Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2007. gada  5. marts: 6 (340)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas

LZA Senāta lēmums

LZA Lielā medaļa piešķirta LZA īstenajam loceklim Viktoram Hausmanim par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē.

LZA Lielā medaļa piešķirta LZA ārzemju loceklim Robertam Evarestovam (Krievija) par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā.

Pasaules klases zinātnieks Roberts Evarestovs

Prof. Roberts Evarestovs ir studējis Pēterburgas Valsts universitātes Fizikas fakultātē (1955 –1960) un pēc tam izstrādājis disertāciju (mācījies aspirantūrā) šis fakultātei teorētiskās fizikas nodaļā (1960 – 1964). Līdz šim laikam viņa vienīgā darba vieta arī ir Pēterburgas Valsts universitāte. Sākumā viņš strādāja Fizikas fakultātē, bijis arī universitātes zinātņu prorektors, bet kopš 1999. gada viņš ir šis universitātes Kvantu ķīmijas nodaļas vadītājs.

Prof. Roberts Evarestovs ir izstrādājis vairākus modernus kursus teorētiskajā fizikā un kvantu ķīmijā. Viņš ir strādājis par uzaicināto viesprofesoru vairāk nekā desmit (t.sk. LU) pasaules valstu vadošajās universitātēs. Viņa vadībā ir izstrādātas arī vairāk nekā 10 zinātņu doktoru (kandidātu) disertācijas.

Prof. Roberts Evarestovs ir devis ievērojamu ieguldījumi cietvielu kvantu ķīmijā, kura apvieno cietvielu fizikas, kvantu ķīmijas un simetrijas teorijas priekšstatus (starpdisciplināra zinātne). Viņš ir publicējis vairāk nekā 200 zinātniskos darbus, t. sk. 5 monogrāfijas. Viņa zinātniskie rezultāti ir devuši būtisku ieguldījumu vairāku valstu (t.sk. Latvijas) teorētiskās cietvielu fizikas attīstībā.

Satura rādītājs


LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība 2006.gadā

2006. gadā notika deviņas nodaļas sēdes (vienu no tām nodaļa rīkoja kopā ar Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļu (ĶBMZN)), un nodaļa sagatavoja divas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sēdes.

Nodaļas sēdēs tika izskatītās šādas galvenās problēmas:

25. janvārī FTZN un ĶBMZN kopsēdē “Nanozinātnes un tehnoloģijas Latvijā” sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 4 ziņojumus. Referātu “Foto– un eksoelektronu spektroskopijas nanostruktūru un materiālu raksturošanai” nolasīja kor.loc. Jurijs Dehtjars. Dr.habil.phys. Inta Muzikante (FEI) savā ziņojumā “Nanostrukturētie organiskie materiāli molekulārajai elektronikai” raksturoja pētījumus, kas tiek veikti Latvijā par jaunu organisko materiālu un ierīču īpašībām. Akad. Jānis Grabis referātā “Nanodaļiņu sintēze konstruktīvo un funkcionālo materiālu izveidei” raksturoja LZP starpnozaru projektu, Valsts pētījumu programmas un EK projektu ietvaros pēdējos gados veiktos pētījumus par nanodaļiņu sintēzi gāzes fāzē zemas temperatūras plazmā un šķidrā fāzē, izmantojot ķīmiskās sintēzes metodes. Akad. Mārtiņš Kalniņš savā ziņojumā “Polimēru nanokompozīti” iepazīstināja ar pētījumiem, kas tiek veikti RTU Polimērmateriālu institūtā sadarbībā ar LU Polimēru mehānikas institūtu termoplastisku dispersi pildītu polimēru nanokompozītu jomā, aplūkoja būtiskākās problēmas, kas saistītas ar nanokompozītu veidošanu. Sēdes dalībnieki uzsvēra lielo nozīmi ciešai sadarbībai starp zinātniskajām institūcijām un dažādu nozaru speciālistiem. Sadarbībā rodas sinerģetikas efekts un pārliecība par nozīmīgu panākumu sasniegšanu moderno nanomateriālu radīšanā un izpētē Latvijā.

1. martā nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2005.gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2006.gadā. Sēdes dalībnieki apskatīja un apsprieda FTZ nodaļas mājas lapas maketu un akceptēja to. Juris Jansons ieteica atbalstīt LU Astronomijas institūta ierosinājumu iedibināt Artura Balklava vārdā nosauktu Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par izcilu veikumu zinātnes popularizēšanā. Visi klātesošie vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Šogad Artura Balklava balva tika piešķirta pirmo reizi. Balvas laureāti – Vitolds Grabovskis un Ilgonis Vilks ir apbalvoti par zinātnes popularizēšanu Latvijā, t.sk. par žurnāla “Terra” izveidošanu un vadīšanu.

22. martā notika sēde “Ēku energoefektivitāte un Latvijas likumdošana.” Pirmo reizi Eiropā veikta ēku enerģētiskā sertificēšana veselai pilsētai (Ogre), panākot 10% enerģijas ekonomiju. Par šo Latvijas sasnieguma būtību referēja kor.loc. Andris Krēsliņš. Referents klātesošos iepazīstināja ar Eiropas Savienības direktīvām un to ieviešanas problēmām Eiropā un Latvijā: ēkas energopases un energomarķējuma izveidošanu; energoinspekcijas atjaunošanu, jaunu speciālistu sagatavošanu. Par dzīvojamo ēku energosertifikācijas metodiku Ogrē sēdes dalībniekus informēja RTU asistents Mg. Anatolijs Borodinecs. Dzīvojamo ēku sertifikācijas mērķis bija ēku enerģijas patēriņa samazināšana. Ogres pilsētā ēku energosertificēšana tika veikta pēc faktiskā siltumpatēriņa. Tas deva iespēju veikt dažādu ēku salīdzinājumu, motivēt ēku rekonstrukcijas darbus un novērtēt šo darbus efektivitāti. Pieredze liecina, ka sertifikācija dod iespēju nodrošināt no 5 līdz 20% energopatēriņa samazinājumu. Par ēku energosertificēšanas pieredzi Ogres pilsētā referēja RTU prof., Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis. Rekonstrukciju gaitā Ogrē ir uzstādīti 147 siltummezgli. Komunikāciju attīstība dod iespēju ar interneta palīdzību reālā laikā sekot iekārtas stāvokļiem, iedzīvotājiem – temperatūras mērījumiem siltummezglā, un tehniskiem darbiniekiem ir iespēja no attāluma regulēt siltummezgla parametrus. Galvenie ieguvumi ir: avārijas prognozes, naudas plūsmas optimizācija, siltummezglu atjaunošana un patērētāju izglītošana. Dalībnieku kopējais viedoklis bija, ka enerģētikas problēmas ir ļoti svarīgas, ir nepieciešams sekmēt racionālu enerģijas izmantošanu Latvijā, plaši izplatīt informāciju par Ogres sasniegumiem un nodrošināt pieeju Ogres pilsētas pieredzes izmantošanai visām ieinteresētām institūcijām un iedzīvotajām.

19. aprīlī notika sēde: “Par valsts pētījumu programmām informācijas tehnoloģijās un materiālzinātnēs.” Sēdes mērķis bija – noklausīties valsts pētījumu programmas pārskatu un apspriest, kā viņas varētu attīstīties nākotnē.

Savā referātā akad. Ivars Biļinskis runāja par valsts pētījumu programmu informācijas tehnoloģiju jomā un raksturoja problēmas, kas saistītas ar projekta realizāciju. Galvenā no tām ir finansiāla problēma. Par valsts pētījumu programmu materiālzinātnē un to izpildīšanas gaitu sēdes dalībniekus informēja akad. Andris Šternbergs. Referātā viņš iepazīstināja dalībniekus ar visiem 6 projektiem, projektu uzdevumiem un zinātnieku grupām, kuras ir saistītas ar projektu izpildīšanu, un arī ar tām problēmām, galvenokārt finansiālām, no kurām atkarīga valsts pētījumu programmas “Materiālzinātne” savlaicīga izpildīšana.

7. jūnijā sēdē “Latvijas Universitātes Lāzeru centrs” akad. Mārcis Auziņš aprakstīja Lāzeru centra izveidošanas vēsturi. Lāzeru centrā darbojas trīs zinātniski pētnieciskās laboratorijas, kuras apvienojušas resursus, lai izveidotu kopīgi izmantojamu lāzeru parku ar vairākām vienlaicīgi darbināmām lāzeru sistēmām, kuras, kopā ar citu unikālo aparatūru  nodrošina iespēju veikt oriģinālus, pasaules līmenī. konkurētspējīgus pētījumus. Par LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Molekulu optiskās polarizācijas (MOLPOL) laboratorijas pētījumiem ar Lāzeru centra palīdzību referēja kor.loc. Ruvins Ferbers. Referātā R.Ferbers raksturoja MOLPOL laboratorijas galvenos zinātniskos virzienus, zinātniski pētniecisko kolektīvu, pētāmos objektus, metodes, projektus, galvenos sadarbības partnerus. Centrā regulāri viesosies vadošie pasaules zinātnieki, lai veiktu kopīgus pētījumus un lasītu lekcijas LU studentiem.

28. jūnija sēde bija veltīta Latvijas izcilajam radiotehnikas speciālistam Aleksandram Akmentiņam. Referātā god.loc. Jāzeps Ločmelis aprakstīja Aleksandra Akmentiņa dzīves gaitas. Klātesošo kopējais viedoklis bija, ka Aleksandrs Akmentiņš atstājis paliekošas pēdas Latvijas kultūras vēsturē, bet jauniešiem diemžēl viņš praktiski nav zināms. Nodaļas lēmums bija apvienot pūles, lai informācija par Aleksandru Akmentiņu būtu sistematizēta, atrodama internetā un zināma jaunajai paaudzei, ar vārda balvas vai stipendiju palīdzību saglabāt mūžībā Aleksandra Akmentiņa vārdu.

18. oktobrī sēdē noklausījās Dr.phys. Māra Ēlerta, akad. Agra Gailīša, akad. Oļģerta Lielauša, Dr.phys. Jāņa Freiberga un akad. Elmāra Blūma ziņojumu par Francijas– Latvijas sadarbības projektu “Ampera iniciatīva”. Tās rezultātā paredzēts veidot “Ampera institūtu” ar specifisku pētījumu tematiku, centrētu Magnetohidrodinamikā (MHD), tātad mācībā par elektromagnētiskā lauka mijiedarbi ar šķidrumiem, kas raksturojas ar dabīgu elektrovadamību vai arī mākslīgi radītu magnetizējamību. Tas būtu galamērķis iepriekšējam sagatavošanas procesam, jo “Ampera iniciatīva” ir tālākais izvērsums “European Concerted Action COST P6” 2001.gada priekšlikumam “Proposal for the creation of an infrastructure devoted to MHD studies Riga”, kuru sagatavoja A.Alemany (Francija), G.Gerbeth (Vācija) un O.Lielausis (Latvija). LZA FTZN pieņēma lēmumu atbalstīt projektu.

25. oktobrī ar ārz.loc. Oļģerta Dumbrāja un kor.loc. Ruvina Ferbera zinātniskiem ziņojumiem sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jauniem LZA īsteno locekļu kandidātiem. Uz 2006.g. LZA īsteno locekļu vēlēšanām uz 3 vakancēm tika pieteiktas 6 kandidatūras, t.sk. 4 – no FTZ nodaļas: kor.loc. Jurijs Dehtjars, ārz.loc. Oļģerts Dumbrājs, kor.loc. Ruvins Ferbers un kor.loc. Leonīds Ribickis. Sēdes dalībnieki noklausījās LZA īsteno locekļu kandidātu ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem.

8. novembrī sēdes dalībnieki noklausījās četrus referātus: LZA īsteno locekļu kandidātu Jurija Dehtjara un Leonīda Ribicka ziņojumus un LZA korespondētājlocekļu kandidāta Leonīda Novicka un korespondētājlocekļu kandidātes Intas Muzikantes ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem.

LZA Rudens pilnsapulce 7. decembrī par akadēmiķi no nodaļas ievēlēja Ruvinu Ferberu un par korespondētājlocekļiem Leonīdu Novicki un Intu Muzikanti. Par LZA goda locekli tika ievēlēts Viktors Zēbergs (FEI).

LZA sēdes:

12. maijā notika LZA izbraukuma sēdē Transporta un sakaru institūta (TSI) Latgales filiālē (Daugavpils ). Kor.loc Igors Kabaškins iepazīstināja sēdes dalībniekus ar projekta “Akadēmiskais parks” aktivitātēm: pirmās kārtas funkcionēšanu un otrās kārtas praktisko realizāciju.

14.decembrī LZA sēde “Akadēmisko institūciju mainīgā loma Latvijā: izaicinājumi un perspektīvas” Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Indriķa Muižnieka un kor.loc. Igora Kabaškina ziņojumus.

Nodaļas locekļu ievērojamākos sasniegumus:

• Izstrādāti jauni optiskie paņēmieni ādas un asinsvadu saslimstību diagnostikai (Dr.habil.phys. Jānis Spīgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti un Kardioloģijas institūtu)

• Izveidoti jauna tipa efektīvi luminiscentie detektoru materiāli, kurus izmanto skābekļa daudzuma noteikšanai (Dr.habil.phys. Larisa Grigorjeva, Dr.habil.phys. Donats Millers, Mg. Krišjanis Šmits, LU Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Polijas ZA Augsto spiedienu fizikas institūtu)

• Izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce, kas sastāv no vairāku volframātu plānām kartiņām (kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr.phys. Roberts Kalendarevs, LU Cietvielu fizikas institūts)

• Izgatavots un pētīts elastomēra un oglekļa nanostrukturētu daļiņu multifunkcionāls kompozīts, kas uzrāda izcilas deformāciju sensora un gāzu sensora īpašības. (kor.loc. Māris Knite, RTU Materiālu sintēzes un tehnoloģiju centrs)

• Kopā ar Baltkrievijas Nacionālo Zinātņu akadēmiju tika sagatavota un izdota grāmata “Zapadnaja Dvina – Daugava. Reka i vremja”, kur ir aplūkoti un sakopti vispārīgie dati par Daugavu un ir aprakstīta upes ģeoloģija un hidroloģija.

• LU Vispārīgās matemātikas katedras ietvaros darbojas A. Liepas Neklātienes matemātikas skola (kor.loc. Agņa Andžāna vadībā)

• Izpētīta atomu leņķiskā momenta sadalījuma simetrijas izmaiņu elektriskajā laukā. Šāda momenta eksistence vienlaikus pārkāpj laika inversijas simetriju un telpas inversijas simetriju (akad. Mārcis Auziņš, akad. Ruvins Ferbers, LU Lāzeru centrs)

• Sagatavota un nodota publicēšanai izdevniecībā WILEY Lielbritānijā monogrāfija: “Digital Alias free Signal Processing” (akad. Ivars Biļinskis, Elektronikas un datorzinātņu institūts)

• Izstrādāts oriģināls klasiskās fāžu pārejas teorētiskais paplašinājums kinētisku un telpiski nehomogēnu procesu aprakstam ar pielietojumu moderno elektronisko materiālu un ierīču pētījumos (Dr.phys. Ē.Klotiņš, LU Cietvielu fizikas institūts)

Par zinātniskajiem sasniegumiem tika piešķirtas balvas:

kor.loc. Agnim Andžānam – Latvija Republikas Ministru kabineta 2006.gada balva par nozīmīgu ieguldījumu jauno matemātiķu izglītošanā, matemātikas mācību satura pilnveidošanā un matemātikas popularizēšanā;

akad. Jurim Ekmanim – Rīgas balva par devumu fizikas un enerģētikas zinātnē un Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstībā;

akad. Ivaram Knētam – Rīgas balva par devumu biomehānikas zinātnē un Latvijas inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā;

akad. Kārlim Rocēnam – Frīdriha Candera balva par izcilu ieguldījumu kompozīto materiālu un sarežģītu telpisku konstrukciju aprēķinu metodikas un tehnoloģiju izstrādē;

kor.loc. Jurijs Dehtjars saņēma LZA un a/s Grindeks balvu par izciliem sasniegumiem cilvēka kaula materiāla elektronisko īpašību pētījumos un sekmīgu medicīnas fizikas un medicīnas inženierzinātņu studiju programmu izveidi Rīgas Tehniskajā universitātē;

akad. Jānis Bārzdiņš saņēma LZA, a/s DATI Exigen Group un LIF IZK Eižena Āriņa balvu par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā;

kor.loc. Leonīds Ribickis – LZA un VAS LATVENERGO A.Vītola balvu par darbu kopu “Zinātniskā pētniecība energoelektronikā un elektropiedziņā Latvijā”.

Nodaļas balvu ekspertu komisija veica dažādu balvu konkursiem iesniegto darbu izvērtēšanu. Nodaļas locekļi aktīvi piedalījās Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbā, strādājot Latvijas Zinātnes padomē un tās ekspertu komisijās, kā arī dažādās padomēs, komisijās un darba grupās, t.sk. kā starptautiski eksperti.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons
Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva

Satura rādītājs


“Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā”
2007.gada 23.februāra LZA sēdes lēmums

LZA 2007.gada 23.februāra sēdes “Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā” dalībnieki, noklausoties nozares speciālistu ziņojumus un debatēs izteiktos priekšlikumus, nolēma:

1. Latvijas zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte un izmantošana ir valstiski nozīmīga, tā atzīstama par prioritāru tautsaimniecības nozari, kurā jāietver pētniecība, rūpnieciskā ražošana un izglītība (speciālistu sagatavošana).

2. Latvijā jau 16 gadus nenotiek sistemātiski un zinātniski pamatoti jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšanas un izpētes darbi, kā arī zināmo resursu atradņu mērķ­tiecīgi detalizētāki izpētes darbi to racionālākai izmantošanai. Šādu darbu īstenošana varētu ievērojami palielināt iegūstamā galaprodukta pievienoto vērtību.

3. Lai novērstu izveidojušos stāvokli Latvijas zemes dzīļu resursu apzināšanas, izpētes un izmantošanas jomā, nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa Valsts pētījumu programmu “Latvijas zemes dzīļu resursi: to apzināšana, izpēte un izmantošana”. Ierosināt LZA prezidijam atbalstīt šādas programmas izstrādi, ko veic darba grupa, kuras sastāvā iekļauti nozares speciālisti no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, attiecīgām ministrijām un ražošanas uzņēmumiem. Ierosināt apstiprināt izstrādāto Valsts pētījumu programmu LR Ministru kabinetā.

4. Ieteikt Latvijas valdībai atbalstīt un sekmēt vairāku jaunu ražotņu izveidi Latvijā tuvāko 3–4 gadu laikā, piesaistot iekšzemes un ārvalstu investorus:

• siltumizolācijas materiāla keramzīta ražošanai;
• floāta stikla (logu stikla) ražošanai;
• keramisko apdares plākšņu ražošanai;
• jauniem dolomīta ieguves karjeriem, lai iegūtu mehāniski un sala izturīgas dolomītšķembas ceļu būvei un augststiprības betona ražošanai, tādējādi aizstājot no Zviedrijas, Ukrainas, Lietuvas u.c. valstīm ievedamās granīta un dolomīta šķembas.

5. Ieteikt Latvijas valdībai paplašināt valsts finansētus izpētes darbus, tādējādi veicinot investoru piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību reģionos. Priekšlikumu sagatavošanai izveidot darba grupu no ieinteresētajiem speciālistiem.

6. Atbalstīt starpnozaru projekta “Latvijas zemes dzīļu resursi, to apzināšana, izpēte un izmantošana tautsaimniecībā” izveidi un ieteikt LZP konkursa kārtībā, sākot ar 2008.gadu, piešķirt šim projektam finansējumu.

7. Atbalstīt minētā projekta atzīšanu par prioritāru zinātnes virzienu Latvijā un ar 2009.gadu paredzēt attiecīgu Valsts pētījumu programmas izveidi.

8. Ierosināt LR Izglītības un zinātnes ministrijai palielināt no Valsts budžeta finansētu studējošo skaitu Latvijas Universitātes ģeoloģijas specialitātē un Rīgas Tehniskās universitātes silikātu un augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas specialitātē.

Satura rādītājs


LZA sēdes
“Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā”
mērķis un uzdevumi

U.Sedmalis, LZA akadēmiķis

Sēde veltīta Latvijas zemes dzīļu resursiem jeb minerālām izejvielām un to izmantošanai tautsaimniecībā, aptverot pētniecību, rūpniecisko ražošanu un izglītību. Šāda sēde Latvijā notiek pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Vienkopus tiek pulcināti valsts institūciju pārstāvji, ražotāji, zinātnes un izglītības darbinieki.

Sēdes mērķis ir panākt, lai Latvijā zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte un izmantošana tiktu atzīta par valstiski nozīmīgu un prioritāru nozari.

Mērķa sasniegšanai būtu jāatrisina vairāki uzdevumi, kas sais­tīti ar zemes dzīļu resursu apzināšanu, izpēti un izmantošanu. Jāapzinās, ka Latvijas zemes dzīļu resursi ir viena no divām lielākām un nozīmīgākām Latvijas dabas bagātībām, kas izveidojusies daudzu miljonu gadu laikā un praktiski neatjaunojas vai arī atjaunojas ļoti lēni. Tāpēc to izmantošanai jābūt saudzīgai, racionālai un jāpanāk, lai zemes dzīļu resursu pārstrādes galaprodukts būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un vērtīgāks, t.i. ar lielāku pievienoto vērtību, panākot to ar selektīvu zemes dzīļu resursu pārstrādi.

Tāpēc turpmāk jāizveido iespējami ciešāka un savstarpēji saprotošāka ģeologu, ķīmiķu tehnologu un materiālu un izstrādājumu ražotāju sadarbība.

Šajā sēdē ir uzaicināti piedalīties četru ministriju pārstāvji, kas saistīti ar Latvijas zemes dzīļu resursu apzināšanu, izpēti un izmantošanu, t.i. Vides, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijām.

Sēdē aicināti piedalīties arī vairāku ražošanas uzņēmumu vadītāji, kuru kompetencē ir Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošana tautsaimniecībai.

Šajā sēdē piedalās arī mācību spēki un zinātniskie darbinieki no LZA un trijām universitātēm – RTU, LU un LLU, kuru darbs ir saistīts ar zemes dzīļu resursu apzināšaanu, izpēti un to pārstrādes tehnoloģiju izstrādi, kā arī jauno speciālistu sagatavošanu šajā nozarē.

Satura rādītājs


Materiālu ieguves iespējas
no Latvijas zemes dzīļu resursiem

Dr.hab.sc.ing. V.Švinka RTU MĶF Silikātu materiālu institūts

Būvmateriālu patēriņš Latvijā 2006.gadā

Latvijas minerālās izejvielas tradicionāli arī šodien kalpo būvmateriālu ražošanai. Statistikas dati rāda, ka 2006. gadā būvmateriālu ražošanas apjoms Latvijā no Latvijas mālu izejvielām naudas izteiksmē pārsniedz 10 milj. latu. Tomēr neorganisko sienu materiālu patēriņa bilance Latvijā 2005. un 2006. gadā skaidri iezīmē tendenci, ka Latvijas būvmateriālu tirgū dominē importētie būvmateriāli– keramzītbetona bloki “Fibo” (Igaunija) 150000 m3, Aeroc (Igaunija) gāzbetons 110800 m3. Sienu materiāli no Latvijas mālu izejvielām 2006. gadā tirgus segmentā sastāda diemžēl tikai 1/5. Pozitīva tendence ir tāda, ka Latvija pirmā no Baltijas valstīm apguvusi efektīvās keramikas būvmateriālu – keramikas bloku ražošanu.

Brocēnu cementa rūpnīca 2006.gadā ir saražojusi 478000 t cementa un 2007. gadā plānotas 567000 t. Projekta par cementa klinkera ražošanas paplašināšanu līdz 1,1 milj. t (portlandcements un kompozītcements). apstiprināšana ir atkarīga no Briseles lēmuma par CO2 emisijas kvotu piešķiršanu.

Valmieras stikla šķiedras rūpnīca gadā izmanto ~10000 t bagātinātu maltu kvarca smilšu, kuras ieved no Lietuvas (Aņikčai).

Latvijā 2006. gadā ir realizēts apmēram 300000 m3 keramzīta, kas ražots Baltkrievijā, Novolukomļas rūpnīcā.

Būvmateriālu kvalitāte

Salīdzinot dažādu sienu materiālu siltumizolācijas īpašības, ir svarīgi ņemt vērā šo materiālu līdzsvara mitrumu to ekspluatācijas laikā. Keramikas bloki no Latvijas mālu izejvielām ir ar siltuma vadāmību ?= 0,13 W/m.K, turklāt šiem keramikas materiāliem ir viszemākais līdzsvara mitruma saturs.

Lai novērstu tā saucamo “slimo mājokļu sindromu” klimatiskajos apstākļos ar paaugstinātu mitruma saturu, ir jāpievērš uzmanība būvmateriālu termohidrometriskajām īpašībām:

Vislabāk šīm prasībām atbilst zemās temperatūrās apdedzināti mālu materiāli, kur ūdens tvaiku absorbcija un desorbcija notiek mikroporās ar izmēriem ap 0,01 µ. Var prognozēt, ka pieaugot prasībām pēc dzīvojamo telpu kvalitātes, kā arī ieviešot ēku ekspluatācijas enerģētiskās pases, pieprasījums pēc keramikas būvmateriāliem no Latvijas mālu izejvielām tikai pieaugs.

Mālu izejvielas nākotnes tehnoloģijām

Mālu minerāli, runājot mūsdienu terminoloģijā, ir uzskatāmi par vērtīgu izejvielu nanotehnoloģijām, jo blakus to aktīvajai kristālķīmiskajai struktūrai nozīmīga šīs dabas vielas īpašība ir nanoizmēru daļiņas (~50 nm).

Jaunas tehnoloģijas, kas balstītas uz Latvijas mālu izejvielām:

Tālāk nepieciešams:

Satura rādītājs


Latvijas kūdras resursi
un to izmantošanas iespējas tautsaimniecībā

V. Kozlovs, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs,
Starptautiskās Kūdras Apvienības valdes loceklis

1) Kūdras resursi

– Purvi Latvijā aizņem 10,7% no valsts teritorijas.
– Latvijā ir apzināti 6,8 tūkstoši purvu.
– Kūdras krājumi purvos ir 1,5 miljardi tonnu.
– Latvijā ~0,4% no pasaules kūdras krājumiem.
– Pēc kūdras krājumu daudzuma uz iedzīvotāju Latvija ir 8. vietā pasaulē.
– Kūdras ieguvei izmantojami 500 purvi ar rūpnieciskiem kūdras krājumiem vairāk nekā 330 milj.t.(ar mitrumu 40%), t.sk. 50 milj.t. ir platībās, kuras jau vairāk vai mazāk sagatavotas kūdras ieguvei.
– Šādas platības ir 3–4% no visām purvu platībām.

2) Atskats pagātnē

– Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18. gs. sākuma.
– 1797. gadā tika izdoti pirmie raksti par kūdras ieguvi un izmantošanu.
– Intensīva kūdras ieguve un purvu pētīšana sākās tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā.
– Iegūtās kūdras apjoms Latvijā savu maksimumu sasniedza 60–to gadu vidū, bet līdz 90–to gadu sākumam pakāpeniski samazinājās.

3) Kūdras izmantošana enerģētikā un lauksaimniecībā

– Kūdra– reģeneratīvs enerģētikas avots (kūdra nav fosilais kurināmais, bet biokurināmais, kas lēnām atjaunojas).
– Rūpnieciskie kurināšanai izmantojamie kūdras krājumi Latvijā ir 230,4 milj.t. (~ 15% no visiem krājumiem) vai 663 milj. MWh enerģijas, tai skaitā 39,3 milj.t. krājumu jau sagatavoti kūdras ieguvei.
– No kūdras krājumiem sagatavotajās platībās lielākā daļa– 29,3 milj.t. vai ~75% pašlaik netiek izmantoti.
– Lai izlietotu visus rūpnieciskos kurināšanai izmantojamos kūdras krājumus, iegūstot kūdru, Latvijas Enerģētikas nacionālās programmas bāzes scenārijā paredzētajā apjomā (2020. gadā 0,73 milj.t.)– vairāk nekā 300 gadi.
– Pārtraukta kūdras izmantošana lopkopībā.
– Samazinājusies kūdras izmantošana siltumnīcās.
– Kūdras eksports (kā izejmateriāls, gan kā produkts).

4) Kūdra un ekoloģija

– Izstrādāti ~6% no Latvijas kūdras krājumiem.
– Ziņojumā “Ekoloģiskās stabilitātes indekss 2002”, kas izplatīts pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem, vērtējot pēc ekoloģiskā stāvokļa un panākumiem apkārtējās vides aizsardzībā, Latvija ir 10. vietā 142 valstu sarakstā. Igaunija šajā sarakstā ir 19. vietā, Lietuva 28. vietā, bet piemēram, Lielbritānija 98. vietā.
– Lai pilnībā izmantotu iespējas, ko var dot kūdras ražošana un izmantošana valstī, būtu lietderīgi izstrādāt Latvijas purvu apsaimniekošanas nacionālo programmu.
– Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ir pamats uzskatīt, ka Latvijā kūdras ieguve būtisku kaitējumu videi nerada un valsts attīstības interesēs ir veicināt tās ieguvi un plašu izmantošanu.

Satura rādītājs


Latvijas naftas resursi, ģeotermālā enerģija, gāzes krātuves un pazemes ūdeņi

Dr.geol. LZA goda doktors A.Freimanis

Naftas perspektīvas

Atbilstoši Pasaules energētikas aģentūras novērtējumam, Baltijas reģiona naftas resursi varētu sasniegt 200 milj. tonnu. Pašlaik Kaļiņingradas apgabalā atklāti jau ap 52 milj.t, Lietuvā – ap 12 milj. t un Polijā – ap 35 milj. t.

Latvijā sauszemes teritorijā atklāta viena maza Kuldīgas atradne (100 tūkst. t) un vēl sešas naftas iegulas valsts rietumos Baltijas jūras piekrastē. Kopējie atklātie naftas resursi Latvijas sauszemes daļā nepārsniedz 2,5 milj.t, no kurām lielākā daļa atrodas sarežģītos ģeoloģiskos apstākļos.

Latvijas Baltijas jūras daļā veikti plaši seismiskās izpētes darbi, kuru rezultātā atklātas 28 lokālas struktūras – iespējamās naftas atradnes. Ierīkojot urbumus struktūras E6 velves daļā, tika atklāts 18 m biezs naftas slānis ordovika nogulumos. Ņemot vērā ļoti sarežģītos ģeoloģiskos apstākļus kristāliskā pamatklintāja pacēlumā Liepāja – jūra, ar viena urbuma izdarīšanu nav iespējams izvērtēt naftas perspektīvas. Pēc būtības, šis pacēlums jūrā ir uzskatāms kā naftas uzkrāšanās rajons, jo ogļūdeņraži ir kustīgi derīgie izrakteņi, kas parasti migrē no ieplakām pamatklintājā uz pacēlumiem. To apstiprina arī urbumā E6 iegūtie rezultāti. Balstoties uz iegūtājiem seismiskās izpētes datiem un to rezultātā atklātajām lokālajām struktūrām, veikti aprēķini, lai noteiktu prognozējamos krājumus Baltijas jūras šelfa daļā. Ņemot vērā lokālo struktūru ģeometriju, kolektorslāņu tilpumīpašības, kā arī iespējamo aizpildījumu ar naftu, prognozējamie naftas resursi tikai struktūrveida rezervuāros sasniedz 40 milj.t.

Ģeotermālā enerģija

Galvenie dati par Latvijas zemes ģeotermālās enerģijas potenciālu iegūti no dziļajiem urbumiem, kas tika iegūti naftas meklēšanas procesā, minerālūdeņu izpētes vajadzībām kūrortos u.c.

Mērījumi veikti vairāk kā 100 urbumos dažādās vietās. Šo pētījumu rezultātā atklātas 2 anomālijas, kuru robežās temperatūra sasniedz 57 0C Elejas zonā un 65 0C Latvijas pašos dienvidrietumos. Pirmā ģeotermālā anomālija aizņem Latvijas centrālo daļu, sākot no Jūrmalas līdz Elejai. Otra anomālā zona konstatēta Baltijas jūras piekrastes daļā, sākot no Pāvilostas līdz Priekulei un tālāk līdz Lietuvas robežai. 2006.gada aprēķini uzrāda ģeotermālās enerģijas konkurētspēju ar tradicionālo kurināmo, kas liek sākt domāt par šīs enerģijas izmantošanu. Ja visā Latvijas teritorijā tiktu apgūti siltie ūdeņi, kopējā termālo staciju jauda sasniegtu 175 MW.

Gāzes krātuves

Lai regulētu diennakts un sezonālo gāzes patēriņa nevienmērību, pasaulē tiek ierīkotas pazemes gāzes krātuves, kas būtībā ir mākslīgi radītas gāzes atradnes. Lai ierīkotu gāzes krātuvi, nepieciešams sameklēt noslēgtu pazemes lokālo struktūru (pacēlumu), kuras robežās atrodas porains vai plaisains kolektorslānis ar augstām gāzes vadīšanas un uzņemšanas īpašībām, kā arī to pārsedzošs necaurlaidīgs balstslānis. Parasti gāzes krātuvju dziļums nepārsniedz 1600 m. Kopējais prognozējamais pazemes gāzes krātuvju apjoms Latvijas teritorijā pārsniedz 50 miljardus m3.

Pazemes ūdeņi

No visiem derīgiem izrakteņiem, kas sastopami Latvijas zemes dzīlēs, nospiedošā pārsvarā ir pazemes ūdeņi. Dzīlēs izplatīti labas kvalitātes dzeramie ūdeņi ar hidrogēnkarbonātu – kalcija–magnija sastāvu ar mineralizāciju līdz 0,5 g/l; minerālūdeņi ar hlorīdu–nātrija–kalcija sastāvu ar dažādu broma un mikroelementu saturu; sālsūdeņi ar mineralizāciju 35–135 g/l un lielu broma saturu (līdz 450 mg/l) un mazāku bora, stroncija, litija u.c. saturu.

Diemžēl šodien pazemes ūdeņu izmantošana ir atstātā novārtā, dabīgā dzeramā ūdens resursi tiek izmantoti tikai 5–6% apmērā.

Satura rādītājs


Pašreizējais stāvoklis Latvijas zemes dzīļu resursu ģeoloģiskajā izpētē un nākotnes uzdevumi šajā nozarē

Dr. geol. Valdis Segliņš, Latvijas Universitāte

Pagājušā gadsimta otrajā pusē Latvija ir viena no vislabāk un pamatīgāk izpētītām teritorijām Eiropā, detalizētas zināšanas ir iegūtas arī par Rīgas līci un ekonomisko zonu Baltijas jūrā, Visā valsts teritorijā ir veikti kartēšanas un derīgo izrakteņu meklēšanas pētījumi, bet tautsaimniecība 1990. gadā ir nodrošināta ar visām pamata izejvielām (dolomīts, kaļķakmens, ģipsis, grants, smilts, māls, kūdra, sapropelis un pazemes ūdens dzeramā ūdensapgādei) vidēja termiņa attīstības perspektīvai.

Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, bet izņēmums ir pazemes ūdens un ogļūdeņraži, kuru izmantošanu regulē valsts. Privatizācijas un īpašumu atgūšanas posmā dažādojas arī zemes un zemes dzīļu īpašnieki, kā rezultātā pašreiz lielākais zemes dzīļu īpašnieks Latvijas sauszemes teritorijā ir valsts un pašvaldības (41,2%), bet valsts ir vienīgais zemes dzīļu īpašnieks Rīgas līcī un Baltijas jūras valsts ekonomiskajā zonā. Tomēr valsts nav formulējusi savas intereses ne kopumā, ne arī kā lielākais zemes (un zemes dzīļu) īpašnieks.

Valstī zemi un zemes dzīles apsaimnieko nevis īpašnieki, bet lietotāji (40,6% teritorijas), vienlaikus valstī ir noteikti visai būtiski apgrūtinājumi: aizsargājamās dabas teritorijas >14%, dažāda veida aizsargjoslas >5%, meliorētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 19%, infrastruktūras objekti, apdzīvotās vietas utt. ~3%. Kopā ~40% valsts teritorijas nav perspektīvas derīgo izrakteņu ieguvei nākotnē (izņemot pazemes ūdeni).

Šajās teritorijās atrodas ievērojams daudzums no atradņu reģistrā iekļautajām 2265 būvmateriālu izejvielu atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem, 3644 kūdras atradnēm. Tomēr tā ir vēsturiskā informācija, kura tika veidota pirms 20–30 un vēl vairāk gadiem un mūsdienās tās vērtība ir visai nosacīta. Kā papildus apgrūtinājums ir nepietiekoši izstrādāta krājumu klasifikācija.

Vēsturiski zināšanas par zemes dzīlēm ir konservatīvas un kopumā vienmēr atpaliek no tehnikas un tehnoloģiju attīstības, tāpēc zināšanas par zemes dzīlēm pastāvīgi ir atjaunojamas, nepieciešama to sistemātika revīzija un zinātnisks izvērtējums. Tas nenotiek, un rezultātā saimnieciskā dzīve orientējas uz ārvalstu izejvielām un pusfabrikātiem, kuru kvalitāte un atbilstība mūsdienu tehnoloģijām ir zināma.

Zinātnisko pētījumu ģeoloģijā gandrīz vienīgais finansētājs ir LZP un tās atvēlētā daļa tiem ir 0,41% no zinātnei atvēlētiem resursiem, un tas nav uzskatāms par pietiekošu.

Iepriekšēji minētais norāda uz daudzām nenoteiktībām, uz zināšanu trūkumu par zemes dzīļu resursiem un iespējām zemes dzīles mūsdienīgi un iespējami tālredzīgi izmantot. Tas nav vienas nozares uzdevums, to nav iespējams paveikt ar atsevišķiem administratīviem lēmumiem vai atklāt universālus risinājumus kāda individuāla pētījuma rezultātā. Pēc mūsu domām kā iespējamais risinājumu ceļš būtu jauna starpnozaru programma ar jauniem padziļinātiem un savstarpēji koordinētiem pētījumiem šādas programmas ietvaros. Bet turpmāk būtu nepieciešama prioritāra pētījumu valsts programmas izstrāde un realizācija.

Satura rādītājs


LMA profesors
Kristaps Zariņš Latvijas Zinātņu akadēmijā
jeb izstāde ar plikņiem

zv340-1.jpg (14851 bytes)
Mākslinieks
zv340-2.jpg (39354 bytes)
un skatītāji 
A.Edžiņas foto

Mūžībā aizgājušā LZA goda locekļa Induļa Zariņa atvase Kristaps Zariņš mūs kādu laiku priecēs ar skaistu formu un krāsu pasauli.– tā 20. februārī, atklājot jauno izstādi, vērtēja akadēmiķis Jānis Stradiņš. Jā, arī ar plikņiem. Piebildīsim – skaistiem plikņiem, kuriem, izrādās, katram ir savs stāsts, pirms tas (pliknis) radis atspoguļojumu mākslinieka audeklos. Ļoti piesātināts gleznotājs – mākslā, dzīvē, ar bagātu paleti krāsu pasaulē, – teica LMA rektors LZA goda loceklis Jānis Andris Osis. Dinamiska, impulsīva personība, kura mākslinieciskās izteiksmes spēks balstās pretstatos.

Pamatā ir simetrija, bet improvizācija pirmajā plānā. Varu pateikt tikai labu– tā profesors Aleksejs Naumovs. – fascinējošs krāsu salikums – zils, sarkans, dzeltens, brūns. Profesors Juris Jurjāns– četrdesmitajos gados Indulis Zariņš bija stiprs, zaļoksnējs kā ozols. Šeit (Kristapam Zariņam) ir delikāts toņu salikums, redzams, ka izkoptas dabas dāvanas. Jāzeps Pīgoznis atgādināja Sanktpēterburgā Ādama Alkšņa teikto, ka latvietim jābūt desmit reižu stiprākam, lai mēs būtu līdzīgi ar lielajām tautām. Gan Kristaps, gan Kaspars Zariņi ir izgājuši šo ceļu. Studiju laikā, (J. Pīgoznim ir 27 gadu pedagoģiskā pieredze, mācot jaunos māksliniekus), brāļu strādīgums vērtējams visatzinīgāk. Un strādīgums nepaliek tukšā. Kristaps apzinās – no mākslas darba nevar dabūt ārā vairāk nekā tajā iegulda. Dvēseles ieguldījumu.

Jāpiebilst, ka akadēmiķa Raimonda Valtera vārdiem runājot, LMA Senāts bija atnācis viesos pie LZA Senāta. Tas, vērojot LMA profesoru kuplo pulciņu.

Akadēmiķe Maija Kūle uzteica Latvijas Mākslas akadēmiju, kura šobrīd, kad sācies vizuālās kultūras laiks, palīdz saistīt vārdu ar tēlainību. Skaisti, ka jūs nesat ne neglītuma, bet skaistuma estētiku, – konstatēja filozofe.

Pats autors Kristaps Zariņš atzina, ka priecājas par izstādi un atcerējās laiku, kad studenti gleznoja Medicīnas vēstures muzejā, izmantojot Stradiņa kunga konsultācijas. Simetrija? – jā, trāpīts kā naglai uz galvas, bet dzīvē simetriju ievieš kundze Santa. Savulaik Jāzeps Pīgoznis, mācot mūs, teica, ka jāizstāsta stāstiņš. Un lūk, katrs darbs ir ne tikai plknis, bet stāsts, stāsts par dvēseles stāvokli, par notikumu Latvijā, Francijā un citur pasaulē, uzticot to skatītājam. Tteiksim tā – ļoti patīkama uzticēšanās.

I. T.

Satura rādītājs


Vīna ražošanas tehnoloģijas attīstības vēsturiskie un zinātniskie aspekti

LZA korespondētājlocekle D.Kārkliņa

Tēzes ziņojumam LZA Senātā 2007.gada 13.martā

Viss, kas pasaules vēsturē saistās ar vīnu un tā lietošanu, saistās ar skaistumu, pārdzīvojumu, intelektuālu baudu un pārsteiguma atrašanu. Tāpēc varbūt nedaudz ieskatīsimies vīna gatavošanas tradīcijās, kā arī uzzināsim kaut ko jaunu par vīna veidiem, to novērtēšanas kārtību un pasniegšanu. Tas būs tikai neliels ieskats visā vīna tapšanas un lietošanas vēsturē, bet varbūt tas radīs jūsos interesi kaut ko vairāk uzzināt par šo pasaulē tik slaveno un burvīgo dzērienu un paskatīties uz glāzi vīna ar pavisam citādu skatu.

Vīns ir cilvēces patēriņa priekšmets ar ļoti senu vēsturi. Valda uzskats, ka vīns ir viena no pirmajām lietām, ko cilvēks radīja un kuram cilvēks ierādīja īpašu vietu civilizācijas attīstības vēsturē.

Šodien neviens nezina, kurš pasaulē pirmais pamanīja vīnogu sulā notiekošās brīnumainās pārvērtības un nosauca to par vīnu. Sengrieķu mītos dievs Dioniss iet pa pasauli līksmodams un mācīdams cilvēkiem audzēt vīnogulājus un no smagajiem ogu ķekariem gatavot dievišķo dzērienu – vīnu. Senās Romas civilizācija pazina šo dzērienu kā tradicionālu un raksturīgu Ēģiptei, kurā valdīja vīna dievs Ozīriss. Vīns kristiešiem (Kristus asinis) svētajā vakarēdienā arī šodien ir tikpat aktuāls kā Senajā Romā.

Arheologu atradumi ļauj domāt, ka vīnogas tika kultivētas jau 4000 gadus pirms mūsu ēras. Visu šo laiku, attīstoties civilizācijai, tika izkopta vīna darīšanas māksla, ļaujot tai šodien tapt par modernu rūpniecības nozari pasaulē. Līdz 19. gadsimtam vīnu gatavoja, nesaprotot tās bioķīmiskās pārvērtības, kas norisinājās sulā. Franču izcilā ķīmiķa un mikrobiologa L. Pastēra (1822–1895) veiktie pētījumi noskaidroja mikroorganismu nozīmi alkoholiskajā rūgšanā un sākās vīna raugu izlases un tīrkultūras lietošana. D. Perinjons (1638–1715), benediktīniešu klostera mūks un pagraba meistars, pirmais konstatēja nepieciešamību veidot maisījumus šampanieša pagatavošanai, lai iegūtu līdzsvarotas garšas vīnu. Viņš bija arī pirmais, kas iepazina korķi kā aizbāzni šampaniešu pudelēs un pamanījās nosēdināt uz tā rauga duļķes, tādējādi sākot gatavot dzidru putojošu vīnu.

Pielietojot dažādas tehnoloģijas, var iegūt gaišos, sārtos, sarkanos vīnus ar dažādu alkohola un cukura saturu, stiprinātos, pievienojot vīnogu vīna destilātu un paaugstinot alkohola līmeni līdz pat 22 %, dzirkstošos, kuri satur ogļskābo gāzi, kura veidojas, otrreiz pārraudzējot vīnu.

Baltvīnus var izgatavot gan no gaišajām, gan tumšajām vīnogām. Sarkanvīns savu krāsu, smaržu un garšas īpašības lielā mērā iegūst no saskarsmes sulai ar ogu miziņām un sēklām, to raudzējot. Sārtos vīnus iegūst, samazinot ogu miziņu saskarsmes laiku ar sulu. Gatavojot kvalitatīvus gaišos un sarkanos vīnus, nozīmīga ir ozolkoka muca, kura bagātina vīnu ar tanīniem un rada bieži vīnam vaniļas aromātu.

Šampanietis ir vīns, ko iegūst divkāršā fermentācijas procesā. Heress (šerijs) – vīns, kurš savu īpatnējo garšu un aromātu iegūst, lietojot vīna pagatavošanai “soleras” sistēmu. Portvīnu gatavojot, vīnogu vīna destilātu pievieno daļēji noraudzētai sulai, tādejādi iegūstot mazāk vai vairāk saldus vīnus. Savdabīgu vīna karsēšanas metodi pielieto madeiras ieguvei.

Vīnam novērtē tā krāsu, smaržu un garšu. Krāsa liecina par vīna vecumu un tā brieduma pakāpi. Vīna aromātā var atrast visdažādākās smaržas – gan augļu, gan ziedu, gan dažādu garšvielu un citas. Vīna garša – tas ir līdzsvars un harmoniskas attiecības starp saldumu un skābumu, starp rūgtumu un alkohola daudzumu. Vīna baudīšana (nevis dzeršana) ir process, kurā cilvēks var meklēt tās neskaitāmās nianses smaržā, krāsā un garšā, ar kurām vīni atšķiras viens no otra. Baudot šo brīnumaino un mūžseno dzērienu – vīnu, raisās ikdienišķas sarunas gan par dzīvi, gan par vīnu, vērtējot tā īpašības.

Satura rādītājs


Eiropas Pētniecības padomes izveide –
ieguvums Eiropas izcilākajiem zinātniekiem

Eiropas Pētniecības padome (EPP), kas ir pirmā Eiropas mēroga finansēšanas organizācija visprogresīvāko pētījumu atbalstam visās zinātnes nozarēs un stipendiju piešķiršanai, kļūst par realitāti. Oficiālo izveides dokumentu pieņēma Eiropas Komisija, un ir izsludināts pirmais pieteikumu konkurss, kas domāts pētniekiem, kuri ir karjeras sākumā, tiešajās stipendijās 2007. gadā piedāvājot viņiem turpat € 300 000 000. Aicinot visoriģinālāk domājošos prātus pavirzīt tālāk mūsdienu zinību apvāršņus, EPP var pavērt ceļu jaunatklājumiem, kas palīdzēs Eiropai rast risinājumus tās spiedīgajām sociālajām, ekoloģiskajām un saimnieciskajām problēmām. Ar kopējo budžetu 7,5 miljardi € nākamajos 7 gados EPP atbalstīs pašus labākos pētījumus Eiropā. 27.–28. februārī Berlīnē rīkotā konference iezīmēja EPP oficiālo darbības sākumu.

“Ar EPP sākas jauns laikmets, kurā Eiropa atbalstīs zinātniskos pētījumus”, saka par zinātni un pētniecību atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis Janezs Potočniks. “Daži no lielākajiem zinātniskajiem atklājumiem un zinību progress ir noticis tad, ja lielām idejām ir dota telpa un laiks, lai tās uzziedētu. To mēs gribam panākt arī ar EPP.”

Pirmo reizi Eiropas Savienība atvēl speciālu finansējumu pirmrindas pētījumiem Eiropas izcilāko zinātnieku vadībā un sniedz atbalstu vislabākajām idejām, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes un bez iepriekšējas tematu noteikšanas.

EPP ir Septītās ietvarprogrammas Ideju programmas ietvaros izveidota autonoma vienība Zinātnes padomes neatkarīgā zinātniskā vadībā. Zinātnes padome sastāv no 22 slaveniem zinātniekiem no visas Eiropas, un tās priekšsēdis ir Fotis Kafats no Londonas Imperiālās koledžas. Zinātnes padomes locekļi pārstāv visplašāko zinātnieku un akadēmiķu loku. Tās galvenais uzdevums ir noteikt EPP stratēģiju un pārraudzīt tās zinātnisko vadību.

Pēc Septītās ietvarprogrammas un Ideju programmas apstiprināšanas 2006. gadā Eiropas Komisija ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai formāli noteiktu Eiropas Pētniecības padomi un Zinātnes padomi ES tiesību aktos. Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika publicēts 2006. gada 22. decembrī. Šajā konkursā uz pieciem gadiem tiks piešķirtas stipendijas turpat 2 miljonu eiro vērtībā viscerīgākajiem topošajiem pētniekiem (kas ieguvuši zinātnisko grādu pēdējos gados). Turpmākajos gados tiks turpināta stipendiju shēma neatkarīgajiem pētniekiem iesācējiem, un to papildinās stipendiju shēma augstāka līmeņa pētniekiem, kur varēs pieteikties pētnieki dažādās pakāpēs.

Mūsu sabiedrība un tautsaimniecība arvien vairāk kļūst atkarīga no pētījumiem pašās progresīvākajās zinību jomās. Pat visparastākajos ikdienas priekšmetos, par kuriem mēs sen vairs nebrīnāmies, kā ledusskapji vai televizori, ir iestrādāti atklājumi, kas radušies zinātniskā darbā, kas tiek veikts, lai paplašinātu mūsu izpratni par apkārtējo pasauli, ne tikai lai izstrādātu kādu ražojumu vai procesu. Pirmrindas pētniecība Eiropai ir arī izšķirīgi nozīmīga, lai tā varētu saglabāt un uzlabot savas pozīcijas pasaules mērogā.

EPP oficiāli sāka darbību ar konferenci Berlīnē 27.–28. februārī. To kopīgi rīkoja Vācijas Federālā izglītības un zinātnes ministrija un Vācijas Pētniecības fonds (DFG). Tajā piedalījās Vācijas kanclere un Eiropadomes priekšsēdētāja Angela Merķele, kā arī komisārs Potočniks, EZP priekšsēdētājs Fotis Kafats, Zinātnes padomes locekļi un citi augsti viesi no Eiropas zinātnes aprindām.

Plašāka informācija:

– EZP vietnē http://erc.europa.eu

– Zinātnes padomes locekļi – IP/05/956 un MEMO/05/2657. ietvarprogramma – http://ec.europa.eu/research/fp7/

– Atklāšanas konference – http://erc.europa.eu/index.cfm?fuseaction=page.display&topicID=95

Inese Stepiņa,
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre

Satura rādītājs


KONKURSI

LATVIJAS VALSTS KOKNES ĶĪMIJAS INSTITŪTS

Izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem šādās nozarēs: koksnes zinātne, ķīmija un tehnoloģija.

• asistents (1 vieta),

Dokumenti:

– iesniegums par piedalīšanos konkursā,
– CV (ieteicamā forma LV KĶI sekretariātā),
– 5 pēdējo gadu publikāciju saraksts,
– zinātnisko grādu un augstskolu beigšanas apliecinošu dokumentu kopijas,
– citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles,)
– pases kopija.

iesniedzami Rīgā, Dzērbenes ielā 27, sekretariātā, slēgtā aploksnē ar norādi “Amatu konkursam”, viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas.

Tālr. uzziņām 7553063; e–pasta adrese: koks@edi.lv

* * *

A/s “DATI Exigen Group” balva

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s “DATI Exigen Group” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” izsludina konkursu uz a/s “DATI Exigen Group” 2007. gada balvu ievērojamam Latvijas zinātniekam vai praktiķim par nozīmīgu informācijas sistēmu izstrādes veicināšanu.

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, a/s “DATI Exigen Group”, universitāšu senāti un fakultāšu domes, zinātnisko institūtu zinātniskās padomes.

Balvu piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā līdz 2007. gada 18. maijam jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):

• motivēts izvirzītāja iesniegums;
• pretendenta Curriculum vitae, norādot personas kodu, darba un mājas adresi, telefonu, e–pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
• izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvotā zinātniskā vai praktiskā darba viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai LZA bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV–1524. Tel. uzziņām: 7223931; 7223633.

Satura rādītājs


Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2006. gada 5./6. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

APSKATA RAKSTS [REVIEW]

Oxidative stress and free radicals as mediators of neuronal injury: The role of selenium in muscular dystrophies (Duchenne) [Oksidatīvais stress un brīvie radikāļi kā mediatori: selēna loma Dušēna muskulārajā distrofijā]
Tuomas Westermarck and Faik Atroshi 161–165

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Blood glucose level in endurance–trained climbers at high altitude [Glikozes koncentrācijas asinīs izmaiņas izturībai trenētiem alpīnistiem augstkalnu apstākļos]
Juris Imants Aivars, Līga Plakane, and Jānis Sīpols 166–169

Oxygen uptake efficiency in endurance–trained humans during acute hypoxia [Skābekļa uzņemšanas efektivitāte akūtas hipoksijas apstākļos izturības slodzēm trenētiem cilvēkiem]
Līga Plakane, Juris Imants Aivars, Antra Skutela, Evita Vaļēviča, Māra Grēve, and Zbigņevs Marcinkevičs 170–175

Effect of the physical load directed at the development of speed endurance on the blood parameters in cyclists [Ātruma izturības slodzes ietekme uz asins sastāva rādītājiem riteņbraucējiem ]
Anatoli Landõr, Jelena Vider, Muza Lepik, and Jaak Maaroos 176–182

Relation of the aerobics coach health to the length of work experience and aerobics style [Aerobikas instruktoru veselības stāvoklis atkarībā no darba pieredzes un aerobikas stila]
Reet Linkberg, Tamara Janson, Aina Eriksoo, and Nadežda Ignateva 183–189

Thigh muscles functional condition of sportsmen after knee anterior cruciate ligament injury and operation [Augšstilba muskuļu funkcionālais stāvoklis sportistiem pēc ceļa priekšējās krusteniskās saites traumas un operācijas
Inese Pontaga and Viesturs Lāriņš 190–193

Physical fitness of school–age athletes in Latvia [Skolas vecuma sportistu fiziskās sagatavotības izvērtējums Latvijā]
Melita Sauka, Dace Augstkalne, Ilga Sarmīte Priedīte, Andžela Gudre, and Sandra Rozenštoka 194–198

Assessment of physical fitness of children and adolescents in Latvia [Bērnu un pusaudžu fiziskās sagatavotības novērtējums Latvijā]
Ilga Sarmīte Priedīte, Melita Sauka, Dace Augstkalne, and Andžela Gudre 199–104

Ten–year physical fitness survey of students of the Kaunas University of Medicine [Kauņas medicīnas universitātes studentu fiziskās sagatavotības novērtējums desmit gadu periodam ]
Laimonas Siupsinskas, Alge Vitartaite, Alfonsas Vainoras, Kristina Berskiene, Vidmantas Zaveckas, Virginija Sedekerskiene, Vytautas Poskaitis, Ernesta Sendzikaite 205–209

Enthesopathy and juvenile osteochondrosis as an overuse injury in young athletes [Entezopātija un juvenīla osteohondroze kā pārslodzes traumas jauniem sportistiem]
Pāvels Mustafins and Irina Ščibrja 210–214

Possibilities of physical rehabilitation for patients with back pain in the sacrolumbal part [Fiziskā rehabilitācija pacientiem ar sāpēm muguras jostas un krustu daļā]
Lidija Mauriņa, Jānis Bartusevičs, and Uldis Teibe 215–219

Athletes and healthy adults with a preferred sedentary lifestyle: Comparison of acid–base balance [Skābju–bāzu līdzsvara tendenču salīdzinājums sportistiem un veseliem indivīdiem ar dominējošu sēdošu dzīves stilu]
Guntars Selga, Anita Daukste, and Melita Sauka 220–227

ĪSS ZIŅOJUMS [SHORT COMMUNICATION]

Distribution of Rb and Pb in erythrocytes and blood plasma in exercise instructors, determined using ICP–MS [Rubīdija (Rb) un svina (Pb) daudzuma noteikšana sporta nodarbību treneru eritrocītos un asins plazmā, lietojot ICP–MS analizatorus]
Mikael Dahlén, Sasi Stephen, Abdu Adem, and Erland Johansson 228–231

ZIN’TNES DZĪVE [SCIENCE LIFE]

Discussions of problems of contemporary sports medicine: 4th Baltic International Congress on Sports Medicine [Diskusijas par mūsdienu sporta medicīnas problēmām: 4. starptautiskais Baltijas sporta medicīnas congress]
Ilga Sarmīte Priedīte 232–233

The 100th anniversary of Andrejs Valdmanis, academician of the Latvian Academy of Sciences, a prominent biochemist [Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, izcilam bioķīmiķim Andrejam Valdmanim – 100 ]
Nadežda Bērziņa and Antons Ozols 234–239

Pēteris Ozoliņš. Life and scientific accomplishments of a renowned physiologist [Pēteris Ozoliņš. Ievērojama fiziologa dzīve un zinātniskā darbība]
Līga Plakane 240–244

Activities of the Latvian Academy of Sciences (LAS) in 2006 (May–August) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2006. gadā (maijā–augustā)] 245–247

Index of Author and Papers [Autoru un rakstu rādītājs] 248–250

Branch Index [Nozaru rādītājs] 251

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1, 912. istabā (tālr. 7228085, e–pasta adrese: proceed@lza.lv).

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2007. gada 13.aprīlī plkst.16.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. ekon.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Juris Binde.

Temats – “Telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēja Latvijā”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība.
Recenzenti: Dr. h. inž., profesors Pēteris Rivža, Dr. mat., prof. Jānis Vucāns, Dr. ekon., prof. Konstantīns Didenko.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 17.aprīlī plkst. 16.00 Transporta un sakaru institūta promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 1, konferenču zālē (103. telpā)

Andrejs Solomenikovs

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Jūras konteineru terminālu loģistikas ķēžu imitācijas modeļu izpēte un izstrāde. Baltijas konteineru termināla gadījuma izpēte” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.rer.nat. profesors Juri Taluew (Otto von Guerickes universitāte (Institut fur Logistik und Materalflusstechnick)); Dr.habil.sc.ing., profesors Jevgeņijs Kopitovs (Transporta un sakaru institūts); Dr.sc.ing., profesors Egīls Ginters (Vidzemes augstskola).
Ar promocijas darbu var iepazīties Transporta un sakaru institūta kancelejā, Lomonosova ielā 1, Rīgā, 403. kabinetā.

***

2007. gada 20. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

SANDRA KUŠĶE

aizstāvēs promocijas darbu “Latviešu valodas logaritmu testa izveide un pārbaude bērniem ar dzirdes traucējumiem” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: U.Teibe, profesors (RSU); V.Folkmanis, docents (LU); M.Ptoks, profesors (Vācija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekā, RSU mājas lapā

***

2007. gada 20. aprīlī plkst.13.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes Vides zinātnē atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs

Iveta Šteinberga.

Temats – “Kvazistatisku atmosfēras piesārņojuma līmeņu kompleksā analīze un modelēšana piejūras klimata apstākļos”.
Recenzenti: Dr. phys., Rasa Girgzdiene, Lietuvas Fizikas institūts, Vides fizikas un ķīmijas laboratorija; Dr. sc.ing. Ilo Dreijers, Rīgas Tehniskā Universitāte, Materiālzinātnes un Lietišķās ķīmijas fakultāte; asoc.prof. Dr. geogr. Agrita Briede, Latvijas Universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4.

***

2007. gada 20. aprīlī plkst.10.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes Vides zinātnē atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs

Ilga Kokorīte

Temats – “Latvijas virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs un to ietekmējošie faktori”.
Recenzenti: prof., Dr. biol., Arturs Škute, Daugavpils Universitāte; asoc. prof., Dr.sc.ing., Tālis Juhna, Rīgas Tehniskā universitāte; prof., Dr. geogr. Oļģerts Nikodemus, Latvijas Universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4.

***

2007. gada 24. aprīlī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

VITA BALAMA.

Temats: “Starpkultūru komunikatīvās kompetences veidošanās studiju procesā”.
Recenzenti : prof., Dr. habil.paed. Rasma Garleja, LU; prof., Dr. habil. paed. Daina Lieģeniece, LPA; Dr. phil. Kristofers Bezzina (Christopher Bezzina), Maltas universitāte.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada 27.aprīlī plkst.16.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. ekon.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Sandis Babris.

Temats – “Intelektuālo darbinieku vadīšanas metodes un to pilnveidošanas nepieciešamība”.
Nozare – vadībzinātne, apakšnozare– uzņēmējdarbības vadība.
Recenzenti: Dr. h. ekon., prof. Edvīns Vanags, Dr. ekon., prof. Jānis Ķipsna, Dr. ekon., prof. Edvīns Samulis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

Satura rādītājs


Izstāde

Ar vibrējošu līniju. Tēlniece Arta Dumpe zīmējumos

zv340-3.jpg (24670 bytes)
Mākslinieci sveic LZA prezidents Juris Ekmanis
A.Edžiņas foto

Man ir kaut kas savs, ko virzu cauri mūžam – par sevi saka tēlniece, novatoriste, monumentāliste Arta Dumpe. Pavasarīgajā 13. marta dienā Latvijas Zinātņu akadēmijā skatītāji ieraudzīja pazīstamo tēlnieci kā filigrāni izstrādātu, ar apbrīnojamu plastiku apveltītu zīmējumu autori. Arta Dumpe. Zīmējumi. Jā, tēlniekam jāprot zīmēt, bez tā neveidojas monumentālie ansambļi – izstādes atklāšanā teica LZA prezidents Juris Ekmanis. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, uzteicis lielisko Lestenes brāļu kapu ansambli, kuru atkal visi pieminēs šajās pavasarīgajās dienās, priecājās par mākslinieces brīnišķīgo zīmējumu pasauli: “Pie jūras”, “Pilnmēness”, “Senatne”, kuras burvību atklāj nosaukumi vien. Savukārt “Pilsblīdene” pauž mākslinieces rūpi par to, ko Laika zobs nodara vēstures pieminekļiem. Skulptūras “Nolemtība” un ‘Tilts” rosināja dzīvu akadēmiķa Elmāra Grēna fantāziju. Bet LZA goda loceklim Jānim Streičam, kā jau māksliniekam, pieder vārdi par vibrējošo, pulsējošo līniju. Akadēmiķis Jānis Bērziņš šajos darbos saskatīja dzīvu, dzirkstošu dvēseli. Savukārt akadēmiķis Viktors Ivbulis savu dzīvesbiedri novērtēja kā “sievieti, mākslinieci, kura ar visu tiek galā”. Kārtējo reizi Augstceltnē prieks. Par jaunrades daudzveidību. Par brīnumu.

I. T.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2007. gada 2. aprīlī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2007. gada 16.martā