Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2003. gada  8. decembris: 20 (270)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


zv270-1.jpg (13435 bytes)

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam
profesoram Jānim Stradiņam

Augstu godātais Prezident!

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā lūdzu pieņemiet vissirsnīgākos sveicienus šajā goda dienā. Mums ir ļoti patīkams uzdevums – no visas sirds novēlēt Jums stipru veselību. Darba griba, darba spars, jaunas idejas Jums ir. Tik daudz, ka pietiktu vairākiem institūtiem. Mēs no visas sirds novēlam Jums Laiku to īstenošanai. Mums visiem ir labi zināma Jūsu tolerance pret dažādiem lūgumiem, prasībām: pārstāvēt, piedalīties, rekomendēt, rediģēt, recenzēt, uzrakstīt ievadus, priekšvārdus, nobeigumus rakstu krājumiem, izdevumiem, monogrāfijām, konferencēm, kongresiem, saietiem, utt., u.t.jpr. Zinām, ka Jūsu vārds tiek izmantots kā brends, logo, talismans, vai, kā tagad saka, – zīmols, kā garantija labam iznākumam. Jūsu vārds lielā mērā ir kļuvis par sinonīmu jēdzienam Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas zinātne. Tā ir Jūsu dzīve, darbs, rūpes un prieks. Mēs esam laimīgi un gandarīti, ka to labi zina un augstu novērtē sabiedrība Latvijā un tālu ārpus Latvijas.

Mums ir divkārt patīkams uzdevums – Jūsu goda dienā sirsnīgi sveicinot ļoti cienījamo Laimu Stradiņas kundzi, novēlēt Jums laimi ģimenē, dēlos un mazbērnos, nākotnē.

Lai piepildās iecerētais Jūsu pētnieciskajos plānos, lai plaukst Latvijas Zinātņu akadēmija un zinātne Latvijā!

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Patiesā cieņā un mīlestībā

Jūsu Latvijas Zinātņu akadēmija

Satura rādītājs


Pirmoreiz piešķirta K. Ulmaņa balva

Š. g. 20. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmija pirmo reizi piešķīra LZA goda doktora, profesora J. Labsvīra ierosināto Kārļa Ulmaņa balvu. Balva var tikt piešķirta zinātniekiem, izglītības un tautsaimniecības darbiniekiem par izcilu devumu Latvijas tautsaimniecības un valsts vēstures problēmu izpētē.

Pirmie Kārļa Ulmaņa balvas laureāti ir LZA īst. loc., Dr.habil.hist. Valdis Bērziņš – par grāmatas "20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts. 1918.–1940" izveidošanu un pētījumiem Latvijas brīvības cīņu (1918–20) vēsturē, un LZA goda doktors profesors Voldemārs Strīķis – par darbiem Latvijas lauksaimniecības un tautsaimniecības vēsturē un Kārļa Ulmaņa pozitīvā veikuma popularizēšanu šajās jomās.

Balva tiks pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijā 2004. gada 28. janvārī – Kārļa dienā.

Satura rādītājs


Pasniegtas Rīgas balvas

21. novembrī jau otro gadu Vāgnera zālē tika svinīgi pasniegtas Rīgas balvas. Šogad tās saņēma izcili zinātnieki: akadēmiķis Andris Caune, LZA korespondētājloceklis Ojārs Spārītis un LZA goda doktors Ojārs Jānis Zanders. Andris Caune balvu saņēma par darbu kopumu "Pētījumi Rīgas arheoloģijā un senākajā vēsturē", kas ir pēdējo trīs gadu (2001.–2003.) publicējumi, ko veido viņa sastādītas un rediģētas grāmatas par Rīgas arheoloģiju un vēsturi – zinātnisko rakstu krājumi "Senā Rīga–3" un "Senā Rīga–4", un 11 zinātniski raksti. Ojāram Spārītim balva piešķirta par nopelniem Rīgas kultūras, arhitektūras un mākslas vērtību pētniecībā, par aktīvu dalību starptautiskos zinātniskos projektos un Rīgas vēsturei un kultūras sakariem veltītu starptautisku konferenču organizēšanu. O. Spārītis ir autors astoņiem monogrāfiska rakstura darbiem un apmēram 150 rakstiem par kultūras mantojuma, tajā skaitā Rīgas kultūras vērtību izpēti un aizsardzību Latvijas un Eiropas kultūras sakaru kontekstā, Rīgas Domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs, viens no Melngalvju nama atjaunošanas iniciatoriem un tā direktors.

Ievērojamais Rīgas grāmatniecības un kultūrvēstures pētnieks Ojārs Zanders balvu saņēma par mūža ieguldījumu Rīgas grāmatniecības vēstures izpētē. O. Zanders sarakstījis 4 grāmatas par Rīgu: ceļvedi izstādei Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 1988. gadā "Senās grāmatas Rīgā", grāmatu "Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Pirmās Rīgā iespiestās grāmatas (1588–1625)" (1988), grāmatu "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" (2000) un grāmatu "Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos" (2002). Ārpus šīm grāmatām vēl ir publikācijas dažādās valodās par Rīgas grāmatniecību un kultūrvēsturi.

Balvu saņēma arī Rīgas Banku augstskolas rektora v.i. Dr.oec. Uģis Zālītis par nozīmīgu ieguldījumu jauno finanšu speciālistu sagatavošanā un nozares attīstības veicināšanu Latvijā.

A. E.

Satura rādītājs


“Gaidīšanas svētki” turpinās

LZA prezidenta Jāņa Stradiņa ievadruna LZA Rudens pilnsapulcē 2003. g. 20. novembrī

Mēs pulcējamies uz Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulci novembrī. Novembris ir pretrunīgs mēnesis. No vienas puses, tas ir mūsu valsts dibināšanas mēnesis, nupat nosvinējām tās 85. dzimšanas dienu, bija runas, apceres kopsavilkumi, notika arī valsts budžeta apstiprināšana. Kārļa Mīlenbaha gads noslēdzas ar vairākām konferencēm valodniecībā, Valodas aģentūras izveidošanu, ieceri uzcelt pieminekli latviešu valodniecības pamatlicējiem K. Mīlenbaham un J. Endzelīnam, ne mazāk izteiksmīgi kā Andra Vārpas veidoto un nupat mūsu dižajam ķīmiķim Paulam Valdenam atklāto.

No otras puses, novembris ir veļu mēnesis, esam zaudējuši daudzus mīļus, gaišus, izcilus kolēģus. Ojāra Vācieša mēnesī risinām klavierkoncerta un melnbaltā domino Si minor tēmas. Rudens laiks ir nomācošs, deprimējošs, kad īsti negribas neko iesākt. Arī situācija Latvijas zinātnē joprojām nav tā pati labākā. Pavasarī cerību pilni pilnsapulcē runājām par to, ka pieņemta valsts inovatīvās attīstības programma, ka zinātnei atvēlamā iekšzemes kopprodukta procentuālā daļa līdz 2010. gadam katru gadu varētu pieaugt par 0,1%, ka tiks pieņemta akadēmiskā personāla atjaunināšanas programma ar reāliem skaitļiem, lai augstākajai izglītībai un zinātnei piesaistītu jaunus cilvēkus un varētu cienīgi novērtēt emeritēto zinātnieku veikumu. Ministru prezidenta Eināra Repšes attieksme pret zinātni bija izteikti pozitīva, bija solījumi. Diemžēl, reāli pieņemtajā 2004. gada budžetā zinātnes finansējuma īpatsvars nav palielinājies. "Jaunie laiki" Latvijas zinātnei, R&D komponentei vēl nav pienākuši. Budžeta deficīta samazināšana, tā pārkārtošana, lai iestātos ES un NATO, ņēmusi pārsvaru pār valdības simpātijām pret zinātni. Runājot slavena latviešu dramaturga vārdiem, "gaidīšanas svētki" turpinās. Vai gaidīsim, kamēr Latvijas tautsaimniecība, nacionālais kopprodukts sasniegs to līmeni, kad varēs atcerēties arī zinātni? Bet te nu atkal jārisina mūžsenais jautājums par olu un vistu.

Pasaulē, attīstītākajās valstīs veidojas zinātņietilpīga ekonomika. Permanentas revolūcijas informāciju tehnoloģijā, biotehnoloģijā, materiālzinātnēs, nanotehnoloģijās izraisa būtisku investīciju pieaugumu tehnoloģijām. Tikai – šis investīciju pieaugums tiek attīstītām valstīm. Eiropas Perpektīvo tehnoloģijas studiju institūta (Seviļjā) Nākotnes projekta ietvaros ir izvērtēta Baltijas jūras reģionā esošo ES kandidātvalstu ražošanas un darbaspēka struktūra. Izrādījies, ka visvairāk augsti kvalificētu strādnieku un kalpotāju ir Igaunijā (līdzīgi Ungārijai, virs 40% darbaspēka); Lietuvas un Polijas gadījumā 50% rūpniecības apjoma ir darbaspēka, nevis zināšanu ietilpīga, virs 70% darbaspēka veido zemi kvalificēti un "zilo apkaklīšu" strādnieki. No visām 10 kandidātvalstīm Latvijai pašreiz ir vislielākais (ap 70%) darbaspēka ietilpīgās rūpniecības īpatsvars, zemi kvalificētie un "zilo apkaklīšu" strādnieki veido 80% kopējā darbaspēka. Šos datus min Dr. B. Deksnis akad. T. Jundža veidojamajā krājumā par Latvijas nākotnes vīzijām Eiropā. Citā pētījumā, ko Eiropas pirmsreferenduma diskusiju laikā te prezentēja Dr. U. Osis un līdzautori, pasvītrots, ka Latvijas IKP pieauguma temps ir viens no augstākajiem pasaulē, taču pats IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES kandidātvalstu starpā, un pēdējo piecu gadu laikā preču izlaide apstrādājošā rūpniecībā ir augusi par 23%, bet pievienotā vērtība – tikai par 8%. Citiem vārdiem sakot, Latvija eksportē preces, kuru ražošanā nav nepieciešama dziļa izejvielu pārstrāde, augstas tehnoloģijas un zinātnes sasniegumu izmantošana, eksportē produktus ar zemu pievienoto vērtību – koksni un tās izstrādājumus, tekstilizstrādājumus, metālus un to izstrādājumus. Arī ārvalstu investori Latvijā līdz šim orientējas galvenokārt uz pakalpojumu un tirdzniecības sfēru, uz nekustamo īpašumu pirkšanu, nevis uz investīcijām ražošanā.

Šie neiepriecinošie skaitļi par ekonomiku cieši korelē ar mums labi zināmo faktu, ka R&D finansējuma ziņā Latvijas rādītājs ir pats zemākais starp Baltijas valstīm un viens no zemākajiem starp visām postsociālisma valstīm. Tas ievērojami atpaliek no industriāli attīstīto (t. sk. ES valstu) rādītājiem, turklāt arī nepieaug. Zinātniskās izstrādes pagaidām Latvijā nav pieprasītas. Pētnieciskie institūti un universitātes atsevišķās nozarēs izceļas ar labām, pat izcilām pētnieciskajām tradīcijām, vēl ir starptautiski konkurētspējīgi fundamentālos un lietišķos pētījumos. Taču to funkcionēšana šobrīd lielā mērā balstās uz sadarbību ar ārvalstu institūtiem un finansējumu no āra, jo valsts finansējums ir nepietiekams pat esošās struktūras uzturēšanai, kur nu vēl infrastruktūras pilnveidošanai. No šī viedokļa patiešām 2004. gada budžets zinātnei vēl ir izdzīvošanas, nevis attīstības budžets. Savukārt inovāciju pieprasījums pašā Latvijas tautsaimniecībā ir pārāk ierobežots, lai šo zinātnisko potenciālu varētu uzturēt no iekšējiem resursiem. Pēc Eurostat datiem, rūpnieciskais sektors Latvijā finansē tikai ap 18% pētījumu no to kopējām izmaksām (2001), kamēr Lietuvā šis procents ir 37%, bet lielajās valstīs (ASV, Vācijā, Japānā) – 65–70%. Pat Rumānijā un Bulgārijā ražošana finansē pētījumus lielākā apjomā nekā Latvijā. Tātad principā Latvijai var draudēt risks ieslīgt ekonomiskā stagnācijā. Te nu ir tas apburtais loks – ražošana un zinātne, kuru attīstīt vispirms – vai tomēr abas vienlaikus? Vai tranzītvalsts un pakalpojumu valsts modelis, ko izvēlējās Latvija kopš Godmaņa, ir tas vienīgais un ir tas pareizākais? Vai un kā vietējā zinātne var sniegt jaunus scenārijus Latvijas attīstībai, vai daudz ir to, kas tiecas veidot mazos un vidējos uzņēmumus, un vai tie saņems atbalstu no valsts?

Gaidāmā Latvijas iestāšanās ES (un te nu ir jāizsaka pateicība visiem Akadēmijas locekļiem un klātesošajiem, kas veicināja pozitīvu referenduma iznākumu) vieš jaunas cerības zinātnei. Latvija kopš 1999. gada sekmīgi darbojusies 5. ietvarprogrammā, cerīgs iezīmējies 6. ietvarprogrammas sākums. Pēc 2004. gada 1. maija valsts zinātniskām institūcijām kļūs pieejams – vismaz teorētiski – ES līdzfinansējums gan praktiski orientētiem projektiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādēs (10 milj. eiro trijos gados), gan zinātniskās infrastruktūras uzlabošanai (universitāšu un institūtu laboratorijās, 14 milj. eiro) – tajās nozarēs, kuras nākotnē var reāli sekmēt ekonomikas attīstību un patiešām reāli lietojamos projektos. Cerams, ka nākamā gada sākumā kļūs skaidrāki "spēles noteikumi", un cerams, ka Latvijas zinātne pratīs šos līdzekļus saņemt. Jo jaunajos apstākļos, ES, Latvija var iet vai nu pa Somijas un Īrijas ceļu, kur strauji augusi R&D loma, vai pa Grieķijas ceļu, kas tikai mazā mērā apgūst pieejamos Eiropas līdzekļus.

Taču šodien vairāk kā jebkad jāapzinās, ka ES automātiski neatrisinās mūsu problēmas. Pirmkārt, viss sacītais neskar (vai mazākā mērā skar) sociālo un humanitāro zinātņu attīstību. Otrkārt, katrai valstij ir jāattīsta pašai sava zinātņu, zinātnisko institūciju un augstskolu sistēma, treškārt – un to varēja redzēt no augstāk minētajiem skaitļiem – R&D attīstība, zinātnes attīstība cieši jāsaista ar valsts tautsaimniecības (un, protams, arī kultūras vispārējā līmeņa) attīstību un arī ar augstākās izglītības attīstību. Lai vienu jauku dienu neizrādītos, ka tēze par augstas kvalifikācijas darbinieku lielo īpatsvaru kā Latvijas priekšrocību, ko allaž uzsvērām Atmodas gados, ir mīts. Jāņem vērā arī tas, ka ES ietvaros smadzeņu noplūde no Latvijas varētu neaptveramā mērā pieaugt un kļūt bīstama; tāpat kā kādā provinces pilsētā tikai 20% vidusskolu absolventu itin kā vēlas saistīt savu nākotni ar dzimto pilsētu, bet pārējie saista to ar Daugavpili vai Rīgu, tāpat daudzi no Rīgas un Latvijas novadiem var pārcelties uz tām valstīm, kur viņus gaida labākas iespējas un atalgojums, labāka dzīve. Tādēļ pozitīvi vērtējama Jaunā laika, akad. I. Biļinska iniciatīva apzināt, kuras no zinātnieku iestrādēm ir īstenojamas Latvijā, atbalstīt tās. Tāpat ļoti pozitīvi uztverama Saeimas ierosme dibināt Nākotnes komisiju, kas konkrēti risinātu šādas problēmas, kas rūpētos par zinātnes attīstību un izstrādātu valsts stratēģisku attīstības plānu zinātnes sasniegumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanas jomā, – balsojumus par šīs apakškomisijas dibināšanu paredzēt šodien. Igaunijā un Lietuvā parlamenta līmenī par to jau ir domāts, tur stratēģiskas nostādnes par valsts virzību jau akceptētas, šāda Nākotnes komisija jau darbojas Somijas parlamentā. Kā man vakar sacīja Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs J. Strazdiņš, komisija noteikti iestāsies par lielāku finansējuma piešķiršanu zinātnei jau tuvākajā laikā: "Zinātnē nekas nenotiek ātri, gan jau palielināsies arī jūsu budžets," sacīja kolēģis Dr. Strazdiņš.

Par šīm problēmām mūsu zinātnieku sabiedrībā un Latvijas sabiedrībā vispār ir runāts daudz, bet jārunā vēl vairāk un konkrētāk, un ir arī jārīkojas. Mums jāveido intensīvāks dialogs ar Saeimu un valdību, kas pēdējos gados bija apsīcis pieprasījuma trūkuma, abpusējas neieinteresētības un vilšanās dēļ, akadēmiskajai saimei ciešāk jāsadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju. 10 gadu laikā zinātne Latvijā arvien vairāk ir tikusi izstumta dzīves, sabiedrības interešu patālā perifērijā. Tā kļūst margināla, par to vāja interese presei un citiem plašsaziņas līdzekļiem (es, protams, uz šī fona vēlos jo īpaši pateikties tiem žurnālistiem, reportieriem, operatoriem, laikrakstiem, kas tradicionāli ir zinātnes draugi pat tās vājuma posmā). Saprotams, sava daļa vainas jāuzņemas zinātnei un zinātniekiem pašiem, arī Zinātņu akadēmijai. Varbūt arī mūsu vidē pārāk maz ir diskusiju, pārāk maz konstruktīvas opozīcijas oficiālajām struktūrām zinātnē un augstākajā izglītībā, es riskētu sacīt, pārāk maz skandālu (kaut arī, pasarg’ Dievs, neaicinu tādus izraisīt, īpaši jau mākslīgi).

Pārāk maz arī esam pēdējos gados runājuši par zinātnes būtisko vietu kultūrā, vērtību sistēmā. 10. novembri UNESCO ir pasludinājusi par Zinātnes dienu. Latvijā tā pagāja nepamanīta, toties Budapeštā pulcējās Pasaules zinātnes forums (500 zinātnieki no 80 valstīm), kur izteiksmīgu noslēgumu runu sacīja Latvijas Valsts prezidente, mūsu Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Vaira Vīķe-Freiberga, definējot zinātnes vietu mūsdienu pasaulē vispār un zinātnes attīstības īpatnības mazās valstīs, – daudzas lietas šajā runā ir būtiskas, tā būtu jāpārlasa katram no klātesošajiem.

Šis pats forums pēc ALLEA prezidenta P. Drenta, Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijas prezidenta F. Ungera u. c. Eiropas mēroga zinātnisku institūciju ierosmes ieteica izmaiņas ES Konstitūcijas projektā divos pantos, kas skar zinātni. Tika ieteikts, ka katrai valstij jāveicina sava zinātne, neprasot, lai zinātnes sasniegumi īstermiņā, nekavējoties kļūtu tehnoloģiski pielietojami, t. i. būtībā jāveicina fundamentālās zinātnes un potenciālas izstrādnes. Tāpat Konstitūcijā ieteic iekļaut tēzi, ka perifērās valstis un reģioni ir jāintegrē Eiropas zinātnes pamattelpā, lai Eiropā neīstenotos divi (vai vairāki) dažāda ātruma zinātnes telpas attīstības scenāriji. Sacītais šodien var likties tīri formāla, akadēmiska procedūra, taču nav izslēgts, ka Eiropas Savienības Konstitūcijai būs lielāka, noteicošāka nozīme nekā šodien to uztveram.

Atgriežoties Latvijā, jākonstatē, ka daudzi mūsu zinātnieki ir kļuvuši apātiski, pēc nedēļas kongresā izšķirsies Zinātnieku savienības turpmākā virzība. Bīstos, ka negatīvās tendences, zinātnes nenovērtēšana un zinātnieku novecošana var kļūt par stabilu traucēkli Latvijas virzībā. Taču ļausimies kritikai, paškritikai, bet neļausimies pesimismam. Lai Latvijas zinātnieki spēj piedalīties Eiropas finālturnīros, tāpat kā mūsu futbolisti pēc uzvaras pār turkiem, lai arī Latvijas pārstāvji iekļūst Eiropas zinātnes elitē. Ka optimismam ir pamats, to varbūt apliecinās arī šīsdienas pilnsapulce, jauno locekļu vēlēšanas un skats uz datorzinātnēm Latvijā.

Uz vispārējā fona Latvijā datorzinātnes izceļas ar savu dinamiku, ar izteiktām perspektīvām, ar spēju iesaistīt šajā jomā jaunatni un sabiedrību, arī ar savu spēju dot high-tech produkciju Latvijas eksportam uz Rietumiem. Protams, var sacīt – datorzinātnes, informāciju tehnoloģijas, informātika pašreiz ir "topā", pieredz revolūciju, veidojas e-pasaule, veidojas e-tautsaimniecība, e-pārvalde, tas jau dabīgi pievelk jaunus cilvēkus, šī joma ir starptautiski atzīta, labi apmaksāta. Taču visa tā Latvijā nebūtu, ja šai nozarei nebūtu spējīgu līderu, kas ir sākuši savu zinātnisko karjeru gados, kad viss tas vēl nebija tik acīmredzams. Šī Zinātņu akadēmijas pilnsapulce lielā mērā ir veltīta datorzinātnēm, informāciju tehnoloģijām, mēs godinām šīs nozares celmlaužus. Divu Latvijas datorzinātnes skolu veidotāji un vadītāji Jānis Bārzdiņš un Rūsiņš Mārtiņš Freivalds lasa akadēmiskās lekcijas, debates gan nav paredzētas, bet kuluārsarunās un daža klausītāja smadzenēs tas varētu ģenerēt jaunas atziņas.

2003. gada 13. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts ar Lielo medaļu ir apbalvojis LZA īsteno locekli Rūsiņu Mārtiņu Freivaldu par izciliem darbiem varbūtisko algoritmu un kvantu automātu teorijā, par zinātniskas skolas izveidošanu Latvijā.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes Diskrētās matemātikas katedras vadītājs profesors Freivalds ir viens no visvairāk citētajiem Latvijas zinātniekiem un visbiežāk citētais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Viņa vadībā ir izveidota zinātniskā skola. Daudzus gadus prof. R. M. Freivalds lasa lekciju kursus Latvijas Universitātē, viņa sadarbība ar studentiem un jaunajiem zinātniekiem ir ļoti auglīga. Viņa vadībā aizstāvētas 10 doktora disertācijas. Viņš vada LU doktora studiju programmu datorzinātnē, viņa studenti jau daudzus gadus ir izpelnījušies dažādas atzinības gan Latvijā, gan ārzemēs.

R. M. Freivalda galvenais pētnieciskais darbs ir saistīts ar algoritmu sarežģītību, viņa pirmā publikācija par šiem jautājumiem datēta ar 1964. gadu. Kad amerikāņu informātiķis Manuels Blūms 1995. gadā saņēma Tjūringa prēmiju (datorzinātnē tā ir Nobela prēmijas analogs), viņš prēmijas saņemšanas akadēmiskajā lekcijā minēja R. M. Freivalda darbu varbūtisko algoritmu jomā kā vienu no saviem iedvesmas avotiem, lai ķertos pie pētījuma par datora programmu korektīvas pārbaudēm. Profesors Freivalds ir starptautiska autoritāte datorzinātnēs.

Pēc viņa lekcijas noklausīsimies ne mazāk izcila zinātnieka – profesora akadēmiķa Jāņa Bārzdiņa akadēmisko lekciju. Viņš pagājušā (2002) gadā saņēma Ministru kabineta balvu zinātnē. Profesors Bārzdiņš jau ilgus gadus vada Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu – institūtu, kuru viņš lielā mērā pats arī ir izveidojis un ko labi pazīst pasaules datorzinātnieki. Vairums Latvijas datorspeciālistu ir profesora Bārzdiņa skolnieki. Profesora Jāņa Bārzdiņa vadībā tika izstrādāta jaunas paaudzes sistēmu modelēšanas un imitācijas rīku koncepcija, kas balstās uz specifikāciju valodu. Viņa vadībā apmācīti tūkstoši informātikas nozares studentu, tai skaitā izstrādātas un aizstāvētas 14 zinātņu doktora disertācijas datorzinātnēs. Šie zinātnieki šobrīd ir Latvijas vadošie informācijas tehnoloģijas nozares vadītāji un informācijas sabiedrības aktīvi veidotāji mūsu valstī.

Šīs pilnsapulces noslēgumā man būs patīkamais pienākums pasniegt arī LZA goda doktora diplomu a/s "Dati" valdes priekšsēdētājam Valdim Lokenbaham; šī atzinība viņam piešķirta ar LZA Senāta 10. novembra sēdes lēmumu. Valdis Lokenbahs ir izcils datorzinātņu speciālists. Pēc akadēmiķa Bārzdiņa atzinuma, (viņa ieteikumā goda doktora grāda piešķiršanai) "V. Lokenbahs ir cilvēks, kuram, iespējams, ir vislielākie nopelni programmatūras industrijas radīšanā Latvijā.[..] a/s Dati savu biznesu ir balstījusi nevis uz vienkāršu darbaspēka pārdošanu klientiem, kā to dara ne viena vien firma IT jomā, bet gan uz zinātniski ietilpīgas produkcijas ražošanu, tādā veidā balstot Latvijas IT zinātni un zinātniekus.[..] Valdis Lokenbahs ir ne tikai izcils administrators, bet arī ne mazāk izcils speciālists ļoti plašā tehnoloģiju jomā. Bez šādas kompetences nevar izcīnīt kontraktus Rietumos." Gribu piebilst, ka ar firmu "Dati" un Izglītības fonda mērķprogrammu LZA 1999. gadā ir parakstījusi vienošanos par sadarbību un Gada balvām, saskaņā ar kuru nu jau četrus gadus svinīgā ceremonijā piešķiram balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu datorzinātnēs, informātikā vai par nozīmīgu informācijas izstrādes sistēmu veicināšanu.

Tātad būtībā idejiski mēs veltam šo pilnsapulci datorzinātņu un informātikas problēmām, lai gūtu ieskatu šajā noslēpumainajā, dīvainajā ideju un risinājumu pasaulē, bet ne mazāk nozīmīga pilnsapulces daļa, saprotams, ir jauno LZA locekļu vēlēšanas. Līdz ar to sapulci pasludinu par atklātu.

Satura rādītājs


Latvijai jānonāk līderos!

27. novembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības V kongress

zv270-2.jpg (64001 bytes)
Pirms 15 gadiem LZS pirmā vadība

zv270-3.jpg (39266 bytes)
Līdz Zinātnieku savienības 15. jubilejas klinģerim vairs bija palikuši tikai pieci no pirmās vadības

Jautājumi, kurus pirms V kongresa sev uzdeva ne viens vien LZS biedrs – vai kongress būs balsstiesīgs, vai tas nenolems, ka tāda Zinātnieku savienība vispār nav vajadzīga utt., vairs nav aktuāli. Kongress notika, tas bija balsstiesīgs un, kas ir galvenais, – kongresa dalībnieki saskatīja savienības tālāko virzību un mērķus.

"Vecās paaudzes kongress", pārlūkojot zāli un rindu pie reģistrācijas galda, teica kāds kongresa dalībnieks. Pārskata ziņojumā arī bija teikts – savienības biedru vidējais vecums ir ap 60 gadu. Tieši tādēļ tik svarīgs ir pieņemtais statūtu labojums, kas atvieglo jauno zinātnieku iestāšanos Zinātnieku savienībā – par tās biedriem var kļūt arī studenti (maģistranti, doktoranti) – prēmiju laureāti un konkursu uzvarētāji, kurus rekomendējis viņu zinātniskais vadītājs. Referātā tika pieminēta Lietuvas Zinātnieku savienība, kurā sekmīgi darbojas jauno zinātnieku sekcija.

LZA prezidents akadēmiķis J. Stradiņš par laiku, kad "visi bijām 15 gadus jaunāki", teica – Zinātnieku savienība bija detonators, kas veicināja pārmaiņas Latvijas zinātnē, tai bija liela vēsturiska misija. Šodien tai ir cita loma, jo "Latvija ir aizgājusi pa citu ceļu, nekā to bijām idealistiski iedomājušies". Ko darīt ZS ir daudz – gan kopā ar ZA, veidojot komisijas un darba grupas, gan zinātniskās sabiedrības konsolidēšanā. 10. novembris ir starptautiski izsludināta Zinātnes diena, pie mums tas pagāja neievērots. Ars longa, vita brevis, savas uzrunas noslēgumā teica prof. J. Stradiņš.

Dr. J. Kristapsons, analizējot padomes darbu, jautāja, cik juridiski un morāli pamatota bija biedru tīrīšana, kuras rezultātā lieli institūti, tādi kā OSI, Koksnes ķīmijas institūts, Fizikālās enerģētikas institūts vai nu vispār nav pārstāvēti vai pārstāvēti ar vienu biedru. Zinātnieku savienība ir Rīgas, tās pievārtes un Jelgavas zinātnieku savienība, trīs biedri ir no Daugavpils, bet Rēzekne, Liepāja, Ventspils un Valmiera vispār nav pārstāvētas. "Tīrīšana" gan ir iepriekšējās, nevis šīs padomes nopelns, jo citādi nebija iespējams sasaukt LZS IV kongresu, taču, vai par vienīgo kritēriju varēja ņemt nenomaksāto biedru naudu, tiešām ir jautājums, tādēļ statūtu labojumos ir ietverta jauna norma – LZS biedrs var tikt izslēgts no savienības par biedra naudas nemaksāšanu triju gadu laikā, jo zinātnieki, bieži pat vairākus gadus, strādā ārzemēs. J. Kristapsonu neapmierināja mūsu savienības pašizolācija – tas, ka netika uzturēti un arī nav plānots uzturēt kontaktus ar kaimiņvalstu un līdzīgām starptautiskām organizācijām, kaut gan profesionālās zinātniskās biedrības – Fizikas, ķīmijas utt. to dara ļoti sekmīgi. Bija tikai viens valdes brauciens uz Lietuvas Zinātnieku savienību, kur smēlāmies jaunas idejas. Zinātnieku savienībai ir maza autoritāte pašu zinātnieku acīs, bet vēl arvien ir pietiekami liela autoritāte Latvijas sabiedrības acīs. Varbūt ir vajadzīgs veidot kādu koordinācijas centru ar citām zinātniskajām biedrībām?

J. Kristapsona ierosinājumam par Zinātnieku savienības prezidentu un/vai ģenerālsekretāru šobrīd klātesošie vēl nebija morāli gatavi, šo jautājumu atlika uz nākamo kongresu. Varbūt līdz tam laikam Zinātnieku savienībā būs atgriezies kāds pietiekami cienījams zinātnieks, kurš ar savienības mandātu devās uz parlamentu vai Zinātnes padomi?

Akadēmiķis I. Knēts, atzīmējot bēdīgo pieredzi, ka nupat Latvija dabūja atdot atpakaļ Briselei aptuveni 3 miljonus eiro no neizmantotā PHARE – 2001, kuri bija paredzēti, starp citu, arī augstskolu veidotajam Zinātnes un tehnoloģiju parkam, runāja par to, cik svarīgi ir prast savlaicīgi sagatavot projektus, lai tie atbilstu noteiktam līmenim, tādēļ galvenais ir izplatīt informāciju. Ja Zinātnieku savienība spētu savu roku pielikt pie Eiropas naudas dalīšanas, tas milzīgi vairotu tās prestižu. Tūdaļ mēs saskarsimies ar ES struktūrfondiem, kuros izglītībai un zinātnei trim gadiem paredzēti 88 miljoni eiro. 65 miljonus eiro dos ES, pārējie jāatrod pašiem. Vai valsts pratīs šos miljonus paņemt? Ir trīs lieli bloki, kuros tos varētu ieguldīt. Pirmais – infrastruktūra inženierzinātnēs un dabaszinātnēs. Otrais – inovācijas un uzņēmējdarbība inženierzinātnēs un dabaszinātnēs, lai jaunas zinātniskās atziņas ieviestu praksē. Te varētu būt arī zinātnisko laboratoriju atbalstīšana. Trešais – doktorantūras un pēcdoktorantūras pētījumu atbalsts. Lai zinātnieks pēc grāda iegūšanas, kas momentāli vēl nenodrošina viņu ar grādam atbilstošu darbavietu, līdz tās reālai ieņemšanai saņemtu papildus atalgojumu. RTU pirmos divus gadus tas ir aptuveni 150–170 latu. Jaunums ir tas, ka augstskolas mācībspēki ik pēc četriem gadiem varēs uz valsts rēķina pusgadu stažēties citā valstī.

Par Latvijas zinātnieku sekmīgo piedalīšanos ES 5. ietvarprogrammā un pirmajiem rezultātiem, startējot 6. ietvarprogrammā, runāja akadēmiķis A. Siliņš. Viņš ļoti atzinīgi vērtēja Dr. A. Ūbeļa darbību, aktivizējot Latvijas zinātniekus pieteikties uz šīm programmām, A. Siliņš atzīmēja, ka 6. ietvarprogramma ļauj to darīt arī humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjiem. Protams, jārēķinās ar to, ka konkurence pieaug. Ja 5. ietvarprogrammā no 600 Latvijas iesniegtiem projektiem 200 bija sekmīgi, tad 6. ietvarprogrammas pirmajā gadā iesniegti 300 projekti, no kuriem sekmīgi ir 15%.

ES stratēģiskie mērķi, kuri pēc iestāšanās būs saistoši arī Latvijai, ir līdz 2010. gadam vidēji ES valstīs zinātnei un tehnoloģijai novirzīt 3% no iekšzemes kopprodukta, pie tam no valsts budžeta būtu 1%, bet pārējie divi – no līgumiem ar firmām un uzņēmumiem. A. Siliņš apstiprināja I. Knēta teikto, ka struktūrfondi ļauj zinātnei pretendēt uz ievērojami lielākiem līdzekļiem nekā tai piešķir valsts no sava budžeta. Taču ir jāprot rezultatīvi iesaistīties šajā procesā. LR Saeimā ir nodibināta Nākotnes pētījumu apakškomisija, kas ar laiku varētu izveidoties par komisiju. Tā ir ļoti vajadzīga un perspektīva lieta, kurā aicināti iesaistīties zinātnieki.

Šo tēmu turpināja Dr. A. Puga, stāstot par Zinātnieku savienībā izveidoto Nākotnes studiju darba grupu. Par to, kā arī par iespējām gūt regulāru informāciju, varēja lasīt iepriekšējā "Zinātnes Vēstneša" numurā ("Z.V." nr. 19 (269) 2003. gada 24. novembrī, 2. lpp. "Par izpratni nākotnei draudzīgās studijās").

Dr. J. Prikulis (Baltijas – Ziemeļu Pētījumu centrs) teica: "Daļa no problēmas, kas radusies sakarā ar to, ka Latvijas zinātnes institūcijām pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā nav izdevies pārliecināt valdību un sabiedrību kopumā par zinātnes īpaši svarīgo nozīmi valsts attīstībā, meklējama Latvijas politiskās un ekonomiskās elites vairākuma pārliecīgajā pieticīgumā. Tas izpaužas nostājā: kaut nu tā notiktu, ka mēs pārāk neatpaliktu no Igaunijas un Lietuvas. Arī zinātnē. Bet – Somijas vadītāji kopš astoņdesmitajiem gadiem valdības dokumentos skaidri un nepārprotami ir definējuši, ka Somijai ir jākļūst par vienu no pasaules līderēm izglītības, zinātnes un jauno tehnoloģiju jomā. Un, kaut arī šīs idejas sekmīgā īstenošanā Somijas uzņēmējiem un visu veidu profesionāļiem bija un joprojām ir galvenā loma, taču valdības drosme izvirzīt lielus mērķus būtiski veicināja visu procesu. Savukārt Igaunijai ļoti palīdz tas, ka tās elite uzskata, ka viņu zemei jābūt vissekmīgākajai postkomunistisko valstu vidū. Latvijā sākumam noteikti būtu jāpanāk, lai valdība deklarētu, ka Latvijai jāizcīna līderpozīcijas zinātnes un jauno tehnoloģiju jomā Baltijā. Pat ja tam nesekotu tūlītēja finansējuma palielināšana, taču, kā saka, "sākumā bija vārds". Tas noteikti veicinātu jaunatnes interesi un pieplūdumu, liktu sarosīties daudziem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Zinātnieku savienība šādu pārmaiņu veicināšanai varētu darīt daudz. Šim nolūkam tai jāizveido īpaša darba grupa, kas spētu izvirzīt arī jaunus, netradicionālus argumentus par labu zinātnei. Ne mazāk nepieciešama arī darba grupa, kas nodarbotos ar iespējām, ko paver Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Noteikti būtu jāpalielina "Zinātnes Vēstneša" apjoms."

Par Latvijas Zinātnieku savienības jaunās padomes un valdes sastāvu un kongresā pieņemtajām rezolūcijām – turpmāk.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2003. gada 21. novembra lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2003. gadā (12. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls pieprasītais / piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1.

LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs LU BPSC biedra maksa Starptautiskajā pretvēža apvienībā par 2003. gadu. Olga Sinicka

50 USD

30

2.

LZA un LU Matemātikas institūts Eiropas Industriālās matemātikas konsorcija rakstu krājums par 2002. gadu. A. Reinfelds

600

atteikt

3.

Daugavpils universitāte DU biedra maksa Norvēģijas literārajā Knuta Hamsona biedrībā par 2002. gadu. Maija Burima

40

40

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. DU Humanitārā fakultāte Starptautiska konference "Globalizācija un kultūra" (Daugavpils, Latvija, 4.–5.12.2003). G. Ozoliņš 675 250

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1.

LU Filozofijas un socioloģijas institūts Eiropas Sociologu asociācijas 6. konference (Murcia, Spānija, 23.–26.09.2003). Dagmāra Beinerte 160 EUR 105

2.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts 9. Kioto konference par jaunākajiem aspektiem organiskajā ķīmijā (Kioto, Japāna, 10.–14.10.2003). Ļuba Ignatoviča 50 000 JPY 260

3.

LZA Fizikālās enerģētikas institūts 4. Starptautiskā RSNU konference (Maskava, Krievija, 17.–22.10.2003). Viktors Gavrilovs 500 RUB 10

4.

SIA Neiroķiruģijas privātklīnika Starptautiskais Oliverkrona simpozijs (Stokholma, Zviedrija, 3.–6.12.2003). Juris Puriņš 9000 SEK 270

5.

Daugavpils universitāte 6. Starptautiskā ģeneratīvās mākslas konference (Milāna, Itālija, 10.–13.12.2003). Aleksandra Šļahova 280 EUR 75

6.

Daugavpils universitāte 6. Starptautiskā ģeneratīvās mākslas konference (Milāna, Itālija, 10.–13.12.2003). Skaidrīte Ērliha 280 EUR 75

7.

Daugavpils universitāte 6. Starptautiskā ģeneratīvās mākslas konference (Milāna, Itālija, 10.–13.12.2003). Ilze Volonte 280 EUR 75

8.

Daugavpils universitāte 6. Starptautiskā ģeneratīvās mākslas konference (Milāna, Itālija, 10.–13.12.2003). Māris Čačka 280 EUR 75

9.

Daugavpils universitāte 6. Starptautiskā ģeneratīvās mākslas konference (Milāna, Itālija, 10.–13.12.2003). Jolanta Savvina 280 EUR 75

10.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Starptautiska konference par augļu, dārzeņu un pārtikas produktu kvalitāti un drošību ES kontekstā (Kauņa, Lietuva, 11.–12.12.2003). Solvita Kampuse 50 EUR 35

11.

LLU Lauksaimniecības fakultāte Starptautiska konference par augļu, dārzeņu un pārtikas produktu kvalitāti un drošību ES kontekstā (Kauņa, Lietuva, 11.–12.12.2003). Kaspars Kampuss 50 EUR 35

12.

P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca 26. Starptautiskais seminārs "Klīniskās mikrobioloģijas loma nozokomiālo infekciju terapijā" (Smoļenska, Krievija, 12.–14.12.2003). Arta Balode 500 EUR 250

4. Starptautiskā sadarbība

1.

LZA Fizikālās enerģētikas institūts Zinātniskais darbs Latvijas–Vācijas sadarbības projekta LVA 02/001 ietvaros Inta Muzikante

234

230 (atļauts izmantot arī Ls 3 no LZP esošā neizmantotā "Osmozes" projekta finansējuma)

2.

LZA Fizikālās enerģētikas institūts Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas Francijas sadarbības projekta "Osmozes" ietvaros. Inta Muzikante

150

150

3.

LZA Fizikas institūts Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Francijas sadarbības projekta "Osmozes" ietvaros. Jānis Priede

336

335

4.

LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs Zinātniskais darbs Latvijas–Vācijas sadarbības projekta BMBF/LVA Nr. 00/001 ietvaros. Tatjana Voronkova

150

150

5.

LU Cietvielu fizikas institūts

Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas–Francijas sadarbības projekta "Osmozes" ietvaros. L. Trinklere

508

505

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības vadības pārskata ziņojums
LZI V kongresā 2003. gada 27. novembrī

Godātie kolēģi, kongresa dalībnieki un viesi, dāmas un kungi!

Pirms piecpadsmit gadiem radās doma un bija zinātnieki, kas uzņēmās smagu un ļoti atbildīgu darbu – izveidot Austrumeiropā pirmo neatkarīgo zinātnieku sabiedrisko organizāciju LATVIJAS ZINĀTNIEKU SAVIENĪBU. Visu klātesošo vārdā gribu teikt milzu pateicību kolēģiem par drosmi!

Es lūdzu atsaukt atmiņā daudzos mūžībā aizgājušos kolēģus, kuri daudz pūļu atdeva mūsu organizācijai, un atcerēsimies viņus ar klusuma brīdi. Paldies!

Atļaujiet atsaukt atmiņā faktu, ka ideja par LZS veidošanu radās pēc Jāņa Vaivoda kunga iniciatīvas 1988. gada 22. jūnijā Salaspils zinātnisko iestāžu un pieaicināto zinātnieku diskusijā, pēc šīs apspriedes lēmuma sākās LZS organizēšanas priekšdarbi.

Dibināšanas kongresā 1988. gada 27. novembrī mūsu organizācija apvienoja 1235 zinātniekus, par pirmo LZS vadītāju kļuva akadēmiķis Elmārs Grēna kungs. 15 gadus atpakaļ LZS bija atmodas un valsts atdzimšanas priekšgalā, viena no mūsu organizācijas svarīgākajām ierosmēm bija Latvijas zinātnes principiāli jaunas finansēšanas un pārvaldes sistēmas veidošana. 1989. gada 8. jūnijā LZS organizēja konferenci "Latvijas zinātne: problēmas un perspektīvas", LZS ietvaros darbojās, diemžēl īsu laiku, asociācija "Latvija un latvieši pasaulē", 1991. g. 12.–17.jūlijā notika pirmais Vispasaules latviešu zinātņu kongress. Šis kongress izsauca lielu rezonansi sabiedrībā; kā pirmā tā arī otrā kongresa kultūras programmu sagatavoja R. Bebres kundze.

LZS biedri piedalījās visās ar jaunās valsts saistītās aktualitātēs, zinātnieki sekmīgi startēja parlamenta vēlēšanās un aktīvi iesaistījās valdības darbībā. Un, nav ko noliegt, daudzi no mūsu kolēģiem veidoja savu personīgo nākotni. Diemžēl tā laika LZS vadoņi (protams, ne visi), mūsu organizācijas veidotāji, neatsaucās uz valdes aicinājumu atjaunot līdzdalību LZS, atbalstīt diskusiju par LZS nākotni, darbības prioritātēm. Atļaujiet tikai vienu piemēru: tika reģistrēts Latvijas Zinātnes fonds, kas nedarbojas, bet to derētu atjaunot. Tepat blakus Lietuvā šāds fonds sniedz lielu atbalstu zinātniekiem, un šī valsts nebūt nav vienīgā, kurā ir līdzīgi dibinājumi.

Pašreiz LZS sarakstā ir 401 uzvārds, no tiem biedra naudu nokārtojuši tikai aptuveni trešdaļa; vidējais vecums pārsniedz 60 gadus, gandrīz puse biedru pārstāv fizikas un tehniskās zinātnes, vairāk nekā 150 – sabiedriskās un ap 60 – humanitārās un sociālās.

Situācija mūsu organizācijā un Latvijas zinātnē pēdējos trijos gados nav kardināli mainījusies, pirms ceturtā un arī pirms piektā kongresa izskanējis mūžīgais jautājums "Būt vai nebūt?".

Kā strādājām laikā starp ceturto un piekto kongresiem? Atgādināšu IV kongresā ievēlēto valdes sastāvu, jo katra kolēģa devums veido mūsu organizācijas kopīgo "vezumu". IV kongress padomē ievēlēja 31 kolēģi, valdē – Aivaru Āboltiņu, Ainu Blinkenu, Uldi Grāvīti, Imantu Gronski, Emīliju Gudrinieci, Juri Robertu Kalniņu, Jāni Kristapsonu, Uldi Raitumu un Jāni Štrauhmani; pāragri mūžībā aizgājušo I. Gronski aizstāja Rita Bebre.

Padomes sēdes notika vismaz divas reizes gadā (kopumā 7 sēdes), diemžēl uzreiz jāsaka, ka šogad nekādi nesanāca kvorums un pārmetumi par nezināšanu liecina vienīgi to, ka savlaicīgā informācija mūsu laikrakstā netika pamanīta. LZS padomes darbība nebija aktīva un reāli nekādu atbalstu valdei nesniedza. Lai gan pirmajās padomes sēdēs apspriedām tādas aktuālas problēmas kā, piemēram, naftas terminālu projekts Rīgas ostā, celulozes rūpnīcas projekts, valsts valodas stāvoklis, tas tā notika tikai sākumā.

Atgādināšu, ka valde izteica priekšlikumu Privāto augstskolu asociācijai par Zinātniskās informācijas centra veidošanu pie LZS; tika sastādīta nepieciešamo finansu tāme – gadā nedaudz vairāk par Ls 2000, bet asociācija atteicās šo ideju atbalstīt. Kopumā atskaites periodā notika 26 valdes sēdes.

Valde savā pirmajā sēdē pieņēma lēmumu par katra kolēģa galveno, ja tā drīkst teikt, rūpi: priekšsēdētājam bez tiešajiem statūtos paredzētajiem pienākumiem bija (kā laikraksta redkolēģijas loceklim) jānodrošina mūsu avīzes nogādāšana pēc iespiešanas. Par priekšsēdētāja vietnieku valde apstiprināja Uldi Raitumu un viņa galvenais pienākums bija Otrā pasaules latviešu zinātnieku kongresa gatavošana. Uzskatu, ka šo milzīgo darbu U. Raituma kungs veica ar augstu atbildības izjūtu. A. Blinkenas kundze mūs pārstāvēja Radošo savienību padomē, tur regulāri veicot sekretāres pienākumus. E. Gudrinieces kundzes rūpes bija un ir joprojām ir emeritēto zinātnieku klubs, kas strādā ļoti aktīvi. A. Āboltiņš un I. Gronskis uzņēmās pārraudzīt jauno zinātnieku aktivitātes un savā augstskolā Latvijas Lauksaimniecības universitātē to veica. U. Grāvīša kungs mūs nodrošināja ne tikai ar informāciju par Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas darbību, bet arī palīdzēja atrisināt LZS sekretāres problēmu. J. R. Kalniņa kungs piekrita uzturēt kontaktus ar Privāto augstskolu asociāciju, bet viņa iespējas apmeklēt valdes sēdes bija ļoti ierobežotas; par to atļāvos minēt arī vienā no padomes sēdēm. Valdes darbā ļoti aktīvi iekļāvās R. Bebres kundze. LZS sekretāre un grāmatvede Anita Dravenieces kundze savus pienākumus veica ar visaugstāko atbildību, to atzīmēja arī mūsu revīzijas komisija, veicot ikgadējās pārbaudes. A. Draveniece un Linda Draveniece, mūsu organizācijas vienīgie algotie darbinieki, īpaši daudz spēka veltīja PLZK organizēšanai un tā norises laikā. Kopš 2003. gada janvāra Lindas vietā valde apstiprināja Dzintru Brahmani. LZS revīzijas komisijā tika ievēlēti L. Laucenieks, V. Loža, A. Morozovs, T. Purītis un B. Rivža; visas pārbaudes un pārskatus gan gatavoja tikai V. Purīša kungs, par to esmu ļoti pateicīgs. Bet vai to var uzskatīt par revīzijas komisijas darbību?

Jau pirmajā valdes sēdē galveno uzmanību nolēmām veltīt II PLZK organizēšanai, latviešu valodas politikas aizstāvēšanai, izveidot LZS mājas lapu – to profesionāli veica J. Kristapsona kungs. Nākamajā sēdē valde akceptēja iestāšanos Nevalstisko organizāciju centrā (bez biedra maksas), tas gan kopumā nav attaisnojies, jo šim centram pamatmērķi un aktivitātes ir citas. Starp citu, 2000. gadā tās bija orientētas jau uz likumdošanas izmaiņām un šogad tas ir sasniegts, pieņemot Likumu par biedrībām un nodibinājumiem, lai gan sākotnēji tika piedāvāts likumprojekts par Sabiedriskā labuma organizācijām, kurā starp darbības formām bija minēta arī zinātne. Jaunajā likumā par zinātni nav ne vārda.

Mēs deleģējām pārstāvjus II PLZK organizācijas struktūrās: orgkomitejā U. Raitumu (viens no orgkomitejas līdzpriekšsēdētājiem), R. Bebri un J. Štrauhmani; rīcības komitejā A. Āboltiņu, programmas komitejā I. Gronski.

Neveiksmīgs bija valdes mēģinājums panākt Finansu ministrijā uzņēmumu nodokļa atlaidi, ja mums tiek ziedots; iemesli, kāpēc LZS atteica, netika paskaidroti.

2001. gada 8. janvārī notika LZS un LAPA valžu kopsēde, kurā rosinājām LAPAs vadību aktivizēt LZS biedrus augstskolās, dot materiālus par augstskolās notiekošo mūsu avīzei. Diemžēl īpašu atsaucību šie priekšlikumi nav guvuši.

2000. gada nogalē ar valdes locekļu palīdzību veicām LZS biedru zinātniskā potenciāla izpēti, mēģinot noskaidrot, cik varētu būt potenciālo projektu vadītāju, ekspertu; atsaucība bija tik minimāla, ka par rezultātiem runāt nevar. 2001. gada 8.01. notika LZS un Latvijas augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) valžu sēde, uz ko likām lielas cerības, jo augstskolās ir lielākais zinātniskais potenciāls. Tāpēc rosinājām LAPA vadību aktivizēt LZS biedrus augstskolās, dot materiālus par augstskolās notiekošo "Zinātnes Vēstnesim". Pieņemto lēmumu izpilde, diemžēl, nav jūtama.

2001. gada valde atbalstīja prof. I. Šmelda aicinājumu par studentu prasībām valdībai; rosinājām Ministru kabinetu izstrādāt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas valsts programmu. Atbildi no valdības nesagaidījām un programmu arī ne. Valde, atsaucoties uz Satversmes tiesas lūgumu izteikt viedokli par vecuma cenza atcelšanu mācībspēkiem, izteica vienotu atbalstu cenza atcelšanai, jo pagaidām paaudžu maiņa augstskolu akadēmiskajā personālā noris ļoti lēni un neapmierinoši.

Prof. H. Zenkēvičs valdi iepazīstināja ar prasībām pret promocijas darbiem un situāciju šo darbu izstrādāšanā. Spriežot pēc paziņojumiem "Zinātnes Vēstnesī", promocijas darbu aizstāvēšanu skaits pieaug, bet ļoti lēni tehniskajās zinātnēs. Valdē izskanēja arī doma, ka diezin vai bija pamatota atteikšanās no habilitētā doktora grāda, katrā ziņā pozitīvu ietekmi uz zinātnes līmeni tas atstājis nav.

Te jāatgādina, ka visas valdes sēdes bija atklātas, par tām tika ziņots laikrakstā, bet ļoti reti kāds no kolēģiem tajās piedalījās.

Protams, pats galvenais uzdevums valdei bija pienācīgā līmenī noorganizēt II Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, kas, atgādināšu, notika 2001. gada 14.–15.augustā. Lielas pretenzijas pēc kongresa neesam saņēmuši, PLZK sekcijās tika izteikti daudzi priekšlikumi, tiesa neviens no tiem uz mūsu organizāciju tieši netika "tēmēts". Diemžēl.

2002. gada 28.02. valdes sēdē mainījās valdes priekšsēdētāja vietnieks, pēc personīgā lūguma atbrīvojām U. Raitumu un šos pienākumus uzņēmās J. Kristapsona kungs.

Pagājušais gads bija Saeimas vēlēšanu laiks, un arī valde izjuta zināmu interesi no dažām partijām, gan ne no tām, kuras reāli pretendēja uz ievēlēšanu. "Spiediens" bija no Demokrātiskā centra puses. Atbilstoši LZS statūtiem, mēs sarunās neiesaistījāmies. Vairākkārt piedalījāmies žurnāla "Humanities and Social Sciences" redkolēģijas sēdēs (kā šī izdevuma līdzdibinātāji), bet žurnāla nākotne joprojām neskaidra. Par žurnālu "Baltic Revue" jāsaka, ka pēc prof. U. Sūnas pāragrās aiziešanas mūžībā redkolēģijā deleģējām politologu A. Pabrika kungu; pašreiz visas rūpes par žurnāla finansēšanu uzņēmušies Lietuvas kolēģi, mums tika apsolīts sūtīt vairāk eksemplārus. Pēc lietuviešu lūguma valde kā otru žurnāla redkolēģijas locekli apstiprināja Dr. M. Golubevu. Gribu atgādināt, kā šā izdevuma atjaunotie 90.gadu numuri glabājas pie mums lielā skaitā, iespējams, kādam no LZS biedriem tie noderētu.

Ciemošanās pie Lietuvas ZS valdes bija interesanta, rosināja dažu ieceri, par ko jau minēju. Lietuvas ZS ir bagātāka kā mēs, plašāk izvērsusi starptautisko sadarbību, izveidota mājas lapa, kuru papildināt aicināja arī mūs. Mūsu kaimiņi piedalās likumprojektu apspriešanā, pie tiem mēs tagad netiekam; lietuvieši veido TV programmas par zinātni, lai to popularizētu. Viņu avīze ir biezāka par mūsu, tās saturu var lasīt arī globālajā tīmeklī. (Arī "Zinātnes Vēstnesis" kopš 1998. gada ir lasāms internetā – Red.) Izveidota datu bāze par lietuviešu zinātniekiem, kuri strādā ne tikai valstī, bet arī ārzemēs. Lietuvas ZS darbībā diezgan aktīvi ir jaunie zinātnieki. Tā kā ir mums ko pamācīties, ja vēlamies atgūt vietu zinātnes un sabiedrības dzīvē. Tās ir manas domas.

Pēc vizītes Lietuvā analīzes, radās priekšlikumi par finansējuma palielināšanu mūsu avīzei: valde lūdza LZP izskatīt šādu iespēju; kā arī par algotu personu LZS vadībā.

2003. gadā iesaistījāmies Nacionālā Konventa par ES darbībā, piedalījāmies sarunās ar ārlietu ministri S. Kalnietes kundzi par radošo organizāciju attieksmi pret referendumu. Kā kolēģi pamanīja, publicējām aicinājumu referendumā balsot "par".

±paši jāatzīmē LZS darba grupas "Nākotnes studijas" izveidošanās pēc Dr. A. Pugas iniciatīvas un viņa vadībā. Tā kā kolēģim būs atsevišķs ziņojums, tad tikai atzīmēšu, ka darba grupa ar projektu ir guvusi nelielu finansiālu atbalstu no Zinātnes padomes, ir izveidots materiāls internetam un pavisam nesen LZS ir uzņemta Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju apvienībā (centrs Seviļā, Spānija) – Eiropean Science and Technology Observatory. Ceram, ka kolēģi papildinās mūsu darba grupu, jo valsts nākotnes attīstība taču jāpētī mums pašiem, tā kā to dara ļoti daudzās augsti attīstītās valstīs.

Salīdzinot LZS padomes un valdes darbību ar šo institūciju darbības vērtējumu IV kongresā, jāsecina, ka padomes aktivitāte ir mazinājusies, bet valde, pēc manām domām, strādājusi aktīvāk.

Nobeigumā gribu pateikties valdes locekļiem, visiem kolēģiem par sadarbību un izteikt cerību, ka nākošajā periodā LZS izdosies atrast darbības prioritātes un apliecināt savu nepieciešamību Latvijas zinātnei un valstij.

Jānis Štrauhmanis, LZS valdes priekšsēdētājs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijā 25. novembrī pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, Va/s "Latvijas Gaisa satiksme" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas
"Izglītībai, zinātnei un kultūrai" 2003. g. Gada balvas un Kārļa Irbīša stipendijas

Gada balvas 2003. gadā tika piešķirtas: Jevgeņijam Kopitovam (profesors, Dr.habil.sc.ing., Transporta un sakaru institūta rektors) par darbu ciklu "Datortehnoloģijas aviācijas speciālistu profesionālas atlases un apmācības sistēmā"; Mārim Ābelim (LZA korespondētājloceklis, Dr.phys., LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks) un Kazimiram Lapuškam (Dr.phys., LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks) par darbu ciklu "Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas un lāzerlokācijas aparātu konstruēšana, novērojumi un to apstrāde".

Pirmo reizi K. Irbīša stipendijas tika piešķirtas Transporta un sakaru institūta (TSI) docentam Dr.sc.ing. Anatolijam Pozdņakovam, TSI doktorantam Vasilijam Demidovam, TSI maģistram Tahiram Mamirovam, RTU bakalauram Oļegam Zarjanskim, TSI bakalauram Romānam Kivļenokam, TSI maģistram Aleksejam Artamonovam, TSI bakalauram Andrejam Samodelkinam, TSI maģistram Aleksejam Šuvalovam, RTU 4. kursa studentam Mārtiņam Sudāram, TSI maģistrantei Marinai Saveļjevai, TSI maģistrantam Aleksandram Ševčikam, TSI maģistrantam Pāvelam Truskovskim, RTU 1. kursa profesionālās izglītības studentam Andrejam Aleksejevam un TSI maģistrantei Olgai Kropai.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas, Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzeja un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja
vienošanas par sadarbību

Lai veicinātu Latvijas medicīnas zinātnes popularizēšanu, izcilāko Latvijas ārstu piemiņas saglabāšanu, Nacionālajam krājumam atbilstošo muzeja priekšmetu izvērtēšanu un saglabāšanas nodrošināšanu, Latvijas Zinātņu akadēmija, Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzejs un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs vienojas par šādu sadarbību:

1. Latvijas Zinātņu akadēmija un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs apņemas:

sadarboties Latvijas mediķu izcilāko sasniegumu un LZA īstenā locekļa, Paula Stradiņa balvas laureāta profesora Viktora Kalnbērza veikuma apzināšanā, iekļaujot tos kopējā valsts zinātnisko pētījumu kontekstā;

turpināt vākt un saglabāt memoriālos muzeja eksponātus par profesoru Viktoru Kalnbērzu un viņa laikabiedriem, palīdzēt pilnveidot Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādes.

2. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs apņemas:

sniegt Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzejam nepieciešamo metodisko palīdzību, īstenojot Latvijas Republikas Muzeju likumu un citus normatīvos aktus, kas reglamentē muzeju darbību;

vajadzības gadījumā deponēt eksponātus Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzeja ekspozīcijai;

informēt Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzeju par Latvijas Muzeju pārvaldes un muzeju sabiedrisko organizāciju lēmumiem un aktivitātēm, informēt par Eiropas medicīnas zinātņu vēstures muzeju asociācijas lēmumiem un pasākumiem;

konsultēt un palīdzēt izvērtēt muzeja eksponātus, nosakot to atbilstību Nacionālā krājuma prasībām.

3. Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzejs apņemas:

muzeja darbā realizēt Latvijas Republikas Muzeju likumu un rūpēties par Nacionālā krājumā ietveramo eksponātu saglabāšanu;

izvērtēt iespējas par starptautisku zinātnisku pasākumu rīkošanu uz muzeja bāzes;

muzeja likvidācijas gadījumā par to ziņot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, kas savukārt apņemas pieņemt Nacionālā krājuma muzeja priekšmetus likumā noteiktajā kārtībā, lai tos saglabātu.

Akadēmiķa Viktora Kalnbērza muzeja vārdā
Viktors Kalnbērzs

Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents
Jānis Stradiņš

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors
Kārlis Ēriks Arons

2003. gada 27. novembrī

Satura rādītājs


RAKURSI ARHITEKTŪRĀ

Akadēmiķa Dr.habil.arch. Jāņa Krastiņa izstāde "Rakursi. 20. gadsimta nogales arhitektūra" tika atklāta 2003. gada 2. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Izstāžu telpā Akadēmijas laukumā 1, II stāvā.

Izstādē 174 attēlos atspoguļota izcilu un arī mazāk pazīstamu pasaules arhitektūras meistaru daiļrade dažādās pasaules zemēs. Pilsētas un celtnes skatītas caur profesora Jāņa Krastiņa fotoobjektīvu, aicinot skatītāju ielūkoties arhitektūras formu burvībā un izjust šīs mākslas neatkārtojamo valdzinājumu un skaistumu.

Šī gan ir tikai izstādes pirmā puse. Pēc divām nedēļām fotoattēli tiks apvērsti ar aizmuguri uz priekšu, parādīsies izstādes otrā daļa, un mēs varēsim svinēt izstādes apgriešanas svētkus.

Satura rādītājs


Eiropas 11. Energoelektronikas un kustības vadības konference

Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas tehniskajām universitātēm 2004. gada 2.–4. septembrī rīko Eiropas 11. Energoelektronikas un kustības vadības konferenci EPE-PEMC ’04 Riga.

Konference 2004. gadā notiks Rīgā, Kongresu namā pēc panākumiem bagātajām EPE-PEMC konferencēm Varšavā, Budapeštā, Prāgā, Košicē un Dubrovņikos pāra gados un EPE konferencēm Briselē, Grenoblē, Āhenē, Florencē, Seviļā, Trondheimā, Lozannā un Grācā nepāra gados. EPE-PEMC un EPE konferenču augstais līmenis un iegūtais rezultāts, ņemot vērā straujo industrijas attīstību, padara ikvienu no tām par gada visnozīmīgāko šīs nozares speciālistu tikšanās vietu.

Esam pārliecināti, ka arī 2004. gada tikšanās Rīgā būs jauns apliecinājums šo konferenču nevainojamajai reputācijai visā pasaulē.

Konferences tematika:

1. Jaudīgi energoelektronikas pārveidotāji
2. Pusvadītāju ierīces un pasīvie elementi
3. Energoelektronikas pārveidotāju vadība
4. Elektroiekārtu elektromagnētiskā savietojamība
5. Energoelektronisko sistēmu pielietojums
6. Energoelektronikas iekārtas elektroenerģijas ražošanā pārvadē un sadalē
7. Atjaunojamās un atkritumu pārstrādes energosistēmas,
8. Elektriskā piedziņa transportā
9. Energoelektronika autonomos braucamrīkos
10. Mērīšanas un novērošanas iekārtas
11. Elektriskās mašīnas un pārvietošanas mehānismi
12. Elektroapgāde
13. Kustības vadības iekārtas un roboti
14. Mehatronikas sistēmas
15. Industriālās piedziņas sistēmas
16. Izglītība un apmācība elektroenerģētikā

Apakštēmu saraksts ir redzams EPE-PEMC ’04 mājas lapā:

http://www.rtu.lv/epe-pemc2004/

Konferences orgkomitejas priekšsēdētājs:
Profesors Leonīds Ribickis (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija)

Konferences orgkomitejas vadītāja:
OEC.mag. Elīna Vasermane (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija)

Tālr.: 7089415; Fakss: 7820094; E-pasts: Elina.Vasermane@rtu.lv

Konferences laikā Rīgā Kongresu namā notiks komercizstāde. Tā būs vienreizēja izdevība uzņēmumiem prezentēt savu produkciju un piedalīties diskusijās ar radniecīgo nozaru speciālistiem spēka elektronikas, mehatronikas, industriālās elektronikas, piedziņas un kustības vadības jomās. Izstādes mērķis ir veicināt tehniskās un zinātniskās informācijas apmaiņu un pilnveidot biznesa kontaktus.

Referātu tekstu iesniegšanas datums – līdz 2003. gada 31. decembrim. Referāti iesniedzami elektroniski epe-pemc2004@rtu.lv.

Informācija par konferenci, dalības maksu, iespējamo atbalstu jaunajiem zinātniekiem un doktorantūras studentiem, referātu noformēšanas noteikumi, informācija atbalstītājiem pieejami EPE-PEMC ’04 Riga mājas lapā http://www.rtu.lv/epe-pemc2004.

Satura rādītājs


KONKURSS

Latvijas Zinātņu akadēmija, SIA LATTELEKOM un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma "Izglītībai, zinātnei un kultūrai"

izsludina konkursus uz divām Gada balvām ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža devumu, kā arī uz divām Gada balvām topošajiem zinātniekiem par pētījumiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs.

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu padomes, SIA LATTELEKOM, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā 2003. gada 29. decembrī jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):

* motivēts izvirzītāja iesniegums;
* pretendenta Curriculum vitae, norādot darba un mājas adresi, tel., personas kodu, e-pasta adresi;
* izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;
* izvirzītā darba (darbu) aprakstoša un grafiskā daļa.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk. 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524. Tel. uzziņām: 7223931, 7223633, 7225889.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2003. gada 11. decembrī plkst. 15.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. auditorijā notiks RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares promocijas padomes P-02 atklātā sēde.

Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ALEKSANDRS ORLOVS.

Promocijas darba temats – "Smalki dispersu molibdēna silicīdu un to kompozīciju iegūšana slāpekļa augsttemperatūras plazmas plūsmā".

Oficiālie oponenti: akad. T. Millers, Dr.habil.sc.ing. G. Mežinskis, Dr.sc.ing. I. Zālīte. Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2003. gada 15. decembrī, plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības bulv. 32, 3. auditorijā, notiks LU Vēstures zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu kopu par tēmu "Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā 7.–12. gs." aizstāvēs

ANDRIS ŠNĒ.

Recenzenti: Dr.habil.hist. R. Denisova, Dr.hist. A. Radiņš, Dr.hist. A. Vijups.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

* * *

2003. gada 17. decembrī, plkst. 15 Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 3. auditorijā, notiks LU Vēstures zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu kopu par tēmu "Latvijas Centrālā padome un nacionālā pretošanās kustība (1943.–1951.)" aizstāvēs

DZINTARS ĒRGLIS.

Recenzenti: Dr.hist. I. Butulis, Dr.habil. hist. A. Zunda, Dr.hist. K. Kangeris (Zviedrija).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

* * *

2003. gada 17. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

AIVARS VĒTRA

aizstāvēs promocijas darbu "Kaulaudu akustiskās īpašības kustību traucējumu gadījumos" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors Indulis Purviņš (Latvija), valsts emeritētais zinātnieks Haralds Jansons (Latvija), profesors Aleksandras Krisciunas (Lietuva).

* * *

2003. gada 17. decembrī plkst. 17.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

VLADIMIRS SKĻAREVIČS

aizstāvēs promocijas darbu "Pēdas garenvelves augstuma izmaiņas ietekmējošie faktori pirmsskolas vecuma bērniem" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesore Līga Aberberga-Augškalne (Latvija), valsts emeritētais zinātnieks Haralds Jansons (Latvija) profesore Ludmila Vasiļjeva (Krievija).

* * *

2003. gada 18. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.

ANDREJS MILLERS

aizstāvēs promocijas darbu "Imunoloģisko rādītāju nozīme multiplās sklerozes diagnostikā" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors Juris Bērziņš (Latvija), profesore Laila Feldmane (Latvija), profesors Valmantas Budrys (Lietuva).

Ar darbiem var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.

* * *

2003. gada 18. decembrī plkst. 16.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks "RTU–P14" promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

MUHABATS MANONOVS

par tēmu "Mazjaudas enerģētisko iekārtu efektivitātes paaugstināšana ar induktorģeneratoriem".

Recenzenti: prof. Dr.habil.sc.ing. J. Greivulis (RTU, Latvija), prof., t.z.d. V. Boroņins (Krievijas Elektrotehnisko ZA akadēmiķis), prof. Dr.habil.sc.ing. A. Grundulis (LLU, Latvija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2004. gada 6. janvārī plkst. 13.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4. 252. aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ZANDA RUBENE.

Temats: "Jauniešu kritiskās domāšanas izpēte studiju procesā universitātē".

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. T. Koķe, Dr.habil.phil., valsts emer. zin. A. Milts, Dr.paed., RTU doc. B. Garjāne.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

Satura rādītājs


Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 22. decembrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2003. gada 5. decembris