Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2006. gada  8. maijs: 9 (322)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


SVEICAM Jāni Bērziņu!

Rīga, 2006. gada 29. aprīlī

LZA īstenajam loceklim Dr.habil. hist. Jānim Bērziņam

Godātais Bērziņa kungs!

Ir patīkami uzrunāt kolēģi tādā dzīves svētku brīdī, kurš nav rakstāms ar īpaši izteiksmīgu ciparu un gaviļnieks neprasa komplimentārus komentārus.

Akadēmiķis Jānis Bērziņš – LU Latvijas vēstures institūta direktors– ir izpelnījies cieņu par lietpratīgu institūta vadīšanu laikā, kas Latvijas zinātnes attīstībai bijis ļoti grūts. Institūts, uzturot domu par Letoniku kā vienu no nemainīgi prioritārajiem zinātņu virzieniem, ir pētījis Latvijas vēsturi plašā laika diapazonā un publicējis vērtīgus darbus. Jāņa Bērziņa, godprātīga vadītāja, institūta patriota un laba kolēģa ieguldījums šajā devumā ir vērtējams ar atzinības desmitnieku pēc jaunās vērtēšanas sistēmas.

Akadēmiķis Jānis Bērziņš ir savējais Latvijas Zinātņu akadēmijā un LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā. Ar akadēmiskās dzīves izpratni un līdzdalību tajā. Un tas nozīmē pamatīgu iedziļināšanos problēmās un lielu laika patēriņu.

No sirds sveicam dzimšanas dienā! Vēlam stipru veselību un gaišu skatu nākotnē! Jaunus darbus, prieku un laimi ģimenē! Un – ne pūku, ne spalvu!

Patiesā sirsnībā un cieņā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis
LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš
LZA HSZN priekšsēdētājs Tālavs Jundzis

Satura rādītājs


Valsts apbalvojumi

Ordeņu kapitula paziņojums:

piešķirt IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:

sabiedriskajam un kultūras darbiniekam, LZA goda doktoram Dr.chem. Tālivaldim Bērziņam,

komponistei LZA goda loceklei Maigai (Maijai) Einfeldei,

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoram,LZA īstenajam loceklim profesoram Dr. habil.chem. Ivaram Kalviņam,

ASV Pacifika Luterāņu universitātes Biznesa vadības skolas goda dekānam, LZA ārzemju loceklim Dr.habil.oec. Gundaram Julianam Ķeniņam–Kingam,

ASV Indiānas universitātes profesoram emeritus LZA ārzemju loceklim Ph.D. Jānim Peniķim.

Rīgā, 2006. gada 20. martā

Valsts prezidente Vaira Vīķe– Freiberga

Satura rādītājs


JAUNAS VAKANCES

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA PAZIŅO,

ka saskaņā ar LZA Statūtiem 2006. gada decembrī notiks jaunu akadēmijas īsteno locekļu un korespondētājlocekļu vēlēšanas.

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu izsludināt 3 īsteno locekļu (akadēmiķu) vakances un 8 korespondētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

Fizikas un tehniskās zinātnes:

fizika – 1
matemātika un informātika – 1

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnes:

bioloģija –1
medicīna – 1
ķīmija – 1
materiālzinātne (ķīmijas tehnoloģija) – 1

Humanitārās un sociālās zinātnes:

tiesību zinātnes – 1

Lauksaimniecības un meža zinātnes:

lauksaimniecības zinātnes – 1

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitātēm, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām un ar LZA asociētajiem zinātniskajiem institūtiem un centriem. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem zinātnieku koleģiālās institūcijas sēdē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikums: Latvijas ZA locekļa motivēta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas motivēts lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem, kā arī vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas;

• pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) rakstītā un elektroniskā formā, norādot dzimšanas gadu un datumu, personas kodu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un E-pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;

• 2 krāsainas fotogrāfijas (10 x 15) un 2 pases formāta fotogrāfijas;

• autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti, konferenču tēzes u.tml.), rakstiskā un elektroniskā formā;

• diplomu kopijas (augstākās izglītības, zinātniskās kvalifikācijas un nosaukumu);

• ziņas par zinātniskajiem apbalvojumiem un pagodinājumiem (Latvijā un ārvalstīs saņemto diplomu kopijas).

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 2006. gada 29.septebrim.

Īsteno locekļu kandidātu izvirzīšanas gadījumā papildus jāiesniedz ziņas par to, kādā žurnālā (grāmatā) publicēts (pieņemts publicēšanai – attiecīgās izdevniecības izziņa) kandidāta pārskata raksts, kura saturs saistīts ar kandidāta zinātnisko darbu pēdējos piecos gados, kā arī minētā raksta kopija.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV–1524, tel. 7223931, fakss 7821153, E-pasts: alma@lza.lv

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs R.Valters

Satura rādītājs


Zinātnei jābūt prioritātei, nevis birokrātijas upurim

Ausma Mukāne, speciāli “Zinātnes Vēstnesim”

19. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) sarunu galda vienā pusē sēdās LZA prezidents Juris Ekmanis, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) locekļi, zinātnisko iestāžu vadītāji, otrā pusē – izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentāro sekretāri Tatjanu Koķi, valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku un citiem jau pirms ministres IZM strādājošiem kolēģiem, lai tiktu skaidrībā par zinātnes jomu reglamentējošu dokumentu apstiprināšanas aizkavēšanās cēloņiem, neatliekamiem risinājumiem un to termiņiem. Stājoties izglītības un zinātnes ministres amatā, Baiba Rivža pārņēma visai kritisku stāvokli attiecībā uz zinātnes jomu reglamentējošu dokumentu apstiprināšanu Ministru kabinetā un Saeimā, lai gan pirms gada (19.05.2005.) izsludinātajā Zinātniskās darbības likumā dažādu šādu dokumentu apstiprināšana paredzēta pusgada laikā. Kopumā ir aizkavējusies 13 nolikumu, noteikumu u.c. dokumentu, tai skaitā arī Latvijas Zinātnes padomes nolikuma, virzība apstiprināšanai. Līdz ar to, kā jau zinātnieku sabiedrība izjūt, nav skaidrības par finansējumu, bremzējas promocijas padomju apstiprināšana un citi procesi. Tāpēc par vienu no saviem pirmajiem uzdevumiem Baiba Rivža ir izvirzījusi šīs nelabvēlīgās situācijas pēc iespējas straujāku uzlabošanu. Arī LZP viņu lūdza pasteidzināt jautājuma risināšanu.

IZM valsts sekretāre, atzīstot situācijas nopietnību, atsaucās uz birokrātiskiem šķēršļiem (arī pārlieka principialitāte), kas gan, viņasprāt, lielākoties nav meklējami IZM, bet gan dokumentu saskaņošanas procesā citās institūcijās, piemēram, Tieslietu ministrijā. Acīmredzot, ne visur saprot, ka zinātne ir prioritāra joma un ka to valstiskāk, vismaz dažkārt, ir vērtēt nevis no likuma burta, bet gan no likuma gara pozīcijām. Piemēram, prasība, ka LZP priekšsēdētājam jābūt ierēdnim, patiesībā ir pretrunā ar kārtību, ka LZP priekšsēdētāju ievēl. Varētu ieviest Ivara Kalviņa ieteikto praksi, ka zinātnieki joprojām priekšsēdētāju ievēlētu, bet IZM – apstiprinātu. Ļoti svarīgi ir arī pieņemt sagatavotos grozījumus Publisko aģentūru likumā, lai zinātniskām iestādēm būtu tiesības uz komercdarbību, lai būtu iespējama jaunu nodibinājumu, piemēram, kompetences centru, veidošana. Kā teica Elmārs Grēns, tas ir tehnoloģiju attīstības un zinātnes progresa jautājums. “Mums visiem šeit sēdošajiem jāapzinās, ka esam servisa sistēma zinātnē, lai maksimāli atvieglotu zinātnieku, jaunu produktu radītāju, dzīvi šajos jau tā birokrātiskajos laikos. Līdz viņiem ir jāaizvada visas iespējas, nevis pārmetumi par neiekļaušanos sarežģītajos dokumentu standartos”, Juris Ekmanis mudināja uz antibirokrātisku pieeju un ierosināja veidot zinātnes un tehnoloģiju padomi, kas strādātu tieši ministru prezidenta vadībā un kurā būtu pārstāvji arī no Ekonomikas, Zemkopības, Veselības u.c. ministrijām. Jo zinātne ir vienota, īpaši kopā ar inovācijām, un nebūtu dalāma ne tikai pa partijām, bet arī nebūtu norobežojama pa ministrijām. Andrejs Siliņš atgādināja, ka tas arī palīdzētu aizstāvēt norma par 0,15 % ikgadējo pieaugumu zinātnes budžetā. Bet liela vienprātība bija par to, ka jau tagadējā budžeta apstākļos ir jāpalielina emeritēto zinātnieku mūža granta apjoms, pašreizējos 100 latus vismaz divkāršojot.

Kristīne Jarinovska, pēc ministres un zinātnieku vienlaikus koleģiāla un stingra pieprasījuma izanalizējot katra dokumenta apstiprināšanas aizkavēšanās cēloņus un to novēršanas iespējas, izvirzīja optimistisko grafiku: jau nepilna mēneša laikā panākt zinātnes jomas reglamēntējošo dokumentu apstiprināšanu. “Katrā ziņā ātrumam dokumentu virzīšanā jābūt maksimālam – bez līdzšinējās kavēšanās”, rezumēja Baiba Rivža un uzņēmās šo procesu personiski kontrolēt.

Satura rādītājs


Apbalvoti labākie izgudrotāji

Š.g. 28. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegti LR Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvojumi konkursa par labāko 2004./2005. gada nacionālo izgudrojumu laureātiem.

Pirmo prēmiju (Ls 500) piešķīra Vasilijam BANKOVSKIM (SIA BioSan) par patentiem Nr.13212 “Termošeikers ar divpusēju apsildi” un Nr.13213 “Paņēmiens šķīstošu reaģentu maisījuma sagatavošanai mikrolitru apjomos analīžu veikšanai un vortex–tipa centrifūga tā realizēšanai.

Otro prēmiju (Ls 300) piešķīra Arnim TREIJAM par patentu Nr. 13238 “Gāzu sadales mehāniska ierīce, kas automātiski maina ieplūdes un izplūdes gāzu sadales fāzes atkarībā no dzinējam pieliktas slodzes un apgriezienu skaita”.

Trešo prēmiju (Ls 200) piešķīra Mārim Kļaviņam (LU) par patentu Nr. 13147 “Jauna humusvielu imobilizācijas metode”.

Ar diplomiem apbalvoti:

Valerijs BEZRUKOVS, Nikolajs ĻEVINS, Muhabats MANONOVS, Vladislavs PUGAČEVS par patentiem Nr.13173 “Daudzpolu induktorģenerators” un Nr. 13174 “Aksiālais induktorģenerators”,

Jurijs GEĻFGATS, Jānis GRABIS un Marats SKOPIS (LU Fizikas institūts un RTU Neorganiskās ķīmijas institūts) par patentu Nr. 13262 “Paņēmiens un ierīce cietu daļiņu ievadīšanai izkausētos metālos,

Normunds LAZDIŅŠ par patentu Nr. 13298 “Zobu suka kompleksai zobu tīrīšanai”,

Inga ĻAŠENKO (RTU) par patentu Nr.13314 “Tekstilizstrādājumi sēnīšu un baktēriju infekciju likvidēšanai”,

Grigorijs PIPKEVIČS un Edgars JADINS (A/S Sidrabe) par patentu Nr. 13253 “Ierīce un paņēmiens pārklājumu uznešanai vakuumā uz ruļļveida pamatnes”.

Ar prestižo Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Zelta medaļu apbalvots Gunārs DUBURS.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce
2006.gada 6.aprīlī

DEBATES

I.Kalviņš. Labvakar, dārgie kolēģi, visi jau sen noguruši, tāpēc ilgu diskusiju mums nevajadzētu izvērst. Gribētu vērst jūsu uzmanību uz jautājumu, kas saistās ar Zinātņu akadēmijas lomu valsts politikas noteikšanā un šīs politikas realizēšanas iespēju nodrošināšanā. Konkrēti par šobrīd veicamo darbu, ko veic akadēmijas locekļi, bet nevis akadēmija kā institūcija. Dīvainākais, kādā veidā šobrīd notiek mūs nākotnes attīstības ainas veidošana. Šobrīd ir vairāki dokumenti sagatavošanā, izskatīšanā, apstiprināšanā. Balstoties uz to, ka daļa no viņiem nav šodien pieņemti, mums valsts programmām ilgu laiku – vairāk kā trīs mēnešus un vēl joprojām nedod šo naudu, balstoties uz to, ka nav apstiprināti prioritārie attīstības virzieni. Paralēli tam, ka šos virzienus jāvirza apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai, tad ir Stratēģiskās attīstības komisijas, kuras ir sen izskatījušas, Zinātņu akadēmija, kura ir izskatījusi šos jautājumus. Top Nacionālās attīstības plāns, ko nez kāpēc veido Reģionālās attīstības ministrija. Šajā kontekstā Akadēmija ir darbojusies vismazāk, arī tagad, kad notiek šī Nacionālā plāna apspriešana, Rīgas apspriedē, izņemot sevi pašu, nevienu no Akadēmijas neredzēju. Šis darbs palicis nedaudz nomaļus. Ar ko tas mums draud? Pirmkārt ar to, ko solīja ministre – ar birokratizācijas pastiprināšanos, otrkārt, ar to, ka līdzekļu izlietojums, kuriem vajadzētu nodrošināt to, par ko runā visi šobrīd – uz inovatīvas, zināšanās balstītas ekonomikas attīstību, aizies svilpē. Ja paskatās, kā tiek formulētas galvenās problēmas, kāpēc mums nav inovāciju, ieviešanas rūpniecībā utt., – neesot, kas pārnes šīs izstrādes uz rūpniecības uzņēmumiem. Es gan redzu citu vainu – nav pietiekoši daudz izdalīti līdzekļi, lai šīs inovatīvās tehnoloģijas izstrādātu. Ko darīt? Manuprāt, jāieskaidro gan deputātiem, gan valdībai ābeces patiesības – lai kaut kas nopietns rastos, jāatbalsta nopietnu kompetences centru veidošana, klasteru jeb puduru veidošana tajos zinātnes virzienos, kuros mēs vēl esam stipri, koncentrējot līdzekļus tādā veidā, ka tie ir pieejami izmantošanai lielākam dalībnieku skaitam. Varu raksturot to ar mūsu nozari – zāļu radīšana, farmācija, biotehnoloģijas utml. Mums visiem pietrūkst. Mums pietrūkst biopētījumu centra. Mēs nevaram savas idejas novest līdz dārgākai attīstības fāzei, iziet visas priekšklīnisko pētījumu stadijas jaunām zālēm, jo mums nav starptautiskiem standartiem atbilstošu biopētījumu bāzes. Biopētījumu bāzi vajag daudziem – universitātei, Biomedicīnas pētījumu un studiju centram, mums, firmā, LLU, Stradiņa universitātei u.c. Bet paredzu, ka katrs būvēs kaut ko savu un mēģinās tā drusciņ parisināt šo problēmu. Izmantojot Akadēmijas spēku, vai Zinātnes padomi, kura ir apstādināta savā darbībā, tas ir piemērs, kā tiek veikta pretdarbība, lai varētu koncentrēt līdzekļus vienā vietā, lai vienā korpusā būtu visu ieinteresēto pušu laboratorijas, neskatoties uz to, kam viņas pieder. Tad arī lielie instrumenti būtu koncentrēti vienā vietā, optimāli izmantojami. Plānos nav šādu kompleksu pieeju rūpniecības nozarei, kuru valsts būtu definējusi par prioritāru. Cik reizes no šīs tribīnes esmu par to jau runājis! Mums jānoformulē, kādos virzienos rūpniecība un tautsaimniecība principiāli var attīstīties, būt konkurētspējīga, tam pakārtot zinātnisko pētījumu virzienu attīstību, speciālistu sagatavošanu, nevis kā tagad studentam pakaļ skrien nauda, bet nauda jānovirza tur, kur valstij ir vajadzīgi studenti, sakārtojot skolas izglītības sistēma, ieskaitot eksaktās zinātnes kā obligātu priekšmetu, un valodas arī ir ļoti sliktā stāvoklī mūsu vidusskolās. Ja mēs to nerisināsim kopējiem spēkiem, mūs vienkārši pa gabaliņam izvazās. Kāda būs kompetences centru un inkubācijas centru veidošana no Ekonomikas ministrijas viedokļa? Pirmais projekts – izveidosim biznesa inkubatorus, inkubēsies firmas, būs inovatīvas tehnoloģijas līdz š.g. 31.decembrim, katram inkubācijas centram Ls 300 000, par šādu naudu var iekārtot 6 – 7 laboratoriju telpas pa 18 m2 bez aparatūras, šādos centros 4 gados 10 firmas iziešot inkubācijas periodu, un iznākšot gatavas patstāvīgai darbībai. Tie ir Ekonomikas ministrijas murgi. Tāds pats murgs attiecas uz Kompetences centriem – izsmērēt naudu plānā slānī visiem, kam nav slinkums iesniegt projektu, un mums būs inovatīva ekonomika. Būs čiks un svilpē izlaists tvaiks. Paldies!

M.Kūle. Labdien, pilnsapulces dalībnieki! Kaut arī ministre ir aizgājusi, tomēr gribu pateikt lielu paldies viņai visu mūsu vārdā, par to, ka viņas darbības laikā tika panākts lūzums zinātnes attīstībā. Paldies jāsaka arī tam politiķu lokam, kuri beidzot pēc 15 gadiem saprata, ka Latvijas zinātnei ir kāda vērtība. Šajā jaunajā attīstības periodā uzbrūk jaunas problēmas. Klausoties zinātnes darbiniekus, liekas, ka vislielākās briesmas slēpjas IZM ierēdņu mazspējā un nekvalitatīvajā darbā. Daļēji tas ir taisnība, bet ja skatāmies plašāk, stratēģiskāk, tad vajag uzmanīties no tā, ka situācijā, kad zinātnē sāk plūst lieli naudas līdzekļi, zinātniskajām aprindām mēģinās piesmērēties visdažādākās ļaužu grupas, visdažādākie tā saucamie zinātniskie uzņēmumi. Šobrīd ļoti strauji dibinās nelieli grupējumi ar tā saucamo zinātnisko statusu, īpaši neuztraucoties par to, kas notiks pēc 6 gadiem, kad vajadzēs parādīt savus darbus starptautiskā mērogā. To redzam arī augstskolās, kur katrai labai darbībai nāk it kā revanša pretdarbība, kad parādās tendence docentus, kas nekad zinātnē neko nav devuši, ir labi savu kursu docētāji, mēģina ātri pārsaukt par vadošajiem pētniekiem, tādā veidā padarot par zinātniekiem. Mēs labi saprotam, kāpēc tas tiek darīts. Šī tendence Latvijā attīstīsies ļoti strauji, to pamanīju arī I.Kalviņa teiktajā, ka tur, kur būs zinātnes nauda, būs daudz dažāda profila šīs naudas ņēmēju. Zinātniekiem ir ļoti jāturas kopā, es joprojām stāvu un krītu par to, ka Latvijas zinātnei ir jāattīstās līdzsvaroti – humanitārām, sociālām un dabas zinātnēm. Mēs nevaram iet no viena grāvja otrā, mums jādod gandarījums, arī finansiālā ziņā, tiem īstajiem zinātniekiem, kuri 15 gadus dzīvoja ārkārtīgi trūcīgi, tikai no grantiem, bet tad, kad es gadu atpakaļ izteicu šo domu un tā tika nopublicēta, tad saņēmu atpakaļ replikas, ka tā ir vecu zinātnieku psihotrauma, kuri nav sapratuši, ka tagad zinātne ir nonākusi īstenā kapitālisma apstākļos. Ņem tas, kurš spēj uzvarēt citus. Man ļoti negribētos, lai zinātne Latvijā nonāk džungļu kapitālisma apstākļos, un tāpēc es vēlreiz aicinu turēties zinātniekiem kopā. Lai Dievs mums stāv klāt noturēt zinātniskuma kritērijus, doktorantūras studijās, piešķirot zinātniskos grādus, veidojot zinātniskās institūcijas, akreditējot programmas. Cienīsim sevi kā zinātniekus, cienīsim īstena zinātniskuma kritērijus. Šobrīd sāksies laiki, kad zinātnei mēģinās piekļauties visdažādākās aprindas, biznesa aprindas, kuru darbības mehānismi mums dažreiz nemaz nav tik pazīstami, es baidos, ka kaut arī Latvijā naudas daudzums stipri pieaugs, zinātnes prestižs un it sevišķi kvalitāte var degradēties. Zinātņu akadēmijai tas nebūtu vajadzīgs un nebūtu jāpieļauj.

B.Rivža. Latvijā top jauns ļoti nopietns dokuments – Augstākās izglītības likums. Kad to apstiprinās Saeima, tas stāsies tā Augstskolu likuma vietā, kura pantu vadībā mēs esam strādājuši iepriekšējos 10 gadus, kas vairākkārt ir labots un papildināts. Pēdējās izmaiņas notika 30.martā, Prezidente parakstīja šos labojumus, šie labojumi nostiprināja augstskolu atvasinātās publiskās personas statusu. Tātad mums ir Augstskolu likums, kas ir spēkā un pēc kura augstskolas arī strādā, tāpēc būtu svarīgi, lai topošais jaunais likums, no kura daudz cerēts un par kuru daudz domāts, būtu kvalitatīvs, tāds, pēc kura mēs varētu strādāt atkal nākošos 10 gadus. Ja skatām Eiropas augstskolu un augstākās izglītības telpas veidošanās principus, tad likumu pamatā ir trīs galvenie principi: uzticības princips – valsts uzticas savām augstskolām; augstskolu autonomijas un atbildības princips, harmonizācijas princips, kad lēmumi un viedokļi tiek apspriesti demokrātiski, atvērti, līdzās ministrijai ir institūcijas, kas ir kā padomdevēji, kam deleģētas noteiktas funkcijas. Bez šiem principiem ļoti svarīgi būtu arī ņemt vērā arī darba devēja viedokli. Šorīt no rīta bija profesionālo izglītības programmu forums. Dažādu nozaru padomes, uzņēmēji saka, ka mūsu augstskolas ir ļoti lēnas, nepietiekami elastīgas jaunu starpnozaru programmu atvēršanā. Augstskolām pašlaik tas ir ļoti grūti izdarāms, jo ļoti stingri reglamentētas prasības – jābūt noteiktam doktoru skaitam, daudz kas jāsaskaņo, tāpēc process ir salīdzinoši lēns. Svarīgi būtu paātrināt procesu, protams, nezaudējot kvalitāti. Skatoties likuma projektu, kāds ir Augstākās izglītības likums patreiz, jāsaka, ka AIP satraucas par to, ka parādās vēl lielākas centralizācijas tendences. Mazinātas rektoru padomes funkcijas, AIP funkcijas, augstskolu īpatsvars šajā padomē ir samazināts, tā kļūst par trīs pušu padomi. Ir daudz tādu jautājumu, par kuriem nav pietiekoši izdiskutēts. Kaut vai tā sauktā Augstskolu padome, augstskolu vadības principi – rektoru neievēl vairs Senāts vai Konvents, bet ievēl Augstskolu padome, kurā ir ½ augstskolu pārstāvji, otra puse ministrijas nominētas personas. Eksistē dažādi modeļi – šāds ir Austrijas modelis. Somijas modelis – rektoru vēlē augstskolas konvents. Norvēģijā augstskola var izvēlēties, vai tajā ir augstskolas padome, vai strādā pēc parastā modeļa, tradicionālā kārtībā, bet šajā augstskolas padomē no 11 locekļiem 7 ir augstskolas cilvēki. Tātad augstskolas autonomija ir lielāka. Mums ir svarīgi izdiskutēt šos jautājumus. Kad likums tiks pieņemts, tas skars katru no mums. Tur ir viss, kas saistīts ar augstskolas darbu – programmu akreditācija, profesoru vēlēšanas, doktorantūra. Līdz 13.aprīlim ir jādod priekšlikumi šim likumam, aicinu akadēmiju un Zinātnes padomi sekot līdzi, kā tas notiek un ņemt nopietnu dalību. Nepieļausim priekšvēlēšanu steigā nekvalitatīva likuma pieņemšanu.

I.Bērsons. Mana runa būs diezgan nikna, neņemiet ļaunā. Es joprojām vēlos apspriest jautājumu par attiecībām starp zinātni, vadošiem pētniekiem, pētniekiem, profesoriem un asociētiem profesoriem. Kaut kas mums iet greizi. Mēs no visaugstākajām personām dzirdam, ka vajag attīstīt zinātni, zinātniekus piesaistīt izglītībai un otrādi, izglītībai iet zinātnē utt. It kā nauda tagad nāk, bet darbība notiek pretēji. Jau esošajā augstskolu likumā nolika vienā rindiņā docentu ar vadošo pētnieku. Pētnieku ar lektoru vienā rindiņā. Es tur saskatu tikai savtīgas intereses. Profesori ir augstāki, bet zinātnieki – tie ir no malas. Topošajā likumā iestrādāts tāds pants, ka doktorantūru un maģistrantūru var vadīt tikai profesori un asociētie profesori. Pētnieki un vadošie pētnieki no šīs lietas būs nost. Ko tas nozīmē? Ar likumu panākt, lai attīstītos tikai profesūras zinātne, cita ne. Tiks sagatavoti augsti kvalificēti zinātnieki tikai tajās šaurajās nozarēs, kurās ir profesori. Pārējās nozarēs speciālisti netiks sagatavoti. Arī grantus viņi nedabūs, jo tur nebūs jauno speciālistu, kā tad varēs dot grantu? Tātad tās nozares tiks faktiski likvidētas. Mums jau tā ir šaurs zinātnes nozaru klāsts dēļ trūcīgā finansējuma, sašaurināsies vēl vairāk. Redzu, ka jauniem zinātniekiem jāiet tajā lielajā profesoru piramīdā, kur daudzi jau viņam priekšā, kur diez vai viņš līdz augšai var tikt, bet savu ideju viņam nav iespējams attīstīt. Ģeniālās domas gan dzimst nevis veco profesoru, bet jauno cilvēku galvās! Tikko pieņemtajos likuma labojumos ir pavisam kaut kas nesaprotams – personu var ievēlēt tikai vienā – asoc. profesora, docenta, lektora vai asistenta akadēmiskajā amatā. Bet šajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt pētnieka vai vadošā pētnieka amatā. Šie amati kā sīka monēta tiek piemesti kādam klāt. Otrādi tā lieta nenotiek. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Nākošais teikums – nosakot personu skaitu studiju programmu īstenošanai, vērā var ņemt tikai akadēmiski ievēlētas personas. Tātad nevis pētniekus un vadošos pētniekus. Tie oficiāli tiek atstumti no studentiem. Tas man liekas galīgi nepieņemami. Aicinu institūtus izdiskutēt šos likumus, nestāvēt malā un iesniegt savus priekšlikumus. Citādi zūd demokrātija, jaunais pētnieks nevar izvēlēties savu nozari, jāiet tur, kur ir profesors. No demokrātijas ejam uz profesorokrātiju.

Turpinājums sekos

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas nodaļās

21. aprīlī notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde “Imūnpreparāti Rigvir un Larifāns: to izmantošana vēža imūnterapijā un sekundārā imūndeficīta ārstēšanā”.

Sēdes sākumā nodaļas priekšsēdētājs akad. R.Valters informēja, ka 2005. gadā starp 10 nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē nosaukts arī sekojošais: “Medicīnas praksē ieviesti divi agrāk izstrādāti oriģināli imūnpreparāti Rigvir un Larifāns, kas izmantojami vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā (Dr.habil.med. Aina Muceniece un Dr.med. Guna Feldmane, A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts)”.

Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda ļoti aktuālo un interesanto LZA goda locekles Dr.habil.med. Ainas MUCENIECES referātu “Ļaundabīgo audzēju viroterapija ar Latvijā iegūto bērnu zarnu vīrusu – Rigvir”, kurā viņa īsi raksturoja viroterapijas vēsturi pasaulē un tās attīstības gaitu no 1912. gada, kā arī savu un līdzstrādnieku (R.Brūveres, I.Čēmas, A.Ferdata, O.Heiseles, Ā.Volrātes u.c.) veikto darbu pie oriģinālpreparāta Rigvir radīšanas, izpētes un klīniskās pārbaudes.

Par pretvīrusu preparātu Larifāns ziņojumu nolasīja Dr.med. Guna FELDMANE, kura teica: “Larifāns sākotnēji tika radīts tieši kā pretvīrusu preparāts, bet, tā kā man vienmēr ir bijusi interese un vēlme darboties onkoloģijā, tad tas tika pārbaudīts arī pie ļaundabīgiem audzējiem”.

Imūnpreparāti pamatā aktivizē un stiprina cilvēka imunitāti, ļaujot turēties pretī dažādu kaitīgu ārējās vides faktoru iedarbībai. Taču mūsu zinātnieču izveidotajiem preparātiem bez vispārējās imunitāti spēcinošās darbības piemīt arī izteikta pretaudzēju aktivitāte, resp., vienā preparātā apvienotas gan imunomodulējošas, gan audzēju kavējošas spējas. Pamatā tie darbojas tieši kā pretaudzēja preparāti. Salīdzinājumā ar citiem zināmajiem imūnpreparātiem šie izrādījušies daudz veiksmīgāki ļaundabīgo veidojumu ārstēšanā. Kaut arī izveidoti divi neatkarīgi preparāti, taču tie viens otru veiksmīgi papildina , un abu šo preparātu kombinēta lietošana ir vēl efektīvāka. Pamatā preparāti pārbaudīti pie pacientiem ar melanomu – vienu no ļaundabīgākajiem ādas vēžiem, jo tā joprojām visgrūtāk pakļaujas ārstēšanai, jo nelīdz ne ķīmijterapija, ne starošana – palīdz tikai ķirurģiska iejaukšanās. Bet nekādā gadījumā nevajadzētu sašaurināt šo preparātu darbības sfēru tikai uz melanomu, jo imūnmehānismi visu audzēju gadījumā ir gandrīz vienādi. Preparātus protams, var lietot arī pie t.s. sekundārajiem imūndeficītiem, kad dažādu iemeslu dēļ organisma imunitāte ir cietusi, tad šī imunitāte tiek atjaunota.

Galvenais rezultāts – klīniskais efekts, ko izvērtē pēc tā saucamās dzīvildzes, ir sasniegts. Pierādīts, ka mūsu zinātnieču izstrādātie preparāti patiešām pagarina dzīvi lielākam skaitam slimnieku, nekā to novēro pie slimniekiem, kuri šādu ārstēšanu nav saņēmuši.

Diemžēl, Latvijas valsts kā tāda neko nav darījusi šo preparātu ieviešanā un izmantošanā ārstēšanai. Neliela valsts palīdzība (3,8 tūkst. Ls) saņemta tikai medicīniskā personāla apmācībai. Morālu un arī organizatorisku atbalstu sniegušas dažas valsts institūcijām. Piemēram, Valsts zāļu aģentūra ir nākusi pretī un ļāvusi vēl padomju gados veikto pētījumu rezultātus noformēt, pieteikt reģistrācijai un arī reģistrēt. Lai organizētu kaut cik normālu, šodienas prasībām atbilstošu ražošanas procesu, nepieciešami vismaz 100 tūkst.Ls. Lai veiktu preparātu padziļinātu zinātnisku izpēti, kas ar laiku varētu padarīt tos par “ preci” ārvalstu tirgū, jārunā jau par vairākiem simtiem tūkstošu. Ja valsts iedotu nopietnu dotāciju, lai varētu izveidot savas Eiropas līmeņa ražotnes, tad vēža slimnieki būtu tikai ieguvēji, jo paralēli ražošanai varētu turpināt zinātniskos pētījumus jau esošo preparātu uzlabošanai un jaunu medikamentu radīšanai.

Kopš preparāti ir oficiāli reģistrēti un nopērkami aptiekās, daudzas klīnikas un ārsti, arī ģimenes ārsti, aktīvi tos izmanto. Pasaulē šī ārstēšanas metode un jaunu imūnpreparātu izstrāde kļūst arvien populārāka. Daudz labāk un pacientiem lietderīgāk būtu, ja Rigvir un Larifāns onkoloģiskajās slimnīcā būtu ieslēgts kopējā pretaudzēju līdzekļu arsenālā jau pašā ārstēšanas sākumā, taču daļa vadošo speciālistu ir pilnībā pakļāvušies stingrajām un strikti determinētajām Eiropas Savienības vadlīnijām, kurās nekas nav rakstīts par imūnterapiju, un tādēļ šie oriģinālie imūnpreparāti un imunologu līdzdalība tiek uzskatīta par nevajadzīgu laika kavēšanu. Vislabākais, ja par šiem preparātiem un imūnterapiju kā tādu medicīnas sabiedrība un iedzīvotāji būtu informēti visos līmeņos. Iespējams, ka pretestībai ir arī kāds finansiāls pamats – nevēlēšanās ielaist tirgū jaunus preparātus.

Tagad, kad pasauli pārņem satraukums par iespējamo “putnu gripas “ pandēmiju, Larifāns teorētiski varētu palīdzēt arī putnu gripas un cilvēku gripas vīrusu rekombinanta izraisītās pandēmijas (ja tāda izveidosies) skarto slimnieku ārstēšanai. Lai to pierādītu, būtu nepieciešams veikt eksperimentālas pārbaudes laboratorijās. Diemžēl, atbildē uz Veselības ministrijai nosūtīto problēmas izklāstu un priekšlikumiem saņemta vienkārša pieklājīga atrakstīšanās, un arī citās instancēs jāsastopas ar grūti pārvaramiem birokrātiskiem šķēršļiem. Brīžiem šķiet, ka slimnieku intereses pie mums diemžēl vairs nav pirmajā vietā. Valsts līmenī trūkst ticības un izpratnes, lai ieguldītu naudu pētījumos un ražošanā.

Noslēgumā akad. M.Beķers izteica visdziļāko atzinību par abu zinātnieču un viņu līdzstrādnieku veikto ilggadīgo pētījumu darbu un pauda viedokli, ka viņu paveiktais, cīnoties par preparātu ražošanu un ieviešanu medicīnas praksē, jāuzskata gandrīz vai par varoņdarbu. Akadēmiķa teiktajam pievienojās visi sēdes dalībnieki un novēlēja abām zinātniecēm daudz spēka un enerģijas turpmākajā darbā, cīnoties par sava “gara bērna” sekmīgu tālākvirzību.

Atreferēja Dr. B.Ādamsone

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 21. aprīļa lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gadā (5. pielikums)

Satura rādītājs


Jaunas grāmatas

Izdevniecības “Zinātne” pavasara perējums

zv322-1.jpg (73392 bytes)

“Zinātnes” ligzdā izšķīlušies trīs jauni putni, kas tā vien prasās nonākt jūsu grāmatplauktā. Kā pirmo gribas nosaukt grāmatu, kas uzjundī nostaļģiskas atmiņas un liecina par laika straujo skreju. Tā ir Imanta Lancmaņa “Jelgavas pils” – trešais, papildinātais izdevums kādreiz sirdij tik mīļā sērijā “Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi”. Salīdzinot ar otro, arī jau papildināto izdevumu (1986, pirmais 1979, ievadot Latvijas PSR Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības sēriju par Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem), ne tikai pazudis ir PSR. Mainījies ir grāmatas formāts, un tagad tā no palielas kabatas formāta, pieaugot par trešo daļu, kļuvusi par vērā ņemamu albūmu, jo pieaudzis arī ilustrāciju skaits. Tam ir trīs iemesli: 1997. un 1998. gadā tika atraktas senākās pils – hercoga Gotharda garā palasta pagraba telpas. Savukārt 2001. – 2003. gada arheoloģiskie pētījumi sniedza daudz jaunu liecību par veco pili, 16. gs. krāsns podiņus un 17. gadsimta portāla čuguna rotājumus ieskaitot. To visu tagad varam apskatīt arī mēs. Otrs iemesla – neatkarīgās Latvijas radītās iespējas kontaktēties ar Eiropas muzejiem un krātuvēm. Un trešais – daudz labāka fotogrāfiju (it īpaši krāsaino) un iespiešanas tehnikas kvalitāte. Grāmatā ievietots 20 – 25 lapu garš, pietiekami izsmeļošs kopsavilkums angļu un vācu valodā.

Ar elegantu vienkāršību izceļas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta gadskārtējās zinātniskās konferences “Meklējumi un atradumi” rakstu krājums “Meklējumi un atradumi 2006”, kas izdots ar Valsts Kulturkapitāla fonda atbalstu. No daudzajiem konferencei sagatavotajiem un nolasītajiem referātiem publicēšanai izraudzīti Folkloras krātuves vadošā pētnieka Mārtiņa Boiko, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesora Raimonda Brieža, Daugavpils Universitātes asociētās profesores Maijas Burimas, folkloristes Gitas Girņus un teātra zinātnieces Edītes Tišheizeres no Liepājas, kā arī citu teātra un literatūrzinātnieku raksti par tādiem intriģējošiem tematiem kā kara laiku repertuāru latviešu folklorā, Raini pēckara latviešu padomju “varoņu” hierarhijā u.c.

Trešais draiskais un dzīvespriecīgais putnēns “Zinātnes” perēklī ir Rutku Tēva humoristiskā bibliotēka 10 grāmatiņās “Galantērijas un pikantērijas”. Rutku Tēvam jeb, citiem vārdiem, izcilajam Dailes teātra aktierim Arvedam Mihelsonam šogad 23.oktobrī apritēs 120. jubileja. Līdzās vienpadsmit talantīgi uzrakstītiem vēsturiskiem romāniem, vienpadsmit viencēlieniem, desmitiem feļetonu, stāstu, fabulu, romānu un dzejas tulkojumu, vairāk nekā 1000 lappušu apjomā uzrakstītu un nepublicētu teātra vēsturi Rutku Tēvs ir pierakstījis pāri par 600 teātra un sadzīves anekdošu. Tā krājumiņa ievadā raksta tā sakārtotāja Venta Vecumniece, un tieši ar sadzīves anekdotēm mums šoreiz ir darīšana. Tās sagrupētas desmit “grāmatiņās”: “Mīlestības pirtiņa” (par mīlu un laulību), “Urgas tēva joki”(iz lauku dzīves), “Ak šie sievieši”, “Ak šie vīrieši”, “Bez graša kabatā”, “Āmen baznīcā”, “Jautrā jūrmala”, “Žvingulī un paģirās”, “Resgaļi” un “Galantērijas un pikantērijas”. Un, kur tas labums, nemaz nav jāgaida uz nākošās “grāmatiņas” iznākšanu, jo tās visas ir atrodamas šajā brīnišķīgi amizantajā sējumiņā, kas arī iekārtojuma un noformējuma ziņā ir īsta konfete.

Z.K.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

20. aprīlī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Tajā apsprieda iepriekšējā Valdes sēdē paredzētos jautājumus.

Par LZS interneta mājas lapu bija vairāki viedokļi. A.Āboltiņš uzskatīja, ka mājas lapai jābūt nepārtrauktā darbībā – jāizziņo nākamajās Valdes sēdēs aplūkojamie jautājumi, lai savienības biedri varētu izteikt savu viedokli šajos jautājumos – vai nu personīgi vai pa e–pastu. A.Āboltiņš operēja ar pazīstamo teicienu – ja tev nav savas mājas lapas, tad tevis vispār nav. Līdzīgās domās bija arī I.Šmelds. Viņš uzskatīja, ka mājas lapā jāievieto informācija par Valdes sēdēm, ieskaitot sēžu protokolus, lai varētu ar tiem iepazīties. Viņam oponēja J. Kristapsons, kura nopelns ir tas, ka LZS interneta mājas lapa vispār ir tapusi. Viņš uzskatīja, ka ir nelietderīgi dublēt “Zinātnes Vēstnesi”, kurš jau ir lasāms internetā un kurā LZS Valdes sēžu gaita tiek pietiekami detalizēti atspoguļota. Šobrīd LZS mājas lapa rāda to stāvokli un tās aktivitātes, kādas savienībā ir. Novecojusī informācija no mājas lapas ir izmesta. I.Bondare domāja, ka mājas lapā jābūt norādēm, kur LZS biedri var vērsties ar saviem jautājumiem un ierosinājumiem, – vai nu telefoniski vai pa pastu. Un ne tikai LZS biedri, bet arī jaunie zinātnieki un studenti. Par to, vai internetā ir jāizziņo nākošo Valdes sēžu darba kārtība, J. Kristapsons teica, ka to Valdes locekļi saņem, un Valde šobrīd ir vienīgā, kas LZS strādā regulāri. Padomes sēdes sen nav notikušas. Jautājumā par Valdes sēžu darba kārtības izziņošanu vienojās, ka “Zinātnes Vēstnesim” jāpublicē nākošās sēdes datums un darba kārtība, kas tādējādi būs pieejama gan tiem, kuri avīzi lasa “papīra variantā”, gan internetā. Kā zināms, Valdes sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties katrs interesents.

Par LZS reģistrēšanu Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnisko institūciju reģistrā ziņoja A.Āboltiņš, kurš šajā aspektā bija iepazinies ar LZS Statūtiem un atradis, ka jau šobrīd divi Statūtu panti varētu būt saistīti ar zinātnisko darbību. Jāsazinās ar reģistratori un jānoskaidro, vai ar to pietiek. Ja nepietiek, tad nākošajā LZS kongresā Statūti jāizmaina. Nākošais jautājums skāra prasību, lai zinātniskajā institūcijā pamatdarbā strādātu pieci zinātņu doktori, kuriem ir publikācijas atbilstošajā tematikā, aparatūra un telpas, kur notiek zinātniskā darbība.

Tā kā Latvijas Zinātņu savienība patlaban nepiedalās nekādos pētnieciskos projektos un grantos, tad tai nav iespējams maksāt algu pētniekiem un vienīgā iespēja ir vērsties pie emeritētajiem zinātniekiem, kuri drīkst strādāt pētniecisku darbu, bet nedrīkst saņemt atalgojumu no zinātnes budžeta. Turklāt viņiem nemaz nav obligāti jābūt Zinātnieku savienības biedriem. Tika uzdots Valdes locekļiem veikt aptauju šajā jautājumā.

Par Augstākās izglītības likuma projekta virzību ziņoja U.Grāvītis. Kā jau tas dažādos zinātnieku saietos, ieskaitot LZA Pavasara pilnsapulci, ticis konstatēts, jaunie priekšlikumi ievērojami sašaurina augstskolu demokrātiju. Sadārdzinās augstākās izglītības administratīvie izdevumi, jo katrā augstskolā senāta vai konventa vietā ir paredzēta padome ar 16 locekļiem, no kuriem augstskolu pārstāv tikai 8 cilvēki, starp tiem rektors un viens students. Pārējie 8 dalās šādi: četrus ieceļ ministrijas un četri tiek pieaicināti no prakses. Šiem 8 padomes locekļiem, kas ir “no malas”, par piedalīšanos padomes sēdē maksā 180 latu, gadā četras sēdes – tātad 720 latu gadā. Augstskolu mums ir ap 30, katrā 8 apmaksājamie padomes locekļi... Padome ievēl rektoru, apstiprina satversmi. Jaunais likumprojekts paredz augstskolu pārakreditāciju ik pēc 10 gadiem, bet arī akreditācijas process ir dārgs. Pasniedzēju pārvēlēšanai nepieciešams vismaz viens ārzemju eksperts, kas arī ir par maksu, jo ir jāapmaksā ceļa izdevumi, viesnīca, jāmaksā alga. Ja gadā jāpārvēl 405 mācībspēki, tad šai procedūrai tērējamās summas ir ļoti lielas. Vai tā nauda tiks atvilkta no studiju procesam paredzētās? A.Āboltiņu interesēja, vai jaunajā likumprojektā ir kas teikts par augstskolu zinātni. U.Grāvītis teica, ka viņš ir iepazinies ar Vācijas universitāšu likumu, kur finanšu izlietošana ir drausmīgi reglamentēta. Arī mums ir jūtama šī tendence – kas maksā naudu, tas pasūta mūziku. Valsts augstskolām dod naudu, lai saņemtu pretī “preci” – labus speciālistus. Viņu vairāk satrauc augstskolu demokrātijas likvidēšana, tur Latvijas Zinātnieku savienība varētu teikt savu vārdu, kamēr notiek likumprojekta apspriešana. I.Šmeldu interesēja, vai jaunajā likumprojektā ir atsauce uz Zinātniskās darbības likumu, kam jābūt prioritāram augstskolu zinātnes lietās. U.Grāvītis teica, ka tādas atsauces nav. I.Bondare teica, ka nākošajā Valdes sēdē varētu šo jautājumu sagatavot un likt priekšā apspriešanai Padomei, lai pēc tam nāktu klajā ar Zinātnieku savienības viedokli un ierosinājumiem.

R.Bebre informēja, ka radošo savienību plēnums pārcelts no 7. jūnija uz 23. septembri.

Dažādos jautājumos A.Āboltiņš atgādināja, ka “gaisā karājoties” palicis jautājums pat LZS reģistrēšanu kā sabiedriskā labuma organizāciju. Tas ir jāturpina, jānoskaidro, kādi dokumenti tam ir nepieciešami. I.Bondare apņēmās līdz nākošajai Valdes sēdei to noskaidrot.

Nākošā Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde notiks 18. maijā plkst. 16.00.

Darba kārtībā:

1) Augstākās izglītības likumprojekta apspriešana,
2) LZS reģistrācija Zinātnisko institūciju reģistrā,
3) Latvijas radošo savienību plēnums 23. septembrī,
4) LZS pretendēšana uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde notiks 25. maijā plkst. 16.00.

Darba kārībā: Augstākās izglītības likuma projekta apspriešana.

Lūdzam LZS biedrus un citus interesentus iesūtīt savus priekšlikumus LZS Valdei līdz 18. maijam!

Z.K.

Satura rādītājs


Izstāde

Šveices cigoriņš ceļa malā

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, uzskatot pasaules kultūras mantojuma izpēti, apguvi un popularizēšanu par vienu no savas darbības pamatnoteikumiem, no 21. – 26. aprīlim aicināja interesentus uz Šveices kultūras dienām. To veidošanā piedalījās LAB Šveices lasītava (dib. 2001.), Šveices vētniecība Latvijā, Swiss Baltic Net un biedrība Schweiz–Lettland (Berne).

Ar svinīgām runām un brīnumjauku, dzīvu fotoizstādi šis pasākumu komplekss tika atklāts Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā 2006. gada 21. aprīlī. Rīdziniekiem bija iespēja iepazīties ar šo augsti attīstīto Eiropas valsti daudzveidībā – skatīt fotogrāfijās, kā arī klausīties speciālistu lekcijas par literatūru, arhitektūru un politiku.

Kultūrvēsturiskos Latvijas un Šveices sakarus eleganti atklāja LAB direktore Venta Kocere, Šveices konfederācijas vēstniece Latvijā V.E. Anne Boti, Evita Serjogina. Mediķis Rainers Pēters Millers iepazīstināja ar fotomeistaru Fernānu Rauseru. Pagājušogad, sava mūža septiņdesmitdevītajā gadā, pieredzes bagātais mākslinieks atvēris savu izdevniecību “Wegwarte”. “Mani varoņi ir zāle, nezāle, arī lietus pile un krūms kaimiņa dārzā, mīļākais augs – cigoriņš ceļa malā. Es meklēju tādu pasauli, kurā nezūd cilvēku vienkāršās un būtiskās vērtības. Kontakti ir tikpat svarīgi kā maize un ūdens. Mūsu dzīve ir komunikācija.” Tie ir meistara uzskati, kuri, īstenoti apbrīnojami jaukā, dzīvā manierē, ar lielu pietāti pret attēlā redzamo, padara šo ekspozīciju tuvu un saprotamu. Brīnumskaistu.

Lekciju un diskusiju tēmas atvēlētas aktuālu jautājumu risinājumiem. Dr.phil. Šarls Linsmaijers, kurš 30 sējumos izdevis 177 Šveices vācu autoru darbus, vaicāja klausītājiem: “Vai Šveicei ir sava literatūra”? Arhitekts Rūdolfs Rasts, rezumējot savu galvenā arhitekta pieredzi izstādē “Expo.02”, kā arī neskaitāmās žūrijas komisijās, mēģināja vispārināt jautājumu par arhitektūru kā sabiedrības spoguli. Savukārt jurists Roberts Nēfs aicināja uz pārdomām par to, cik daudz centrālisma ir vajadzīgs cilvēkam.

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rosināta, īstenojās kārtējā labā iecere. Vienīgā vēlme– ieinteresēt jaunās paaudzes lasītājus rosīgāk mācīties svešvalodas, lai varētu pilnvērtīgi apgūt pasaules kultūras vērtības.

I.T.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2006. gada 23. martā Ilze AUZIŅA aizstāvēja promocijas darbu “Latviešu valodas izrunas datormodelēšana” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares latviešu sinhronioskās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2006. gada 23. martā Arvils ŠALME aizstāvēja promocijas darbu “Novitātes latviešu valodas kā otrās valodas mācību priekšmetā izglītības pārmaiņu procesā (priekšmeta organizatoriskie un lingvistiskā satura jautājumi” un viņam tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares lietišķās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgi biļeteni – nav.

***

2006 g. 24. martā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, apakšnozarē – Latvijas tautsaimniecība, aizstāvēja Sandra Eglīte par tematu “Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā”

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 11, nepiešķirt – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

2006 g. 27. martā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē, apakšnozarē – uzņēmējdarbības vadība, aizstāvēja Uldis Duka par tematu “Latvijas sabiedrisko radiokanālu konkurētspējas nodrošināšana”

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 12, nepiešķirt – 2, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes Promocijas padome 2006.gada 29.marta sēdē piešķīrusi Uldim Ķinim doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes nozarē krimināltiesību apakšnozarē par promocijas darbu “Noziedzīgi nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību (kibernoziegumi)”.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes Promocijas padomes 2006.gada 29.martā sēdē piešķīrusi Jautrītei Briedei doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes nozarē valststiesību apakšnozarē par promocijas darbu “Administratīvais akts”.

Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

2006. gada 28.martā RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU promocijas padomes P–02 atklātā sēdē Remo MERIJS MERI aizstāvēja promocijas darbu “ Heterogēni polietilēntereftalāta, poliolefīnu un elastomēru kompozīti” un viņam piešķīra Dr.sc.ing zinātnisko grādu.

Balsošanas rezultāti: “par” –12, “pret” – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2006. gada 30.martā RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU promocijas padomes P–02 atklātā sēdē Inese SIDRABA aizstāvēja promocijas darbu “ Romāņu travertīna korozijizturība” un viņai piešķīra Dr.sc.ing zinātnisko grādu.

Balsošanas rezultāti: “par” –14, “pret” – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P–07 2006. gada 19. aprīļa sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Pēterim Grabustam par promocijas darbu “Nosacīto likumu veidošanas metožu izpēte un izstrādāšana uz daudzdimensiju datu izlases pamata”.

Balsošanas rezultāti: par – 11 balsis; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 22. maijā.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 2.maijs