Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2007. gada  5. marts: 5 (339)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Tikšanās ar zinātnes un pētniecības eirokomisāru
Janezu Potočniku

22. februārī Eiropas Savienības zinātnes un pētniecības komisārs Janezs Potočniks uzturējās darba vizītē Latvijā. Viņš tikās ar LR Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu, LZA prezidentu Juri Ekmani, atbildēja uz žurnālistu jautājumiem un piedalījās diskusijā ar Latvijas zinātnes un uzņēmumu pārstāvjiem. No vienas puses, tā bija eirokomisāra iepazīšanās ar jaunas ES dalībvalsts zinātnes un inovāciju potenciālu, no otras puses – 7. ietvarprogrammas realizācija.

Izziņa. 2005. gada aprīlī Eiropas komisija apstiprināja Septīto ietvarprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai. Šī programma ir viens no stratēģijas “Izaugsmei un darba vietām” stūrakmeņiem un tai ir būtiska loma ilgtspējīgas konkurētspējas un labklājības veicināšanai Eiropā.

Septītā ietvarprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas Savienības galvenais instruments pētniecības finansēšanai Eiropā. Septītā ietvarprogramma, kas paredzēta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, turpina Sestās ietvarprogrammas darbu un ir izstrādāta, pamatojoties uz konsultācijām ar zinātniekiem, pētniecības un politikas veidošanas iestādēm un citām ieinteresētām pusēm. Kopš 1984. gada, kad programmas tika uzsāktas, tām ir liela nozīme starpdisciplīnu pētniecības un sadarbības pasākumos Eiropā un ārpus tās. Septītā ietvarprogramma turpina šo uzdevumu un ir plašāka un vispusīgāka par iepriekšējām pētniecības ietvarprogrammām. Tās budžets septiņu gadu posmam (2007 – 2013) ir 53,2 miljardi eiro, kas ir lielākais šādām programmām līdz šim piešķirtais finansējums.

Preses konference. Tiekoties ar žurnālistiem, J.Potočniks atzīmēja, ka Latvijas zinātne ir labi iekļāvusies Eiropas zinātnes telpā, kā to ir pierādījušas labās sekmes iepriekšējās ietvarprogrammās. Problēmas, ar kurām saskaras Latvijas zinātnieki, ir analogas tām, ar kādām saskaras visu Austrumeiropas valstu un nereti arī veco ES valstu zinātnieki. Pats J. Potočniks ir no Slovēnijas, pēc speciaītātes ekonomists, Ekonomikas institūta direktors. Slovēnija no visām jaunajām ES dalībvalstīm uzrādījusi vislielāko progresu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un J. Potočnikam ir labi zināms mehānisms, ar kādu sasniegti šie panākumi. Latvijai J. Potočniks izteica trīs novēlējumus:1) palielināt valsts investīcijas zinātniskajai izpētei un izstrādnēm, īstenot to konsolidāciju; 2) veicināt privātā finansējuma piesaisti universitāšu un valsts pētniecības iestādēm; 3) turpināt efektīvi izmantot Eiropas struktūrfondus, kas paredzēti izlīdzināšanai. Izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe B. Rivža šos novēlējumus papildināja ar vēl dažiem Latvijai aktuāliem uzdevumiem, starp kuriem ir jaunu zinātnieku piesaistīšana un inovatīvo uzņēmumu skaita palielināšana. Sarunā ar premjerministru A. Kalvīti J. Potočniks pieminējis Eiropas Tehnoloģiju institūta ieceri. Tas būtu vērienīgs izglītības, pētniecības un inovāciju centrs. Latvija no savas puses varētu tam piedāvāt savu topošo Ampēra institūtu, ko Latvijas Universitātes Fizikas institūts plāno kopā ar Francijas zinātniekiem. Citas idejas varētu meklēt nanostrukturēto organisko materiālu pētījumos, pretgripas madikamentu izstrādē, imunopreparātu radīšanā u.c. Ar komisāra kungu pārrunāta Eiropas kopīgā problēma – dabaszinātņu un inženierzinātņu mācīšana, kas liek daudz ko vēlēties. Eiropas valstīs, no kurām mēs nekritiski mācījāmies, brīvās izvēles priekšmetu sistēma skolās mudināja izvēlēties vieglāko ceļu un apgūt humanitāros priekšmetus. Tagad, izmantojot Eiropas struktūrfondus, priekšroka jādod skolu dabaszinātņu kabinetu un universitāšu laboratoriju attīstībai.

Atbildot uz “Dienas” korespondentes jautājumu, kas Latvijai būtu jādara, lai izkļūtu no pēdējām vietām inovāciju veicināšanā, J. Potočniks ierosināja par paraugu ņemt kaimiņus ziemeļos – Zviedriju un Somiju, kas Eiropas mērogā ir vadošās inovāciju ieviešanā. Ļoti svarīga ir skaidra valsts stratēģija, redzējums, lai katra jauna valdība nesāktu visu no gala, bet konsekventi realizētu iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus.

Diskusija. Uz diskusiju “Uzņēmēju un zinātnieku sadarbības loma stratēģijas “Izaugsmei un darba vietām” īstenošanai”, bija uzaicināti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu pārstāvji, Zinātņu akadēmijas, universitāšu un zinātnisko institūciju vadītāji, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Diemžēl izpalika Ekonomikas ministrijas darboņi, tādēļ daudz kas no runātā palika vēlējumu izteiksmē bez īsta adresāta, tā sakot, parunājām pašu starpā. Eirokomisārs to, protams, noklausījās, bet ne jau viņš risinās mūsu valsts nodokļu politikas u.c. inovatīvai darbībai svarīgas problēmas.

Edvins Karnītis runāja par biznesa motivāciju strādāt inovatīvi.Galvenokārt – par tās trūkumu. Biznesam ir tikai viena motivācija – gūt peļņu, tādēļ zinātnieki nereti strādā nevis savas valsts uzņēmumiem, bet lielajiem starptautiskajiem koncerniem, kuri spēj un grib izmantot viņu pētījumu rezultātus. E. Karnītis vēlējās uzzināt, kāda būtu ES stimulējošā loma apgrūtināt brutālo biznesu un stimulēt inovatīvo biznesu. J.Potočniks atbildēja, ka dažādos kontinentos, piem, ASV un Eiropā pieredze ir dažāda. Zināms stimuls ietverts arī ES ietvarprogrammās. Šo jautājumu plašāk un konkrētāk izvērsa Harijs Jordans no Latvijas Kokrūpnieku federācijas. Neviens uzņēmējs nav labdaris, tādēļ ir svarīgi zināt, kāds būs valsts atbalsts uzņēmējam, ja viņš investēs zinātnē. No Septītās ietvarprogrammas instrumentiem H. Jordans nosauca tehnoloģiju platformas, kurām ir paredzētas ļoti lielas naudas un par kurām lielu interesi izrāda Eiropas lielākie koncerni. Jelgavā kokrūpnieki par saviem līdzekļiem izveidojuši pētniecības institūtu un ar valsts institūtu “Silava” runā par kompetences centru izveidi, kur kopā darbotos valsts un privātā pētniecības iestāde. H. Jordans domā, ka kokrūpnieki 1 % privātā kapitāla Latvijas zinātnes finansēšanā varētu dot, un tas nebūt netiktu nodrošināts ar neapstrādātu izejvielu eksportu, bet augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu. Tā, piemēram, ar Valsts koksnes ķīmijas institūtu ir ievadītas sarunas, kā radīt jaunus uz nanomateriāliem bazētus produktus.

Ne mazāk svarīgu jautājumu skāra Valdis Jākobsons un Jānis Vētra. Tas ir laika faktors. Visi medicīnas preparāti, ar kuru izgudrošanu mēs lepojamies un visur pieminām – mildronāts, ftorafūrs u.c., ir tapuši pirms 20 gadiem. Paiet ļoti ilgs laiks, līdz tiek veiktas visas pārbaudes, tie ir gadi un gadu desmiti, bet pastāv bažas, ka EK radītās programmas medicīnas atbalstam gaidīs drīzus rezultātus. Tos nesagaidot, var pētījumus uzskatīt par neperspektīviem un neatbalstāmiem. Lai šodien varētu radīt jaunus ārstniecības preparātus, V. Jākobsons nosauc divus priekšnoteikumus. Pirmais – uzņēmums viens pats nevar uzņemties visu. Grindeks tagad atbalsta augstskolas, veido cilvēku, speciālistu bāzi, lai būtu, kas pie viņiem strādās. Otrais – valstij jāfinansē fundamentālie pētījumi, kur varētu rasties jaunās, perspektīvās idejas. Šobrīd ir tā, ka viss, ko Grindeks investē zinātnē un izglītībā, ir jānoraksta uz tekošā gada izdevumiem un īstenībā tā ir visīstākā labdarība, kas nekādi netiek atalgota, nevis mērķtiecīga valdības politika, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā paredzētos biznesa kapitāla 2 % līdzdalību zinātnes finansējumā.

Par Eiropas naudas izlietošanas rezultativitātes kritērijiem. Katrs apzinās, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas augļus dos pēc daudziem gadiem. Kādēļ no zinātnieka prasa atdevi ja ne gluži tekošā gada beigās, tad pēc trim gadiem? Un no tā spriež par pētījumu perspektivitāti.

Indriķis Muižnieks skāra cilvēku potenciāla nepietiekamību un jautāja, vai nebūtu laiks runāt ne tikai par vienotu Eiropas zinātnes telpu, bet arī par vienotu augstākās izglītības un zinātnes telpu. ASV 80. gadu sākumā tika pieņemts likums, ka publisko naudu, kad tā realizējas licencēs, drīkst privatizēt. Tas ieinteresē uzņēmumus. Atsaucoties uz ziņojumā pausto zinātnisko publikāciju skaitu Latvijā salīdzinot ar Somiju, Zviedriju un Vāciju, I. Muižnieks vaicāja, kā mēs varēsim konkurēt ideju konkursā par ekselences noteikšanu, ja mums ir tik maz zinātnisko publikāciju un no tām tikai viena liela mēroga publikācija? Vai tikai publikācijas vien var būt rādītājs ekselences noteikšanā?

Uldim Viesturam atmiņā vēl ir padomju laiku sauklis “Panāksim un apsteigsim Ameriku!” Vai Eiropas Savienība patlaban nepostulē kaut ko līdzīgu? Ja tā, tad kādēļ tik maz tiek pētīta Amerikas pieredze, kā tā sasniedza tehnikas progresu? Vai Eiropas 25 valstu vadības tic tehnoloģijas platformām kā līdzeklim labklājības sasniegšanai? U. Viesturam tas atgādina kompleksās programmas ar stipri izplūdušiem mērķiem. Mērķiem ir jābūt precīzi definētiem.

Jānis Stabulnieks uzdeva retorisku jautājumu – ja mēs esam tik gudri, ja mums ir tik perfekti plāni un programmas, tad kādēļ mēs esam tik nabagi? Latvija ir pēdējā vietā pēc inovāciju indeksa. Vai ES nevajadzētu vairāk atbalstīt atpalikušās valstis, lai tās ātrāk tuvotos vidējam līmenim un tiktu ārā no atpalicības?

Vērtējums. LZA prezidents Juris Ekmanis ES zinātnes un pētniecības komisāra Janeza Potočnika vizīti Latvijā vērtēja vispirms jau kā iepazīšanās vizīti ar jaunas ES valsts zinātni un tās iespējām un bija patīkami, ka novērtējums, balstoties uz līdzdalību iepriekšējās ES ietvarprogrammās, bija augsts. Jaunās vēsmas bija tās, kā 7. ietvarprogramma, kura vērsta uz konkurētspējas un labklājības veicināšanu Eiropā, tiešā veidā veicina vietējo mazo uzņēmēju izaugsmi, jo no mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes un labklājības ir atkarīga arī mazas valsts labklājība. Tehnoloģijas platformas pasūta lielie uzņēmumi, tā būs ES pievienotā vērtība, bet šajos lielajos projektos savu vietu var atrast arī nelielas pētniecības institūcijas un inovatīvi uzņēmumi. Taču, vai Latvijas uzņēmējam ar 3 – 5 gadu ilgu attīstības plānu radīsies kāda interese tur piedalīties, būs atkarīgs no valsts politikas. Ja valsts gada sākumā iedod budžeta naudu un gada beigās prasa rezultātus, tad tas ir galīgi neloģiski. Ja ģimenē aug bērns un mēs investējam viņa izglītībā, tad mēs taču neprasām 1. klasītes beigās augstskolas diplomu. Mums ir jāpagaida, līdz viņš izaugs, izmācīsies un tad varbūt uzturēs arī mūs.

Bija patīkami dzirdēt no kokrūpniekiem par privāta zinātniskā institūta izveidošanu. Arī enerģētiķi ir izrādījuši interesi par privātā kapitāla piesaisti. Tas ir perspektīvs ceļš, kā apvienot valsts un biznesa līdzekļus jaunu inovatīvu risinājumu un ražotņu izveidei.

Z.Kipere

Satura rādītājs


Latvijā atklāta Eiropas terminu banka (EuroTermBank)

21. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā atklāja Eiropas terminu banku (EuroTermBank) Latvijā. Projektā bija iesaistītas 7 valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Polija, Vācija un Dānija, kas strādāja pie terminoloģijas darba saskaņošanas un konsolidēšanas jaunajās dalībvalstīs (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Ungārija), izmantojot citu ES terminoloģisko tīklu pieredzi un pievienojot savas zināšanas. Vārdnīcās un interneta resursos atrodamie terminoloģijas dati apvienoti un izveidots Eiropas mēroga portāls www.eurotermbank.com.

EuroTermBank kolekcijā ir iekļauta plaša daudznozaru terminoloģija, kas sakārtota atbilstoši starptautiski pieņemtajiem terminoloģijas standartiem. Terminu bankas pamatu veido latviešu, lietuviešu, igauņu, ungāru un poļu termini un tiem atbilstošie angļu, vācu, kā arī franču,spāņu, krievu un citu valodu termini.Kopumā šis terminoloģijas pakalpojums internetā pašlaik nodrošina piekļuvi vairāk nekā 1,5 miljoniem terminu dažādās valodās, tai skaitā ap 600 000 terminu ierakstu ar terminu definīcijām un paskaidrojumiem. Terminu kolekciju var viegli paplašināt, tādēļ darbs pie jaunu teminoloģijas resursu iekļaušanas terminu bankā vēl turpināsies.

EuroTermBank tehnoloģija nodrošina vienotu, centralizētu piekļuvi daudzvalodu terminoloģijas resursiem internetā un kalpo kā centralizēts terminloģijas meklēšanas rīks gan Eiropas terminu bankā iekļautajās kolekcijās, gan ārējās piesaistītās terminu datubāzēs. Pateicoties unikālajai terminu kombinēšanas funkcijai, iespējams veidot jaunas multilingvālas saites starp dažādu kolekciju terminiem un salīdzināt viena un tā paša termina variantus dažādās valodās.

Pasākuma ietvaros tika atvērta grāmata “Towards Consolidation of European Terminology Resources”, kas apraksta EuroTermBank izstrādāto terminoloģijas darba metodoloģiju, iepazīstina ar terminoloģijas infrastruktūru jaunajās ES dalībvalstīs, kā arī sniedz ieskatu terminoloģijas standartizācijas un terminu autortiesību jautājumos Eiropas Savienībā un pasaulē, tādēļ tā līdz ar apjomīgo terminu kolekciju ir vērtīgs darbarīks tulkotājiem, valodniekiem, terminologiem, redaktoriem un citiem speciālistiem viņu ikdienas darbā. Kā ērts un viegli pieejams izziņas avots tā noderēs studentiem, izglītības darbiniekiem, zinātniekiem un citiem interesentiem.

Latviju šajā lielajā projektā pārstāvēja divi dalībnieki – Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija un uzņēmums “Tilde”.Der nosaukt arī pārējos partnerus – Ķelnes praktisko zinātņu universitātes Informācijas vadības institūts (Vācija), Kopenhāgenas universitātes Valodas tehnoloģijas centrs (Dānija), Lietuvas valodas institūts, uzņēmums “MorphoLogic” (Ungārija), Tartu universitāte (Igaunija) un Informācijas apstrādes centrs (Polija).

Ko šis lielais projekts deva Latvijas Zinātņu akadēmijai un plašāk – Latvijai?

• Latviskie termini – “uz Eiropas skatuves” kopā ar igauņu, lietuviešu, ungāru un poļu terminiem.

• Iepazīta terminoloģijas darba pieredze un sistēma citās ES valstīs un popularizēta sava pieredze (LZA Terminoloģijas komisija 2006. gadā atzīmēja savu 60 gadu jubileju).

• Veikta pēdējo 15 un vairāk gadu laikā tapušo terminoloģijas resursu “inventarizācija”.

• Internetā plaši pieejamā veidā sakopots daudzo TK apakš­komisiju cilvēku darbs, kas veikts desmitgadēs (TK darbības 60 gados terminu izstrādāšanā piedalījušies ap 570 dažādu nozaru speciālisti un terminologi).

• Digitalizētas 24 tikai papīra formātā esošas vārdnīcas.

• Digitalizēti 135 000 latvisku terminu, kas līdz tam bija atrodami tikai papīra formātā. Šajā aspektā LZA kā partnere ir vislielākā ieguvēja, jo digitalizēts gandrīz tikpat liels terminu skaits kā pārējām 4 valstīm kopā (148 400).

EuroTermBank izveido?anas divu gadu projektu “Collection of Pan–European Terminology Resources through Cooperation of Terminology institutions (2005–2006)” tika realizēts EK tirgus orientētās programmas e–Content ietvaros.

Vēlreiz atgādinām Eiropas terminu bankas interneta adresi: www.eurotermbank.com.

Satura rādītājs


Ķīmijas speciālistu sagatavošana augstskolās
LZA Senāta sēde 2007.gada 20.februārī

Ķīmijas speciālistu sagatavošana Latvijas Universitātē

Prof. Andris Zicmanis, Ķīmijas fakultātes dekāns, asoc. prof. Jānis Švirksts

Ziņojuma kopsavilkums

Pašreizējā LU Ķīmijas fakultātē ķīmijas zinātņu nozares speciālistus sagatavo kopš 1958.gada – Ķīmijas katedras izveidošanas brīža LVU Bioloģijas fakultātē, kura pārtapa par LVU Ķīmijas fakultāti 1964.gadā Šobrīd, 2007. gadā LU Ķīmijas fakultātē studiju process un zinātniskais darbs ir organizēts 4 katedrās un 3 studiju centros. Mācību procesu nodrošina 45 darbinieki, no kuriem 25 ir akadēmiskais personāls, kuru vidū ir 4 profesori.

Akadēmiskajās studiju programmās studē ap 300 jauniešu, profesionālajās – ap 100. Pēdējos 4 gados strauji pieaug studētgribošo skaits bakalaura studiju programmā, kas nodrošina jau nelielu konkursu, sasniedzot 124 uz 60 budžeta studiju vietām 2006. gadā. Maģistra studiju programmā par budžeta līdzekļiem imatrikulē vidēji 50 studētgribošos. Spriežot pēc studējošo intereses maģistra studiju programmā, vispievilcīgākā studējošiem šķiet apvienotā analītiskā un fizikālā ķīmija, kam seko organiskā ķīmija. Diemžēl studijas sekmīgi beidz ~ 50% bakalaura un ~ 75% maģistra programmā studējošo. Bez akadēmiskajām programmām – dabaszinātņu bakalaura programma ķīmijā (4 gadi), dabaszinātņu maģistra programma ķīmijā (2 gadi) un ķīmijas doktora studiju programma (3 gadi), LU ir vēl 4 profesionālo studiju programmas – vidusskolas ķīmijas skolotāja, pamatskolas ķīmijas skolotāja, vides ķīmijas un pārtikas ķīmijas profesionālajās programmās (1 – 1,5 gadi).

Bakalaura studiju programmas A daļā (obligātajā daļā, 60% programmas) studējošie vienādos daudzumos apgūst 4 ķīmijas pamata apakšnozares – neorganisko, analītisko, fizikālo un organisko ķīmiju, katru 14 k.p., kā arī sākumā vispārīgo ķīmiju (7 k.p.) un augstāko matemātiku (13 k.p.). Programmas B daļā (izvēles daļā, 30% programmas) ir iestrādāta neliela specializācija pa 4 augstāk minētajām apakšnozarēm, kā arī pārtikas vai vides ķīmiju. Tā ietver kursus Fizika dabas zinātnēm (5 k.p.), Datoru lietošana ķīmijā (4 k.p.), Svešvaloda I, II, III (6 k.p.), Darba aizsardzība (2 k.p.), Lielmolekulārie savienojumi (6 k.p.), Dabas resursu un lietišķā ķīmija (4 k.p.), Sadzīves ķīmija (2 k.p.), Bioloģiskā ķīmija (4 k.p.), Vispārīgā pārtikas ķīmija (4 k.p.), Heterocikliskie savienojumi (5 k.p.), Organisko savienojumu spektroskopijas pamati (4 k.p.), Kristālķīmija (3 k.p.) u.c. Specializēti tiek arī studējošo bakalaura darbi.

Daudz pamatīgāka specializācija notiek maģistra programmā, kurā A un B daļas sastāda katra 50%. Kaut arī tur iekļauta Neorganiskā ķīmija (4 k.p.), Analītiskā ķīmija (4 k.p.), Fizikālā ķīmija (4 k.p.) un Organiskā ķīmija (4 k.p.), kā arī 2 kursa darbi (4 k.p.) un maģistra darbs (20 k.p.), specializēties ļauj lielais klāsts izvēles kursu: Hromatogrāfija (6 k.p.), Elektroķīmiskās analīzes metodes (6 k.p.), Rentgenmetodes ķīmijā (4 k.p.), Organiskā sintēze I, II (14 k.p.), Dabasvielu ķīmija (5 k.p.), Pārtikas ķīmija I, II (4 k.p.), Modernās pārtikas analīzes metodes (5 k.p.), Ķīmijas didaktika I, II (8 k.p.) u.c., ar izvēli 40 k.p. no piedāvātiem 106. Tāpēc studējošiem ir iespējama specializācija neorganiskajā, analītiskajā, fizikālajā, organiskajā, pārtikas, vides ķīmijā un ķīmijas didaktikā.

Doktora studiju programmā vislielākais ir studējošo individuālais zinātniskais pētnieciskais darbs (80 k.p.). Tomēr laiks ir atvēlēts arī apakšnozares vadošo teorētisko kursu (ķīmijā) apgūšanai (20 k.p.), literatūras studijām, publikāciju un disertācijas rakstīšanai (20 k.p.) u.c. Doktora un maģistra studiju programmu realizācija notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniski pētnieciskajiem centriem – OSI, RTU NĶI, Tiesu ekspertīžu laboratoriju, Latvijas Vides aģentūru, Nacionālo diagnostikas centru, AS “Grindeks” u.c. Tomēr pagaidām šajā programmā ir pieticīgs studējošo skaits.

Speciālisti pēc studiju beigšanas visvairāk strādā dažādos analītiskos dienestos, mazāk zinātniskos institūtos, firmās vai rūpnīcās, daudzi strādā par skolotājiem skolās. Daži absolventi sekmīgi studē tālāk vai strādā ārzemēs (ASV, Zviedrijā, Francijā). 3 absolventi ir kļuvuši par LZA īsteniem locekļiem, citi 3 – par korespondētājlocekļiem. Ļoti daudzi ir ieguvuši Dr.chem. zinātnisko grādu.

Satura rādītājs


Ķīmijas speciālistu sagatavošana Rīgas Tehniskajā universitātē

Akadēmiķis Valdis Kampars

Ķīmijas speciālistu sagatavošanu Rīgas Tehniskajā universitātē veic Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte. Par tās dibināšanas gadu var uzskatīt 1863.gadu, kad Rīgas Politehnikumā tika nodibināta Ķīmijas nodaļa. Gadu gaitā fakultāte bijusi gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Politehniskā institūta sastāvā, bet kopš 1990.gada ir Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā. Fakultātes struktūru veido dekanāts, centri, institūti un katedras, kuras nav institūtu sastāvā. Institūtu struktūru savukārt veido katedras un laboratorijas. Pašreiz fakultātē ir 3 centri, 7 institūti un 2 katedras, kuras neieiet institūtu sastāvā. Fakultāte realizē studiju programmas: “Ķīmija” un “Ķīmijas tehnoloģija”. Pietiekami daudz ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas elementus ietver arī studiju programma “Materiālzinātne”, tomēr uzskatīt, ka šajā programmā tiek sagatavoti ķīmijas speciālisti, nevar.

Kā “Ķīmijas” tā arī “Ķīmijas tehnoloģijas” studiju programmas fakultāte veido saskaņā ar attiecīgo Eiropas organizāciju rekomendācijām, Latvijas likumiem un RTU Senāta lēmumiem. Studiju programmas ir akreditētas visos līmeņos: bakalaurs, maģistrs, doktors. Saskaņā ar ECTN rekomendācijām 1. ķīmiķa izglītības līmenis ir eirobakalaurs, kuru var iegūt pēc 180–240 k.p. studiju cikla (3–4 gadu studijas). Rekomendācijas ietver ne tikai vispārīgus, bet arī visai konkrētas lietas par studiju saturu, kā arī prasību, lai speciālo priekšmetu apjoms nebūtu mazāks par 150 k.p. kas mūsu reālajos apstākļos 3 gadu laikā būtu visai problemātiski. Nākošais, jeb 2. līmenis ir eiromaģistrs ar 1,5 –2 gadu studijām, bet 3. līmenis ir doktors ar 3–4 gadu studijām. Ievērojot visas kvalitātes prasības fakultāte realizē 4–gadīgas bakalaura, 2–gadīgas maģistra un 3–gadīgas doktora studijas studiju programmās “Ķīmija” un “Ķīmijas tehnoloģija”. Studiju programmas nepārtraukti tiek aktualizētas, tomēr būtiski uzlabojumi vērojami tikai pēdējo 2 gadu laikā un tos nodrošina:

1) valsts budžeta finansējuma pieaugums katrai studiju vietai;

2) ESF aktivitāte 3.2.3.2, kur realizējam 2 lielos (virs 200 000 Ls) projektus – V.Kampars “Lietišķo elementu pastiprināšana studiju programmā “Ķīmija” un M.Jure. “RTU studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” pilnveide ievērojot Boloņas procesa rekomendācijas”;

3) zinātnes finansējuma palielināšanās.

Būtiski uzlabojušies studiju rezultāti 1.kursā, kur agrākajos gados atskaitīto studentu skaits sasniedza pat 50%. Šogad pēc pirmās sesijas atskaitām tikai ap 7%, kas ir ļoti maz, jo semestrī bija lieli un smagi ķīmijas, fizikas un matemātikas studiju priekšmeti. Tādējādi var droši apgalvot, ka pēdējos gados fakultāte komplektējas nevis ar studentu grupām, kurās ir atsevišķi talantīgi studenti, bet ar talantīgu studentu grupām, kurās dominē mērķis sasniegt augstu kvalifikāciju izvēlētajā zinātnes nozarē. Panākumi 1.kursā daļēji skaidrojami ar metodiskā nodrošinājuma pilnveidošanu, tomēr pamatā tas ir izcils atsevišķu vidējās izglītības iestāžu darbs.

Bakalaura līmenī studiju programmās: “Ķīmija” un “Ķīmijas tehnoloģija” pašreiz studē 205 studenti, no kuriem 26 atrodas pēdējā kursā. Pēdējo gadu prakse rāda, ka pilnvērtīga studiju procesa nodrošināšanai 1.kursā nepieciešams uzņemt ap 90 studentu. Tādā gadījumā varētu sagaidīt, ka ikgadējais bakalaura grādu ieguvušo skaits tuvosies 75. Ir acīm redzams, ka izdalītais budžeta vietu skaits 225 vietas (vajag 270 vietas) bakalaura studijām ir nepietiekams un ļaus uzņemt tikai 46 studentus. Tādējādi, ja nekādi risinājumi netiks rasti, tad sagaidāms, ka īpaša atbalsta apstākļos dabas zinātnēm un inženierzinātnēm bakalaura studijās uzņemto skaits nevis palielināsies, bet samazināsies no 90 uz 46. Ar rakstisku aicinājumu šo jautājumu risināt esmu griezies pie J.Čakstes kunga un saņēmis M.Mekšas un prorektora E.Beķera solījumus šo jautājumu atrisināt.

Maģistra līmenī abās studiju programmās kopā pašreiz studē 38 studenti. Lai realizētu normālu uzņemšanu 2007./2008. mācību gadā, būtu nepieciešamas 50 budžeta vietas. Pašreiz precīzi ir zināms tikai budžeta vietu skaits ķīmijā, un tas ir 12. Nav grūti aprēķināt arī minimālo budžeta vietu skaitu maģistrantūrā nākotnē. Ja bakalaurus beigs 75 studenti un 40–50 varētu stāties maģistratūrā, veidojot vienu ķīmiķu un vienu tehnologu grupu, tad nepieciešamais kopējais budžeta vietu skaits 2–gadīgām studijām ir vismaz 80.

Doktorantūrā studē 24 cilvēki un tāds ir arī budžeta vietu skaits. Budžeta vietas ir aizpildītas un šogad mums nav doktorantūras beidzēju. Tas nozīmē, ka uzņemt doktorantūrā nevarēsim, ja vien netiks atrasti kādi risinājumi. Šajā gadā būtu nepieciešams palielināt doktorantūras budžeta vietu skaitu līdz 34, bet tuvākajā nākotnē līdz 45, rēķinot, ka 30% no maģistrantūras beidzējiem turpinās izglītību.

Tādējādi normāls budžeta vietu skaits abās studiju programmās kopā būtu:

bakalaura studijās 320;
maģistra studijās 80;
doktora studijās 50.

Fakultāte veic lielu darbu ar skolām un tuvākajā nākotnē tai nevajadzētu izjust studētgribētāju trūkumu.

“Ķīmijas” un “Ķīmijas tehnoloģijas” studiju programmu realizācijā pašreiz piedalās 33 mācību spēki, no tiem 18 profesori un asociētie profesori. Mācību spēku sastāvu nepieciešams gan papildināt, gan atjaunot. Daudzi varbūt arī gribētu būt profesori, bet maz ir to, kas patiesi vēlētos veikt profesora funkcijas pilnā apjomā. Pasniedzēja amata pievilcīgums diemžēl nepieaug. Drīzāk viss notiek otrādi, jo talantīgiem un aktīviem cilvēkiem ir iespējas strādāt dažādos interesantos un labi apmaksātos projektos, kā arī strauji attīstīt savu zinātnes vai ražošanas virzienu. Savu iespaidu uz pasniedzēju personāla veidošanos atstās arī bāzes finansējums zinātnē. Liekas, ka ārpus augstskolas joprojām spēkā tiek uzturēts mīts, ka pasniedzējam ir bāzes finansējums. Patiesībā izglītības nauda seko studentam gluži tāpat kā zinātnes nauda līdz šim sekoja grantam. Lai situāciju izlīdzinātu, steidzami ir jāveido bāzes finansējums izglītībā.

Pati zinātnes daļa fakultātē attīstās ļoti strauji un tiek tieši iesaistīta studiju procesā gan ar aparatūru, gan ar speciālistiem. 2006.gadā esam iegādājušies dārgas un modernas iekārtas, kas patiesi nodrošina ļoti augstu pētniecības un studiju līmeni atsevišķos virzienos. Pamatdarbā zinātnisko darbu strādā 140 cilvēki, no tiem 15 doktoranti un 53 studenti. Bez nelieliem ir jau vairāki zinātniskie virzieni, kuru finansējums pārsniedz 100 000 Ls/gadā.

Ar visiem uzdevumiem fakultāte pati galā netiek. Saglabājas diezgan daudz tādu, kurus fakultāte veic sadarbībā ar citām institūcijām: LOSI, CFI, LVKĶI, FEI. Tas ir labi un tā būs arī nākotnē. Tomēr partneriem jābūt līdzvērtīgiem. Domāju, ka var droši teikt, ka fakultātē veidojas moderna infrastruktūra, daudzpusīgs un attīstīties spējīgs kolektīvs, kas spēj un spēs nodrošināt kvalitatīvu ķīmiķu izglītību.

Satura rādītājs


Padziļināti pētījumi un inovatīva darbība – mūsu turpmākās attīstības pamats

A.Jemeļjanovs, Dr.habil.agr., Dr.med.vet.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” direktors

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra” iesoļojis jaunajā savas attīstības desmitgadē. Institūts dibināts 1946. gada 7.februārī Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas sastāvā kā Zootehnikas un zoohigiēnas institūts. Tā dibinātājs un pirmais direktors bija ZA prezidents akadēmiķis P.Lejiņš. Gadu gaitā vairākkārt mainīts institūta statuss un nosaukums. LLU sastāvā institūts integrējies 1998. gada 1. janvārī, sākotnēji kā Zinātnes centrs “Sigra”, bet kopš 2004. gada kā juridiski patstāvīga LLU aģentūra “Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”. Neskatoties uz pārmaiņu laika grūtībām, kuras neapšaubāmi izjuta lielākā daļa Latvijas zinātnisko institūciju, arī šodien zinātniskais institūts (ZI) “Sigra” ir vienīgā zinātniski pētnieciskā iestāde, kurā tiek veikti mūsdienīgi pētījumi dzīvnieku pētniecībā un veterinārmedicīnā ar nolūku izstrādāt zinātnisku pamatojumu augstvērtīgu, nepiesārņotu, drošu un veselīgu animālo uzturvielu ieguvi, pētījumus veicot visā pārtikas ķēdē: augsne – augi – lopbarība – ēdināšana – dzīvnieka organisms – dzīvnieka veselība (ārstēšana, profilakse, medikamenti) – dzīvnieku produkcija. Veicam zinātniskās izpētes darbu par minēto riska faktoru iespējamo samazināšanu un piena, visu dzīvnieku sugu gaļas, olu kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši patērētāju interesēm. Kā viens no piemēriem mūsu darbībai varētu būt sekojošais:

Kaut arī piena ieguvē un pārstrādē Latvijā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, joprojām viens no riska faktoriem ir piena bakteriālā piesārņotība. Pārstrādei paredzētais piens nereti pārsniedz bakteriālās piesārņotības normatīvus, kas izmaina tā ķīmisko sastāvu, pazemina tā kvalitāti. No piena tiek izolēti patogēni mikroorganismi no Staphylococcus, Listeria un Salmonella ģintīm, kas ievērojami ietekmē pārtikas drošību. Arī uz pārdošanā esošās gaļas virsmas kopējais baktēriju skaits nereti pārsniedz pieļaujamās normas. Svarīgs ir pārtikas izejvielu (piena, gaļa, olas) ķīmiskais sastāvs, lai nodrošinātu ne tikai drošu, bet arī veselīgu pārtiku, kas satur atbilstošos daudzumos patērētāju pārtikā nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas, t.sk. aminoskābes, nepiesātinātās taukskābes, vitamīnus, mikroelementus u.c. savienojumus, vienlaicīgi panākot samazinātu holesterīna un citu nevēlamo vielu daudzumu. Augstāk minētās ir tikai nedaudzas risināmās problēmas. Protams, jāveic pētījumi genomikā, dzīvnieku ēdināšanas un turēšanas sistēmu izstrādē vai labturībā, ārstniecisko preparātu izstrādē, organiskajā lauksaimniecībā un daudzos citos pētījumu virzienos.

ZI “Sigra” strādā 60 darbinieki, t.sk., 21 akadēmiskajos amatos ievēlēts zinātnieks, no tiem 2 ir habilitētie un 20 zinātņu doktori, 2 maģistri, t.sk. zinātnisko projektu izpildē piedalās 3 zinātņu doktori – valsts emeritētie zinātnieki. Pēdējos piecos gados 6 ZI “Sigra” zinātnieki ir ieguvuši zinātņu doktora grādu. Nobeigumam tuvojas divu jaunu doktora disertāciju izstrāde.

ZI “Sigra” katru gadu izstrādā Latvijas Zinātnes padomes finansētos sadarbības projektus un pētījumu projektus, LR Zemkopības ministrijas un LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītos lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes projektus. Kopā strādājam pie 17 projektiem

2005. un 2006. gadā ZI “Sigra” piedalījās 6. ietvara projekta SAFEFOODNET izpildē. Patlaban gatavojamies iesniegt vairākus projektu pieteikumus līdzdalībai 7. ietvara programmā gan kā partneri, gan arī plānojam būt galvenie koordinatori. ZI “Sigra” zinātnieki katru gadu publicē 50 – 70 zinātniskos rakstus un tēzes dažādos izdevumos, organizē konferences, nolasa 50 – 65 ziņojumus starptautiskajās un vietējās zinātniskajās konferencēs. Organizē seminārus, lai iepazīstinātu zinātniekus, speciālistus, konsultantus un citus interesentus ar jaunām, inovatīvām izstrādnēm augsti kvalitatīvu animālo uzturvielu ieguvei.

Katru gadu ZI “Sigra” ar ekspozīciju piedalās starptautiskajā izstādē Riga Food, kā arī republikāniskajās lauksaimniecības izstādēs. Esam piedalījušies arī starptautiskajā izstādē Bio Tech Forum + Scan Lab Stokholmā. Esam gandarīti par pēdējā gada laikā notikušajām straujajām pozitīvajām izmaiņām zinātniskā finansējuma jomā. Pateicoties valsts un zinātnisko instutūciju kopīgai sadarbībai un izpratnei, par vienu no valsts zinātnisko pētījumu prioritārajiem virzieniem ir kļuvusi agrobiotehnoloģija. Risinot agrobiotehnoloģijas jautājumus, ZI “Sigra” piedalās arī valsts pētījumu programmas izpildē. Gribas citēt Izglītības un zinātnes ministres, Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidentes B. Rivžas kādreiz teikto: “[…] Lauksaimniecības un meža zinātni bieži piemin, galvenokārt, kā praktiskās jeb pielietojamās zinātnes […] un aizmirst, ka to īstais saturs ietver gandrīz visas eksaktās zinātnes, dabas zinātnes un vairākas inženierzinātņu jomas”. ERAF līdzekļi deva iespēju pilnībā modernizēt ZI “Sigra” laboratoriju kapacitāti, iegādājoties jaunāko modeļu iekārtas (šķidruma hromatogrāfs, atomu absorbcijas spektrometrs, bioķīmiskais analizators, Elisa sistēma u.c.). Tas neapšaubāmi dos iespēju sekmīgi izpildīt valsts pētījumu programmas un zinātnisko projektu uzdevumus, veicot padziļinātus zinātniskos pētījumus gan dzīvnieku selekcijā un genomikā, gan biotehnoloģijā, bioķīmijā, fizioloģijā, patoloģijā, animālo uzturvielu kvalitātes un drošuma nodrošināšanā u.c.

ZI “Sigra” pētījumi un pastāvīgie kontakti ar ieinteresētām organizācijām, firmām un iestādēm dod iespēju piedāvāt inovatīvas tehnoloģijas augstas kvalitātes, nepiesārņotas, drošas un veselīgas dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielu ieguvei, jaunu ārstniecības līdzekļu, kuri iegūti no augu valsts ekstraktiem, izstrādei, kā arī biopreparātu ieguvei un pielieto?anai.

ZI “Sigra” šodienas sasniegumi ciešā sadarbībā ar citām lauksaimniecības un citu nozaru institūcijām varēs nodrošināt arvien pieaugošās patērētāju vēlmes pēc augstas kvalitātes animālajām uzturvielām.

Satura rādītājs


Pielikums LZP ZSKK 2007. gada 23. februāra lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2007. gada febru (3. pielikums)

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

15. februārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Darba kārtības pirmais jautājums bija LZS pārstāvja deliģēšana Latvijas Zinātnes padomē. Līdz šim LZS tajā pārstāvēja U.Grāvītis un U. Raitums. J. Kristapsons uzskatīja, ka savienību LZP jāpārstāv zinātniekam ar autoritāti, turklāt nav nepieciešams, lai viņš būtu LZS Valdes vai Padomes loceklis. Viņaprāt, par LZS pārstāvi LZP varētu kļūt, piemēram, Andris Andrušaitis, kurš ir pazīstams zinātnieks un spēj aizstāvēt savu viedokli, vai, ņemot vērā, ka Latvijas zinātnē pārsvarā ir sievietes, bet vadībā sieviešu nav, ļoti solīda kandidatūra būtu OSI laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, kura ir studējusi un strādājusi Zviedrijā, apbalvota ar Grindeļa medaļu un L’Oreal balvu zinātniecēm sievietēm. Abi zinātnieki ir augstu vērtēti zinātniskajās aprindās, viņiem ir starptautiska pieredze un redzējums. I.Bondare nožēloja, ka šie kandidāti parādījušās tikai tagad un Valdei nav bijusi iespēja ar viņiem iepazīties tuvāk un uzklausīt viņu domas. U.Grāvītis par kandidātu LZP izvirza LZS Valdes priekšsēdētāju A..Āboltiņu. Par A. Āboltiņu nobalsoja 5 Valdes locekļi, 1 atturējās, pret nebija neviens.

Tālāk tika runāts par LZS kongresa sagatavošanu. U.Grāvītis uz Padomes sēdi 15. martā ir uzaicinājis augstskolu zinātņu prorektorus, lai jaunajā Valdes un Padomes sastāvā, kas jāievēl kongresā, būtu jauni pārstāvji, kurus jau savlaicīgi varētu iepazīstināt ar LZS darba mērķiem un virzieniem. Pēc A. Āboltiņa ierosinājuma par LZS kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētaju ievēlēja U.Raitumu. Tika apspriests jautājums par mandātu komisiju 7 cilvēku sastāvā un kongresa sekretariātu.

Par kongresā apsriežamajiem jautājumiem. U. Grāvītis ziņo, ka uzstāties ar referātu par Latvijas zinātnes finansējuma pieaugumu un tā pavērtajām iespējām uzaicināta LR izglītības un zinātnes ministre B. Rivža. Informēt par LZP darbību jāuzaicina tās priekšsēdētājs J.Ekmanis. I.Bondare ierosina savu viedokli izteikt jaunajiem zinātniekiem, piemēram, jau pieminētajai M. Dambrovai. Ierosinājums pieņemts. Citi ierosinājumi: par zinātnes problēmām periferijā (I.Bondare) un privātajās augstskolās (J.Kristapsons ieteica saistīties ar bijušo LZS priekšsēdētāju J.R.Kalniņu). Abi priekšlikumi tika akceptēti.

Valde apsprieda un pieņēma provizorisku kongresa norises scenāriju.

LZS pārstāve Radošo savienību padomē R. Bebre informēja par ieceri februāra beigās – marta sākumā dibināt jaunu biedrību ar nosaukumu “Mākslas, kreativitātes, radošas domāšanas un biznesa inovāciju laboratorija LABS”, kā arī iepazīstināja ar jaunās biedrības statūtiem, kas paredz, ka biedrību var nodibināt, ja ir vismaz 2 biedri – juridiskas personas, kas maksā iestāšanās naudu un biedra naudu. Līdz ar to jautājums par LZS iestāšanos LABS tika noņemts no Valdes sēdes darba kārtības, jo LZS līdzekļi ir ierobežoti – tikai ikgadējā biedru maksa (starp citu, LZS biedri tiek aicināti to nomaksāt līdz kongresam vai kongresa laikā).

Nākošā LZS Valdes sēde notiks 15. martā plkst. 14.00

LZS Padomes sēde notiks 15. martā plkst. 16.00

Satura rādītājs


KONKURSI

Latvijas Universitātes
BIOLOĢIJAS INSTITŪTS
izsludina konkursu

uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:

hidrobioloģija, mikrobioloģija – vadošais pētnieks – 1 vieta
psihofizioloģija – pētnieks – 1 vieta
ģeobotānika – pētnieks – 1 vieta
zooloģija, ornitoloģija – pētnieks – 1 vieta
ekoloģija – asistents – 1 vieta
augu fizioloģija – asistents – 1 vieta
zooloģija, augsnes zooloģija – asistents – 1 vieta
ekoloģija, mikoloģija – asistents – 1 vieta
hidrobioloģija, hidrobotānika – asistents – 1 vieta

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 7944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001–2007);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

* * *

KONKURSS
valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma iegūšanai

Valsts emeritēto zinātnieku padome izsludina konkursu 2007.gada vakancēm valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma iegūšanai.

Tiesības izvirzīt pretendentu VEZ nosaukuma piešķiršanai ir LZA Senātam, valsts akreditēto augstskolu senātiem un zinātnisko institūciju padomēm. Lēmumu par izvirzīšanu VEZ nosaukuma piešķiršanai pieņem ar balsu vairākumu, aizklāti balsojot.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam vai institūcijai, kas viņu ieteikusi, jāiesniedz padomei šādi dokumenti 2 eksemplāros:

• Attiecīgās institūcijas lēmums
• Pretendenta biogrāfija (Curriculum vitae)
• Doktora diploma kopija
• Pretendenta zinātnisko darbu saraksts, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas, zinātniskās publikācijas, konferenču tēzes, autorapliecības un patenti. Šo sarakstu var aizstāt publicēta biobibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu.
• Pretendenta publicēto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu saraksts
• Pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru saraksts
• To starptautisko organizāciju saraksts, kuru darbā pretendents piedalījies vai piedalās, citas aktivitātes.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendenta atbilstību vērtē pēc šādiem kritērijiem:

• Zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors
• Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādnes
• Zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori
• Patenti un pārdotas licences
• Augsts citējamības indekss
• Sarakstītās monogrāfijas un/vai mācību grāmatas
• Publikācijas starptautiskos žurnālos
• Ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Dokumenti jāiesniedz līdz 2007. gada 5. maijam (2 mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas).

Dokumentus pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1 (2.stāvā), LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā.

Padomes sekretāre Dr. Baiba Ādamsone (tel.: 7220725).

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2007. gada 14. martā plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē Rīgā, Visvalža ielā 4a 204.telpā notiks Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

Sanita LAZDIŅA

aizstāvēs promocijas darbu “Korelācija starp mācību līdzekļu tekstu un dominējošo pieeju maiņu latviešu valodas kā otrās valodas apguvē” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. philol. I.Kramiņa, Dr. philol. M.Brēde, Dr. philol. J.Baldunčiks.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 16. martā plkst.10.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes Vides zinātnē atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs

Judīte Dipāne.

Temats: “Latvijas augšņu un ūdeņu humusvielas un to loma vidi piesārņojošo vielu degradācijas procesos”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. ķīm. Andris Zicmanis, Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte; asoc. prof., Dr. ķīm. Pēteris Mekšs, Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte; asoc. prof., Dr.fiz., Dr. habil. ķīm. Magnuss Vircavs, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4.

***

2007. gada 16. martā plkst.13.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes Vides zinātnē atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs

Linda Eglīte.

Temats: “Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobilizācija”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. inž. Arnis Treimanis, V/A Koksnes ķīmijas institūts; asoc. prof. Dr. biol. Gunta Spriņģe Ph.D.; Viia Lepane, Tallinas Tehnoloģiskā Universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4.

***

2007.gada 22. martā plkst. 15.00 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

LĪGA MEŅĢELE–STILLERE.

Temats: “Pretrunas starp īpašuma tiesībām uz mežu un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē”.
Recenzenti: asoc. prof. S.Osipova, Latvijas Universitāte; Dr.iur. Una Blumberga, Algonkvīnas koledža, Kanāda; prof. Helle Tegner Anker, Karaliskā veterinārārijas un lauksaimniecības universitāte, Dānija.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19, Kalpaka bulv. 4. un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, K.Barona 14.

***

2007.gada 22. martā plkst. 16.30 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

INESE LĪBIŅA.

Temats: “Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība – to aizskāruma gadījumā”.
Recenzenti: prof. Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Latvija; prof. Norbert Reich, Brēmenes Universitāte, Vācija; prof. K.Torgāns, Latvijas Universitāte, Latvija.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv. 4.

***

2007.gada 22. martā plkst. 18.00 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

LAURIS LEJA.

Temats: “Līzinga līgumu kvalifikācija un saturs Latvijas privāttiesībās”.
Recenzenti: asoc.prof. Nina Legind, Dienvidu Dānijas Universitāte, Dānija; prof. I.Čepāne, Latvijas Universitāte; prof. Osvalds Joksts, Latvijas Policijas Akadēmija.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada 23. martā plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes J. un E. Rutku auditorijā (313. telpa), Alberta ielā 10 promocijas padomes ģeoloģijā atklātā sēde

AIJA DĒLIŅA

aizstāvēs promocijas darbu “Kvartārsegas pazemes ūdeņi Latvijā” ģeoloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: vadošais pētnieks, Dr.habil.geol. Antanas Algirdas Klimas, UAB Vilnius hidrogeologija (Lietuva); profesors, Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš, Latvijas Universitāte; vadošais pētnieks, Dr.sc.ing. Aivars Spalviņš, Rīgas Tehniskā universitāte.
Ar promocijas darbu un kopsavilkumu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, LUB Zemes un vides zinātņu bibliotēkā Alberta ielā 10 un internetā http://www.lu.lv/petnieciba/promocijas–padomes/disertacijas.html

***

2007.gada 27.martā plkst. 14.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Vineta Gerkena.

Temats “Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas pamattendences”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis; Dr.philol. Viesturs Zanders, Dr.philol. Līga Krūmiņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007.gada 27.martā plkst. 16.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Baiba Mūze.

Temats “Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Benedikts Kalnačs, Dr.philol. Viesturs Zanders, Dr.philol. Līga Krūmiņa
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 5.janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu LIESMAI OSEI sociālās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Skolotāju pedagoģiskās darbības salīdzinoša analīze latviešu un mazākumtautību sākumskolu klasēs”.
Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 30.janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu MONIKAI ?ELLENBERGAI pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mācīšanās darba vietā – problēmsituāciju kvalitatīvs pētījums.”
Balsošanas rezultāti: par – 7; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 30.janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu ALĪDAI ZIGMUNDEI vispārīgās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862–1919)”.
Balsošanas rezultāti: par – 7; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 30.janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu RITAI SPALVAI nozaru pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Dejas kompozīcijas prasmju attīstība studentu mākslinieciskajā darbībā”.
Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padome 2007.gada 8. februārī atklātā sēdē piešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu (Dr.iur.) Juridiskās zinātnes civiltiesību apakšnozarē INGMARAI BERGMANEI par promocijas darbu “Nekustamais īpašums laulāto mantiskajās attiecībās”.
Balsošanas rezultāti: par – 5, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padome 2007.gada 22. februārī atklātā sēdē piešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu (Dr.iur.) Juridiskās zinātnes civiltiesību apakšnozarē JĀNIM KĀRKLIŅAM par promocijas darbu “Latvijas līgumtiesību modernizācijas galvenie virzieni”.
Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2007. gada 19. martā.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2007. gada 2.martā