Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2001. gada  6. augusts: 12 (220)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


.II Pasaules latviešu zinātnieku kongress

Rīga, 2001. gada 14.–15. augusts

 

II Pasaules latviešu zinātnieku kongresam

No sirds sveicu visus latviešu zinātniekus no Latvijas un plašās pasaules, kas ieradušies Rīgā uz kārtējo kongresu!

Kā Rīga savos 800 gados nekad nebūs gatava, tā arī Latvija vēl nav gatava. Tai nepieciešami gudri prāti, kas domā par to, kā dzīvei Latvijā ritēt, nepārtrauktā attīstībā mainoties uz augšu. Zinātnes domai, vienam no valsts augšupejas dzinējspēkiem, šodien Latvijā nav labvēlīgākā augsne, tomēr ceru, ka soli pa solim atbalsts arī šai svarīgajai nozarei pieaugs.

Esmu lepna par visiem tiem, kas gan eksaktajās, gan humanitārajās jomās ar grūtu ikdienas darbu, ar spožu talantu un spējām panāk arvien jaunus atklājumus, ko apbrīno ne tikvien pašu mājās, bet arī starp citu valstu augsta līmeņa speciālistiem. Tāpat priecājos par to, ka latviešu zinātnieki no trimdas zemēm palīdz pasaules domai ienākt Latvijā un latviešu zinātnieku paveiktajam izskanēt pasaulē – šī mijiedarbība ir neatsverams ieguldījums Latvijas zinātnē.

Vēlu ikvienam iedvesmu un sparu, veicot atkal jaunus pētījumus! Lai Jums ražīgas dienas Rīgā!

Vaira Vīķe-Freiberga

2000. gada 31. jūlijā.

Satura rādītājs


Sveiciens II Pasaules latviešu
zinātnieku kongresam

Sirsnīgi sveicu Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā II Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, tā dalībniekus no Latvijas un ārzemēm. Novēlu kongresam sekmīgu darbu pāris atvēlētajās dienās šajās neparastajā Rīgas vasarā, jaunās tūkstošgades Millenium ievadījumā. Daudziem no mums vēl atmiņā pirmais kongress, tieši pirms desmit gadiem, Latvijas neatkarības reālās atgūšanas rītausmā, kad bija tik daudz cerību, īpaši uz zinātnes harmonisku attīstību mūsu Tēvzemē.

Aizvadītais laiks jebkurā gadījumā ir nesis būtiskas pārmaiņas – gan pozitīvas, gan arī gauži neiepriecinošas. Mums ir atgūta valstiskā neatkarība, Latvijas valsts, pētījumu izvēles brīvība, pievēršanās dzimtenes problēmām, pakāpeniska pētnieku atgriešanās universitātēs, iespēja brīvi kontaktēt ar ārzemju kolēģiem un zinātnes centriem, ir zināma demokratizācija zinātnē, ir pārveidota Zinātņu akadēmija, par ko pirms desmit gadiem runājām vēl nākotnes vēlējumu formā. Bet mums ir arī gluži dramatisks zinātnes finansējuma kritums, strauja pētnieku vidējā vecuma palielināšanās, “smadzeņu noplūde”, zinātniskās infrastruktūras akūta nepietiekamība, un daudzas citas, kā tagad angļu modē mīl sacīt, problēmas. Kādā mērā tās izdosies atrisināt, rādīs laiks, bet daudz kas ir atkarīgs arī no mums pašiem. Zinātnes pāreja no finansēšanas lielvalsts ietvaros uz zinātni mazā valstī ir sāpīgs process, un tas ir jāveic mūsu paaudzei.

Lai kongress apliecina, ka zinātne Latvijā joprojām ir dzīva un darbīga, ka vēlamies veidot uz zināšanām balstītu Latviju, valsti ar inovatīvām tehnoloģijām un augstu gara kultūru, sekojot Latvijas neatkarības sākumā izvēlētajai devīzei “Scientiae et patriae”.

Lai kongress kļūtu par liecību arī zinātnes lomai Rīgas pilsētas daudzveidīgajā dzīvē mūsu senās metropoles 800. gadskārtā. “Urbi et orbi”.

Profesors Jānis Stradiņš,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Satura rādītājs


Godātie kongresa
dalībnieki un viesi!

Latvijas Zinātnieku savienība ir viens no kongresa organizatoriem, tāpēc ļoti ceru, ka tas izdosies. Gribu LZS valdes un savā vārdā teikt lielu paldies kongresa orgkomitejas līdzpriekšsēdētājam Uldim Raituma kungam, koordinācijas centra vadītājai Anitai Dravenieces kundzei un Lindai par to milzīgo darbu, ko kolēģi veica, sagatavojot šo pasākumu. Aicinu visus LZS biedrus aktīvi piedalīties kongresā, sniegt palīdzību, ja tā būs vajadzīga.

Visiem kongresa dalībniekiem novēlu jaunas idejas gūt, jaunus kontaktus veidot, lai Latvijas zinātne gūtu vairāk un valdība beidzot reāli saprastu, ka bez zinātnes nav patstāvīgas valsts nākotnes.

Jānis Štrauhmanis,
Latvijas Zinātnieku savienības valdes priekšsēdētājs

 

21. gadsimtā zinātniekiem Latvijā jāapzinās gan sava lokālā vērtība, gan vieta Eiropas un pasaules zinātnē. Analizējot savus sasniegumus un problēmas PLZ 2. kongresā, Rīgas 800. gadadienas svinību kulminācijas brīdī, atcerēsimies – tikai mūsu garīgās vērtības ir bijušas un vienmēr tiks novērtētas. Zinātnieka uzdevums Latvijā šodien ir kļūt par pilntiesīgu partneri pasaules zinātnes apritē, neskatoties uz objektīvām un subjektīvām grūtībām.

Juris Ekmanis,
II PLZK Organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs

Satura rādītājs


Reāli un ar vērienu rīkoties!

Sveicot visus 2. Pasaules latvie?u zinātnes kongresa dalībniekus, varbūt pareizāk būtu teikt – 10 gadu atceres un pārdomu kongresa dalībniekus, gribu atcerēties sevis teikto pirms 10 gadiem I Vispasaules latviešu zinātņu kongresa priekšvakarā: “Zinātniskajam darbam ir jābūt orientētam uz kādām noteiktām vajadzībām un tādēļ Latvija ar savu zinātni stāv grūtu pārvērtību priekšvakarā.” Novēlu kongresam neieslīgt sevis uzteikšanas eiforijā, bet mēģināt konstruktīvi izvērtēt Latvijas zinātnes stāvokli šodien, t.i. nekritizēt tikai esošo un iepriekšējās mūsu pēdējās atmodas valdības par mazo finansējumu zinātnei un procentuāli to salīdzināt ar citām pasaules un Eiropas valstīm.

Varbūt mēģināsim atbildēt uz jautājumu, kāpēc šodien tik maz vadošo zinātnieku piedalās valsts politiskajā dzīvē, kāpēc tikai pēdējā laikā parādās ilgtermiņa valsts attīstības stratēģijas, kuras godīgi atzīst, ka šodienas Eiropas Savienības līmenim spēsim pietuvoties pēc 30 gadiem. Kāpēc kopš 1993. g. rudens izglītība ir prioritāte visām valdībām, bet finansējums sarūk; kas ir nepieciešams, lai stingri ne tikai definētu informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģijas, koksnes dziļo pārstrādi un dažus citus virzienus par prioritāriem iekšzemes kopprodukta pieaugšanas noteicējiem, bet arī reāli un ar vērienu rīkotos.

Zinātnes nopietnāks atbalsts un reāla izaugsme Latvijā nebūs iespējama, ja steidzami netiks radīta valdības atbalstīta programma vietējās ražošanas izaugsmei (nevis vecās atjaunošanai). Tas ietver gan valsts garantijas prioritārām ražotnēm, gan projektus, kuros paredzēta kopēja valsts, pašvaldības un privātā kapitāla izmantošana. Šādi pirmie lielākie projekti Rīgā ir gan Dienvidu tilts, gan plānotais tunelis zem Daugavas.

Novēlu latviešu zinātniekiem no visas pasaules, it īpaši Rīgas, iekļauties modernajā, ātru tempu prasošajā Latvijas izaugsmes darbā.

Aivars Kreituss,
I Vispasaules latviešu zinātņu kongresa (12.–17.7.1991) Rīcības komitejas priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts.

Satura rādītājs


I Vispasaules latviešu zinātņu kongress,
Rīga, 12.–17. jūlijs, 1991.

“Pirmo Vispasaules latviešu zinātņu kongresu var uzlūkot par svarīgāko visu laiku notikumu līdzšinējā Latvijas zinātņu vēsturē” (Zinātnes Vēstnesis, Nr. 7(21), speciālizlaidums VLZ kongresam, 1991. gada jūlijs), tā atzīmēja Jānis Lielpēteris, LZA prezidents 1991. gadā. Būdams Rīcības komitejas Latvijā vicepriekšsēdētājs, es atrados šo desmit gadus atpakaļ notikušo notikumu virpuļa centrā, un šobrīd ir interesanti atskatīties un varbūt mēģināt prognozēt VLZK perspektīvu.

Tomēr sākšu ar pašiem pirmsākumiem. Kad LZS padome bija pieņēmusi lēmumu par I VLZK organizēšanu, profesors Andris Krēsliņš pārtraukuma laikā pienāca pie manis un piedāvāja uzņemties kongresa Rīcības komitejas priekšsēdētāja pienākumus. Pats Krēsliņš pildīja kongresa Programmas komitejas priekšsēdētāja funkcijas. Principā piekritis, es sāku šaubīties. Laiks nebūt nebija piemērots klasiska zinātniska pasākuma organizēšanai. Bija nepieciešama laba “caursitējspēja”, sakari ar Latvijai lojālo veco nomenklatūru, jaunās birokrātijas augošajiem dēstiem un sakariem ar ārzemju latviešu organizācijām un zinātniekiem. Tā visa man, protams, nebija. Prasīju padomu fiziķim Jānim Vaivadam, vienam no tautfrontiešu līderiem. Viņš man vaicāja, vai es varētu atrast atbilstošu cilvēku organizācijas komitejas priekšsēdētāja postenim. Es izvirzīju Aivara Kreitusa kandidatūru, zinādams par viņa ciešo saistību ar Rīcības komitejas ārzemēs priekšsēdētāju Andri Padegu, ārzemju latviešu biedrībām, Latvijas valdību un būdams pārliecināts par viņa mērķtiecību un organizatora spējām. Kreitusa kgs tajā laikā bija Koksnes ķīmijas institūta materiālu nodaļas vadītājs, un jāsaka, ka vairāku mēnešu garumā visi viņa nodaļas darbinieki pašaizliedzīgi pildīja daudzveidīgos ar kongresa organizāciju saistītos pasākumus. Nodaļas darbiniece Alda Rankevica uzņēmās atbildīgos Rīcības komitejas sekretāra pienākumus.

Kreituss intensīvi vāca nepieciešamo naudu, jo sponsoru jautājums patiešām bija ļoti sarežģīts. Lielākie ziedotāji bija Latvijas Ķīmiķu savienība un r/a “Latbiofarm”, LU Matemātikas un informācijas institūts, r/a “Latvenergo”, Ogres trikotāžas kombināts, OSI Eksperimentālā rūpnīca, Latvijas informācijas centrs u.c. Lielo sponsoru grupā jāmin arī ārzemnieki – Latviešu inženieru apvienība (LIA) un individuāli, piemēram, kongresa dalībniece Rita Peters (ASV). No Tautas Frontes grupām kongresu diemžēl atbalstīja tikai r/a VEF Tautas Frontes grupa. Bez tam bija daudzi mazāka apjoma ziedotāji no Latvijas un ārzemēm, kurus visus šeit liedz uzskaitīt ierobežotais raksta apjoms. Skumji, ka daudzas no sponsoru organizācijām vairs neeksistē. Visi lielie ziedotāji saņēma “Izcilu zinātnes labvēļu” nosaukumu.

Otrs būtisks uzdevums bija iespiest I VLZK materiālus. Laika bija ļoti maz, bet Kreitusam izdevās par materiāla iespiešanu vienoties ar Daugavpils tipogrāfiju. Atceros, kā nedēļu pirms kongresa atklāšanas, atgriežoties no Daugavpils kopā ar Kreitusa kungu viņa mašīnā, no priekšā braucošās automašīnas uz šosejas izbira ķieģeļi, kuriem ar lielu ātrumu drāzāmies pāri. Kā par brīnumu palikām dzīvi.

Dienas un naktis strādājošie oficiālie un neoficiālie Rīcības komitejas darbinieki varēja atviegloti uzelpot tikai 12. jūlijā, kad Dailes teātrī svinīgi atklāja I VLZK. Kongresa 24 sekciju ziņojumi tika iespiesti astoņās brošūrās un atsevišķā ķīmijas sekcijas brošūrā. Sekciju un sējumu daudzums atspoguļoja samākslotu zinātņu sadrumstalotību. Vairumam referentu galvenais mērķis bija piedalīšanās šajā kongresā, nevis zinātnisko pētījumu atspoguļošana. Tomēr tas viss bija piedodams vēsturiskajā retrospektīvā, jo pirmo reizi padomijas un emigrācijas latviešu zinātnieki kopā pēc piecdesmit gadiem varēja īstenot Pastēra tēzi, ka zinātnei nav Tēvzemes, bet zinātniekam tāda ir. Gribētos atzīmēt saturīgos plenārreferātus, piemēram, Jāņa Stradiņa kunga Latvijas un Baltijas zinātņu attīstības analīzi pasaules zinātnes kontekstā.

Vai otrais kongress varēs pildīt pirmā tradīcijas? Jā un nē. Ir izveidojusies jaunās paaudzes latviešu zinātnieku brīvprātīga “emigrācija”. Maigi sakot, Latvijas zinātne ir paputējusi, un to veicinājuši ne tie gaišākie prāti birokrātijā un valdībā. Otrajam kongresam vajadzētu apzināt visus izkliedētos latviešu zinātniekus, un tas nebūt nav viegls uzdevums. Nākamajiem VLZK organizatoriem būs jānovērš pirmajā kongresā novēroto tēmu sadrumstalotību un jārūpējas par ziņojumu kvalitāti, noraidot maznozīmīgos. Iespējams, ka nāksies izvēlēties kādu vienojošu un globālu pasaules problēmu kā kongresa vadmotīvu multidisciplinārajā zinātnes virzībā. Varbūt vajadzētu uzaicināt citu valstu ziņotājus.

Otrais kongress ir pārtapis no Vispasaules latviešu zinātņu kongresa (VLZK) par Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (PLZK), kas ir pareizāk. II PLZK ir ieguvējs vēl vienā ziņā – viena no spilgtākajām I VLZK ārzemju latviešu zinātnieku kongresa pārstāvēm, tagadējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir kļuvusi par otrā kongresa patronesi.

Nobeigumā gribu pateikties visiem, kas deva savu artavu I VLZK organizēšanā gan Latvijā, gan ārzemēs. Interesanti atzīmēt, ka LTF laikraksts “Atmoda” 1991. gada 11. jūnijā apsveica kongresa dalībniekus un rakstīja: “Vēlot panākumus intelektuālajos cīniņos, gribētos, lai gaišākie latviešu prāti biežāk atcerētos nacionālās avīžniecības rītausmu, kad ar laikrakstu starpniecību gudrie vīri prata ienest zinātnes pasaules gaismu tautiešu tumšajās sētās”. Ceru, ka gan žurnālisti, gan vēsturnieki vēl izvērtēs pirmo un plaši atspoguļos otro kongresu, lai arī trešais kļūtu par realitāti.

I VLZK Rīcības komitejas vicepriekšsēdis profesors
Jānis Grāvītis

Satura rādītājs


Lauksaimniecības un mežu zinātnieki
kongresam gatavi

Kā visās zinātņu nozarēs, kongress būs liela darba rezumējums un arī sava veida svētki lauksaimniecības un mežu zinātņu nozarēs. Labu gribu piedalīties kongresā un aktīvi līdzdarboties tā sagatavošanas procesā jau kopš LZS Valdes izteiktās ierosmes pauda visi nozīmīgākie nozares zinātņu centri, augstskolas un individuālie pētnieki. Sagatavošanas darbu norises gaitu uzklausīja un aktīvi priekšdarbos līdzdarbojās LLU rektorāts, Lauksaimniecības un meža ZA Prezidijs. Cik iespējams, informācija par kongresu tika izplatīta tiklab Latvijā, kā arī ārzemēs. Cerējām uz atsaucību, līdzvērtīgu tai, kādu piedzīvojām, organizējot I Pasaules latviešu zinātnieku kongresu. Nu varam sacīt: “Suns ir pārkāpts, palikusi…”. Tiesa gan, šī “…”, ja vien to pienācīgi nenovadīsim, var būt klupšanas akmens šādu zinātnisku saietu organizēšanai priekšdienās.

Kongresa Orgkomitejas noteiktajos termiņos Lauksaimniecības un mežu zinātņu blokā savu līdzdalību pieteica 67 zinātnieki, kas iesūtīja 46 ziņojumu tēzes. Vairums dalībnieku ir LLU, LLU integrēto zinātnes centru vai Valsts zinātnisko iestāžu un pētniecības staciju darbinieki.

Lai kā arī bijām gaidījuši, mūsu bloku ar savu līdzdalību nav pagodinājis neviens ārvalstīs strādājošs zinātnieks. Kāpēc tā? Varam tikai spriedelēt: tie, kas bija pirmajā kongresā, iespējams, kļuvuši mazāk mobili. Jaunie maz sevi veltī lauku un mežu problēmu pētīšanai. Nav pieteikušies arī tie jaunie, kas beiguši mūsu augstskolas un tālākās studijās devušies uz Rietumeiropu, Ameriku, Austrāliju. Ļoti savdabīgs kongresa dalībnieku skaitā ir mūsu pašu, Latvijā strādājošo zinātnieku spektrs. Tikpat kā savu līdzdalību nav pieteikuši lopkopības apakšnozarē strādājošie zinātnieki. Varbūt trūkst pietiekamas motivācijas uzstāties kongresā, bet varbūt sliktāk: apakšnozarē ir tādas problēmas, kuras zinātniekiem vien nav pa spēkam atrisināt. Par visu to būs jāizdara pamatīga analīze pēc kongresa un varbūt pat Zinātņu padomē jāveic budžeta atvēlēto līdzekļu pārdale par labu virzieniem, kuros ar rezultātiem strādā mūsu zinātnieki.

Pieteiktos ziņojumus vairākkārtīgi rūpīgi izskatīja kongresa Programmas komiteja, kā rezultātā Lauksaimniecības un mežu zinātņu blokā palika 40 ziņojumi, no kuriem plenārsēdē paredzēts noklausīties 7 plašākas tematikas ziņojumus, bet pārējos 33 sadalīt pa 3 apakšnozaru sekcijām. Pārējie šinī zinātņu blokā neietilpinātie ziņojumi iekļauti Bioloģijas, Zinātņu vēstures, Izglītības un citās sekcijās.

Lauksaimniecības un mežu zinātņu blokā ieplānots darbs Zemes izmantošanas un kultūraugu audzēšanas sekcijā (16 ziņojumi), Mežkopības sekcijā (9 ziņojumi), Pārtikas ražošanas sekcijā (8 ziņojumi).

Īpaši jāakcentē pēdējās sekcijas savdabīgais sastāvs un ziņojumu raksturs, kas var būt ierosme jaunu zinātniskās pētniecības virzienu attīstībai. Laiks aizgājis, kad tikai alus ražošanai speciālā agrotehnikā audzēja īpašus alus šķirņu miežus. Varbūt līdzīgi sāksim rīkoties ar kāpostiem, āboliem, salātiem? Varbūt labākās kvalitātes piena ieguvei gosniņai sastādīsim īpašu ēdienkarti? Iespējams, ka zinātniski pamatoti pārstāsim priecāties par bezsēklu augļiem un, tāpat kā to dara dažās Ziemeļvalstīs, brokastu galdā labprātāk celsim olas, kas tapušas ar gaiļa līdzdalību?

Visas kongresam iesūtīto ziņojumu tēzes pieņemtas, datorsalikumā samaketētas un ietilpinātas tēžu Dzīvības zinātņu nodaļā.

Gaidīsim kongresa dalībniekus un viesus!

Imants Gronskis

Programmas komitejas loceklis

Satura rādītājs


Mediķi II Pasaules latviešu zinātnieku
kongresā

Pasaules latviešu zinātnieku otrajā saietā, kas notiks š. g. 14.–15. augustā, dzīvības zinātņu blokā būs organizētas 4 medicīnas sekcijas. Diemžēl piedalīties gribošo mediķu skaits nav pārāk liels, it sevišķi tas sakāms par ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem – kopā ir pieteikti nedaudz pāri par 40 referātiem. Iemesls ir ļoti vienkāršs – š. g. 20.–22. jūnijā Rīgā notika Pasaules latviešu ārstu 4. kongress, kas sapulcēja vairāk par 2000 dalībnieku gan no Latvijas, gan daudzām ārvalstīm. Protams, ārsti ir vienlaicīgi arī zinātnieki, tomēr ārstu dzīve un problēmas saprotamu iemeslu dēļ viņiem ir tuvākas kā zinātnes problēmas vispār un priekšroka tika dota Ārstu kongresam.

No citās valstīs dzīvojošiem ārstiem-zinātniekiem kongresā vēlas piedalīties tikai daži – tie ir Maija Zīle no ASV, Līvija Medne-Celle no ASV, Aivars Strēlis no Krievijas. Viņi visi ir lūgti ar referātiem uzstāties medicīnas zinātņu plenārsēdē.

Medicīnas sekcijas darbs kongresā tiks organizēts sekojoši. Š. g. 14. augustā plkst. 15.00–16.30 LU centrālajā ēkā Raiņa bulvārī 19 152. telpā (4. auditorijā) notiks medicīnas zinātņu plenārsēde (vadītāji prof. A. Žilēviča, LU un prof. G. Ancāne, AML), kurā referātus nolasīs jau minētie 3 latviešu ārzemēs dzīvojošie zinātnieki, kā arī prof. R. Ligere (LEKMI direktore, LU profesore) par vielu maiņas slimībām Latvijā un prof. G. Ancāne (AML) par psihoterapijas problēmām.

Plkst. 17.00–19.00 darbs tiks organizēts 4 sekcijās. Sekcijā “Infekcijas slimības” (vad. doc. I. Ancupāne, LU, Dr. med. M. Murovska, MVI) ir paredzēti 8 referāti, kas skar gan virusoloģijas, gan bakterioloģijas problēmas. Darbs notiks LU 258. telpā (7. auditorijā), Raiņa bulvārī.

Lielu aktivitāti parādījuši zobārsti – kongresam pieteikti 13 referāti, kas tiks nolasīti Stomatoloģijas sekcijā (vadītāji prof. A. Skaģers, prof. I. Urtāne) Raiņa bulvārī 19, 355. telpā (19. auditorija).

Aktīvi strādājuši arī morfologi. Neskatoties uz to, ka Pasaules latviešu ārstu 4. kongresā strādāja pat vairākas morfoloģijas sekcijas, arī uz zinātnieku kongresu pieteikti 8 referāti. Sekcijas sēde (vadītāji – prof. M. Pilmane, LU, Dr. med. V. Zalcmane, LU) notiks Raiņa bulvārī 19, 125 telpā (6. auditorija).

Pārējie referāti tiks nolasīti sekcijā “Aktuālas medicīnas problēmas”, ko vadīs prof. R. Ligere un Dr. hab. med. V. Rudzīte un, kas notiks Raiņa bulvārī 19 152. telpā (4. auditorija).

A. Žileviča, LU prof., Dr. hab. med.
Programmas komisijas locekle

Satura rādītājs


II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa
programma un Kongresa darba kārtība

(sk.: http://www.lvzs.lv/lat/kongr_progr.htm)

Satura rādītājs


II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atbalstītāji

Vispasaules latviešu zinātņu kongress – 1991
Latvijas Krājbanka

Latvijas Unibanka
ITERA Latvija

Viesturs Koziols
INFOLOGISTIK Inc (Andris Padegs, prezidents)
Datortīkls LATNET

Satura rādītājs


Apaļā galda diskusija

LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

2001. gada 14. augus tā plkst. 15.00
RLB nama Kluba zālē, II stāvā

Darba kārtībā:

LAISA’s prezidentes I. Bondares ievadvārdi

Ziņojumi:

1. B. Rivža “Sieviete 21. gadsimta augstskolā”
2. M. Kūle “Sieviešu zinātnieču karjeras iespējas Latvijā un Eiropā: psiholoģiski filosofiskais aspekts”
3. A. Cimdiņa “Sieviete mūsdienu Latvijas zinātnē: vai un kur ir problēma?”
4. M. Krūzmētra “Sieviešu līdzdalības kāpināšana lauku attīstībā”

Diskusija. Vada B. Rivža

Diskusiju ievada:

Piedalās: E. Kulberga (Starptautiskais Rotari klubs), I. Vanadziņa (Starptautiskais Zonta kluba), J. Knope (Lauku sieviešu klubs), D. Kurzemniece, E. Bišere (Starptautiskais Jelgavas Zonta klubs); doktorantes: M. Leščevica, A. Šļara, I. Stokmane; LZA pārstāvēs V. Kluša, I. Druviete, E. Gudriniece; LR Saeimas deputāte V. Paegle; Latvijas Valsts prezidentes kancelejas pārstāves S. Kukule un A. Rozenberga.

Satura rādītājs


Pēteris Alberts saņem LZA goda doktora diplomu

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diplomu 23. jūlijā saņēma Pēteris Alberts – pēc specialitātes fiziologs un farmakologs, pēc būtības viens no šodienas modernās zinātnes pārstāvjiem, kura darbu sarakstā ir nevien zinātniski pētījumi un publikācijas slavenos, citējamības ziņā ievērojamos starptautiskos žurnālos, bet arī reāla divu valstu zinātnieku sadarbības organizēšana.

P. Alberts dzimis 1953. gada 8. decembrī Stokholmā. Mācījies un strādā Zviedrijā, 1975. g. Stokholmas universitātē ieguvis zinātņu doktora grādu. Viņa galvenie zinātniskās darbības virzieni ir saistīti ar gludās muskulatūras adreno- un holinoreceptoriem. Veikti oriģināli pētījumi, lai pierādītu ideju par perifēro nervu atcerēšanās spēju. P. Alberts strādā firmā Pharmacia&Upjohn.

Ar Latviju goda doktoru saista ne vien izcelsme, bet visciešākās profesionālās saites. P. Alberts ir aktīvs Latvijas ārstu un zobārstu apvienības loceklis. Piedalījies daudzos starptautiskos zinātnieku forumos, arī pasaules latviešu zinātnieku un ārstu kongresos. 1998. gadā viņš ievēlēts par Latvijas Farmakoloģijas biedrības goda biedru un saņēmis O. Šmīdeberga medaļu.

P. Alberts jau 1991. gadā pirmais noorganizēja Zviedru institūta grantus Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniekiem. Kopš tā laika Latvijas farmakologu un ķīmiķu piedalīšanās kopējos projektos un ilgtermiņa stažēšanās ir devusi savu pozitīvo ieguldījumu turpat divdesmit Latvijas zinātnieku profesionālajā izaugsmē.

P. Alberta kontā ir arī gluži praktiska palīdzība – jau kopš 1993. gada gādājot laboratorijas aprīkojumu, zinātnisko literatūru, nosūtot uz Latviju humānās palīdzības sūtījumus.

LZA goda doktors Pēteris Alberts savu diplomu, apsveicēju ziedus un pateicības vārdus saņēma, ģērbies latviešu tautas tērpā. Lielajā Rīgas 800. dzimšanas dienai veltīto dziesmu un deju svētku gājienā un koncertā būs arī latviešu koris no Zviedrijas. Un tajā – stalts mūziķis, kuram latviešu tautas tērps piestāv apbrīnojami jauki.

Ilga Tālberga

Satura rādītājs


Sākums inovatīvai zinātnei

Mūsu valstī darbojās Intelektuālā īpašuma un inovāciju akadēmija, ko atbalsta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Konkursā par labāko inovatīvo projektu 2000. gadā laureāta nosaukumu un naudas prēmiju š. g. aprīlī ieguva LZP programmas darba daļa (vadītāja profesore A. Žileviča) – LR patents 12506, Int. Cl7C 12N/120 C12R 1:35 “Barotne Mycoplasma hominis kultivēšanai”

Valsts emeritētais zinātnieks, LU profesors,
LZA korespondētājloceklis Alfrēds Miltiņš

Satura rādītājs


Starptautiskās
humanitāro zinātņu akadēmijas (UAI)
PAZIŅOJUMS

Starptautiskās humanitāro zinātņu akadēmijas 75. sesijas (Pekina, ĶTR, 2001. gada 27.V–2.VI) delegāti vienbalsīgi pieņēma šādu lēmumu: pasauli pārsteidza nesenā gigantisko mākslas darbu – Budas statuju, kuras pieskaitāmas pie visas cilvēces kultūras mantojuma, sagraušana Afganistānā. Šīs statujas apliecina idejas izplatību pasaulē, jo tās pieder reliģijai, kuras izcelsme meklējama Indijā un kura izplatījās Afganistānā, Ķīnā un daudzās citās valstīs.

Lai gan ir zināms, ka šādi reliģijas un kultūras pieminekļu postīšanas akti agrāk ir notikuši arī citās zemēs, UAI 75. Ģenerālās asamblejas delegāti ir dziļi satriekti par notikušo. Ievērojot to, ka izpostītie mākslas darbi ir pasaules kultūras un vēstures pieminekļi, Starptautiskās humanitāro zinātņu akadēmijas 75. Ģenerālās asamblejas delegāti pauž dziļu satraukumu par jebkādu kultūras pieminekļu sagraušanu un vēlmi, lai starptautiskā sabiedrība vienotos par jebkādu šāda veida vandālisma aktu izbeigšanu.

Starptautiskā humanitāro zinātņu akadēmija (UAI) ir dibināta 1919. gadā. Pašlaik tās biedru skaitā ir 50 pasaules zinātņu akadēmijas. UAI vada lielus zinātniski pētnieciskos projektus humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

M. Kūle

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2001. gada 31. augustā plkst. 11.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakš nozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā, 2, 221. telpā

AIGA TRŪPA

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijā ražoto un importēto minerāl piedevu salīdzinājums slaucamo govju ēdināšanā” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai

Recenzenti: Dr. h. agr. I. Ramane, Dr. h. agr. J. Sprūžs, Dr. med. vet. V. Jonins.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā Lielā ielā 2.

* * *

Latvijas Universitātes promocijas padome 2001. gada 27. aprīļa sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr. math.) zinātnisko grādu RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes lektorei Oksanai Pavļenko par promocijas darbu “Impulsu sistēmas ar apsteidzošiem Markova lēcieniem robežteorēmas un stabilitāte”.

Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

Latvijas Universitātes promocijas padome 2001. gada 27. aprīļa sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr. math.) zinātnisko grādu LZA un LU Matemātikas institūta pētniecei Nataljai Budkinai par promocijas darbu “Funkciju aproksimācija ar nogludinošiem splainiem tuvinātu datu gadījumā”.

Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padome 2001. gada 25. maijā sēdē piešķīra lauksaimniecības doktora (Dr. agr.) zinātnisko grādu Lilijai Degolai lauksaimniecības nozarē lopkopības apakšnozarē par promocijas darbu “Jaunu minerālprēmiksu veidošana un to bioloģiskā pārbaude, ievērojot minerālvielu statusu vietējos barības līdzekļos”.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.

* * *

LU Vēstures zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2001. gada 30. maijā Uldis Krēsliņš aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.–1934.)” un viņam tika piešķirts vēstures doktora zinātniskais grāds vispārējās vēstures apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 13, pret – nav, atturas – nav.

* * *

LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2001. g. 6. jūnijā Inese Spīča aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības analīze un tās problēmu risinājums uzņēmējdarbībā” un viņai tika piešķirts ekonomikas doktora zinātniskais grāds Latvijas tautsaim niecības apakšnozarē.

* * *

LU promocijas padome bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozarē 2001. gada 7. jūnija sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu Andrim Kazākam bioloģijas zinātņu nozares molekulārās bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mozaikālu vīrusveidīgu daļiņu konstruēšana un struktūra”.

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Izskatot Ramonas Ābeles disertāciju par tēmu “Silīciju un germāniju saturošu piridīna atvasinājumu iegūšana starpfāžu katalīzes apstākļos” un pamatojoties uz recenzentu Dr. habil. chem. G. Veinberga, Dr. habil. chem. G. Dubura un Dr. chem. M. Utināna atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome š.g. 14. jūnijā aizklātas balsošanas rezultātā (par – 8, pret – nav, atturas – nav, nederīgu biļetenu nav) piešķīra Ramonai Ābelei doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

* * *

RTU promocijas padome P-14 2001. g. 28. jūnija sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozarē Iļjam Galkinam par promocijas darbu “Matricas veida frekvences pārveidotāja izpēte un izstrāde”.

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, atturas – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 27. augustā

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2001.gada 3. augustā