Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums
par kādu bēdīgu un pamācošu pagātnes lappusi
Latvijas bioloģijas un lauksaimniecības zinātņu vēsturē

 

1998.gada augustā (31.07.-07.08.1948.) aprit 50 gadi kopš V.I.Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas bēdīgi slavenās sesijas "Par stāvokli bioloģijas zinātnē", kurā tika sagrauta ģenētikas zinātne PSRS un ar varu uztieptas avantūrista Trofima Lisenko nezinātniskās, neproduktīvās un kaitīgās koncepcijas agrobioloģijā. Pēc J. Staļina ierosmes T.Lisenko organizētā sesija negatīvi atbalsojās arī toreizējā Latvijas zinātnē. Latvijas PSR ZA pilnsapulces (1948.g.2.septembrī), LPSR ZA paplašinātās pilnsapulces (1948.g.7.-8.sept.) un LPSR ZA, LVU un LLA bioloģijas jautājumiem veltītās sesijas (1948.g.11.-12.okt.) lēmumos ne tikai pilnīgi akceptēja no Maskavas nākušās tumsonīgās, nezinātniskās nostādes bioloģijas un lauksaimniecības zinātnēs, cīņu pret "veismanismu-mendelismu-morganismu", bet arī nosodīja redzamo Latvijas zinātnieku – P.Rizgas, J. Lielmaņa, J. Apsīša, P. Galenieka u.c. zinātnisko veikumu, apsūdzot šos zinātniekus kā "atklātus Mičurina mācības pretiniekus" un vairākos gadījumos liedzot tiem turpināt radošu darbu specialitātē. Tika aizliegti produktīvi pētījumi modernās ģenētikas, agronomijas, augsnes zinību, bioķīmijas jomās. Ieteikumi "pārkārtot bioloģijas un lauksaimniecības institūtu darbu vadošās padomju agrobioloģijas garā", "ar VK(b)P CK gādību J. Staļina ģeniālā vadībā vēl vairāk nostiprināt lielā dabas pārveidotāja I.V.Mičurina mācību" izraisīja dziļu krīzi šajās nozarēs arī Latvijā un uz laiku paralizēja bioloģijas un lauksaimniecības zinātnes attīstību, modernāko pasaules zinātne sasniegumu recepciju. Cieta arī Maskavā strādājošie izcilie latviešu biologi J. Lūsis un T.Liepiņš, slavenā N.Vavilova skolnieki.

Pieminot šos bēdīgos notikumus, LZA izsaka dziļu nožēlu par toreiz pieņemtajiem voluntārajiem un uztieptajiem lēmumiem, kategoriski norobežojas no šiem atzinumiem un cildina toreiz nopulgoto zinātnieku paliekamo pētniecisko devumu. Apzinoties, ka toreizējā ZA vadība., īpaši prezidents P.Lejiņš, centās mīkstināt no augšas inspirēto lēmumu postošās sekas, tomēr jāizteic nožēla, ka vairāki vadoši Akadēmijas zinātnieki iesaistījās šajā kaunpilnajā kampaņā, tādējādi iedragājot gan pašu, gan Zinātņu akadēmijas reputāciju.

LZA Prezidijs š.g.27.jūlija sēdē izteica savu viedokli par šīm norisēm Zinātņu akadēmijas un Latvijas zinātņu vēsturē vispār, reizē arī paužot gandarījumu, ka pamazām atsākās ģenētikas un modernās lauksaimniecības zinātnes atdzimšana Latvijā jau 60-to gadu sākumā, agrāk nekā daudzuviet citur toreizējā PSRS. Turpmākajos gados Latvijas Zinātņu akadēmijas ietvaros attīstījās arī molekulārbioloģija un gēnu inženierija, spilgti apliecinot Lisenko "mācību" pilnīgu bankrotu.

Ir allaž jāapzinās vēstures mācības: valsts varas, politiķu, karjeristu un avantūristu "no augšas" uztiepti, deklarēti viedokļi nespēj veidot nopietnu zinātni. Zinātnes problēmas risināt un meklēt patiesību ir tiesīgi zinātnieki paši objektivitātes, zinātnisku diskusiju un jaunu ideju inspirācijas garā. Lisenkovisms, zinātnes angažētība un profanācija, zema stila voluntāri secinājumi var izraisīties ne tikai totalitārisma režīma laikā, bet arī tur, kur zinātniska kritika ir vājināta, tādēļ zinātnieku sabiedrībai ar vislielāko atbildības sajūtu jāizvērtē pētnieciskie projekti un riskantas idejas zinātnē vispār.

LZA prezidents Jānis Stradiņš

1998.gada 31.jūlijā

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas : 1998.gada 17.augustā