nākotne, tādēļ mēs kopā ar Zinātņu akadēmiju balstām tos prātus, kas rada nākotni neatkarīgi no niecīgā budžeta finansējuma zinātnei. Šis laiks nav viegls cilvēkiem, kuri vēlas pievērsties pētījumiem, tādēļ mēs gribam motivēt arī tos jaunos cilvēkus, kuri grib ziedot sevi enerģētikai.” LZA prezidents prof. Juris Ekmanis enerģētiku nosauca par vienu no tradicionāliem Latvijas zinātnes virzieniem, kuram ir visciešākā sadarbība ar praksi. Tā sakņojas reālā nepieciešamībā, pie tam – abām pusēm. Latvijā šajā zinātnes nozarē ir ievērojamas personības, izveidotas skolas, tiek audzināta jaunā zinātnieku paaudze. Šī gada balvu laureāti ir izcili zinātnieki, jaunās zinātnieku un speciālistu paaudzes audzinātāji. Tā prof. Jāzepa Barkāna audzēkne Inga Zicmane šogad ir apbalvota ar starptautisko SIEMENS balvu.

Laureāti pateicās LATVENERGO un uzteica arī to lielo darbu, ko akciju sabiedrība veic skolās, mācot bērnus pareizi apieties ar elektrību. Bet A. Vītola balvas laureāts Jāzeps Barkāns atzinās, ka sirgst ar labākā darba sindromu, proti, labākais darbs ir tas, kas vēl būs.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Ligzdojošo putnu, īpaši ūdensputnu,
faunas izmaiņas un to cēloņi Engures ezerā
pēdējo 50 gadu laikā

Jānis Vīksne, Aivars Mednis, Māra Janaus, Antra Stīpniece

Engures ezera un tā apkārtnes ligzdojošo putnu faunā konstatētas 187 sugas. To sastāvs ievērojami mainījies pēdējo 50 gadu laikā: 18 sugas sākušas ligzdot kā jaunatnācējas (to starpā 56% dienvidu, 6% ziemeļu izcelsmes) un 10 sugas no ligzdotāju faunas izzudušas (60% ziemeļu, 10% dienvidu izcelsmes). Vairumā gadījumu šīs pārmaiņas varētu tikt izskaidrotas ar globālo sasilšanu. Tomēr visdramatiskākās pārmaiņas, kas konstatētas tārtiņveidīgo, kaijveidīgo un pīļu populācijās, izsaukušas vietējās izmaiņas biotopu un plēsonības struktūrā un barošanās iespējās. Pēdējo 10–12 gadu laikā lielā ķīra populācija samazinājusies no 34 000 līdz 4200 pāriem, pīļu (visas sugas kopā) – no 2600 līdz 700–750 pāriem. Permanenti darbojošs faktors, kas ietekmē ūdensputnu populācijas, ir virsūdens augāja sukcesionālās pārmaiņas – atsevišķu audžu saplūšana lielos masīvos, kur dominē parastā niedre. Tā kā pīles mēdz ligzdot galvenokārt gar slīkšņas malu, to daudzums ir atkarīgs no relatīvi sausās slīkšņas – atklāta ūdens robežjoslas garuma. Arī kaijveidīgie putni dod priekšroku relatīvi nelielām slīkšņām, ko ietver atklāts ūdens. Lielās, sausās slīkšņas kļūst piemērotas Amerikas ūdeles pastāvīgai dzīvei, kā rezultātā kolonijas pamet lielais ķīris, un agrāko koloniju vietās ligzdojošo pīļu skaits samazinās 10–20 reizes. Bez tam lielā ķīra skaita strauju lejupeju jau iepriekš izsauca antropogēnās barības pieejamības samazināšanās sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā. Pīlēm straujo skaita kritumu veicinājusi arī katastrofālā ligzdošanas sekmju samazināšanās (no 80% 1980. gados līdz apm. 20% 2003. gadā) sakarā ar plēsonības pieaugumu. Ievērojamā tārtiņveidīgo putnu skaita samazināšanās izskaidrojama ne tikai ar vietējiem faktoriem (piemērotu biotopu sarukšana), bet arī ar plašāku ģeogrāfisko populāciju depresīvo stāvokli un brīvo rezervju, kas varētu kolonizēt atjaunotos biotopus, trūkumu.

Tēzes ziņojumam “Putnu populāciju ilgtermiņa pētījumi”, kuru LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēdē 2004. g. 5. novembrī nolasīja LZA kor. loc. Dr. biol. Jānis Vīksne.

Satura rādītājs


Uzmanības centrā – biomasa

2004. gada septembrī Kijevā notika Ukrainas starptautiskā konference “Biomasa enerģētikā”, kurā ar ziņojumu piedalījās Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Biomasas ekoefektīvas konversijas laboratorijas vadītājs profesors JĀNIS GRĀVĪTIS.

– Šobrīd Ukraina ir pasaules uzmanības centrā. Sabiedrību nodarbina jautājums, vai lielā Ukraina arī turpmāk paliks Krievijas satelīts vai izvēlēsies demokrātisku, Rietumu pasaulei saprotamu un pieņemamu attīstības ceļu. Vai kaut kas no šīm tendencēm bija jūtamas arī konferencē?

– Konferencē piedalījās ap 250 dalībnieku no 24 valstīm, ieskaitot ļoti spēcīgu amerikāņu ģenētiķu grupu, par kuru pastāstīšu mazliet sīkāk. Bija trīs darba valodas – ukraiņu, angļu un krievu – ar sinhrono tulkojumu. Ja vairums referentu vaidēja par augstajām biomasas enerģijas izmaksām un lielajiem kapitālieguldījumiem, kas nepieciešami, pārejot no esošās enerģētikas, kura izmanto fosilo kurināmo, uz biomasas enerģētiku, kā to prasa Kioto protokols un enerģētikas attīstības vadošā nostāja, tad Ukrainai svarīgs vēl ir arī otrs jautājums – kā mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, galvenokārt naftas un gāzes, jo fosilo izrakteņu Ukrainai nav daudz. Tos Ukraina galvenokārt saņem no Krievijas.

– Kādēļ Ukraina interesējas tieši par biomasas izmantošanu? Tai mežu nemaz tik daudz nav.

– Mežu tai tiešām ir maz un tie paši – Rietumukrainas kalnos. 1967. gadā pieņemtais Eiropas “Baltais papīrs” (White Paper), kas nosaka pašatjaunojošos enerģijas resursu izmantošanas pieaugumu, bez biomasas aptver vēl arī vēja, Saules, jūras paisuma un bēguma enerģijas un it īpaši – mazo hidroelektrostaciju ražotās enerģijas pieaugumu, tā akcentējot lokālo energoieguvi un nevis lielu teritoriju appludināšanu. Taču pasaulē situācija ir tāda, ka biomasa ir ceturtais lielākais primārās enerģijas avots, un Eiropa ir vadošā biomasas enerģētikas jomā. Dānijā aptuveni 8–9% siltuma un elektrības ražo no biomasas, kaut arī Dānijā praktiski nav mežu. Toties tai ir milzīgi salmu krājumi – ap 6 miljoni tonnu gadā. No tiem 1 miljonu t pārvērš enerģijā, respektīvi – sadedzina. Viņi grib sadedzināt pusi no visiem salmiem, t.i. enerģētikā ieguldīt 3 miljonus tonnu, taču dāņu referents uzsvēra biorafinērijas nepieciešamību (sk. “E&P” 2004. g. Nr. 3 “Biorafinēšana – ķīmijas, biotehnoloģijas un inženierzinātņu krustpunktā”). Austrieši no biomasas, galvenokārt no mežu atkritumiem, iegūst 12% no savas enerģijas, Zviedrija – ap 18%, bet dominējošie pasaulē ir somi, kuru oficiālais skaitlis ir 21%, bet somu referents konferencē teica, ka tas jau ir sasniedzis 24%. Ukrainā no biomasas šobrīd iegūst apmēram 3%, ko viņi grib strauji kāpināt līdz 10%.

– Vai tad Ukrainā trūkst salmu, kukurūzas kacenu un visādu citādu lauksaimniecības atkritumu, ko dedzināt, līdzīgi Dānijai?

– Vajadzīgas milzīgas investīcijas, lai enerģētiku attīstītu. Kur tās ņemt? Ukraiņi ir gudri. Ukrainai pēc Krievijas ir vislielākās CO2 kvotas, ar kurām tā var tirgoties. Tas varētu būt viens no ceļiem, kā attīstīt savu enerģētiku, jo atkarība no Krievijas naftas un gāzes ir šaušalīga. Tātad – viens naudas avots būtu tirgošanās ar tīro gaisu. Otrs avots, kā dabūt lielu naudu, ir tirgoties ar biomasu. Jūs pareizi teicāt, ka Ukrainai ir daudz salmu, kukurūzas un citu lauksaimniecības atkritumu. Tos var granulēt un pārdot citām valstīm. “Mums ir Melnā jūra, mums ir kuģi, transportēt granulas uz Eiropu mums nav nekāda problēma”, teica ukraiņi. Kas pirks? Ja “Baltais papīrs” paredz strauju pašatjaunojošās enerģijas kāpumu, pie tam 70% no tā jānodrošina tieši biomasai, tad pircēju netrūks. Par tīro gaisu un biomasu iegūto naudu ieguldīs biomasas enerģētikas attīstībai savā zemē.

– Jūs apsolījāt vairāk pastāstīt par amerikāņu zinātniekiem.

– Amerikāņu delegācijā bija ļoti spēcīga ģenētiskās biotransformācijas grupa, kura pārstāv moderno pieeju, proti, ne tikai sadedzināt biomasu kā kurināmo, bet enerģētiku apvienot ar neliela daudzuma ļoti dārgu augsto tehnoloģiju produktu ražošanu. Slavena amerikāņu ģenētiku un bioķīmiķu grupa, ar kuru mēs nodibinājām ļoti labus kontaktus, arī strādā biospirta programmas ietvaros, tikai celulozes transformēšanai uz glikozi izmanto nevis skābes hidrolīzi, bet fermentus. Fermenti sašķeļ celulozi monomeros un tālāk spirtā. Augā tiek iestādīts tāds gēns, kas jau pašā augā saražo fermentus, tā kā atliek tikai vajadzīgajā laikā procesu palaist vaļā, ierosināt. Viņi pamatā strādā ar zāļaugu kultūrām. Tā ir prēriju zāle, kas aug dabā, ir ļoti pieticīga un izaug cilvēka augumā. Viņi šo prēriju zāli pārvērš bioetanolā, izmantojot tvaika sprādziena metodi. Arī liela grupa Maskavas zinātnieku, kuri strādā kopā ar kanādiešiem un izmanto enzimātisko hidrolīzi, atzīst, ka tvaika sprādziena metode hidrolīzes efektivitāti desmitkāršo. Metode ir ļoti praktiska – uz tvaika sprādziena radītās masas uzliek fermentus – enzīmus, tie sašķeļ garo celulozes molekulu, pārvērš to cukurā un turpat, tajā pašā reaktorā pārraudzē spirtā.

Amerikā pirmo reizi pasaulē notika konference, kura saucās “Nanotehnoloģijas meža industrijā”. Konferenci atbalstīja ietekmīgā Enerģētikas ministrija, visas mežu un lauksaimniecības aģentūras. Tā bija veltīta jaunajiem materiāliem. Arī es biju uzaicināts uz šo konferenci, jo es, uzstādamies dažādās konferencēs, esmu uzsvēris, ka mēs zinātnē strādājam nanolīmenī. Runa ir par mazajiem izmēriem, kur dominē dažādi jauni efekti. Diemžēl es uz šo konferenci nevarēju atļauties aizbraukt, bet ceru saņemt tās materiālus. Amerika ir iecerējusi investēt lielus līdzekļus biomasas pētījumos. Tāpat arī japāņi. Tokijas universitātes paspārnē darbojas Industriālo zinātņu institūts, vecākais un spēcīgākais Japānā, kur savulaik tapušas pašas modernākās tehnoloģijas, ieskaitot robotus, jaunus materiālus, okeāna dzīļu un kosmiskās tehnoloģijas. Tur ir atvērts Līdzsvarotās attīstības materiālu starptautiskais pētniecības centrs, kur tiek pētītas iespējas iegūt arvien jaunus organiskos un neorganiskos materiālus no biomasas. Vārdi “līdzsvarotā attīstība” norāda uz šo materiālu iegūšanas un funkcionēšanas ekoloģisko iedabu, to, ka tie ir dabai draudzīgi. Centra ārzemju biedri galvenokārt ir amerikāņi un ķīnieši, arī pa vienam no Beļģijas un Čehijas zinātņu akadēmijām. Tajā uzņemts esmu arī es. Centram būs divi starptautiski biroji, viens Bangkokā, Taizemē, un otrs Parīzē. Es ierosināju izveidot vēl vienu Baltijas jūras reģiona valstīm Rīgā, ko viņi, protams, nedarīs. Vēl viens mūsu Koksnes ķīmijas institūtam radniecisks institūts Japānā tiek atvērts pie otras lielākās – Kioto – universitātes ar nosaukumu Līdzsvarotās cilvēciskās sfēras institūts, tajā darbosies Biomasas konversijas laboratorija. Kāpēc nosaukumā uzsvērta cilvēciskā sfēra? Institūta pētījumu bāze ir koksne, mežs un mežs ir cilvēkam pilnīgi nepieciešams. Tā ir ne tikai ekonomiska, bet arī ētiska kategorija.

Ar Jāni Grāvīti runāja Zaiga Kipere

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomes Zinātnes starptautiskās
koordinācijas komisijas 2004. gada 26. novembra lēmums

Sakarā ar to, ka pēdējo gadu laikā ir audzis to Latvijas augstskolu un citu zinātnisko institūciju mācību spēku un zinātnisko darbinieku skaits, kuri vēlas saņemt atbalstu dalībai starptautiskās konferencēs, taču valsts piešķirtais finansējums šiem mērķiem nav palielinājies, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisija nolemj ar 2004. gada 26. novembri ierobežot piešķirtā atbalsta maksimālo lielumu līdz 200,- LVL (iepriekš tas bija 270,- LVL). Šis lēmums attiecas uz visiem projektu pieteikumiem, kuri tiek izskatīti ZSKK sēdēs, sākot ar šo datumu.

Paliek spēkā iepriekšējie nosacījumi, ka gada laikā vienam zinātniekam ir tiesības saņemt LZP finansējumu dalībai ne vairāk kā 2 konferencēs, kā arī uz vienu un to pašu konferenci no vienas organizācijas finansējums tiek piešķirts ne vairāk kā 2 zinātniekiem.

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas
komisijas vadītājs

Satura rādītājs


KUR TU TECI?
2005. gads – Gaiļa gads

Kur tu teci... Tikai nepievilieties! Tas nav nekāds cukurgailītis, bet sūrais cīņas gailis ar piešiem, asiem kā dunči. Visapkārt valdīs dresūra, kārtība tiks uzturēta ar stingru roku. Skolotāji piketēs pie Saeimas nama, pieprasot atļauju sist skolēniem pa pirkstiem ar līneālu un likt kaktā ceļos uz zirņiem. Ja piedraudēs ar vispārīgu skolotāju streiku, kas zina, varbūt tādu atļauju pat saņems. Galu galā arī deputātiem ir bērni un doma vien, ka viņi cauras dienas varētu šļaukstīties pa māju un neiet skolā... Nu nē!

Visticamāk, ka galvenās personas valstī būs aizsardzības un iekšlietu ministri, bet prezidente mīļiem vārdiem mierinās sašutušo tautu. Pacelsies īres griesti, padārdzināsies apkure, automašīnu stāvvietas pārtaps par automašīnu kapsētām, jo benzīns būs kļuvis pārāk dārgs. Valstī iestāsies sausais likums, visu spirtu salies automašīnās, lai pildītu ES prasības pēc biodegvielas, un bijušie alkoholiķi ķers kaifu pie mašīnu izpūtējiem.

Ja gribēsiet normālu dzīves līmeni, būs smagi jāstrādā, jo naudiņa no debesīm nebirs. Bet pāri visam – kreiso, kreiso, viens, divi, trīs! Kopējā NATO ierindā!

Kā tad katram no mums klāsies 2005. gadā?

ŽURKU (1936, 1948, 1960, 1972, 1984, 1996) pārmaiņas sabiedrībā interesēs maz. Viņa būs apmierināta un baudīs dzīvi.

VĒRSIS (1925, 1937, 1949, 1961, 1973, 1985, 1997) pēc lielās mērkaķošanās atgriezīsies normālā dzīvē un ķersies pie darba.

TĪĢERIS (1926, 1938, 1950, 1962, 1974, 1986, 1998) jutīsies ļoti nelaimīgs un sūdzēsies starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības institūcijās.

KAĶIS (1927, 1939, 1951, 1963, 1975, 1987, 1999) pēc dabas ir miera mika, pacifists. Viņam parādes riebjas.

PŪĶIM (1928, 1940, 1952, 1964, 1976, 1988, 2000) nekas netraucēs spīdēt, taču prāts un intuīcija viņu atturēs no liekas rosīšanās.

ČUSKA (1929, 1941, 1953, 1965, 1977, 1989, 2001) lēni vilksies uz priekšu, ar mokām sevi piespiežot kaut ko darīt, lai izdzīvotu. Brīžam tiešām negribas dzīvot!

ZIRGS (1930, 1942, 1954, 1966, 1978, 1990, 2002) būs apmierināts kā zilonis. Aizmugure būs nodrošināta, varēs bez bēdām rikšot uz priekšu.

KAZA (1931, 1943, 1955, 1967, 1979, 1991, 2003) dzīvos vienos priekos. Pieņemšanas, prezentācijas, virsnieku balle. Kad tad lai strādā?

MĒRKAĶIS (1932, 1944, 1956, 1968, 1980, 1992, 2004) jutīsies sanīcis. Viņa laiks diemžēl ir beidzies, un tas vairs nav nekāds joks.

GAILIS (1933, 1945, 1957, 1969, 1981, 1993) saņems ordeni, bet tas viņu neatbrīvos no smaga ikdienas darba. Tik vien tā prieka, kā noskatīties kādu parādi vai sardzes maiņu.

SUNS (1934, 1946, 1958, 1970, 1982, 1994) jutīsies vīlies. Inerces pēc tā kā vēl varētu pacīnīties, bet labāk pagaidīt citu gadu.

CĢKA (1935, 1947, 1959, 1971, 1983, 1995), kā jau kārtīga racēja, būs apmierināta. Darbs ies no rokas un dzīve būs jauka.

Laimīgu Gaiļa gadu!

Satura rādītājs


Letonika šobrīd un iecerēs

Š. g. 8. decembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas zinātniskā konference “Letonikas avoti un literatūra”. Tajā referātu “Letonika šobrīd un nākotnes iecerēs” nolasīja LZA akadēmiķis Saulvedis Cimermanis.

Aizvadītajos 10 gados Rīgā, rajonu centros, pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās notikušas 30 LZA sēdes, kurās pārrunāti Letonikas teorijas un prakses jautājumi, saistot tos ar attiecīgā reģiona problēmām. Publicēts simtiem zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, izdots desmitiem grāmatu par Letonikas problemātiku, arī dažādu nozaru bibliogrāfijas un pētnieku biogrāfiskās bibliogrāfijas. Ar šo veikumu var iepazīties Misiņa bibliotēkā iekārtotajā izstādē “Letonikas avoti un literatūra”.

Sākums

Letonika kā pētījumi par Latviju un tās iedzīvotājiem nav radusies tukšā vietā. Pirmo ievirzes brīdi atceros 1956. gada janvārī, kad par LPSR ZA Vēstures un materiālās kultūras institūta (kopš 1959. gada Vēstures institūta) etnogrāfijas sektora vadītāju kļuva Marģers Stepermanis un tika nolemts etnogrāfu ekspedīcijas rīkot katru gadu citā rajonā, izdot attiecīgu rakstu un materiālu krājumu, lai galarezultātā varētu uzrakstīt kolektīvu darbu “Latvieši”. (Rakstu krājumi ar šādu nosaukumu bija izdoti arī Latvijas pirmās brīvvalsts gados.) Domu atbalstīja arī toreizējais arheoloģijas sektora vadītājs Teodors Zeids. Abi sektori 1957. gadā sāka izdot kopīgu rakstu krājumu “Arheoloģija un etnogrāfija”, kam jau iznākuši 22 sējumi.

Nākamais mezgla punkts ir 1975./76. gads, kad arheoloģijas un etnogrāfijas sektori sāka organizēt starptautisku (tolaik – starprepublikānisku) zinātnisku konferenču “Baltu etniskās vēstures problēmas” ciklu. Pirmā konference notika Rīgā 1977. gadā, otrā – Viļņā 1981. gadā, trešā – Rīgā 1985. gadā, ceturtā – Klaipēdā 1990. gadā.

Šobrīd Letonikas uzmanības centrā ir Latvijas un latviešu kultūra un vēsture laikposmā no cilvēku apmešanās mūsu zemē apmēram pirms 10 tūkstošiem gadu līdz mūsdienām. Tāpēc pētniecības darbā ir apvienojušies antropologi, arheologi, demogrāfi, etnogrāfi, filozofi, folkloristi, literatūras un mākslas zinātnieki, valodnieki, vēsturnieki un citu nozaru speciālisti, piemēram, arhitekti, kultūrģeogrāfi, medicīnas vēsturnieki, novadpētnieki. Atbilstoši savai specialitātei viņi strādā Latvijas arhīvos, augstskolās, muzejos, zinātniskās pētniecības institūtos un citur. Pētījumu raksturs (ievirze) kopumā iekļaujas: 1) plašos hronoloģiskos ietvaros (9. gadu tūkstotis pirms mūsu ēras – 21. gadsimta sākums), 2) daudzpusīgu avotu izmantošanā, ko pagaidām gan zināmā mērā ierobežo atsevišķu pētnieku grupu zemais metodiskās sagatavotības un zināšanu līmenis, 3) salīdzinošos pētījumos, kuros Latvijā notiekošais tiek skatīts Austrumu, Vidus un Ziemeļu Eiropas parādību un norišu kontekstā.

Galvenie virzieni

Letonikas pētījumi notiek ciešā saistībā ar tādiem starptautiski atzītiem pētniecības virzieniem kā baltistika, ģermānistika, slāvistika un somugristika. Sadarbība uzskatāmi atspoguļojas kopīgos starptautiska mēroga pētījumos, zinātniskās konferencēs, publikācijās, meklējumos ārzemju avotu krātuvēs, pieredzes apmaiņas braucienos un citur. Daži piemēri. 1991. gadā Jūrmalā notika Baltijas etnogrāfijas kolokvija trešā sesija “Etnokulturālo kontaktu ceļi un dalībnieki Baltijas jūras reģionā” un Rīgā 1993. gadā vācu valodā tika par to izdots rakstu krājums. 1997. gada 25.–28. septembrī Rīgā notika Eiropas Arheologu asociācijas 2. kongress, kura nozīmīgākie raksti angļu un latviešu valodā tika publicēti “LZA Vēstu” A daļas 1997. gada 5./6. numurā. 2001. gada 9.–13. septembrī Talsos notika Senvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās savienības Dzintara komitejas 4. konference “Par dzintaru arheoloģijā”, un Rīgā 2003. gadā angļu valodā tika izdots rakstu krājums “Dzintars arheoloģijā”. 2002. gada jūnijā Cēsīs notika starptautisks Eiropas Arheoloģisko brīvdabas muzeju apvienības seminārs. 2003. gada 28. jūlijā – 3. augustā Rīgā notika 4. starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress, kurā nolasīto referātu tēzes apkopotas 267 lappušu biezā krājumā. Vēstures doktore Renāte Blumberga pabeigusi pētījumu “Etnogrāfiskie materiāli par lībiešiem Somijas avotu krātuvēs”, kuru paredzēts izdot 2005. gadā.

Starptautiskās sadarbības vērienu un intensitāti atspoguļo arī tas, ka vairāk nekā trīsdesmit ārvalstu literatūrzinātnieku, valodnieku un vēsturnieku kļuvuši par LZA ārzemju locekļiem. Viņi aktīvi publicējas Latvijas zinātniskajos izdevumos, piedalās konferencēs un citās norisēs. Savukārt daudzi Letonikas programmā strādājošie Latvijas zinātnieki ir kļuvuši par Anglijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un citu zemju Zinātņu akadēmiju un zinātnisko biedrību locekļiem.

Letonikas kopprogrammās pētnieku līdzšinējais veikums 17 apakšprogrammās ir šāds:

1. Nostiprināti pētījumu galvenie virzieni: a) latviešu etniskā vēsture – Latvijas iedzīvotāju etniskā sastāva veidošanās, etnosu kultūras sakari un kultūru mijiedarbība, dažādu etnosu kopdzīve un sadarbošanās vienā teritorijā; b) latviešu kultūras vēsture – tradicionālās materiālās un garīgās kultūras attīstības procesu skaidrošana; c) latviešu valodas attīstības posmi, valodas dialekti un izloksnes, to etniskās un kultūrvēsturiskās vērtības, latviešu un citvalodu sakari un mijiedarbība; d) latviešu sabiedriskās domas attīstības posmi, ētiskās, estētiskās, kultūrvēsturiskās un laikmetiskās vērtības; e) starptautiskie kultūras strāvojumi Latvijā un to ietekme visās latviešu dzīvesveida un kultūras jomās; f) latviešu etnosa stāvoklis mūsdienās saiknē ar vispārējiem etniskajiem, sabiedriski politiskajiem, kultūras un sabiedriskās dzīves procesiem un Latvijas ģeopolitisko stāvokli.

2. Izveidoti profesionāli autoru kolektīvi, kuros strādā ap 200 pētnieku – antropologi, arheologi, demogrāfi, dialektologi, etnogrāfi, etnopolitiķi, filozofi, folkloristi, literatūras un mākslas zinātnieki, valodnieki un vēsturnieki. Letonikas problemātikā strādā 15 LZA īstenie locekļi, 11 korespondētājlocekļi, 8 goda locekļi un 4 goda doktori.

3. Ir apzināti daudzi jauni Letonikas pētījumiem izmantojami pirmavoti, kas tikai daļēji apstrādāti un izvērtēti. Uz to pamata var sagatavot līdz šim nebijuša satura un līdz šim nesasniegta līmeņa publikācijas, arī mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

4. Sabiedrības rīcībā nodota plaša, jauna zinātniska un populārzinātniska informācija, kas atrodama izdotajās grāmatās, laikrakstos un žurnālos, izskanējusi radio un televīzijas raidījumos.

5. Veikts daudzpusīgs valstiski nozīmīgs zinātniski praktisks darbs, kas izskanējis (atrodams) galvenokārt: a) ekspertu atzinumos un ietekumos, b) dažādu konsultatīvo un zinātnisko padomju devumā, c) valsts mērķprogrammu tekstos un šo programmu zinātnisko daļu ieceru īstenojumā (valsts ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā”, valsts nacionālā programma “Kultūra”, valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā”), d) valsts mēroga komisiju (it īpaši Valsts valodas komisijas un Latvijas vēsturnieku komisijas) atzinumos un publicējumos.

6. Pedagoģiskais darbs visu līmeņu mācību iestādēs, publicētās mācību grāmatas, mācību līdzekļi un mācībām ieteicamā literatūra, sagatavotie humanitāro un sociālo zinātņu bakalauri, maģistri un doktori.

Darāmie darbi

1. Letonikai joprojām jāattīstās kā zinātniskam daudznozaru virzienam, kurā darbojas visu jau minēto nozaru speciālisti, iespēju robežās piesaistot arī citu jomu zinātājus. Vairāk nekā līdz šim darbā jāaicina visu Latvijas augstskolu pasniedzēji, arhīvu, bibliotēku un muzeju zinātniskie darbinieki un novadpētnieki, kuri Latvijas pagastos, pilsētās, skolās un citur veic nopietnus pētījumus un izdod labas grāmatas.

2. Pētījumos īpaša uzmanība jāvelta Latgalei, Sēlijas austrumdaļai un visām Latvijas pierobežas zonām, kur etniskā ziņā jauktā iedzīvotāju sastāva, sociāli ekonomisku un vēsturisku apstākļu dēļ noritējuši ilgstoši un savdabīgi etnokulturāli procesi un ir grūtības ar pētījumiem vajadzīgiem pirmavotiem: daudzi vērtīgi dokumenti par šiem apvidiem glabājas Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas avotu krātuvēs.

3. Visā Latvijas teritorijā jau daudzus gadsimtus dzīvo pie atšķirīgām valodu grupām un atšķirīgiem etnosiem piederīgi ļaudis. Etniskā raibuma pakāpe un saturs visos vēsturiski etnogrāfiskajos apgabalos nav vienādi. Tā atkarīga no tuvuma citu etnosu apdzīvotām teritorijām, no vēsturiskiem, ģeogrāfiskiem un citiem apstākļiem. Tādēļ saskatu četrus galvenos turpmāko pētījumu virzienus: 1) centrā – latviešu etnoss un tā kultūra (visplašākajā nozīmē) visā veidošanās un attīstības gaitā; 2) latviešu un citu etnosu kultūras un saimnieciskie sakari un mijiedarbība iespējami garā laikposmā; 3) kultūras strāvojumi un to savdabības Latvijā kā teritorijā, kurā kopš tālas senatnes līdz mūsdienām saskārušās un krustojušās daudzu etnosu un valstisku veidojumu intereses; 4) etnosu saskare, sadzīve, sadarbošanās un savstarpējā bagātināšanās jeb integrācijas procesi kopš tālas pagātnes līdz mūsdienām. Par šiem jautājumiem avotu krātuvēs Latvija un citzemēs glabājas milzīgs līdz šim nepublicēts faktu un tradīciju aprakstu materiāls.

4. Tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā būtu jāsagatavo 10–12 sējumu izdevums “Latvieši un viņu kultūra”. Sējumiem varētu būt tādi apakšvirsraksti kā “Kultūrvēsturiskie sakari”, “Sabiedriskā doma”, “Saimnieciskā darbība”, “Tautas māksla”, “Darba un sadzīves tradīcijas”. Darbs jāveido spēcīgiem dažādu jomu zinātāju kolektīviem, kas spējīgi izmantot visus iespējamos avotus. Tādu kolektīvu nodrošināšanai ar labiem speciālistiem (ievērojot pētnieku paaudžu maiņas neizbēgamību) vajadzīgs nopietns darbs augstākajās mācību iestādēs: Letonikā ieinteresētiem absolventiem jābūt labi sagatavotiem krievu, latīņu, latviešu, poļu, vācu, zviedru un dažās citās valodās rakstītu tekstu lasīšanā un avotu apstrādes metodikā. Šos jautājumus īpaši saasinu tādēļ, ka daudzu autoru – mūsu augstskolu absolventu – pēdējo gadu publicējumos atspoguļojas viņu vājā metodiskā sagatavotība, avotu nezināšana un neizsmelšana, jau gadu desmitus zināmu parādību nosaukšana un aprakstīšana kā jaunatklājums, paviršība un virspusība dokumentu un citu autoru darbu izmantošanā un tulkošanā, pat brīvas fantāzijas lidojums un citas nopietnu darbu traucējošas iezīmes.

5. Apjomīgā vispārinošā kopdarba sagatavošanas gaitā izvērtējamas un izmantojamas tās atziņas, kas gūtas darba organizēšanas, avotu apzināšanas, ziņu sistematizēšanas, salīdzināšanas un citās jomās, gatavojot un izdodot lielos starptautiskas nozīmes un vērtības darbus (te minami “Baltijas vēsturiski etnogrāfiskā atlanta” divi sējumi 1985. un 1986. gadā, Johana Kristofa Broces “Zīmējumu un aprakstu” trīs sējumi 1992.–2002. gadā, “Latviešu tautasdziesmu” akadēmiskā izdevuma astoņi sējumi 1979.–2004. gadā, “Latviešu valodas dialektu atlants: Leksika” 1999. gadā, grāmatu sērijas “Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē” četri sējumi 1998.–2003. gadā, grāmata “Latvijas senākā vēsture 9. g.t. pr. Kr. – 1200. g.” 2001. gadā, kopš 1992. gada iznākošās latviešu arhitektu, mākslinieku, rakstnieku biogrāfiskās vārdnīcas un kopš 1998. gada izdotie latviešu literatūras vēstures sējumi). Izmantojama arī pieredze, kas gūta, kopš 1995. gada attīstot LZA pētniecisko virzienu “Latvijas novadu kultūrvēstures problēmas”, par ko izsmeļošas ziņas atrodamas “LZA Vēstu” Letonikas jautājumiem veltītajos 1995.–2004. gada 20 numuros un “Latvijas Vēstneša” 1995.–2004. gada numuros. Vairākas derīgas atziņas par kompleksu avotu izmantošanu un par etnokulturālo procesu norisi etniski jauktā multikulturālā vidē esmu guvis, gatavojot pašlaik nobeiguma pakāpē esošo grāmatu “Lībieši un viņu kultūra Latvijā”. Etnokulturālo un integrācijas procesu turpmākai izzināšanai labas ierosmes sniedz arī Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centra 1995.–2000. gadā uzrakstītās grāmatas par nacionālo jautājumu, nacionālo politiku un etniskajām minoritātēm Latvijā, kā arī par baltkrieviem, ebrejiem, krieviem, poļiem, ukraiņiem, vāciešiem un citiem etnosiem Latvijā.

6. Letonikas pētījumu organizatoriskajam centram jābūt LZA struktūrvienībai, kas strādā saskaņā ar kolektīvi izstrādātu programmu, saņem valsts budžeta ikgadēju finansējumu vismaz 500 000 latu apmērā, balsta darbu bagātā pieredzē.

Saulvedis Cimermanis,
Latvijas ZA akadēmiķis
(“Latvijas Avīze”.)

Satura rādītājs



zv292-5.jpg (141714 bytes)

Satura rādītājs


AICINĀM PIETEIKTIES!

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS DIVPUSĒJĀS SADARBĪBAS LĪGUMI

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir parakstījusi 28 sadarbības līgumus un/vai memorandus (sk. sarakstu) ar dažādu valstu zinātniskām organizācijām, galvenokārt zinātņu akadēmijām, kuros parasti paredzēta zinātnieku apmaiņa uz līgumos noteiktiem nosacījumiem.

Šie līgumi ietver ekvivalentas apmaiņas kvotas, kurās noteikts maksimālais laiks, ko vienas valsts zinātnieki var uzturēties otrā valstī, lai veiktu pētījumus kopējās programmās ar partneriem ārvalstīs.

Jā Jums jau ir kopēji zinātniski projekti LZA starptautiskās sadarbības valstīs vai arī ja vēlaties uzsākt sadarbību ar partneriem šajās valstīs, aicinām Jūsu pieteikumus iesniegt LZA Starptautiskajā daļā.

Papildus informāciju par līgumiem, atbilstošajām kvotām un apmaiņas nosacījumiem katrā valstī, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām var saņemt LZA Starptautiskajā daļā. Telefons: 7227391 vai 7223922; e-pasts: int@lza.lv.

LZA divpusējie zinātniskās sadarbības līgumi

Nr. p.k. Organizācija Apmaiņas kvota
1 Austrijas Zinātņu akadēmija 8 nedēļas
2 Baltkrievijas Nacionālā Zinātņu akadēmija 30 dienas
3 Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu akadēmija 6 nedēļas
4 Bulgārijas Zinātņu akadēmija 12 nedēļas
5 Britu akadēmija 3 mēneši
6 Čehijas Zinātņu akadēmija 8 nedēļas
7 Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija –
8 Francijas Zinātņu akadēmija –
9 Igaunijas Zinātņu akadēmija 75 dienas
10 Itālijas Nacionālā Zinātņu akadēmija 30 dienas
11 Izraēlas Zinātņu akadēmija 6 nedēļas
12 Izraēlas Zinātnes un tehnoloģijas ministrija –
13 Kanādas Karaliskā biedrība –
14 Krievijas Zinātņu akadēmija 30 dienas
15 Lietuvas Zinātņu akadēmija 75 dienas
16 Londonas Karaliskā biedrība* –
17 Norvēģijas Zinātņu akadēmija 12 nedēļas
18 Polijas Zinātņu akadēmija 100 dienas
19 Saksijas Zinātņu akadēmija pēc vienošanās
20 Slovākijas Zinātņu akadēmija 3 nedēļas
21 Slovēnijas Zinātņu akadēmija pēc vienošanās
22 Somijas Akadēmija –
23 Somijas Zinātņu akadēmija pēc vienošanās
24 Šveices Zinātņu akadēmija 8 nedēļas
25 Taivanas (Ķīnas Republika) Nacionālā Zinātnes padome –
26 Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija 30 dienas
27 Ungārijas Zinātņu akadēmija 12 nedēļas
28 Zviedrijas Karaliskā Humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmija 4 nedēļas

* Sīkākas ziņas par šo apmaiņas programmu saņemamas LZA Starptautiskajā daļā vai atrodamas Londonas Karaliskās biedrības mājas lapā www.royalsoc.ac.uk/international.

LZA Starptautiskās daļas vadītāja D. Šveica

Satura rādītājs


Konkursa rezultāti

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds š. g. 20. septembrī laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” izsludināja konkursu K. Poča stipendiju fizikā un J. Labsvīra stipendiju Latvijas valsts vēsturē saņemšanai 2004./2005. g.

Izskatot iesniegtos pieteikumus, ekspertu komisija (akadēmiķi J. Stradiņš, T. Jundzis un J. Bērziņš) rekomendēja piešķirt J. Labsvīra stipendijas Latvijas valsts vēsturē:

Ilzei Boldānei – Latvijas Universitāte

Inetai Lipšai – Latvijas Universitāte.

Izskatot iesniegtos priekšlikumus, ekspertu komisija (akadēmiķi J. Jansons un A. Siliņš, kor. loc. J. Dehtjars un J. Kristapsons, Dr.sc.ing. Ē. Tjuņina) rekomendēja piešķirt K. Poča stipendijas fizikā:

Velgai Akmenei – Daugavpils Universitāte

Mārtiņam Ceplim – Latvijas Universitāte

Aivaram Vembrim – Latvijas Universitāte.

LZA Fonda valde apstiprināja ekspertu komisijas rekomendācijas un piešķīra stipendijas iepriekšminētajiem pretendentiem.

LZA Fonds

Satura rādītājs


Valsts Zinātniskās kvalifikācijas
komisijas pārskats par darbu 2004. gadā

VZK komisija 2004. gadā strādāja līdz 30. jūnijam, kad beidzās tās pilnvaru laiks. Jauno VZK komisijas sastāvu LR Ministru kabinets apstiprināja 2004. gada 15. novembrī (LR MK rīkojums Nr. 875). Kopumā 2004. gadā VZK komisija izskatīja 91 promocijas darbu, akceptēja 89, noraidīja 2. 2003. gadā komisija izskatīja 76 promocijas darbus, noraidīja 1. Neraugoties uz pārtraukumu komisijas darbā, 2004. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2003. gadu ir pieaudzis par 19,7%. Atjaunotā VZK komisija pēc 2004. gada 15. novembra paspēja izskatīt 26 darbus, bet to lielākā daļa tiks aizstāvēta 2005. gadā, līdz ar to 2004. gadā aizstāvēto promocijas darbu skaits būs mazāks nekā 2003. gadā.

2004. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2003. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija – 5 (1), būvzinātne – 1 (0), datorzinātne un informācijas tehnoloģijas – 5 (4), ekonomika un vadībzinātne – 13 (10), elektrotehnika un telekomunikācijas – 1 (1), enerģētika un elektrotehnika – 7 (7), fizika un astronomija – 4 (1), ģeogrāfija – 1 (0), juridiskā zinātne – 1 (0), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes – 7 (3), laukkopība – 1 (2), lopkopība – 3 (0), literatūrzinātne – 1 (3), materiālzinātne – 1 (0), medicīna – 13 (9), matemātika – 1 (0), mākslas zinātne – 3 (1), mehānika un mašīnzinātne – 3 (3), pārtikas zinātne – 2 (0), pedagoģija – 7 (12), psiholoģija – 1 (5), socioloģija, politikas un komunikāciju zinātne – 3 (2), transports un satiksme – 2 (1), valodniecība – 1 (2), veterinārmedicīna – 1 (1), vēsture – 1 (6).

Akceptētie darbi pa augstskolām iedalās sekojoši: LU – 38 (41), RTU – 20 (17), LLU – 12 (8), DU – 3 (1), RSU – 13 (7), LMA – 2 (0), Apvienotā Mākslas augstskolu padome – 1 (0).

Biežāk sastopamo promocijas darbu trūkumu analīzi sniedz VZK komisijas locekļa un LZP Promocijas padomju komisijas priekšsēdētāja Henrika Zenkeviča raksts “Zinātnes Vēstneša” 2004. gada 22. novembra numurā (Nr. 19/290).

Raimonds Valters,
VZK komisijas priekšsēdētājs

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2004. gada 28. decembrī plkst. 13.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatvē 74/76, 16G auditorijā), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

INDRA ODIŅA.

Temats “Skolotāju sociālo prasmju pilnveide profesionālās tālākizglītības procesā”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., prof. Nikolajs Jaružnijs, Dr.paed., docente Ilze Miķelsone, Dr.paed., prof. Zoltans Poors.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

2005. gada 5. janvārī plkst. 14.30, Rīgā, Lomonosova ielā 1-B, B-407 telpā notiks RTU Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares promocijas padomes “RTU P-17” atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

JĢLIJA TIMOŠČENKO.

Promocijas darba temats – “Aviācijas konstrukciju plānsienu elementu daudzvietu noguruma bojājumu likumsakarības”.

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing. J. Paramonovs, Dr.sc.ing. A. Sorokins, Dr.sc.ing. V. Valavičius.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2005. gada 11. janvārī plkst. 15.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozaru padomes atklātā sēde (Kronvalda bulvārī 4, 252. aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

EDGARS KRAMIŅŠ.

Temats “Studentu runas prasmju pilnveidošanās saziņas procesā”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., prof. Rasma Garleja, Dr.paed., prof. Inese Jurgena, Dr.habil.art., prof. Līvija Akurātere.

Ar promicijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

2005. gada 13. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Promocijas padomes P-06 “Būvzinātne” atklātā sēdē, Rīgā, RTU Būvniecības fakultātes sēžu zālē, Āzenes ielā 16

LEONĪDS PAKRASTIŅŠ

aizstāvēs promocijas darbu “Hierarhisku vanšu konstrukciju racionālas formas” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing. Audronis Kazimirs Kvedars (Lietuva), Dr.habil.sc.ing. Juris Jansons, Dr.habil.sc.ing. Edgars Bervalds.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā un Nacionālajā bibliotēkā.

* * *

20. janvārī LU Ķīmijas fakultātes 45. telpā Kr. Valdemāra ielā 48, notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

1. daļā – plkst. 15.00 doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai analītiskās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

VADIMS BARTKEVIČS

par tēmu “Veterināro zāļu atlieku noteikšana ar masspektrometrijas metodēm”.

Recenzenti: Dr.chem. A. Andersons, Dr.chem. S. Grīnberga un Dr.habil.chem. M. Kļaviņš;

2. daļā – plkst. 16.30 doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai ķīmijas didaktikas apakšnozarē aizstāvēs

AIRA BARTUSEVIČA

par tēmu “Laikmetīga mācību organizācija ķīmijas pamatizglītībā”.

Recenzenti: Dr.chem. J. Gedrovics, Dr.sc.soc. V. Lamanausks un Dr.habil.chem. E. Lukevics.

* * *

2005. gada 21. janvārī plkst. 11.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2, 218. telpā

DAINA KAIRIŠA

aizstāvēs promocijas darbu “Kvalitatīvas jēru gaļas ieguves zinātniskais pamatojums Latvijā” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs Jemeļjanovs, Dr.agr. Genovefa Norvele, Dr.agr. Ausma Veģe.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Jelgavā, Lielajā ielā 2.

Satura rādītājs


Sākot ar nākamo gadu visus materiālus lūdzam iesniegt
elektroniskā formā – disketē vai pa e-pastu.


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2005. g. 3. janvārī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 17. decembrī