Imants Lancmanis

Imants Lancmanis (dz. 29.07.1941), daudzu Latvijas un starptautisku atzinību īpašnieks (Triju Zvaigžņu ordenis, Francijas Goda leģiona ordenis, Vācijas FR Nopelnu krusts, Eiropas Kultūras fonda Pro Europa, ES un Eiropas mantojuma federācijas Europa nostra balvas) ir nepārspējama autoritāte Latvijas mākslas vēstures speciālistu aprindās. Viņa galvenie pētnieciskā darba virzieni – Latvijas māksla 18. un 19. gadsimtā, Latvijas muižu un piļu arhitektūra, heraldikas vēsture un terminoloģija I. Lancmaņa erudīcija un entuziasms ir piemērs, kā izkopt vidi un iesaistīt to Latvijas un Eiropas kultūras apritē. I. Lancmanis ir astoņu monogrāfiju ("Jelgavas pils", 1979, 1986; "Liepāja no baroka līdz klasicismam", 1984; "Mežotnes pils", 1983; "Kaucmindes pils", 1999; "Iecavas muiža", 2001, "Garozas muiža, Lambārtes muiža", 2001; "Svitenes un Bērsteles muiža", 2002), daudzu kultūras objektiem veltītu katalogu autors, aktīvs publicists. Viņš ir Baltijas Vēstures komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Valsts Heraldikas komisijas un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas loceklis.

Rundāles pilī sarīkotā izstāde "Heraldika Latvijā no XII līdz XXI gadsimtam" 2003. gadā izpelnījās starptautisku ievērību.

Kopš 1975. gada atbildot par Rundāles pili, Imants Lancmanis pieder pie izcilākajiem Latvijas kultūras darbiniekiem.