Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2004. gada  21. jūnijs: 12 (283)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


.2004. gada Jāņos

zv283-1.jpg (64284 bytes) Zināt, ka biju vakar, sajust, ka esmu šodien,
Ticēt, ka būšu rītā,
Tas viss, ko vēlos es.

 

LZA goda loceklis Andrejs Eglītis un visa Latvijas Zinātņu akadēmija sirsnīgi jo sirsnīgi sumina Jāni Krastiņu un Jāni Kristapsonu! Priecīgu vārda dienu un daudz laimes dzimšanas dienā!

Lai dzīvo akadēmijas Jāņi: Jānis Bārzdiņš, Jānis Bērziņš, Jānis Freimanis, Jānis Grabis, Jānis Grundspeņķis, Jānis Krastiņš, Jānis Lielpēters, Jānis Priedkalns, Jānis Stradiņš, Jānis Volkolākovs, Jānis Dūmiņš, Jānis Graudonis, Jānis Latvietis, Jānis Osis, Jānis Andris Osis, Jānis Peters, Jānis Streičs, Jānis Strupulis, Jānis Gardovskis, Jānis Janovs, Jānis Kristapsons, Jānis Rudzītis, Jānis Valdmanis, Jānis Vība, Jānis Vīksna, Jānis Dundurs, Jānis Kļaviņš, Jānis Krēsliņš, Jānis Melngailis, Jānis Metuzāls, Jānis Peniķis, Jānis Skujiņš, Aivars Jānis Strēlis, Jānis Apals, Jānis Cakuls, Jānis Gaigulis, Jānis Polis, Jānis Robiņš, Ojārs Jānis Zanders!

Līgo!

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu konkurss
2004. gadam

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA piemiņas medaļu un naudas balvu.

2005. gada janvārī tiks piešķirtas šādas LZA balvas:

Edgara Siliņa balva fizikā

Gustava Vanaga balva ķīmijā

Arvīda Kalniņa balva mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē

Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē

Friča Brīvzemnieka balva folkloristikā, Latvijas etnogrāfijā un antropoloģijā

Kandidātus Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu konkursam var izvirzīt LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, universitāšu vai akadēmiju senāti vai domes. Iesniegtos darbus vērtēs katras balvas ekspertu komisija.

Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai 1 eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:

1) izvirzītāja ieteikums,
2) izvirzītais darbs,
3) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,
4) autora parakstīta īsa iesniegtā darba anotācija latviešu valodā, darba nosaukums angļu valodā.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas jaunajiem
zinātniekiem

Balvas uz zinātnisko darbu konkursa pamata piešķir maģistrantiem, doktorantiem vai jauniem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Konkursam var iesniegt darbus, kurus veicis viens zinātnieks, ja viņš iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

2005. gadā LZA piešķirs 9 balvas:

* fizikas, matemātikas un inženierzinātnēs – 3, no tām viena ir Ludviga un Māra Jansonu balva par labāko darbu fizikā;

* ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs – 3, no tām viena ir Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva par labāko darbu ķīmijā;

* humanitārajās un sociālajās zinātnēs – 3, no tām viena ir Zentas Mauriņas balva par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā;

Balvas minimālais lielums ir Ls 200,-

Konkursā iesniedzamie dokumenti:

* motivēts LZA īstenā locekļa, zinātniskā institūta vai augstākās mācību iestādes senāta vai domes ieteikums, kurā dots īss konkursā iesniedzamā darba vērtējums un jaunā zinātnieka vispārējo zinātnisko aktivitāšu raksturojums,

* konkursa darbs, norādot uz titullapas institūta vai augstskolas nosaukumu, darba nosaukumu latviešu un angļu valodā, autora vārdu, uzvārdu, pilsētu, kur tas veikts un gadu, uz titullapas jābūt norādei LZA jauno zinātnieku darbu konkursam,

* darba īsa anotācija (līdz 1 lpp.) latviešu valodā, kuru parakstījis autors,

* publicēto darbu saraksts (ja tādi ir),

* uzziņu lapa par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods, darba vieta, doktorantūra, maģistratūra vai to beigšanas gads, mājas un darba pilnas adreses un telefoni, elektroniskā pasta adrese.

Konkursā iesniegtos darbus vērtē LZA Senāta ievēlētās ekspertu komisijas. Godalgotie darbi glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, pārējos iesniedz autoriem atpakaļ.

Konkursa ekspertu komisijas izvirza labākos no iesniegtajiem darbiem reflektēšanai arī uz LZA un "Grindeks", LZA un "Aldara" u.c. jauno zinātnieku konkursu balvām.

Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2004. gada 31. oktobrim.

LZA ģenerālsekretārs R. Valters

Satura rādītājs


Jauni LZA goda doktori

LZA Senāta lēmums:

1. Apstiprināt LZA Humanitaro un sociālo zinātņu nodaļas 21. maija sēdes lēmumu un piešķirt LZA goda doktora grādu filoloģijā (Dr.h.c.philol.) Edgaram Katajam, LZA goda doktora grādu vēsturē (Dr.h.c.hist.) Mikolam Mihelbertam un LZA goda doktora grādu tiesībzinātnēs (Dr.h.c.iur.) Izidoram Vizulim.

Edgars KATAJS – valodnieks un tulkotājs. Dz. 1923. g. 3.II Ķīnā. Beidzis Ziemeļmančžūrijas universitātes Ekonomikas fakultāti. Veicis tulka pienākumus Harbinā (1945–1950), bijis ķīniešu valodas pasniedzējs Harbinas Politehniskajā institūtā. Kopš 1955. gada dzīvo Rīgā. Ilgus gadus bijis LZA Fundamentālās (tagad Akadēmiskās) bibliotēkas Ārzemju literatūras komplektēšanas nodaļas vadītājs. Lasījis lekciju kursus LU Orientālistikas fakultātē. Mācījis arī japāņu valodu. Bijis tulks Latvijas un Japānas sadarbības attiecībās, pavadot un uzņemot delegācijas. Tulkojis no ķīniešu valodas (3) un japāņu valodas (>12) grāmatas. Sarakstījis grāmatas "Ķīnas kultūra", "Japānas kultūra", "Japāna vakar, šodien, rīt". Plaši publicējies periodikā – apm. 70 rakstu par ķīniešu un japāņu literatūru, stāstu tulkojumi, ceļojumu iespaidi. Pēdējo gadu darbiem pieskaitāmi: japāņu rakstnieka T. Dzjuničiro dzejas atdzejojums "Ēnas cildinājums", japāņu rakstnieku stāstu tulkojums "Amerikāņu skola" un kultūrvēsturiska grāmata "Japāna. Krustām šķērsām" (2003).

LZA HSZN 21. maija sēdē E. Katajam piešķirts Dr.h.c.philol. grāds (par 34, pret – nav, nederīgu biļetenu nav).

Mikola MIHELBERTS – vēsturnieks, arheologs, Dr.habil.hist. Viļņas universitātes profesors. Dz. 1939.9.III Kelmē, Lietuvā. Beidzis Viļņas universitāti (1960). Darbu sācis Lietuvas ZA Vēstures institūtā kā laborants, vēlāk – jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Turpinājis Viļņas Valsts Pedagoģiskajā institūtā, bijis asociētais profesors, fakultātes dekāns. Kopš 1990. g. – Viļņas universitātes Arheoloģijas nodaļas vadītājs, profesors. Zinātniskās intereses – baltu cilšu materiālā un garīgā kultūra 1.–4. gs. VU lasījis savai specializācijai atbilstošu lekciju kursu, kā arī Lietuvas numismātikas un Latvijas arheoloģijas kursu – 1.–13. gs. Devis ieguldījumu arī Latvijas senvēstures izpētē, pētot seno zemgaļu un sēļu kapulaukus, skaidrojot agrā dzelzs laikmeta vēstures jautājumus visā baltu apdzīvotajā teritorijā. Daudzu zinātnisko žurnālu redakciju kolēģiju loceklis. Vairāk nekā 125 zinātnisko publikāciju (rakstu) un 5 grāmatu autors un "Lietuvos TSR archeologijos atlasas" līdzautors.

LZA HSZN 21. maija sēdē M. Mihelbertam piešķirts Dr.h.c.hist. grāds (par 34, pret – nav, nederīgu biļetenu nav).

Izidors VIZULIS – starptautisko attiecību un tiesību speciālists. Dz. 1918. g. 20.VI Baltinavā. Beidzis (1944) LU Tautsaimniecības un tieslietu fakultātes tieslietu nodaļu. Kara gados evakuējies uz Vāciju. Ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Freiburgas universitātē (1950), izstrādājis tēmu par bēgļu tiesībām. Pārcēlies uz ASV, ilgus gadus bijis mācību spēks Ilinoisas un Dienviddakotas universitātēs. Lasījis starptautisko tiesību, starptautisko attiecību kursus. Zinātniskās intereses saistās ar starptautisko attiecību izpēti, t.sk. Austrumeiropas politiku, Molotova–Ribentropa paktu, Latvija–Vatikāna diplomātiskajām attiecībām. Viņš ir piecu grāmatu un daudzu zinātnisku, populārzinātnisku rakstu autors. Ieinteresēts sadarbībā ar LZA, vēlot jaunajiem zinātniekiem turpināt starptautisko attiecību pētījumus.

LZA HSZN 21. maija sēdē I. Vizulim piešķirts Dr.h.c.iur. grāds (par 33, pret – 1, nederīgu biļetenu nav).

Satura rādītājs


Tiek gatavota LZA un BNZA kopīga sēde

LZA Senāta priekšsēdētājs J. Stradiņš, ģenerālsekretārs R. Valters, Starptautiskās daļas vadītāja D. Šveica un Daugavpils Universitātes zinātnes prorektors A. Barševskis piedalījās darba grupas sēdē Baltkrievijas vēsturiskajā Polockas pilsētā, lai kopā ar Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas un Polockas Universitātes vadību vienotos par kopīgu abu akadēmiju izbraukuma sēdi, kuras sarīkošana paredzēta 2005. gada septembrī Daugavpils Universitātē, pieskaņojot šo starptautisko pasākumu J. Raiņa 140. dzimšanas dienai. Sarunu rezultātā puses vienojās, ka šis kopējais pasākums tiks sarīkots kā konference par Daugavas–Dvinas lomu kaimiņu tautu vēsturē, kultūrā, ekonomikā un dabas aizsardzībā. Baltkrievijas pusi sēdē pārstāvēja Baltkrievijas Nacionālās ZA viceprezidents A. šesņikovičs, Ķīmijas un Zemes zinātņu nodaļas akadēmiķis sekretārs F. Lahvičs, Humanitāro zinātņu un mākslas nodaļas akadēmiķis sekretārs P. Ņikitenko, Starptautisko sakaru nodaļas vadītājs V. Podkopajevs un nodaļas darbinieks I. Kraičevs, Polockas Universitāti pārstāvēja tās rektors profesors D. Lazovskis. Tikšanās beigās tika parakstīts trīspusīgs protokols par konferences sarīkošanu, kurš iekļauj programmu komitejas izveidi, konferences ziņojumu tēmas, darba grupu izveidi, kā arī iespēju veidot reģionālu zinātnes centru "Daugava–Dvina".

LZA Starptautiskā daļa

Satura rādītājs


Prof., Dr.habil.art. Ojārs Spārītis

Dominikāņu pedagoģijas aspekti Pasienes baznīcas emblemātisko gleznojumu ciklā*

Latvijas austrumu novads – Latgale – gan etniski, gan kultūras arhetipu ziņā nav monolīts, bet gan multikulturāls reģions, tajā skaitā arī ar multikonfesionālām iezīmēm. Saskaņā ar Ļubļinas miera līgumu 1569. gadā Latgale tika iekļauta apvienotās Polijas–Lietuvas karalistes sastāvā kā viena tās province – Poļu Inflantija. Savukārt zviedru ekspansija Baltijas ziemeļdaļā noslēdzās 1629. gadā ar striktas politiskās un konfesionālās robežas novilkšanu starp protestantisko Vidzemi un katolisko Latgali (Poļu Inflantiju). Katoliskās metropoles – Polijas–Lietuvas karalistes pārvaldes institūcijas pievienotajās zemēs nekavējās īstenot kontrreformācijas politiku un veicināja dažādu reliģisko ordeņu pārstāvju ieceļošanu misijas darbam Poļu Inflantijā. Galvenokārt jezuīti, bet arī dominikāņi, bernardīnieši, franciskāņi, lācaristi ar vietējo muižnieku atbalstu izveidoja misijas punktus, kuros aktīvi sludināja, izglītoja vietējos dzimtļaudis un katrs ar savām metodēm rūpējās par sabiedrības garīgo un arī fizisko veselību. Ar laiku misijas punktos tika uzceltas kapellas, baznīcas un atsevišķās vietās nodibināti un izveidoti arī klosteri. Kontrreformācijas otrais vilnis Latgali skāra pēc tam, kad 1678. gadā Grodņā tika nodibināta īpaša komisija katoļu baznīcas stiprināšanai un Varšavas seima lēmumu izpildei.

Misionāru aicināšanas mērķis bija iedzīvotāju aizsargāšana no rusifikācijas, panslāvisku ideju izplatības, kā arī no pareizticīgās ortodoksijas ietekmes. Augstākajā līmenī šie centieni stimulēja nacionālās pašapziņas veidošanos, zemnieku izglītības celšanos un latviešu valodas attīstību. Ienākuši Poļu Inflantijā, 17. gs. beigās dominikāņi apmetās Ludzas apkārtnē un jau 1694. gada 12. jūnijā Livonijas bīskaps Nikolajs de Korvins Poplavskis dibināja Pasienē klosteri, kur ar vietējo muižnieku atbalstu uzcēla koka dzīvojamās ēkas un baznīcu. Postošs ugunsgrēks 1753. gadā iznīcināja visu klostera ansambli. Grāfs Jans Borhs, vēlākais Polijas kanclers, tajā laikā bija Pasienes muižas īpašnieks un, sniedzot dominikāņiem lielu atbalstu, no 1753. līdz 1761. gadam (pēc citiem datiem 1761.–1770. g.) uzcēla jaunas klostera ēkas un baznīcu. Pasienes klosteris un baznīca grāfa Jana fon Borha īpašumā kļuva par svarīgu katoļu bastionu Krievijas pierobežā, jo dominikāņi sludināja kā latviešiem, tā arī baltkrieviem un pat pareizticīgajiem krieviem. Līdz 1832. gadam, kad cariskās Krievijas administrācija Latgalē slēdza lielāko daļu klosteru, Pasiene kā ievērojams garīgais centrs veica savu audzinošo misiju, noturot lielu ļaužu pulku priekšā misijas dievkalpojumus, konvertējot atpakaļ katoļticībā simtiem luterāņu un pareizticīgo. Kā savdabīgs dominikāņu pedagoģijas instruments mūsu uzmanības lokā ir nonācis 20 emblemātisku gleznojumu cikls, kas Pasienes baznīcas celtniecības laikā ir anonīma mākslinieka radīts, saskaņā ar ordeņa ideoloģisko doktrīnu.

Uz baznīcas griestu velvēm gleznotais emblemātisko attēlu cikls veido konceptuāli vienotu didaktisku sižetu ansambli, kas dialoģiski koncipēta diskursa ar draudzi veidā un intelektualizētā simbolisku tēlu formā pauž moralizējošus mājienus, ilustrē dominikāņu didaktikas tēzes. Ziņojuma autora nolūks ir bijis izmantot savas filoloģiskās un mākslas vēsturnieka izglītības priekšrocības, lai tuvotos emblēmu sērijas autoru koncepcijai, identificētu emblemātisko gleznojumu mākslinieciskos un satura prototipus. Par tādiem izrādījās Augsburgas izdevēja Johana Georga Hertela 1758–1760. gadā iespiestā un laikmetam atbilstoši no jauna ilustrētā Čēzārs Ripas "Iconologia" (Sinnbildern und Gedancken), kā arī Juliusa Vilhelma Cinkgrefa 1664. gadā Heidelbergā iespiestā grāmata "Hundert ethischpolitische Embleme". Pasienes baznīcas griestu gleznojumu sižetikā galvenie uzsvari likti uz kristīgās ētikas, cerības, uzticības un dievbijības kategorijām. Anonīmais gleznotājs emblēmu ciklā iestrādājis kompozīcijas ar sv. Dominika ordeņa stabilitāti, galvenajiem mērķorientieriem un ģeogrāfiski plašo misijas darba lauku personificējošiem simboliem. Attēlos pausti cildinājumi Jaunavai Marijai, Kristum, neaizmirstot arī komplimentārus pagodinājumus laicīgajai varai.

Pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas sakariem ar Zviedrijas Karalisko Zinātņu akadēmiju un Britu Akadēmiju, kas ļāva man viesoties šo zemju augstskolās un pētnieciskajos institūtos, kā arī kvalifikācijas studiju iespējām Luvēnas Katoļu universitātē, Ķīles un Minhenes universitātēs, bija iespējams iepazīt vajadzīgo literatūru un gūt pārliecību darba hipotēžu materializācijai zinātniskās atziņās.

Satura rādītājs


Jauni Valsts emeritētie zinātnieki

Valsts emeritēto zinātnieku padomes lēmums Nr, 13

Rīgā 2004. gada 8. jūnijā

Pamatojoties uz LR MK 1995. gada 7. novembra Nolikumu par Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu" un 1997. gada 11. februāra grozījumiem šajā nolikumā, VEZ padome 2004. gada 8. jūnijā, izskatījusi 52 VEZ nosaukuma pretendentu iesniegtos pieteikumus, nolēma:

I. Saskaņā ar aizklātās balsošanas rezultātiem Valsts emeritētā zinātnieka (VEZ) nosaukumu piešķirt 20 zinātniekiem:

1. Dr.habil.agr. Artūram ANTONIJAM
2. Dr.habil.chem. Fricim AVOTIŅAM
3. Dr.agr. Kārlim BAMBERGAM
4. Dr.agr. Mārtiņam BELICKIM
5. Dr.arch. Oļģertam BUKAM
6. Dr.habil.phys. Jurijam GEĻFGATAM
7. Dr.habil. sc. comp. Eduardam JAKUBAITIM
8. Dr.med.vet. Kārlim ĶAUNEM
9. Dr.sc.ing. Videvudam LAPSAM
10. Dr.habil.chem. Ludmilai LEITEI
11. Dr.habil.med. Arnoldam MUIŽULIM
12. Dr.habil.silv. Rūdolfam OZOLIŅAM
13. Dr.habil.paed. Jānim POKULIM
14. Dr.habil. chem. Andrim STRAKOVAM
15. Dr.habil.sc.ing. Artūram SUBAČAM
16. Dr.phys. Miraldai TRINKLEREI
17. Dr.biol. Kārlim VISMANIM
18. Dr.biol. Dzidrai ZARIŅAI
19. Dr.habil.med. ILGAI ZĪTAREI
20. Dr.habil.paed. Leonardam ŽUKOVAM

II. Noteiktajā kārtībā no 2004. gada 1. jūlija sākt mūža granta izmaksu augstāk minētajiem zinātniekiem.

VEZP priekšsēdētājs M. Beķers

Satura rādītājs


Jānis Klētnieks, Rīgas Tehniskā universitāte

LATVIJAS ZINĀTNIEKU LĪDZDALĪBA
KARNAKAS TEMPĻU IZPĒTĒ*

Seno Tēbu Karnakas tempļu ansamblis pie tagadējās Luksoras ir viens no ievērojamākiem vēstures pieminekļiem pasaulē, kas saglabājies no Senās Ēģiptes Vidējās un Jaunās valsts laikmeta (21.–11. gs. p.m.ē.). Tempļu ansamblis aptver ap 100 ha lielu teritoriju, kur atrodas 10 lielāki tempļi ar pagalmiem, masīviem piloniem, apjomīgām kolonnām, obeliskiem, dievu un valdnieku skulptūrām, sienu bareljefiem, hieroglifu uzrakstiem. Tempļi būvēti, postīti, pārbūvēti, paplašināti gandrīz 1500 gadu ilgā periodā un veltīti tēbiešu galveno dievu triādei: Amonam-Ra, Mutai un Honsam.

Pirmais latviešu pētnieks ēģiptoloģijā bija prof. Francis Balodis (1882–1947). Viņš publicēja virkni darbu par seno ēģiptiešu mākslu un vēsturi. Viens no plašākiem pētījumiem bija par faraona Ehnatona mākslas reformu (Echnatons Kunstreform, 1928). 1937. g. F. Balodis kopā ar V. Ģinteru piedalījās Tautu Savienības Intelektuālās kopdarbības institūta konferencē Kairā un iepazinās ar Karnakas tempļu izpētes problēmām: arheoloģisko pieminekļu aizsardzību, dokumentēšanu, saglabāšanu – jautājumiem, kas aktuāli joprojām. Otrais pasaules karš uz ilgiem gadiem pārtrauca tālākos pētījumus ēģiptoloģijā.

1998. g. UNESCO Pasaules mantojuma centra eksperts, franču arhitekts Bruno Delandes (Deslandes) rosināja Latvijā organizēt izstādes un pētniecības programmas, lai iepazīstinātu sabiedrību ar jaunākajiem pētījumiem ēģiptoloģijā. Rīgas Ārzemju mākslas muzejs sadarbībā ar Luvras muzeja Senās Ēģiptes departamentu realizēja vairākas izstādes (2000–2001) un Rīgā eksponēto mūmiju izpēti ar kompjutertomogrāfiju.

2001. g. tika izveidota Latvijas zinātniskā ekspedīcija Karnakas tempļu izpētes atbalstam – "Mission Scientifique Lettone d’assistance aux recherches sur les temples de Karnak" un izstrādāta zinātniskā programma Karnakas tempļu 7. un 8. pilona fotogrammetriskai uzmērīšanai un epigrāfijas dokumentēšanai, sadarbībā ar Francijas–Ēģiptes Karnakas pētījumu centru (prof. Dr. N. Grimals, Dr.Fr.Laršē). Pētījumu programmu akceptēja Ēģiptes Senatnes Augstākā padome un tā saņēma Francijas Ārlietu ministrijas, kā arī Ēģiptes iestāžu atbalstu.

Pirmā ekspedīcija Karnakā strādāja 10 dienas (2002. g. 4.–14. febr.). Tajā piedalījās: RTU docents J. Klētnieks, asistents M. Kaļinka, arheologs M. Lūsens, ģeogrāfe B. Ziemele. Ekspedīcija veica 7. pilona telpiskā stāvokļa un sienu epigrāfijas dokumentēšanu ar digitālās fotogrammetrijas metodēm. Iegūtie rezultāti uzlaboja un papildināja Karnakas tempļu ansambļa informatīvo sistēmu, kas nepieciešama zinātniskajiem pētījumiem un pilonu rekonstrukcijai. Ekspedīcija arī apliecināja latviešu speciālistu prasmi pielietot modernās tehnoloģijas arheoloģijas pieminekļu izpētē un saglabāšanā, kas pavēra ceļu turmākajiem pētījumiem.

Otra ekspedīcija š.g. martā bija organizēta ēģiptiešu pieminekļu aizsardzības speciālistu iepazīstināšanai ar trīsdimensiju lāzerskenēšanas tehnoloģiju (Callidus sistēmu). Eksperimentālajos uzmērījumos Karnakā kopā ar Vācijas speciālistiem no Latvijas puses piedalījās B. Delandes, M. Kaļinka un kinorežisors R. Pipars. Ekspedīcija dokumentēja 8. pilona telpisko stāvokli un Bab-Al-Futuh vārtus Kairas vecpilsētā. Saskaņota arī atļauja turpmākajiem pētījumiem Karnakas tempļu kompleksā.

* Tēzes ziņojumiem LZA Senātā š. g. 8. jūnijā.

Satura rādītājs


Kur būs mājas LATTELEKOM muzejam?

"Zinātnes Vēstnesis" šī gada 10. numurā rakstīja par skaistu vīziju – lielu politehnisko muzeju darbību pārtraukušās simtgadīgās Andrejsalas elektrostacijas (vēlākās siltumstacijas) kompleksā. Pašlaik tur iemitinājies nelielais LATVENERGO Latvijas elektroenerģētikas vēstures muzejs (vadītājs Aivars VEGNERS). Taču izrādās, ka nopietnas problēmas skārušas arī citu tehnikas muzeju – LATTELEKOM muzeju, kurš atrodas skaistajā Eižena Laubes projektētajā ēkā Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī. Tā vadītājs ir LZA goda loceklis RTU profesors Jāzeps LOČMELIS.

Telefonizācijas vēsture

Muzejs ir interesants tajā ziņā, ka eksponāti lielum lielā vairākumā darbojas. Ja arī bijušais Liepājas telegrāfa lielais pulkstenis nav precīzs, tad tomēr sekunžu rādītājs lec uz priekšu, bet citi eksponāti klab, tarkšķ, zummina, zvana un mirkšķinās. Gandrīz īsta (vaska?) telefona jaunkundze gatava saspraust puļķīšus vajadzīgajās ligzdās un savienot pagājušā gadsimta zvanītājus, pie reizes austiņās noklausoties, par ko tie tērgā. Telefona aparāti arī labu labie – tādi, kur pamīšus jārunā un jāklausās vienā radziņā, tādi, kur šīs funkcijas jau ir dalītas, pie sienas karami, ar kloķi griežami, ar pirmās neatkarīgās Latvijas koši krāsaino ģērboni rotāti. Un tā uz priekšu – cauri vēl nesen lietotajiem kilogramīgajiem mobilajiem telefoniem līdz šodienas brīnumiem, kur zvanīšanas funkcija reizēm pat vairs nav īsti pamanāma daudzo piedāvāto ekstru starpā. No vara un alumīnija vadu rituļiem un porcelāna izolatoriem līdz stiklšķiedras optiskajiem vadiem un kabeļiem. No elektromehāniskajām (analogā signāla) telefona centrālēm, kurām vēl pavisam nesen sabūvēja lielum lielas mājas, līdz ciparsignāla centrālēm, kurām nepieciešama neliela istabiņa. Un te viens no suņiem ir aprakts...

Viss pārdošanai

Pārejot uz jaunajām tehnoloģijām, daudz kas no vecā vairs nav vajadzīgs. Tas jādemontē, jāpārdod. Stāsta, ka pirms dažiem gadiem psihiatriskās dziednīcas slimnieki ar lielu prieku un precizitāti nodarbojušies ar dažādu aparātu izjaukšanu, akurāti saliekot kastītēs atbilstošās detaļas. Daļa no sakaru iekārtām pārdotas tādām zemēm, kur tās vēl noder. Tā vai citādi, lielas telpu platības atbrīvojās, tās bija dārgi uzturēt, un LATTELEKOM no tām cenšas tikt vaļā. Te sākas muzeja nedienas, par kurām stāsta profesors J. Ločmelis.

Nams, kurā šobrīd atrodas LATTELEKOM muzejs, kā jau rakstījām, celts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta un tā pirmajos stāvos atradusies Rīgas tirgotāju un amatnieku krājaizdevu sabiedrība, par ko vēl tagad liecina profesora nelielais kabinets ar biezām sienām – bijušais seifs. Augšējos stāvos bijuši dzīvokļi un, šķiet, arī kāda vēstniecība. Nama īpašnieks 1939. gadā aizbrauca uz Vāciju un 1944. gadā namā ieviesās telegrāfs, jo nams atradās izdevīgā vietā – pa Brīvības ielu gāja kabeļi. Varēja ielikt blīvēšanas aparatūru, pastiprināšanas punktus. Kad telegrāfs zaudēja nozīmi, nama otrajā stāvā telpas piedāvāja muzejam. Profesors Ločmelis ķērās ne tikai pie muzeja iekārtošanas, bet pēc viņa ierosinājuma tika atjaunota greznās kāpņu telpas vitrāža ar komponista Riharda Vāgnera portretu, kas bija izgaisusi padomju varas gados. Pašreizējā nama vietā savulaik atradies divstāvu koka nams, kura otrā stāva dzīvoklī komponists dzīvoja no 1837. līdz 1839. gadam un līdztekus darbam Rīgas Vācu teātrī komponēja operu "Rienci". Atjaunota arī plāksne, kas vēstī par R. Vāgnera uzturēšanos Rīgā un šajā vietā.

Kad nams nonāca LATTELEKOM īpašumā, tam radās daudz pircēju, tādēļ bija izlemts veidot vienu prāvu sakaru muzeju bijušajā telefona centrāles un pasta nodaļas ēkā K. Barona ielā 69, kurā no 1928. gada līdz 1933. gadam atradās arī Latvijas Radiofona studija ar telpām korim un diktoriem.

Pirmajā un otrajā stāvā bija paredzēts iekārtot muzeju, trešajā – konferenču zāli. Projekts bija gatavs 2002. gadā un tā realizēšanai jau bija atvēlēti 300 000 lati. Bet... laiks gāja un nekas nenotika, līdz septembrī tā naudiņa kā neapgūta tika atņemta. J. Ločmelis var tikai minēt, kādēļ tā arī nekas netika uzsākts. Vai nu nespēja par līdzdalību finansēšanā vienoties trīs Satiksmes ministrijas nozares, kurām muzejs bija domāts, vai arī jau tad šķita, ka namu taču varēs izdevīgi pārdot.

Nu kā Damokla zobens virs LATTELEKOM muzeja galvas vīd 1. novembris, kad telpas Brīvības ielā jāatbrīvo, jo nu arī šī ēka ir pārdota. LATTELEKOM sola muzejam telpas Dzirnavu ielā 105 – 800 m2 pirmajā stāvā, no kurām izvāktas iekārtas, atstājot izlauztu grīdu. Nepieciešams kapitāls remonts. Sevišķi nožēlojamā stāvoklī ir piebūve, kur kādreiz bija domāts iekārtot videotelefona sarunu punktu. Pēdējo atbildi J. Ločmelis uzzinās 17. jūnijā, par to varēsim informēt nākamajā "Z.V." numurā.

Ja muzejs tiešām pārcelsies uz bijušo telefona centrāli, ēku, kuru tāpat kā Ministru padomi un Televīzijas māju Zaķusalā barikāžu dienās sargāja simtiem pašaizliedzīgu Latvijas iedzīvotāju, gribētos, lai šo dienu liecībām atrastos patstāvīga un pastāvīga vieta muzejā. Arī tā ir Latvijas telefonizācijas vēsture.

Ūlanda mantojums

Vienā muzeja zāles daļā redzami VEF un Radiotehnikas ražotie radioaparāti. Vecais VEF SUPER, RIGONDA, DAUGAVA, vēl šis tas. Bet tas nav nekas, salīdzinot ar to Ilmāra Ūlanda kolekciju, kura no viņa dzīvokļa tika aizvesta uz telefona centrāli Lilastes ielā, Juglā. To tagad var aplūkot īpaši interesenti, vienojoties par apmeklējuma laiku.

Ilmārs Ūlands ilgus gadus strādāja par tehniķi un inženieri Latvijas Radio. viņam bija divas aizraušanās – viņš braukāja pa visu Latviju un vāca vecus radioaparātus, galvenokārt Latvijā ražotus – Žukovska, Leibovica, Apsīša darbnīcās, VEF, Radiotehnikā. Arī patafonus, atskaņotājus. Galvenais ir tas, ka tie visi Ūlandam darbojās! Mazais divistabu dzīvoklītis Pārdaugavā bija no grīdas līdz griestiem piekrauts, praktiski neatstājot vietu dzīvošanai. Otra Ūlanda aizraušanās bija radiotehnikas pulciņa vadīšana Jauno tehniķu stacijā.

Kad Ilmārs Ūlands smagi saslima, viņu, protams, uztrauca apmēram 20 gadu vāktās kolekcijas liktenis. Bija divi noteikumi – aparātus nedrīkst pārdot un tie ir jāredz cilvēkiem. 220 uztvērējus izdevās iekārtot Latvijas Vēstures muzejā, kur tie Ūlandam par nepatikšanu nonāca nevis pastāvīgā ekspozīcijā, bet fondos, taču dažādās speciālā izstādēs tos eksponē. Pēc I. Ūlanda aiziešanas viņsaulē bija jādomā, ko darīt ar apmēram 400 dzīvoklī palikušajiem aparātiem. Tika panākta noruna par darbu beigušās telefona centrāles izmantošanu, taču tas ir pagaidu risinājums, jo vieta ir nomaļa, grūti aizsniedzama, tādēļ nevar īstenot Ūlanda novēlējumu par ekspozīcijas rādīšanu apmeklētājiem.

Kad tika likvidēta arī Jauno tehniķu stacija, no turienes uz Lilastes ielu pārveda lielu skapi, kur daudzās atvilktnēs un atvilktnītēs bija saliktas visdažādākās radiodetaļas. J. Ločmelis šo skapi salīdzina ar Krišjāņa Barona Dainu skapi. Arī Ūlanda skapis ir pelnījis savu vietu muzeja ekspozīcijā. Sakaru muzeja, Politehniskā muzeja vai kāda cita muzeja. Jautājums atklāts.

Z. Kipere

Satura rādītājs


MEŽA UN KOKSNES ZINĀTNE
ŠODIEN UN RĪT

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS SENĀTA LĒMUMS

Rīga

2004. gada 8. jūnijā

Lai iepazītos ar zinātniskās darbības attīstību meža un koksnes nozarē, ņemot vērā tās nozīmīgo ieguldījumu tautsaimniecībā, š.g. 20. maijā Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija rīkoja izbraukuma kopsēdi "Meža un koksnes zinātne šodien un rīt" LV Koksnes ķīmijas institūtā. Dalībnieki noklausījās vairākus ziņojumus:

1. Ekselences centra projekts: "LV Koksnes ķīmijas institūta integrācija Eiropas zinātnes vidē" – LV KĶI zinātniskās padomes pr-js Dr.chem. B. Andersons.

2. "Mežzinātnes uzdevumi meža resursu palielināšanā, kokaudzes veselības un kvalitātes uzlabošanā" – LV Mežzinātnes institūta "Silava" direktors M. Graudums.

3. "Latvijas meža nozares attīstības problēmas" – LLU prof., Dr.h.sc.ing. H. Tuherms.

4. Ražošanas saistība ar zinātni Latvijas kokrūpniecības sektorā" – Latvijas kokrūpniecības federācijas pārstāvis A. Domkins.

Latvijas tautsaimniecībā meža nozarei šobrīd ir nozīmīga loma – tā dod vairāk kā 40% no eksporta ienākumiem, nodarbina 10–12% tautsaimniecībā strādājošo. Meži aizņem 46% no valsts teritorijas, un koksne Latvijā ir vienīgā atjaunojamā izejviela. Meža nozares nozīme valsts tautsaimniecībā var dot vēl lielāku ieguldījumu, taču tam nepieciešama meža līdzsvarota attīstība, inovatīvi produkti un tehnoloģijas. Tādēļ nepieciešams stiprināt nozares saites ar pētniecību meža zinātnē, koksnes apstrādē un ķīmiskajā pārstrādē un izglītībā, īpašu vērību veltot jauno zinātnieku piesaistīšanai.

Pamatojoties uz kopsēdes ziņojumiem, Senāts nolēma:

1. Atzīt, ka LV Koksnes ķīmijas institūts saglabājis zinātnisko potenciālu un izveidojis mūsdienīgu pētniecisko iekārtu bāzi, pašreizējā brīdī tuvojoties Eiropas zinātnes centru līmenim, taču zinātniskās pēctecības saglabāšanai nepieciešams turpināt sadarbību ar LLU un RTU jauno speciālistu piesaistei.

2. Atbalstīt kompetences centra izveidi uz LV Koksnes ķīmijas institūta, LV Mežzinātnes institūta "Silava" un LLU bāzes.

3. Griezties pie valdības ar ieteikumu palielināt finansējumu no budžeta zinātnei kopumā un, ievērojot meža un koksnes nozares ieguldījumu IKP, palielināt finansējumu ar nozari saistītajiem pētījumiem.

Satura rādītājs


Latvijas meža nozares attīstības problēmas

Meža nozare ir vadošā nozare Latvijas tautsaimniecībā, kas balstīta uz dabīgi atjaunojamiem resursiem un kuras ieguldījums iekšzemes kopproduktā tiek novērtēts 10...12% robežās, nodrošinot darba vietas 75...80 tūkstošiem cilvēku. Latvijas mežu kopplatība ir 2,93 milj. ha, bet koksnes kopkrāja – 585 milj. m3. Ikgadējais krājas pieaugums tiek novērtēts 16,5 milj.m3, kas pārsniedz pašreiz sasniegto mežizstrādes apjomu – 11...12 milj.m3 gadā. Meža nozare ražo produkciju galvenokārt eksportam – 85...90% no koksnes un koksnes izstrādājumiem tiek eksportēts. Meža nozare ir vienīgā nozare Latvijas tautsaimniecībā ar pozitīvu tirdzniecības bilanci: nozares produkcijas eksporta vērtība 2003. gadā sasniedza Ls 682,8 milj., kas ir vairāk kā 40% no Latvijas eksporta kopvērtības, bet imports – Ls 188,8 milj. LR Ministru kabinets akceptēja Latvijas Meža politiku, realizēta nozares institucionāla reforma, notiek nozares attīstības Nacionālās programmas izstrāde.

Latvijas meža nozares tālākā attīstība ir saistīta ar meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas pilnveidošanu. Par aktuālām problēmām šajā kontekstā meža nozarē var uzskatīt:

* īpašumtiesību nostiprināšanu uz mežīpašumu;

* privāto mežīpašnieku zemo zināšanu un prasmju līmeni;

* valsts atbalsta trūkumu privāto mežu īpašnieku kooperācijai;

* pārāk intensīvo mežizstrādi privātos mežos;

* kritisko privāto mežu atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas stāvokli;

* nenokārtotu kompensācijas sistēmu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās platībās;

* lauksaimniecībā neizmantojamo (neizmantoto) zemju apmežošanu;

* meža infrastruktūras kritisko stāvokli;

* ražošanas jaudu un tehnoloģiju nepietiekamību papīrmalkas un kurināmās koksnes, kā arī kokzāģēšanas un finierrūpniecības atlikumu pārstrādei un/vai izmantošanai uz vietas Latvijā;

* kokmateriālu transporta problēmas, kontekstā ar ES ierobežojumiem, attiecībā uz autotransporta (kokvedēju) pieļaujamajiem gabarītiem un kravas masu;

* nepietiekamu finansējumu meža nozares izglītībai un zinātnei;

* profesionālās un pieaugušo izglītības sistēmas nepilnības, u.c.

Dr.habil.sc.ing. Henns Tuherms,
LLMZA īstenais loceklis, LLU profesors

Satura rādītājs


Ekselences centra projekts "LV Koksnes ķīmijas institūta integrācija Eiropas pētniecības vidē"

2001. gada janvārī Eiropas komisārs Filips Buskvins (Philippe Busquin) ierosināja veidot vienotu Eiropas pētniecības vidi, lai labāk izmantotu Eiropas zinātnisko potenciālu. Iniciatīvas būtība bija radīt labākus apstākļus zinātniskai pētniecībai Eiropā un veicināt uz zināšanām balstītas ekonomikas strauju attīstību. Tika ņemts vērā aspekts, ka, Eiropas Savienībai ģeogrāfiski paplašinoties, stipri palielinās arī Eiropas pētniecības vide, tajā iekļaujoties kandidātvalstu zinātniekiem. Lai veicinātu šo procesu, 5. pētniecības ietvarprogrammā programmas "Dzīves kvalitātes un dzīvošanas resursu vadība" ietvaros tika izsludināta atbalsta akcija (konkurss) pētniecības centriem ar augstu zinātnisko potenciālu. Šīs akcijas mērķis bija veicināt nākošo dalībvalstu pētnieku integrēšanos Eiropas zinātniskajā vidē.

Ar prieku un lepnumu saņēmām ziņu, ka spēcīgā konkurencē Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts ir to 29 kandidātvalstu centru vidū, kas ir atzīti par ekselences centriem savā specialitātē un ir saņēmis finansējumu projekta "LV Koksnes Ķīmijas institūta integrācija Eiropas pētniecības vidē" realizēšanai. 2003. gada martā parakstījām līgumu trīs gadus ilga projekta realizācijai.

Kā ir izteikušies mūsu vācu un angļu kolēģi, Eiropā ir ļoti maz zinātnisko centru, kuros strādātu tik daudz plaša profila augstas raudzes speciālistu.

Ekselences centru atbalsta akcijas mērķis ir "veicināt integrēšanos Eiropas zinātniskajā vidē", tādēļ finansējums nav paredzēts tiešam pētījumu finansiālam atbalstam, bet tādām aktivitātēm kā citu zinātnisko centru apmeklēšana ar iespēju tur pastrādāt un koordinēt kopējos pētījumus, semināru un konferenču rīkošana, piedalīšanās konferencēs. Paredzēta arī gan pieredzes bagāto, gan jauno zinātnieku uzņemšana.

Projekts sadalīts 22 darba paketēs, kas aptver plašu aktivitāšu spektru. Projekts devis unikālu iespēju sadarbībai ar citu valstu kolēģiem. Institūta zinātnieki kopā ar citu valstu speciālistiem veic pētījumus par radiācijas ietekmi uz vidi un izmaiņām koksnes struktūras elementos tās ietekmē, piedalās monitoringos Baltijas un Centrālreiropas mežos. Tiek koordinēti pētījumi bezatlikumu (nulles emisijas) un biorafinēšanas tehnoloģiju integrēšanai un klāsteru izveidē.

Svarīga vieta ierādīta koksnes kā celtniecības materiāla īpašību saglabāšanai, kopā ar Vācijas, Anglijas un Maķedonijas zinātniekiem mēģinot izprast koksnes bioloģiskās noārdīšanās mehānismus un meklējot alternatīvus, videi draudzīgus aizsardzības līdzekļus. Uzmanība pievērsta arī koka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas aspektiem.

Lielu interesi ārzemēs izraisījuši koksnes termokatalītiskās sadalīšanās mehānisma pētījumi ar mērķi iegūt savienojumus bioloģiski aktīvu vielu un bioloģiski noārdošos polimēru sintezēšanai. Perspektīva ir koksnes komponentu, piemēram, lignīna, modificēšana, iegūstot augu augšanas stimulatorus, ārstnieciskus preparātus, adhezīvus. Salīdzinoši jauns pētījumu virziens ir piesārņotas augsnes attīrīšana ar augu palīdzību. Institūts nav iedomājams bez celulozes un papīra ražošanas tehnoloģiju pētījumiem par celulozes šķiedrām un to īpašībām. Šinī jomā izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Skandināvijas valstu zinātniskajiem centriem.

Piesaistot biotehnoloģijas speciālistus, tiek koordinēti un veikti eksperimenti par kokrūpniecības pārpalikumu kompostēšanas iespējām, izstrādāta kontroles mēraparatūra.

No enerģijas taupīšanas viedokļa svarīga ir sadarbība jaunu siltumizolācijas putu poliuretāna materiālu ieguvei no celulozes vārīšanas blakusprodukta – tallu eļļas un augu eļļām.

No šī gada 22. līdz 25. augustam Rīgā notiks 8. Eiropas lignocelulozes materiālu konference, par kuras vadmotīvu izvēlēta tēma "Lignocelulozes materiālu un celulozes ražošanas blakusproduktu izmantošana". Programmā iekļautas tādas tēmas kā: jauna pieeja lignocelolozes materiālu struktūras izpratnē; koksnes šķiedru raksturojums un pielietojums jaunos produktos; progresīvi balināšanas procesi saistībā ar šķiedras kvalitāti un vidi; jaunas tendences koksnes komponentu raksturošanā; lignocelulozes materiālu kā ķīmiskās izejvielas izmantošanas iespējas.

Konferencē izteikuši vēlēšanos piedalīties vairāk nekā 150 dalībnieku ne tikai no Eiropas, bet arī no ASV, Kanādas, Japānas, Korejas, Venecuēlas un citām valstīm. Koksnes ķīmijas institūts ir pirmais Austrumeiropā, kam uzticēta šāda mēroga konferences rīkošana koksnes ķīmiskās pārstrādes jomā.

Projekta ietvaros ir plānots sagatavot divas monogrāfijas: J. Hrols "Mežu radiomonitorings" un ž. Zaķis "Koksnes ķīmijas pamati".

Institūtam ir cieša sadarbība ar koksnes pārstrādes uzņēmumiem. To apliecina arī šī projekta ietvaros 2004. gada 7. maijā notikušais seminārs impregnēšanas ražotņu speciālistiem par tendencēm un prasībām koksnes aizsardzības jomā. Tika uzaicināti vieslektori no galvenajām importētājvalstīm Zviedrijas, Anglijas un Vācijas. Šinī seminārā dalībnieki tika informēti par Eiropas valstu likumdošanu koksnes aizsardzības jomā, jauniem aizsardzības līdzekļiem un klasisko preparātu izmantošanas ierobežošanas tendencēm, kvalitātes kontroli ražotnēs un pieejām produktu sertifikācijas jomā dažādās valstīs.

šoti svarīgas ir projekta ietvaros paredzētās jauno speciālistu pieredzes apmaiņas vizītes. Ir radusies iespēja apgūt ārzemju pieredzi un nodibināt personīgos kontaktus, kuri būs vitāli nepieciešami, lai nomainītu pašreizējos pieredzes bagātos kolēģus un sekmīgi turpinātu viņu uzsāktos pētījumus (uz doto brīdi institūtā maģistra darbus izstrādā pieci koksnes kompleksās pārstrādes jaunie inženieri).

Kopumā projekts rada iespēju mūsdienīgā līmenī veikt zinātniskos pētījumus, veicina aktīvu sadarbību un domu apmaiņu ar citu valstu kolēģiem un, kas ir īpaši svarīgi, paver cerību vismaz dažus no viņiem piesaistīt zinātnei.

Pieredze un zināšanas, kas tiek gūtas starptautiskās sadarbības rezultātā, palīdz institūta zinātniekiem ieiet Eiropas un pasaules pētniecības vidē, dod pienesumu Latvijas zinātnei un ražotājiem, kuri vēlas šīs zināšanas izmantot.

Projekta koordinators
Dr. Bruno Andersons

Satura rādītājs


Mežzinātnes uzdevumi meža resursu palielināšanā, kokaudzes veselības un kvalitātes uzlabošanā

Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava"

Latvijā gandrīz pusi no valsts teritorijas aizņem meža zemju platības. Pēc Valsts Meža dienesta datiem uz 2003. gada 1. janvāri pašreizējā meža zemju aizņemtā platība sasniegusi 45% no valsts teritorijas jeb 2.931 miljonus hektāru. Iepriekšējo gadsimtu laikā dažādu vēsturisku, cilvēka darbības noteiktu faktoru ietekmē ievērojami mainījies Latvijas teritorijas meža platību lielums, koku sugu sastāvs, vecumstruktūra un apsaimniekošanas režīmi.

Patlaban Latvijā meža nozare dod, pēc ekspertu vērtējuma, 7–9 procentus iekšzemes kopprodukta un vairāk kā trešdaļu eksporta kopvērtības. Lielā meža nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā apstiprina faktu, ka meža nozare Latvijā jāattīsta ciešā saskarē ar meža zinātni un izglītību.

Esošo stāvokli meža resursu jomā varētu raksturot ar šādiem svarīgākiem atzinumiem – saglabāti meža resursi un to daudzveidība, ir vērojama "līdzvērtīga cīņa" starp meža intensīvākas apsaimniekošanas atbalstītājiem un "zaļās politikas" realizētājiem, mežizstrādes apjomi ir nostabilizējušies, tajā skaitā valsts mežos mežizstrāde noteikta ikgadēji vienmērīgā apjomā.

Lai nodrošinātu valsts ar mežu apklāto platību palielināšanos vai vismaz nesamazināšanos, jāizmanto vietējās zinātnes atziņas – ārzemju zinātnieku atzinumi bieži ir nepiemēroti Latvijas apstākļiem.

Esošo stāvokli mežzinātnē varētu raksturot šādi:

* meža nozare pēdējos pāris gados, šķiet, "pavērsusies ar seju pret zinātni";

* ir iekārtots plašs stacionāro ilglaicīgo novērojumu tīkls praktiski visos svarīgākajos mežzinātnes virzienos;

* notiek sadarbība ar EFI, IUFRO, meža pētniecības institūtiem vairākās valstīs;

* mežzinātnes finansējums un atbalsts joprojām neļauj mežzinātnei būt līdzvērtīgai ar citām meža nozares "sastāvdaļām";

* meža nozares pārstāvji secina, ka pētījumu, sevišķi ilglaicīgu, rezultāti mežsaimniecībā ir praktiski pielietojami;

* finansējums īsa termiņa pētījumiem kā iemesls tam, ka mežzinātnei grūti piesaistīt jauno paaudzi;

* izveidojusies neviennozīmīga situācija mežizglītībā.

Svarīgākie virzieni mežzinātnē, lai risinātu meža resursu kvalitātes un kvantitātes jautājumus, ir:

* teorētiskie pētījumi meža ekoloģijā, kokaugu fizioloģijā, fitopatoloģijā, ģenētikā un mežkopībā meža izejvielu un meža funkciju ilgtspējīgas un paplašinātas atražošanas nodrošinājumam;

* meža un ar to saistīto nozaru ekonomika, attīstības prognozes un politika uz meža monitoringa bāzes;

* inovatīvu, konkurētspējīgu un videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādāšana meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā neizmantotajās lauksaimnieciskajās zemēs, meža aizsardzībā, kopšanā un izmantošanā;

* meža koksnes un nekoksnes resursu racionālā izmantošana un pārstrāde ar mežu saistīto tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai pēc organisko izejvielu resursiem un meža produktiem.

Tuvākajā nākotnē attīstāmākās jomas, kuras šobrīd nevar uzskatīt par sakārtotām, LVMI "Silava" būtu meža aizsardzības jautājumi, meža taksācija, meža politika un ekonomika. Ievērojami jāpalielina starptautiska sadarbība.

Būtu apsveicami gūt atbalstu Latvijas un starptautiskā līmenī lauksaimnieciski neizmantotu lauksaimniecības zemju apmežošanai un meža aizsardzības jautājumu risināšanai. Nepieciešams tiešs valsts budžeta finansējums Eiropas Savienības prasību – meža un meža resursu monitoringa veikšanai.

Jāuzsver mežsaimniecisko pētījumu nepārvērtējamā nozīme visas meža nozares, kas ietver mežsaimniecību un kokrūpniecību, attīstībā.

Svarīgs jautājums "Silavai" tuvākajā nākotnē ir institūta juridiskais statuss.

Interesants jautājums – meža un koksnes zinātņu centra idejas attīstība. "Silava" ir gatava piedalīties tā risināšanā.

M. Graudums,
LVMI "Silava" direktors

Satura rādītājs


LATVIJAS ZINĀTNES PADOMĒ

Lēmums Nr. 3-4-1, Lēmums Nr. 3-4-2

Satura rādītājs


KONKURSS

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu

ARVĪDA LEPPIKA

vārdiskai balvai inženierzinātnēs, lauksaimniecības mehanizācijā.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru fundamentālie, vienotas tematikas zinātniskie pētījumi un atklājumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva – vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Arvīda Leppika balvu”.

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arvīda Leppika vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3005685, līdz 2004. gada 16. augustam, pievienojot:

– izvirzītāja ieteikumu,
– izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu,
– autora Curriculum vitae,
– autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs Arvīda Leppika 115 gadu dzimšanas atceres dienā, 2004. gada 17. septembrī.

Satura rādītājs


Izstāde

Perfekcija skumjā optimismā

zv283-2.jpg (63294 bytes)
Juris Dimiters, Skulmju mākslinieku dinastijas pārstāvis, savulaik ieguvis tradicionālu un pamatīgu mākslas izglītību – sākot no Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas, beidzot ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kur absolvējis Glezniecības un scenogrāfijas nodaļu. Tiktāl akadēmiskās tradīcijas. Strādājis specialitātē, veidojis scenogrāfiju 20 izrādēm. Taču slavu pasaulē un atzīšanu Latvijā ieguvis ar plakātu – mākslas veidu, kurš īpaši uzplauka divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados.

Savdabīga ir viņa izstāžu ģeogrāfija – Rīgā, Cēsīs, Jūrmalā, Berlīnē, Aleksandrijā (ASV), Pitsburgā (ASV), Milānā, Romā, Stokholmā, Čikāgā, šogad atkal Rīgā, Vēstures un kuģniecības muzejā un Latvijas Zinātņu akadēmijā. Ar apbrīnojamu regularitāti autors saņēmis starptautiskas atzinības prestižos plakātu mākslai veltītos konkursos Somijā un ASV. Darbi atrodas: Vācijā, Modernās mākslas muzejā Ķelnē, ASV – Kremona fondā, Ņuorleānas mākslas muzejā un Rīgā, Latvijas Mākslas muzejā.

LZA prezidenta Jura Ekmaņa vadībā Jura Dimitera izstādes "No savienības uz savienību" atklāšana 8. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā izvērtās par asprātīgu dialogu starp autoru un skatītājiem. Akadēmiķis Jānis Stradiņš izstādes nosaukumu "No savienības uz savienību" komentējot (burti mainās no sarkana uz zilu), uzsvēra, ka mākslinieks liek domāt, apzināties situāciju, konstatēt, ko mēs neesam ieguvuši šajā pārmaiņu laikā. Un tas tiek darīts trāpīgi, ar veselīgu skepticismu. Mēs šodien godinām lielu mākslinieku. Baiba Rivža, LLMZA prezidente, sveicot Džemmu Skulmi un autoru, vedināja mākslinieku uz lielāku optimismu. Juris Dimiters sacīja, ka viņa vislielākā izstāde pašlaik aplūkojama Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, taču šī, Latvijas Zinātņu akadēmijā, ir visaugstākā, jo saistīta ar zinātnisko pētniecību. Andrejs Siliņš, LZA viceprezidents, uzteica darbus, jo tiem neapšaubāmi ir zinātniska vērtība, tos var studēt, tie norāda uz mūsu un politiķu kļūdām. LZA goda loceklis Jānis Streičs: "Vakar sabiedrības uzmanības centrā bija Konstantīna Čakstes piemineklis (domāta pieminekļa maketa uzstādīšana), un lūk, to lādiņu, kuru autors grib ielikt mūžības materiālā, Juris Dimiters ieliek plakātā." LZA korespondētājloceklis Ojārs Spārītis atzina, ka Juris Dimiters ir paradoksu meistars, skumjais optimists, kura dzēlīgās metaforas nāk no dziļi krūtīs glabātās Latvijas mīlestības. Viņa plakātu koncentrētā valoda apvieno labu literāro saturu, dziļu intelektu un perfektu izpildījumu. Tā būtu lieliska Latvijas eksporta prece – šie plakāti, tie pasaulē ļautu izprast Latviju, – secināja mākslas zinātnieks. Par ceļamā pieminekļa maketu runājot, Ojārs Spārītis aicināja saprast, ka piemineklis nebūs tikai Konstantīnam Čakstem, tas būs piemineklis pretestības kustībai, kura Latvijā bija citāda nekā Francijā un Itālijā, tā bija kā staigāšana pa trauslu ledu. Bet Jura Dimitera darbu vispārinošo raksturu rezumējot, Jānis Streičs piebilda, ka varbūt tikai divos plakātos attēlotais stiprākas emocijas izraisītu vien latviešu skatītājos – "VEF" – pazīstamā Zeva figūra ar zibeni iekomponēta kapa piemineklī un E. Virzas "Straumēni", pārējie gan liktu aizdomāties ikvienam cilvēkam plašā pasaulē. Visi: "Who is who?", "Labāka dzīve, labāki mēsli", "Perestroika", "Lauksaimniecības optimizācija", "Kadru rotācija" "Life", "Prognozējamais tirgus".

Mūžīgais opozicionārs Juris Dimiters – mākslinieks, kurš liek padomāt. Zinātnieku vidē patīk atsauces uz tradicionālām vērtībām – ab imo pectore. No dvēseles dziļumiem, no visas sirds.

I.T.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2004. gada 5. jūlijā plkst. 14.30, Rīgā, Lomonosova ielā 1, RTU Zinātniskās bibliotēkas Aviācijas filiālē notiks RTU Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares promocijas padomes “RTU P-17” atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ILMĀRS OZOLIŅŠ.

Promocijas darba temats – “Gāzturbīnu dzinēju ekspluatācijas raksturlīkņu datormodelēšana”.

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing. V. Šestakovs, Dr.sc.ing. A. Dancigs, Dr.sc.ing. N. Kuzņecovs.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2004. gada 5. jūlijā plkst. 15.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, Rīgā, Kronvalda bulv. 1 aktu zālē notiks "RTU–PO5" Promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai enerģētikas un elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

INGA ZICMANE

par tēmu "HES ūdens režīmu vadīšana un to prognozēšana".

Recenzenti: Dr.sc.ing., prof. J. Gerhards (RTU, Latvija), Dr.hab.sc.ing., prof. Olev Liik (Tallinas Tehniskā universitāte, Igaunija), Dr.sc.ing. I. Oleiņikova (LZA, Latvija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Rīgā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2004. gada 8. jūlijā plkst. 15.00 Latvijas Mākslas akadēmijas promocijas padomē tiks aizstāvēts

STELLAS PELŠES

promocijas darbs "Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas vadošo laikmeta ideju kontekstā (1900–1940)."

Darba recenzenti: Dr.phil. A. Rubenis, Dr.art. J. Kalnačs, Dr.phil. M. Rubene.

Ar promocijas darbu var iepazīties LMA bibliotēkā.

* * *

Latvijas Universitātes datorzinātnes nozares promocijas padome 2004. gada 28. maija sēdē piešķīra datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātnisko grādu Guntim Arnicānam par promocijas darbu “Informācijas apstrādes rīku izveide neviendabīgai un dinamiskai videi” (balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgo biļetenu nav) un Kārlim Freivaldam par promocijas darbu “Grafveida struktūru vizualizācijas algoritmi” (balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgo biļetenu nav).

* * *

LU promocijas padome bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozarē 2004. gada 2. jūnija sēdē piešķīra zinātņu doktora zinātnisko grādu Renātei Rankai bioloģijas zinātņu nozares molekulāras bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Borrelia burgdorferi sensu lato molekulārbioloģiskais raksturojums Latvijā".

Balsošanas rezultāti: par – 8 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

LU promocijas padome bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozarē 2004. gada 2. jūnija sēdē piešķīra zinātņu doktora zinātnisko grādu Tatjanai Tračevskai bioloģijas zinātņu nozares molekulārās bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Mycobacterium tuberculosis un Staphylococcus spp. zāļu rezistences mehānismu molekulārie pētījumi".

Balsošanas rezultāti: par – 8 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

2004. gada 4. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijas promocijas padomē notika ILONAS AUDERES promocijas darba “Stikla glezniecība Latvijā” aizstāvēšana. Darba recenzenti bija Dr.art. E. Grosmane, Dr.hist. I. Ose, Dr.art. J. Kalnačs. Balsojuma rezultāti par mākslas doktora grāda piešķiršanu: par – 6; pret – nav: atturas – 2, viens biļetens nederīgs.

* * *

2004. g. 7. jūnijā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas zinātnes nozarē, apakšnozarē – finanses un kredīts, aizstāvēja Marina Kudinska par tematu "Komercbankas risku vērtība un tās atbilstība bankas pašu kapitālam".

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 14, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


zv283-4.jpg (72470 bytes) zv283-3.jpg (81552 bytes)

Latvijas Zinātņu akadēmijas darbinieku grupa apmeklēja Latvijas Universitātes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu Babītē un akadēmiķa Riharda Kondratoviča vadībā iepazinās ar rododendru savvaļas sugām un šķirnēm (123), no kurām 35 ir Latvijā selekcionētas.


Uzmanību!

Pirms gadskārtējā atvaļinājuma “Zinātnes Vēstnesis” vēl iznāks š. g. 12. jūlijā
“Zinātnes Vēstneša” 14. numurs iznāks š.g. 6. septembrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 18. jūnijā