Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2007. gada  2. aprīlis: 7 (341)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Latvijas Zinātņu akadēmijas
un Taivanas Nacionālās Zinātnes
padomes sadarbības pirmā desmitgade

zv341-1.jpg (34433 bytes)
LZA prezidents Juris Ekmanis un Taipejas misijas Rīgā vadītājs Andi Čins
apmainās ar suvenīriem
A.Edžiņas foto

21. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā svinīgi atzīmēja kāda starptautiskās sadarbības līguma pirmo desmitgadi – tieši šajā dienā 1997. gadā Taivanas (Ķīnas Republika) galvaspilsētā Taipejā Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs, kā paši ar humoru atzina, savā pirmajā oficiālajā ārzemju izbraukuma sēdē parakstīja sadarbības līgumu ar Taivanas Nacionālo Zinātnes padomi. Tā bija liela uzdrīkstēšanās, jo, kā atzīst toreizējais LZA prezidents akadēmiķis Tālis Millers, tā bija viena no reizēm, kad akadēmija gāja pret oficiālo valdības nostāju, kura baidījās izraisīt “Lielās Ķīnas” neapmierinātību. Ne velti Taivanas sūtniecību Rīgā likvidēja un tās vietā izveidoja Taipejas misiju, kuras pašreizējais vadītājs Andi Čins 21. martā bija LZA viesis. Arī nesenajā Igaunijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijas pārstāvju darba vizītē Rīgā tika uzsvērts, ka sekmīga zinātniska sadarbība ar Taivanu bez Latvijas ir vēl tikai Lietuvai. Igaunija bija piesardzīgāka. Bet par trīspusīgo sadarbību starp Latviju, Lietuvu un Taivanu LZA viceprezidents Juris Jansons vēl tikai gatavojas runāt, jo ievadvārdus jubilejas pasākumam, kā jau mājastēvam pienākas, saka LZA prezidents Juris Ekmanis.

Atceroties desmit gadu seno vēsturi, J. Ekmanis teica, ka jau 26. martā, piecas dienas pēc sadarbības līguma parakstīšanas, Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja Taipejas misijas Rīgā vadītājs Hu kungs un parakstījās akadēmijas Goda grāmatā. Salīdzinot Taivanu ar Latviju, prezidents teica, ka Latvija ir divas reizes lielāka par Taivanu, kuras lielu daļu turklāt aizņem kalni, toties iedzīvotāju Taivanā ir desmit reižu vairāk. 2006. gadā Taivanas zinātnes finansējums bija 2,5 % no iekšzemes kopprodukta iepretim mazāk par 0,7 %, ko tajā gadā no valsts saņēma Latvija. 69,3 % no zinātnes finansējuma Taivanā saņem akadēmiskās zinātnes, 16 % – zinātnes parki, kuru kopējā platība ir 37,43 kvadrātkilometri.

No 29 ārzemju zinātņu akadēmijām vai zinātniskajām organizācijām, ar kurām LZA ir noslēgti sadarbības līgumi, Taivanas Nacionālais Zinātnes fonds ir vienīgais partneris Āzijā. Tā kā šīs organizācijas atrodas, ja tā var teikt, dažādās svara kategorijās – Latvijas Zinātņu akadēmija ir, kā Zinātniskās darbības likumā teikts, “atvasināta publisko tiesību persona ar autonomu kompetenci”, bet Taivanas Nacionālā Zinātnes padome ir valsts iestāde, kas vada zinātni un dala naudu, tad kopēju zinātnisko projektu finansē?anai 2001. gadā tika nodibināts Latvijas – Lietuvas – Taivanas zinātnes fonds, kuru Latvijā pārstāv valsts iestāde – Izglītības un zinātnes ministrija.

2003. gadā sākās Taivanas un Eiropas Savienības zinātnes tuvināšanās, Bonnā tika atklāta pastāvīga Taivanas pārstāvniecība sadarbībai ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā. 2005. gadā notika sadarbības konference informācijas tehnoloģijās. 2006. gada augustā Rīgā notika starptautiska konference par demokrātijas attīstības pieredzi Baltijas valstīs un Taivanā, ko sponsorēja Taivanas Demokrātijas fonds.

Jaunas sadarbības iespējas Latvijas zinātniekiem J. Ekmanis redz 7.Ietvara programmā, kur Taivana var piedalīties kā drošs un korekts Latvijas zinātnieku partneris.

Andi Čins atzīmē lielās un progresīvās pārmaiņas, kas Latvijā notikušas šo desmit gadu laikā. Arī Taivana nav stāvējusi uz vietas, tādēļ pagājušajā gadā notikušo konferenci par demokrātijas pieredzi mūsu valstīs var uzskatīt kā šīs pieredzes apmaiņas sākumu, kam sekos turpinājums, jo abas valstis turpina demokrātijas attīstības ceļu.

Akadēmiķis Juris Jansons, runājot par Latvijas – Lietuvas – Taivanas zinātniskās sadarbības fondu, atzīmēja trīs galvenos sadarbības virzienus. Tie būtu: kopīgi pētniecības projekti, kopīgas zinātniskas konferences un vieslektoru apmaiņa. 2001. gada maijā Rīgā notika pirmā fonda vadības koordinācijas sēde, šopavasar Lietuvā notiks jau septītā fonda vadības grupas sēde. Pētniecības projekti tiek pieņemti konkursa kārtībā pēc ekspertu vērtējuma – katru gadu tiek īstenoti 6 projekti ar maksimālo izpildes termiņu 3 gadi (vidēji – 2 gadi). Eksperu komisija, kurā ir pārstāvēti visu trīs valstu zinātnieki, pieņem lēmumu, kurus projektus turpināt finansēt. Ja termiņš ir beidzies, izvērtē projektu sekmīgumu un to, vai, piemēram, ir iespējams šos pētījumus turpināt 7. Ietvarprogrammā. Tiek izlemts arī, kādus jaunus projektus atbalstīt to vietā, kuru termiņš ir beidzies. Sadarbība kopīgo pētniecības projektu jomā līdz šim ir bijusi vissekmīgākā. Ne tik labi veicies ar konferenču organizēšanu, taču sadarbības vājākais punkts ir vieslektoru apmaiņa. Šo jautājumu Latvijas delegācija gatavojas izvirzīt apspriešanai nākamajā vadības grupas sēdē Lietuvā, kas notiks maijā vai jūnija sākumā. Mūsu ieteicamie diskusijas temati varētu būt sekojoši: līdz šim kopīgie pētniecības projekti tika realizēti dabaszinātnēs. Jāatrod formāli, birokrātiski paņēmieni, kā kopīgo projektu konkursā iesaistīt humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjus. Otra problēma – patlaban Latvijā strauji pieaug zinātnes finansējums un var iznākt tā, ka trīspusējie projekti kļūst nepievilcīgi, tādēļ būtu jāpalielina to finansējums. Latvijas Zinātnes un izglītības ministrija var atļauties palielināt savu artavu šajos kopprojektos, savu atbalstu valdības vārdā ir paudis arī Taipejas misijas vadītājs, bet problēma var rasties ar Lietuvu, kuras valdība var tam nepiekrist.

LU Moderno valodu fakultātes Austrumu studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivans ar pateicību pieņēma Taipejas misijas Rīgā vadītāja Andi Čina pasniegto dāvinājumu Latvijas Universitātei – mācību grāmatas. Kas dabaszinātniekam ir laboratorija, tas humanitārajam zinātniekam ir grāmatas, teica prof. L. Taivans, piebilstot, ka Taivanas grāmatas atšķirībā no Ķīnas Tautas republikā izdotajām nes demokrātijas tradīcijas zinātnē.

Domājot par nākotni, akadēmiķis Jānis Stradiņš ierosināja rīkot kopīgu konferenci par zinātnieku emigrāciju un reemigrāciju, jo Taivanai šai ziņā ir liela pieredze. Daudzi zinātnieki, kuri no Taivanas savulaik emigrējuši uz ASV, ir atgriezušies, jo viņiem Taivanā, zemē ar attīstītu ekonomiku un lielu valsts atbalstu zinātnei un inovācijām, ir radītas darba un izaugsmes iespējas, savukārt viņi ar savu darbu un izaugsmi stimulē visas valsts izaugsmi. Kā stimulēt atgriezties Latvijas zinātniekus? J. Stradiņš atzīst, ka tā ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla problēma, jo valsts savu labklājību nevar pacelt bez intelekta, arī aizbraukušo zinātnieku intelekta.

Apmaiņa ar iecerēm, idejām un to realizēšanas variantiem kuluārsarunās pie kafijas tases turpinājās vēl ilgi pēc oficiālo runu nobeiguma, jo vienlīdz ieinteresētas bija abas puses.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas
PAVASARA PILNSAPULCE

2007. gada 12. aprīlī plkst. 14. 00
LZA konferenču zālē
(Rīgā, Akadēmijas laukumā 1)

DARBA KĀRTĪBA

Ievadvārdi
LZA prezidents Juris Ekmanis

Akadēmijas balvu pasniegšana
LZA ārzemju locekļa diploma pasniegšana
Lietuvas ZA prezidentam Zenonam Rudzikam

Lithuanian Academy of Sciences: Integration Challenges
LZA ārzemju locekļa Zenona Rudzika akadēmiskā lekcija

Pārskats par LZA darbību 2006. gadā
LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters

LZA Uzraudzības padomes ziņojums
Akadēmiķis Pēteris Zvidriņš

Diskusija
Pārrunas pie kafijas tases

LZA Prezidijs

Satura rādītājs


SVEICAM!

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis ievēlēts par Lietuvas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. No sirds sveicam ar iegūto atzinību!

***

Akadēmiķim Viktoram Hausmanim – LZA Lielās medaļas 2007. gada laureātam

Es priecājos, ka Viktora Hausmaņa milzīgais, lielais darbs ir novērtēts. Vēl bez tā, kas ir uzrakstīts, rokās paturams, paliks mūžībai, milzu darbs padarīts Radio, TV, kā lektoram, skaistu pasākumu vadītājam. Domās redzu jaunos cilvēkus, kurus viņš ir ievadījis teātra literatūras pasaulē. Apsveicu!

Dr. art. Lilija Dzene, LZA goda locekle

Cik labi, ka pasaulē (Latvijā) vēl ir cilvēki, kas nodarbojas ar kaut ko netaustāmu, cenšoties to pārvērst taustāmā veidā. Un cik labi, ka viņiem tas izdodas gan grāmatu, gan rakstu veidā! Apsveicu Viktoru Hausmani!

Evita Sniedze, dramaturģe,
Valmieras Drāmas teātra direktore

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

15. martā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes un Padomes sēde. Valde precizēja LZS kongresa darba kārtību, ar kuru iepazīstināja LZS Padomes locekļus.

Latvijas Zinātnieku savienības kongress notiks 25. maijā plkst. 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1.

Darba kārtība:

LZS Valdes pārskata ziņojums
Valsts loma zinātnes tālākajā attīstībā
LR Izglītības un zinātnes ministre B. Rivža
Zinātniskā darba stāvoklis un iespējas Latvijā
LZP priekšsēdētājs J. Ekmanis
Radošo spēju atīstīšana zinātnē un uzņēmējdarbība
Prof. J.R. Kalniņš
Debates
LZS Valdes un Padomes vēlēšanas

Valdes sēdē tika nolemts, ka zinātnieki, kuri vēlas iestāties LZS, var ierasties kongresā, līdzi ņemot vajadzīgās rekomendācijas, uz vietas izpildīt visas formalitātes (samaksāt biedru maksu utt.), un jaunievēlētā Valde viņus uzņems LZS.

LZS Padome izskatīja labojumus un ierosinājumus LR Augstākās izglītības likuma projektā.

Domājot par Padomes darba aktivizēšanu nākamajā periodā, LZS Valdei tika ieteikts izvēlēties īstermiņa problēmas un orientēt Padomi uz to risināšanu, jo ilgtermiņa pasākumi parasti ir neefektīvi.

Joprojām nav atrisināta reģionālo augstskolu un zinātnisko institūciju pietiekami plaša iesaistīšana Latvijas Zinātnieku savienībā, tādēļ uz kongresu jāuzaicina to pārstāvji viesu statusā. Patīkami, ka uz šo LZS Padomes sēdi bija ieradušies pārstāvji no Valmieras Augstskolas (zinātņu prorektors E. Ginters) un Rēzeknes Augstskolas (zinātņu prorektors G. Noviks, turklāt ar kaudzi iesniegumu uzņemt par biedriem LZS).

Joprojām aktuāla ir jauno zinātnieku iesaistīšana LZS. Kā redzam no promociju paziņojumiem “Zinātnes Vēstnesī”, zinātniskos grādus iegūst daudz jaunu cilvēku, kuri jāmudina iesaistīties arī zinātniski sabiedriskā darbībā.

LZS Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš informēja Padomi par to, kas tiek veikts, lai LZS iekļautu Zinātnisko institūciju reģistrā, kas tai ļautu pieteikt konkursiem pētniecības projektus.

Nākošā LZS Valdes sēde notiks 19. aprīlī plkst. 16.00

LZS biedrus lūdz iesūtīt savus priekšlikumus gaidāmajam kongresam elektroniski. Koordinatoriem lūdz precizēt savu biedru sarakstus un iesūtīt elektroniski vai nodot personīgi LZS sekretārei D. Govinčukai Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā LZA prezidijā, tālr. 7225361, e-pasts lza@lza.lv

Satura rādītājs


Īsumā

zv341-5.jpg (11084 bytes) 23. III Valmieras teātrī pēc izrādes “Karalis Lirs” skatītāji, teātra kolēģi un Zinātņu akadēmijas saime sveica režisoru Oļģertu Kroderu kā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, ko apliecināja viņam pasniegtais diploms.
zv341-2.jpg (41153 bytes)
Latvijas Zinātņu akadēmija sumina režisoru Oļģertu Kroderu
kā savu goda locekli
A.Edžiņas foto
zv341-3.jpg (34833 bytes)
Nopietnu vīru nopietna saruna. O. Kroders un J. Stradiņš

23. III notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde “Cilmes šūnas: teorija un prakse”. Referātus nolasīja LZA kor. loc. prof. M. Pilmane, prof. Dr. med. S. Lejniece, Dr. biol. J. Ancāns un Dr. biol. A. Vīgants.

24. III Rīgā ar izcilo komponistu, LZA goda locekli Pēteri Vasku tikās beļģu astronoms Eriks Elsts, kurš 1990.gada 15.novembrī La Silla observatorijā atklāja mazo planētu un deva tai vārdu VASKS.

26. III LZA Ekonomikas institūts iepazīstināja ar zinātnisko pētījumu “Ārvalstu kapitāls Latvijas banku pamatkapitālā” (autori Raita Karnīte, Ivans de Kastro Gonsaless–Bērziņš, Santa Popoviča).

26. III Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā “Francijas pavasara” ietvaros atklāja izstādi “Latvijas – Francijas kultūrvēsturiskās saiknes”. To atbalstīja Francijas vēstniecība Latvijā un Francijas Kultūras centrs Rīgā.

27. III publicēts Ordeņu kapitula paziņojums par valsts apbalvojumu piešķiršanu. Ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti LZA īstenā locekle literatūrzinātniece Janina Kursīte–Pakule un LZA goda doktors politologs Atis Lejiņš. Ar II šķiras Atzinības krustu apbalvoti LZA īstenais loceklis vēsturnieks Andris Caune un LZA kor. loc. valodnieks Andrejs Veisbergs. Ar IV šķiras Atzinības krustu apbalvota LZA kor. loc. medicīnas zinātniece Ingrīda Rumba.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”

Atzīstot problēmas īpašo nozīmi un arī tāpēc, ka LZA pirmoreiz radusi iespēju piešķirt LZA korespondētājlocekļa Artura Balklava – Grīnhofa balvu Dr. phys. Vitoldam Grabovskim un Dr. paed. Ilgonim Vilkam par zinātnes popularizēšanu Latvijā, t.sk. par žurnāla ‘Terra” izveidošanu un vadīšanu, “ieinteresētās puses” pulcējās LZA sēdē 15. martā. Piebildīsim, ka pelnīto balvu laureāti saņems LZA Pavasara pilnsapulcē 12. aprīlī.

Ievadvārdus teica LZA prezidents Juris Ekmanis. Latvijas zinātnei ir palielināts finansējums. Un zinātnē sasniegtā popularizācija ir tā “atslēga” gan politiķu, gan visas sabiedrības sapratnei, ka Latvijas zinātne šodien ir augstā, konkurētspējīgā līmenī.

Par zinātnes popularizācijas izpratni mūsdienās runāja LZA viceprezidents Juris Jansons, akcentējot zinātnes un sabiedrības nemitīgā attīstībā esošās attiecības un mudinot LZA atrast savu vietu šajā procesā. Referents atgādināja Somijas sabiedrības saudzīgo attieksmi pret zinātni krīzes situācijā, kad sabiedrība neuzstāja par finansējuma samazināšanu. Un vēl – kā jaunatnē uzturēt tieksmi pēc izzināšanas, ja šī attieksme mainās 7. – 8. klases laikā?

Domās par žurnāla “Terra” lomu zinātnes popularizēšanā dalījās Latvijas Universitātes docents, fizikas zinātņu doktors V.Grabovskis. Populārzinātnisko žurnālu izdošanā Latvijā ir vērā ņemamas tradīcijas. No 1960. gada vairāk nekā 30 gadus iznāca žurnāls “Zinātne un Tehnika”, līdz tā izdošana ekonomisko pārmaiņu laikos pārtrūka. Adekvātajiem aizstājējiem (“Zinātne un Mēs”, “Gēns”) bija īss mūžs. 2000. gada septembrī, aizpildot tobrīd tukšo nišu, sāka iznākt LU populārzinātniskais žurnāls “Terra”. Sākotnēji 9 reizes, kopš 2003. gada – 6 reizes gadā. Kopš 2005. gada decembra Latvijā iznāk tulkotais starptautiskais populārzinātniskais žurnāls “Ilustrētā Zinātne”. Salīdzinot abus žurnālus, “Terrai” ir priekšrocība – tajā iespējams iekļaut vairāk materiālu par Latvijas zinātnes sasniegumiem un atspoguļot Latvijas zinātnieku viedokli. Šādi materiāli veido aptuveni 30% no “Terras” satura. Žurnāls domāts vecāko klašu skolēniem, studentiem un dažādu jomu speciālistiem, kuri tajā meklē sev interesējošus tematus relatīvi augstākā līmenī. Lasītāju aptauja parādīja, ka galvenais “Terras” lasītājs ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, no kuriem 40 % dzīvo Rīgā, 25 % citās pilsētās un 30 % Latvijas laukos. Pēc nodarbošanās: vecāko klašu skolēni, studenti un dažādu nozaru speciālisti. Sevišķi noderīgs žurnāls izrādījās dabaszinātņu skolotājiem, viņi tajā atrod piemērus savām nodarbībām.

Kandidātvalstu Eirobarometra pētijums 2003. gadā sabiedriskās domas aptaujā par zinātni un tehnoloģiju parādīja, ka sabiedrības interese par zinātni Latvijā ir mazāka, salīdzinot ar vecajām ES valstīm. Lai situāciju mainītu, Latvijā, ES dalībvalstī, jāuzlabo dabas zinātņu mācīšana skolās un jāpopularizē zinātnes un tehnikas sasniegumi sabiedrībā. Žurnāls “Terra” ir viens no šīs informācijas avotiem.

Ieskatu sabiedrības un zinātnes komunikācijā sniedza Dr. paed. Ilgonis Vilks. Zinātne ir sarežģīta, tāpēc starp zinātniekiem un pārējo sabiedrību ir vajadzīgs starpnieks. Cik veiksmīgi šo lomu pilda masu mediji? Kā rāda aptaujas, zinātnes tematika ir visai populāra gan Eiropā, gan ASV. Un tajā pat laikā daudzi cilvēki atzīst, ka ir slikti informēti par zinātni. Šo pretrunu būtu iespējams mazināt, balstoties uz dažām vienkāršām atziņām, kuras savstarpējā saskarsmē būtu jāievēro gan zinātniekiem, gan žurnālistiem. Galu galā no sabiedrības izglītotības līmeņa iegūst visi – valsts, ražotāji, un protams, sabiedrība pati.

LR IZM parlamentārā sekretāre LZA kor.loc. Tatjana Koķe atzina zinātnes komunikācijas kursa īpašo nozīmi jauno speciālistu apmācībā un informēja, ka ES struktūrfondu līdzekļi atļaus radīt zinātnes/ tehnoloģiju muzeju. Trīs simti Latvijas skolu katra iegūs četrus modernus dabaszinību kabinetus. Pieredzējusī pedagoģe aicināja zinātniekus, izrādot cieņu skolām, nākt un dalīties zināšanās un pētniecības prasmēs. Skolai jābūt jaunām zināšanām atvērtai videi un arī LZA ir piemērota vide šai atvērtībai. Profesore rosināja Zinātņu akadēmiju izveidot “Trešās jaunības universitāti”, kur dažādu paaudžu un pieredzes zinātnieki nodotu savas zināšanas jaunajiem.

J. Ekmanis, apbrīnā par žurnāla “Terra” pastāvēšanu ar pavisam nelieliem līdzekļiem, dalījās pārdomās, kā piesaistīt jaunos autorus. Varbūt doktorantūras studentiem uzdot sagatavot kaut vienu populārzinātnisku rakstu? Tādu prasību varētu ieviest LU.

Akadēmiķa J. Stradiņa doma – šajā brīdī jāpiemin arī noturīgās “Zvaigžņotās Debess” pamatlicējs astronoms Jānis Ikaunieks un atziņa, ka plaša zinātnes popularizācija varētu izveidoties tad, ja pie mums (Latvijā) tiktu ražota uz zinātni un tehnoloģiju balstīta produkcija.

Akadēmiķes Maijas Kūles vēlme – lai žurnālā sava daļa būtu atvēlēta arī humanitārajām un sociālajām zinātnēm izraisīja pārdomas “Terras “ veidotājos. Savukārt LZA viceprezidents Andrejs Siliņš vēlēja ātri, operatīvi atsaukties uz tām problēmām, kuras skar ikvienu cilvēku visā pasaulē, piemēram, globālās klimata izmaiņas.

Debatēs izskanēja visdažādākie veidokļi: gan par vēlamo un esošo, gan par dažādiem paņēmieniem un pieredzi. Akadēmiķis Tālis Millers pateicās žurnāliem “’Terra”, “Zvaigžņotā Debess” un “Ilustrētā Zinātne”. T. Millers, kurš vienmēr paudis goddevīgu attieksmi pret savu skolu un skolotājiem, piesūta Jēkabpils ģimnāzijai populārzinātniskos žurnālus. Tos izlasa visi skolotāji, lasa skolēni, pierakstās bibliotēkā rindā. Rezultātā rodas atbilde uz jautājumu – cik lasītāju iepazīstas ar vienu žurnāla numuru. Akadēmiķis ieteica – varbūt LR IZM varētu skolas apbalvot ar zinātniski populāro žurnālu abonementiem.

Savukārt laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” galvenā redaktore Zaiga Kipere padalījās ģimenes pieredzē – uz Ziemassvētkiem dāvināt žurnālu abonementus. LZP galvenā speciāliste Irina Solomenikova iepazīstināja ar UNESCO jauno zinātnieku klubu, kurš ar LZA vadības labvēlību sekmīgi darbojas Augstceltnē. Vadošie zinātnieki lasa lekcijas un rezultātā izveidojies zinātgribošu jauniešu klubiņš, kurā var iesaistīties visi, kas vien vēlas.

Rezultātā bez īpašas rezolūcijas sagatavošanas radās atbilde uz visiem jautājumiem: zinātnes popularizācija – grūts uzdevums, kas prasa lielu meistarību, pat fanātismu. Pasūtot samērā dārgos preses izdevumus, katru no tiem izlasa vismaz trīs cilvēki (ja abonē ģimene), taču lasītāju skaits mērāms desmitos vai pat simtos, ja šāds izdevums nonāk, teiksim, skolas bibliotēkā. Kā iemācīt populāri/ saistoši rakstīt par zinātnes sarežģītajām problēmām? Jāmeklē un jāattīsta jaunie talanti. Kā savienot zināšanu/nezināšanu, pieredzi un jaunību? Ar cieņu panākties pretī. Viens otram.

Sofja Negrejeva
Ilga Tālberga

Satura rādītājs


Profesors A. Krēsliņš rīko Zinātņu akadēmijā sēdi un iepazīstina ar jaunu grāmatu

Š. g . 14. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde “Eiropas Sociālā fonda programmas enerģētikas studiju pilnveidošanai”, par kuru nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons teica: “Otro gadu pēc kārtas mūsu korespondētājloceklis Andris Krēsliņš piedāvā pilnībā organizēt nodaļas sēdi. Nākamgad to jau varēs uzskatīt par tradīciju.” Šogad sēdes vadmotīvs bija siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju studiju pilnveidošana Rīgas Tehniskajā universitātē un jaunie uzdevumi jeb, kā tagad mēdz sacīt, izaicinājumi, ar kādiem jāsastopas šo būvniecības nozaru speciālistiem. Pats profesors A. Krēsliņš nolasīja ziņojumu “Būvniecības enerģētikā orientēta RTU programma Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija.” Profesoram bija jāatbild uz zinātnieku jautājumiem par modernām projektēšanas metodēm, par Siltuma, gāzes un ūdensapgādes institūta aprīkojumu ar mūsdienīgām iekārtām.

RTU asociētais profesors Arturs Lešinskis, stāstot par aukstum­apgādes un kondicionēšanas enerģētiskajām slodzēm nākotnes projektos Latvijā, uzdeva jautājumu, kuram gan klātesošo vidū nebija adresāta, proti – vai arhitekti nav piemirsuši, kādam nolūkam ēkām ir domāti logi? Ja ēkai stiklojums aizņem vairāk nekā 50 procentus fasādes, tad vasarā pastāv pārkaršanas risks. Rodas milzīgi dzesēšanas jaudu patēriņi. Jaunceļamajai Nacionālajai bibliotēkai dzesēšanas jauda būs 7 megavati, turpat Ķīpsalā top Da Vinči ar 3 megavatu jaudu. Daugavas otrajā krastā Parex banka ar 2,5 megavatu lielu dzesēšanas jaudu. Lielas stiklotas virsmas skaitās ne tikai modernas, bet tām ir arī sava filozofija – cilvēks nejūtas atdalīts no vides, bet kontaktē ar to, jūtas kā vides daļa. Kā rāda pieredze, stiklotajā Saules akmenī vasarā tas kontakts tomēr diez kāds nesanāk, jo cilvēki strādā aiz nolaistām žalūzijām un no ārpasaules vispār neko neredz. Arhitekts stāv dilemmas priekšā – kas tad ir viņa darba pamatā? Mākslinieciskais vai racionālais?

RTU docents Guntis Klīve iepazīstināja klātesošos ar notekūdeņu un atkritumu depozitāriju biogāzes elektrības un siltuma ražošanai, balstoties uz Grobiņas atkritumu izgāztuves apgūšanu, kur darbi sākās 2003. gadā un tika pabeigti 2005. gadā. Grobiņas izgāztuvē gadā nonāk 115 tūkstoši kubikmetru Liepājas pilsētas un apkārtnes sadzīves atkritumu. Kā norādīja sēdes dalībnieki, Eiropā tendence ir rūpēties, lai izgāztuvēs nonāktu pēc iespējas mazāk uzglabājamo biodegradablo atkritumu, bet tos sašķirot piemērotākos apstākļos un izlietot kā otrreizējās izejvielas.

RTU profesors Egīls Dzelzītis runāja par profesijas standartu ēku inženiersistēmu un pilsētu infrastruktūras veidotājiem. Faktiski šim jautājumam bija veltīta arī RTU Siltuma un gāzes tehnoloģijas katedras asistenta inženierzinātņu maģistra Anatolija Borodiņeca un profesora inženierzinātņu doktora Andra Krēsliņa kopdarbs Būvniecības siltumfizika ēku projektētājiem ar otru nosaukumu RTU rekomendācijas būvnormatīva LBN 002–01 pielietošanai ēku projektēšanā un būvniecībā, kurai priekšvārdu rakstījis profesors E. Dzelzītis, ievadot grāmatas problemātikā un nosaucot to par jauna posma sākumu Latvijas tehniskajā literatūrā. “Tiek ieviesta tradīcija, kas jau desmitiem gadu ir lolota ASV un Kanādā, kur 1896. gadā dibinātā profesionālā inženieru savienība “American Society of Heating, Refrigerating and Air Conditioning Engineers (ASHRAE)” izdod pamācības (guide lines) par atsevišķu federatīvo būvnoteikumu un nacionālo standartu lietošanu.” Mums līdz 1990. gadam bija obligāti PSRS SNIPi un GOSTi, Eiropas inženieru savienība dzīvoja pēc Vācijas un Apvienotās Karalistes stingrās standartu sistēmas, kura nebija apspriežama. Tomēr pašlaik Eiropā notiek pāreja uz standartiem, kas inženieriem dod lielu brīvību, toties uzliek viņiem daudz lielāku atbildību par izraudzītajiem risinājumiem. Pēc prof. E. Dzelzīša domām, pieredzējušā profesora un jaunā, talantīgā zinātnieka (A.Borodiņecs ir LZA un a/s “Latvijas gāze” 2006. gada balvas jaunajiem zinātniekiem laureāts) uzrakstītie metodiskie norādījumi “būs labs mācību līdzeklis universitāšu būvniecības specialitāšu studentiem, kā arī lietderīgs palīglīdzeklis būvinženieriem un arhitektiem ekspluatācijā drošu un energoefektīvu ēku projektēšanā.”

Satura rādītājs


Jānis Spīgulis
Ādas optika un medicīna

zv341-4.jpg (20636 bytes) Starp desmit ievērojamākajiem zinātnes sasniegumiem 2006. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija nosauca šādu:

Izstrādāti jauni optiskie paņēmieni ādas un asinsvadu saslimstības diagnostikā (Dr. Jānis Spīgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti un Kardioloģijas institūtu).

Populārzinātniskā žurnāla “Terra” 2007. gada marta/aprīļa numurā lasāms Dr. Jāņa Spīguļa raksts “Ādas optika un medicīna”, no kura publicējam saīsinātu ievadu un nodaļas “Optiskās metodes zemādas asinsrites kontrolei” un “Ādas spektrometrija”.

Optika ir viena no fizikas pamatnozarēm, daudziem tā vispirms asociējas ar brillēm, acīm un redzi. Acs ir mūsu vienīgais orgāns, kam piemīt caurspīdīgums visā spektra redzamajā daļā – starojuma viļņu garumu diapazonā starp 0,4 un 0,7 mikroniem.

Pēdējā laikā pieaugusi interese arī par citu “cilvēcisku” optikas nozari – ādas optiku. Starojuma izplatīšanās ādā ir sarežģītāka, jo šajā slāņainajā struktūrā notiek vērā ņemama gaismas izkliede un absorbcija. Tomēr āda nav gluži necaurspīdīga – piemēram, t. s. terapeitiskā loga diapazonā (sarkanajā un tuvajā infrasarkanajā spektra apgabalā) starojums var iespiesties ādā pat vairāku milimetru dziļumā. Ādas spēja izkliedēt un daļēji laist cauri optisko starojumu rod arī nopietnus pielietojumus medicīnā; daži no tiem tiks aplūkoti šajā rakstā.

Optiskās metodes zemādas asinsrites kontrolei

“Terapeitiskā loga” diapazona optiskais starojums izspiežas cauri apmēram 0,1 mm plānajam ādas epidermas slānim un nonāk dermā – ādas slānī, kas satur kapilārus un citus virsējos asinsvadus. Medicīnas praksē pielieto vairākas optiskas metodes, ar kurām neinvazīvi (t.i., nesagraujot dzīvos audus) iespējams iegūt diagnostisku informāciju par zemādas asinsriti.

Lāzeru doplerogrāfija

Lāzeru starojums, kā zināms, ir monohromātisks, t.i., ar vienu izteiktu izstarojuma frekvenci. Tam izkliedējoties stacionārā vidē, kurā nav plūsmas vai cita veida daļiņu kustības, starojuma frekvence paliek nemainīga. Situācija radikāli mainās, ja izkliede notiek vidē, kurā eksistē arī kustīgas daļiņas – piemēram, asinsvados. Izkliede uz kustīgajām daļiņām asins plūsmā izsauc starojuma frekvences nobīdi, līdzīgi kā mainās skaņas frekvence, vilcienam tuvojoties un attālinoties – fizikā to sauc par Doplera efektu. Tas, starp citu, tiek plaši pielietots arī ikdienā ceļu: policisti autotransporta ātruma kontrolei izmanto radarus, kuru darbības pamatā ir Doplera efekts.

Nepārtraukts lāzera starojums ar frekvenci f tiek raidīts uz ādu, un tā iedarbības zonā reģistrē no zemādas atpakaļ izkliedēto starojumu, kurā asinsķermenīšu kustības dēļ var parādīties arī citas, nedaudz “nobīdītas” frekvences. Tā kā zemādas asinsritei nav viena dominējoša virziena, šādas frekvenču nobīdes var būt gan pozitīvas, gan negatīvas, summāri veidojot ar dinamisko izkliedi saistīto frekvenču joslu ap centrālo lāzera frekvenci f. Visi šīs joslas signāli ar frekvencēm, kas atšķiras no f, var rasties tikai Doplera efekta rezultātā izkliedē uz kustīgajām, t.i. zemādas asinsplūsmas daļiņām. Ir izstrādātas īpašas metodes, kā visus šos “nobīdītos” izkliedes signālus atfiltrēt un summēt. Šāda summāra signāla amplitūda ir proporcionāla kustīgo daļiņu skaita un ātruma reizinājumam, ko angliski dēvē par “flux” (plūsma). Šis parametrs tiek izmantots zemādas asinsplūsmas intensitātes raksturošanai. Tā vērtība attiecīgos punktos var būtiski izmainīties, ja asinsrite izrādās traucēta apdegumu, apsaldējumu vai asinsvadu patoloģijas rezultātā.

Ar šo metodi iegūtie attēli ļauj ļoti precīzi noteikt robežas zemādas asinsapgādes traucējumiem, kā arī sekot līdzi asinsrites atjaunošanās procesiem. Ar mūsdienu aparatūru lazeru doplerogrammas ir iegūstamas pat bez kontakta ar ādas virsmu (kas reizēm var būt ļoti sāpīgs), tātad šī neapšaubāmi ir pacientam draudzīga asinsrites diagnostikas metode.

Fotopletizmogrāfija

Tā ir optiska metode zemādas asinsvadu pulsāciju reģistrēšanai. Nepārtraukts optiskais starojums no starojošās diodes vai cita avota tiek izkliedēts zemādas audos, tostarp dermā esošajās periferajās artērijās, kuras īslaicīgi izplešas un saraujas reizē ar katru sirdspukstu. Periodiski izmainoties asins daudzumam apstarotajā zonā, atbilstoši “pulsē” arī audos izkliedētā starojuma absorbcija – tas savukārt rada nelielas pulsācijas izkliedētā starojuma intensitātē, ko var reģistrēt, piemēram, ar fotodiodi. Fotodiodes laikā mainīgie izejas signāli tiek filtrēti, pastiprināti un ievadīti datorā.

LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā (ASI) pēdējos gados tiek attīstītas vairākkanālu fotopletizmogrāfijas metodikas, reģistrējot signālus vienlaikus no vairākām optiskajām kontaktzondēm, kas izvietotas dažādās ķermeņa vietās. Attēlā redzama viena no šādām ierīcēm, kas spēj reģistrēt vienlaikus četras fotopletizmogrammas un vienu elektrokardiogrammu. Ievērību pelna fakts, ka ir novērojamas un precīzi izmērāmas atšķirīgas laika nobīdes dažādās ķermeņa vietās uzņemtām fotopletizmogrammām attiecībā pret elektrokardiogrammas pīķiem, kas atbilst sirds muskuļa saraušanās momentiem. Tās izskaidrojamas ar pulsa viļņa ātrāku nonākšanu līdz sirdij tuvākiem rajoniem (kakls, piere), salīdzinot ar tālākiem (roku un kāju pirkstgali). Unikālā iepēja optiski detektēt pulsa viļņa pienākšanas momentus dažādās ķermeņa vietās var tikt izmantota medicīnas diagnostikas praksē, piemēram, artēriju sašaurinājumu noteikšanai un nepārtrauktai asinsspiediena kontrolei.

Ādas spekrometrija

Ādas spektri satur bagātīgu informāciju par ādas audu sastāvu un izmaiņām tajos. Ādas emisijas spektrus iegūst, apstarojot izvēlēto ādas apgabalu, piemēram, ar lāzeru, un reģistrējot pašas ādas izstarojumu jeb lāzera inducēto fluorescenci. Iespējams reģistrēt arī no zemādas audiem atpakaļ izkliedētā jeb reemitētā starojuma spektrus – tādu metodiku mēdz dēvēt par difūzās refleksijas spektrometriju. Abas šīs metode var veikt ar līdzīgu aparatūru – abām nepieciešams optiskā starojuma avots (lāzers vai kvēlspuldze), spektrometrs un optiksā starojuma pievada–aizvada sistēma ar atbilstošas konstrukcijas ādas kontaktzondi.

LU ASI ar Eiropas struktūrfondu atbalstu nesen izveidota portatīva ādas spektrometrijas mēriekārta. Tajā izmantoti moderni mazgabarīta lāzeri, miniatūrs spektrometrs ar CCD tipa daudzkanālu fotouztvērēju, kura izejas signālus apstrādā klēpjdators, un Līvānos ražoti visai komplicētas uzbūves optisko šķiedru kūļi, kas pievienojami vairāku veidu ādas kontaktzondēm. Šī spektrometrijas minilaboratorija ir ērti ietilpināma nelielā koferītī, kas dod iespēju to viegli pārnēsāt un izmantot arī klīnikas vai slimnīcas apstākļos.

Pirmo mērījumu rezultāti vieš cerības, ka šī iekārta var tikt efektīvi izmantota ādas patoloģiju kvantitatīvam novērtējumam. Salīdzinot iegūtos veselas un vēža skartas ādas difūzās refleksijas spektrus, redzams, ka abu spektru formas visai būtiski atšķiras, un šīs atšķirības iespējams raksturot ne vien kvalitatīvi, bet arī kvantitatīvi (kas mediķiem ir īpaši nozīmīgi). Cits interesants efekts – ar lāzeru apstarotas ādas fluorescences spektru intensitātes dilšana apstarošanas laikā. Tiek meklēts fizikāli bioķīmisks izskaidrojums procesiem, kas noved pie šādas spektru dilšanas. Vienlaikus ir konstatēts, ka lāzeru ierosinātas fluorescences dilšanas laika parametri veselai un patoloģiskai ādai ir atšķirīgi, un nākotnē tie varētu tikt izmantoti kā kritēriji ādas saslimšanu kvantitatīvai ekspresdiagnostikai.

Satura rādītājs


Pielikums LZP ZSKK 2007. gada 23. marta lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2007. gada aprīlī (4. pielikums)

Satura rādītājs


esf.jpg (28192 bytes) es.jpg (5645 bytes) Prognozējamās alternatīvās situācijas darba tirgū un to optimizēšanas iespējas Latvijas makrovidē

Latvijas Universitāte 2005.–2007.gadā pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veic Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālās programmas pētījumu “Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze” (projekta vadītāja – profesore Ludmila Frolova). Latvijas darba tirgus ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas darbaspēka pieprasījuma struktūrā, kas cieši saistītas ar tautsaimniecības struktūras straujajām izmaiņām. Līdz ar to ārkārtīgi aktualizējas darba tirgus elastības problēma un spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem darba tirgū. Savukārt darba tirgus elastību nosaka tādi faktori, kā darbaspēka izglītība, līdzšinējā pieredze, vecuma struktūra un cilvēku personiskās īpašības. Latvijā dotajā brīdī ir izveidojusies situācija, kurā darbaspēka pieprasījums netiek apmierināts un tai pat laikā ir salīdzinoši augsts darba meklētāju īpatsvars. Šāda situācija ir skaidrojama ar to, ka Latvijas darbaspēka piedāvājums nav bijis tik elastīgs un neatbilst dotā brīža darbaspēka pieprasījumam. Tādējādi ir radusies nepieciešamība pēc efektīvas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanas sistēmas izveides, kas spētu savlaicīgi prognozēt pēc alternatīviem scenārijiem tautsaimniecības attīstības izmaiņas un adekvāti tām virzīt darbaspēka piedāvājuma izmaiņas.

Šai darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanas sistēmai ir jāaptver šādas būtiskas jomas – izglītība, ekonomika, nodarbinātība un reģionālā attīstība. Dotā pētījuma ietvaros tiek analizēti pašreiz pieņemtie vadības lēmumi, kas ir saistīti ar valsts politikas ietekmi gan uz darba tirgus pieprasījuma daļu, gan uz darba tirgus piedāvājuma daļu. Analīzes rezultātā tiek izstrādāts mehānisms darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas sistēmas ieviešanai valsts pārvaldē. Kā būtisks elements darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas sistēmā tiek piedāvāts IT risinājums (rīks) darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanai. Piedāvātā prognozēšanas sistēma ļaus noteikt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību gan profesiju grupu, gan tautsaimniecības nozaru griezumā. Šī izstrādātā rīka pielietošana, vienlaikus ar valsts pārvaldes institūciju savstarpējās koordinācijas uzlabošanu, ļaus būtiski uzlabot darbaspēka pieprasījuma prognozēšanu un dos iespējas savlaicīgi veikt nepieciešamās izmaiņas darbaspēka piedāvājuma struktūrā.

Kā būtiskākais darbaspēka piedāvājuma regulēšanas mehānisms ir minams izglītības sistēmas sagatavotais darbaspēks. Tādējādi, modelējot ekonomikas attīstības virzienus un dažādus ekonomikas attīstības tempu scenārijus, būs iespēja savlaicīgi sagatavot Latvijas darbaspēka piedāvājumu atbilstoši ekonomikas izaugsmes tempiem un struktūrai. Šādas sistēmas ieviešana valsts pārvaldē būtiski saīsinātu reakcijas laiku starp izmaiņām tautsaimniecībā un reālajām izmaiņām darbaspēka piedāvājumā, kas ir vērojams patreizējā darba tirgū. Ņemot vērā faktu, ka darbaspēka resurss ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tautsaimniecības resursiem, tad šī resursa efektīva izmantošana ir būtiska straujas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.

Izstrādātā darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma ilgtermiņa prognozēšanas metodoloģija ietver sevī tehnoloģisko, informatīvo un administratīvo sastāvdaļu. Tehnoloģiskais nodrošinājums balstās uz statistiskajiem modeļiem un dinamisko optimizācijas modeli (DOM), izmantojot dažādus modelēšanas rīkus un vides (MS Excel, Powersim Studio, SPSS, MS Access, Visual Basic). Statistiskie modeļi (37 profesiju grupu un 15 tautsaimniecības nozaru griezumā) funkcionē MS Excel vidē, un tie izveidoti, izmantojot par prototipu Zviedrijas darba tirgus aģentūras prognozēšanas modeli un tā lietošanas ilggadīgo pieredzi. DOM funkcionē Powersim Studio vidē un balstās uz sarežģītu cēloņu–seku sakarību sistēmu, kas ļauj tam imitēt darbaspēka ilgtermiņa pieprasījumu un piedāvājumu, bāzētu uz ekonomikas attīstības un sabiedrības attīstības alternatīviem scenārijiem. DOM sastāvā ir sekojoši moduļi:

• Sabiedrības modulis, kas nosaka darbaspēka kvantitatīvo (skaits) un kvalitatīvo (profesionālā kvalifikācija) piedāvājumu;

• Tautsaimniecības modulis, kas nosaka darbaspēka kvantitatīvo un kvalitatīvo pieprasījumu;

• Vides un resursu modulis, kas iedarbojas uz sabiedrības un tautsaimniecības moduļiem un caur tiem pastarpināti ietekmē darbaspēka tirgu;

• Tehnoloģiju modulis, kas galvenokārt ietekmē tautsaimniecības moduļa dinamisko uzvedību un pastarpināti ietekmē darbaspēka tirgu;

• Darbaspēka tirgus modulis, kura darbības rezultātā tiek nodrošināta darbaspēka tirgus līdzsvarošanās, apkopojot visu iepriekš minēto moduļu prognožu un savstarpējo mijiedarbību rezultātus.

Sabiedrības modulī savukārt ir iekļauti divi bloki. Demogrāfijas bloka uzdevums ir imitēt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sadalījumu pa profesiju un vecuma grupām. Izglītības blokā izglītības sistēma tika strukturēta 5 izglītības līmeņos: pamatizglītība, vidējā vispārējā izglītība, vidējā profesionālā izglītība, koledžu līmeņa izglītība un augstākā izglītība.

Tautsaimniecības modulis sastāv no 3 blokiem: Nozares stratēģiskās attīstības bloks nosaka darbaspēka pieprasījumu; Nozares faktiskās attīstības bloks simulē iespējamo nozares attīstību ņemot vērā pieejamos darbaspēka resursus; Ražošanas funkcijas bloks nosaka darbaspēka nozīmīgumu tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā.

Darbaspēka tirgus modulis sastāv no trīs blokiem: Darbaspēka piedāvājuma bloks, Darbaspēka pieprasījuma bloks un Darbaspēka cenas bloks. Darbaspēka piedāvājuma bloka būtiskākie rādītāji ir sais­tīti ar darba meklētāju un strādājošo skaita izmaiņām. Darbaspēka pieprasījuma bloka būtiskākie rādītāji ir saistīti ar aizņemto un vakanto darba vietu skaita izmaiņām, kas formējas atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības alternatīviem scenārijiem. Darbaspēka cenas bloka uzdevums ir novērtēt darbaspēka tirgus līdzsvaru, salīdzinot neapmierināto darbaspēka pieprasījumu (neaizpildītās vakances) un neapmierināto darbaspēka piedāvājumu (darba meklētāji).

Tehnoloģiju un Vides un resursu moduļi tieši neietekmē darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanos. Tehnoloģiju moduļa mērķis ir simulēt tehnoloģiju līmeņa attīstību un tā ietekmi uz tautsaimniecības nozaru izlaides apjomiem, tā struktūrā iestrādājot tehnoloģisko progresu ietekmējošus faktorus. Vides un resursu moduļa mērķis ir simulēt dabas un energoresursu patēriņu atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, kā arī novērtēt ražošanas un sabiedrības attīstības ietekmi uz piesārņojuma līmeņa izmaiņām.

Izstrādātās prognozēšanas sistēmas un tās tehnoloģiskā nodrošinājuma praktiskais pielietojums dod iespēju veikt efektīvu darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanas politiku, veicinot ne tikai darbaspēka pielietošanas kvantitatīvus uzlabojumus, bet arī darbaspēka kvalitatīvu attīstību sākot jau ar atbilstošas izglītības iegūšanu un mērķtiecīgas profesionālās karjeras veidošanu. Ar augstākminētās darbaspēka prognozēšanas sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē tiks iedarbināts mehānisms plānveidīgai, koordinētai un uz nākotnes prognozēm balstītai darba tirgus politikas regulēšanai, kas ir būtiska darba produktivitātes celšanai un ekonomikas konkurētspējas nodrošinā?anai.

Plašāk par šo tēmu internetā:

http://www.lu.lv/laikraksts/zinas/564/index.html

http://www.leta.lv/lat/news/?phase=latvijas+darbasp%2A&id=6ED3B7F3–0404–425A–A611–8168810AE71C

http://www.leta.lv/lat/pr/?phase=darbasp%C4%93%2A&id=F5B766CD–8242–4BAF–A5B1–29C4C6A12154

http://www.lu.lv/laikraksts/zinas/567/index.html

http://www.leta.lv/lat/pr/?id=6E1A086A–6667–47C7–9030–E6EA3836840A

http://www.leta.lv/lat/news/?phase=Latvij%C4%81+liel%C4%81kais&id=9709B87F–A14F–4CF2–9810–0E87EA65E0B

http://www.ritdiena.lv/arhivs/ritdiena_20070213.pdf

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2007. gada 2. maijā plkst. 16.00 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēde (Ludzas ielā 24, Rīgā), kurā disertāciju mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

ZANE ŠILIŅA.

Temats “Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”.
Recenzenti: Dr. habil. philol. Viktors Hausmanis, Dr. habil. philol. Janīna Kursīte–Pakule, Dr. art. Guna Zeltiņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties LKA Bibliotēkā Rīgā, Ludzas ielā 24.

***

2007. gada 2. maijā plkst. 14.00 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēde (Ludzas ielā 24, Rīgā), kurā disertāciju mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

INGA PĒRKONE–REDOVIČA.

Temats “Kino Latvijas kultūras kontekstā. 1920–1940”.
Recenzenti: Dr. philol. Raimonds Briedis, Dr. habil. philol. Viktors Hausmanis, Dr. art. Guna Zeltiņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties LKA Bibliotēkā Rīgā, Ludzas ielā 24.

***

2007.gada 15. maijā plkst. 15 00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271.auditorijā notiks RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU Promocijas padomes P–02 atklātā sēde.
Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Tatjana BOCOKA.

Promocijas darba temats – “ Heterogēni poliolefīnu un elastomēru kompozīti” .
Oficiālie oponenti: Dr.habil.sc.ing. G.Mežinskis, Dr.habil.sc.ing. R.Maksimovs, Dr.phys. M.J.Solovjovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotekā Ķīpsalas ielā 10, kā arī internetā: www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas nozares promocijas padome 2007. gada 1. martā piešķīra veterinārmedicīnas doktora (Dr. med. vet.) zinātnisko grādu Guntaram Avdoško par promocijas darbu “Sirds biopotenciālu izmaiņas suņiem anestēzijas laikā”
Balsošanas rezultāti: par –7, pret – nav, atturas – nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības Promocijas padome 2007.gada 2.martā atklātā sēdē piešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē ELITAI NĪMANDEI par promocijas darbu “Kriminālistiskās mācības par noziedzīgu nodarījumu teorētiskie aspekti (Kriminālistikas objekts un metodes kā izzināšanas procesa struktūras elementi)”.
Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības Promocijas padome 2007.gada 2.martā atklātā sēdē piešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes Valststiesību apakšnozarē ANITAI RODIŅAI par promocijas darbu “Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā”.
Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Izskatot Kristīnes Edolfas promocijas darbu par tēmu “ Kobalta katalizatoru izstrāde un pētījumi 2,3–dihidrofurāna sintēzei no 1, 4–butāndiola” un pamatojoties uz recenzentu: Dr.habil.chem.G.Dubura, Dr.chem. V.Kokara, Dr. chem. A.Prikšānes atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, LU Ķīmijas zinātņu nozares Promocijas padome aizklātas balsošanas rezultātā (par 7, pret nav, atturas nav, nederīgu biļetenu nav) 2007.gada 28.februārī nolēma piešķirt Kristīnei Edolfai doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

***

Izskatot Svetlanas Stupņikovas promocijas darbu par tēmu “Skābju katalizētas hidrētu piridīnu cikla transformācijas” un pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.chem.E.Lukevica, Dr.chem. V.Kokara, Dr. chem. A.Prikšānes atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, LU Ķīmijas zinātņu nozares Promocijas padome aizklātas balsošanas rezultātā (par 7, pret nav, atturas nav, nederīgu biļetenu nav) 2007.gada 28.februārī nolēma piešķirt Svetlanai Stupņikovai doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

***

Izskatot Jorena Kvieša promocijas darbu par tēmu “Polimerizēties spējīgo virsmas aktīvo vielu hromatogrāfija” un pamatojoties uz recenzentu Dr. habil.chem.M.Kļaviņa, Dr.chem. H.Kažokas, Dr. chem. A.Andersona atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, LU Ķīmijas zinātņu nozares Promocijas padome aizklātas balsošanas rezultātā (par 6, pret nav, atturas nav, nederīgu biļetenu nav) 2007.gada 28.februārī nolēma piešķirt Jorenam Kviesim doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē.

***

2007.gada 9.martā RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Sergejs RUBCOVS aizstāvēja promocijas darbu “Energosistēmu avārijas režīmu vadības metodes, izmantojot adaptīvo atslodzi pēc frekvences” (vadītājs Dr.habil.sc.ing. Vladimirs Čuvičins) un viņam piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada 9. martā Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Rīgas Tehniskās universitātes promocijas padome “Enerģētika un elektrotehnika” – P–05 atklātā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Zigfrīdam–Visvaldim Mozgiram par promocijas darbu “Kodolreaktora IRT–1000 iekārtu drošības un jaudas optimizācijas inženierfizikālie pētījumi”
Balsošanas rezultāti: par–12, pret– nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēdē 2007. gada 14. martā Sanita LAZDIŅA aizstāvēja promocijas darbu “Korelācija starp mācību līdzekļu tekstu un dominējošo pieeju maiņu latviešu valodas kā otrās valodas apguvē” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares lietišķās valodniecības apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 9 , pret – nav.

***

Rīgas Tehniskās universitātes “RTU P–09 Promocijas padome” 2007. gada 16. marta sēdē Guntai Kauliņai piešķīra ekonomikas zinātņu doktora grādu (Dr.oec.) nozarē “Vadībzinātne”, apakšnozarē “Uzņēmējdarbības vadība” par promocijas darbu “Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Piemērošanas problēmas un iespējamie risinājumi”.
Balsošanas rezultāti: par– 12, pret– nav, nederīgu un atturas biļetenu nav

***

2. Rīgas Tehniskās universitātes “RTU P–09 Promocijas padome” 2007. gada 16. marta sēdē Jurim Kimmelim piešķīra ekonomikas zinātņu doktora grādu (Dr.oec.) nozarē “Vadībzinātne”, apakšnozarē “Uzņēmējdarbības vadība” par promocijas darbu “Latvijas kapitāla tirgus novērtēšanas metodes un modelis”.
Balsošanas rezultāti: par– 10, pret– 1, nederīgu un atturas biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Vides zinātnes promocijas padome 2007. gada 16. marta sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) vides zinātnes nozarē, vides ķīmijas un ekotoksikoloģijas apakšnozarē LINDAI EGLĪTEI par promocijas darbu “Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobilizācija”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

Latvijas Universitātes Vides zinātnes promocijas padome 2007. gada 16. marta sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) vides zinātnes nozarē, vides ķīmijas un ekotoksikoloģijas apakšnozarē JUDĪTEI DIPĀNEI par promocijas darbu “Latvijas augšņu un ūdeņu humusvielas un to loma vidi piesārņojošo vielu degradācijas procesos”
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Konkursi

Latvijas Universitātes aģentūra
“LU Latvijas vēstures institūts” izsludina konkursu
uz akadēmiskiem amatiem šādās nozarēs:

etnoloģija – vadošais pētnieks – 1 vieta;

arheoloģija – vadošais pētnieks – 1 vieta;

Latvijas vēsture – vadošais pētnieks – 2 vietas;
– pētnieks – 2 vietas;
– asistents – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201. istabā, tālrunis 7225948.

Pieteikumam pievienot:

1) Iesniegumu par piedalīšanos konkursā;
2) Curriculum vitae;
3) zinātnisko publikāciju sarakstu (2001 –2006);
4) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
5) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2007. gada 23. aprīlī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2007. gada 30.martā