Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2004. gada  8. novembris: 18 (289)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


.LATVIJAS REPUBLIKA
IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA

Cien. Vairai Vīķei-Freibergas kundzei
Latvijas Valsts prezidentei

A. god. Indulim Emša kungam
LR Ministru prezidentam

A. god. Jurim Ekmaņa kungam
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājam

Par pasākumiem valsts finansējuma palielināšanai zinātnē

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir izskatījusi Latvijas Valsts prezidenta kancelejas 2004. gada 12. oktobra vēstuli Nr. 2368 un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa kunga 2004. gada 8. oktobra vēstuli Nr. 01/6-160 un sniedz informāciju par pieņemtajiem lēmumiem un plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts finansējuma palielināšanu zinātnei.

Piekrītam Jura Ekmaņa kunga vēstulē izteiktajam, ka no valsts budžeta pašlaik zinātnei tiek atvēlēti tikai 0,2% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP), kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs.

Lai panāktu augstāku Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstības finansējumu, IZM ir izstrādājusi un īstenojusi vairākus pasākumus. Pirmkārt, likumprojektā “Par zinātnisko darbību” ir iestrādāts priekšlikums zinātnes, pētniecības un inovāciju finansēšanai katru gadu novirzīt 0,1% no IKP, līdz tas sasniegs 1% IKP no valsts budžeta līdzekļiem. Otrkārt, ir izstrādātas valsts pētījumu programmas prioritāro zinātnes virzienu atbalstīšanai: informācijas tehnoloģijās, organiskajā sintēzē un biomedicīnā, materiālzinātnēs, meža zinātnēs un koksnes tehnoloģijās un letonikā. Treškārt, ir palielināts valsts emeritēto zinātnieku atbalsts no 66 Ls līdz 100 Ls un, ceturtkārt, izdalīti valsts budžeta līdzekļi, lai piesaistītu ES struktūrfondu līdzekļus zinātniskās darbības pilnveidošanai.

Ar mērķi sniegt atbalstu pētniecības aparatūras modernizācijai vadošajās valsts pētniecības institūcijās Latvijā, ir izstrādāta IZM Nacionālā programma 2004.–2006. gadam, atbilstoši Vienotā programmdokumenta (VPD) 2.5. pasākuma “Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās” 2.5.2. aktivitātei “Moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšana pētniecības iestādēs”. Nacionālajā programmā iekļautie projekti balstās uz zinātnes galveno stratēģisko mērķi – attīstīt Latvijas pētniecības iestāžu konkurētspēju pasaulē – un šī mērķa sasniegšanai noteiktajiem stratēģiskajiem uzdevumiem – radīt vidi un nosacījumus inovatīvai uzņēmējdarbībai, kā arī modernizēt ar pētniecību un attīstību saistīto infrastruktūru. Šī pasākuma ietvaros kopumā triju gadu laikā tiks īstenoti 22 projekti. Seši no tiem, par kopējo summu 4,08 milj. Ls, tiek ieviesti jau šogad.

Lai piesaistītu ES struktūrfondus 2.5.1. aktivitātei “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās”, ir uzsākti pasākumi atklātā projektu konkursa īstenošanai. Šīs aktivitātes mērķis ir atbalstīt lietišķo pētījumu projektu izstrādi valsts zinātniskajās institūcijas, lai veicinātu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību.

Jāatzīmē, ka Latvijas zinātnieki sekmīgi piedalās arī ES Ietvara programmās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomās, sākot no 1999. gada. Šai sakarā IZM piešķir līdzekļus no valsts budžeta valsts zinātniskajām institūcijām zinātniskās aparatūras atjaunošanai ES Ietvara programmas projektu īstenošanai.

Tomēr, lai īstenotu iecerētos pasākumus zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībā, IZM papildus ir nepieciešami finanšu līdzekļi 2,03 milj. Ls apjomā 2005. gada budžeta programmai “Zinātne”. Nodrošināt prioritāro pasākumu īstenošanu esošo finanšu līdzekļu ietvaros nav iespējams. Diemžēl līdz šim budžeta pieteikumu izskatīšanas gaitā nav atbalstīti šādi Finanšu ministrijai iesniegtie prioritārie pasākumi: valsts pētījumu programmas prioritāro zinātnes virzienu atbalstīšanai – 1,35 milj. Ls apjomā (tai skaitā, Letonikas programmas nodrošināšanai – 450 000 Ls), bāzes finansējuma ieviešanai valsts zinātniskajās institūcijā – 0,5 milj. Ls (atbilstoši likumprojekta “Par zinātnisko darbību” 2. lasījumā pieņemtajam, ka pēc institūtu reorganizācijas par aģentūrām to darbības nodrošināšanai ir nepieciešams bāzes finansējums), valsts emeritēto zinātnieku atbalstam – 110 000 Ls (atbalsta palielinājumam papildus līdzekļi 2005. gada budžetā nav paredzēti) un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbinieku atalgojumiem – 108 000 Ls.

Izglītības un zinātnes ministrija ir ieinteresēta turpmākai diskusijai ar Latvijas zinātniekiem par zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstības stratēģiju, pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu, kas sekmētu Latvijas tautsaimniecības ieinteresētību zinātnes sasniegumu pielietošanā un labprāt uzklausīs konkrētus priekšlikumus zinātnes attīstības finansējuma mērķtiecīgam ieguldījumam.

Ar cieņu,
ministrs J. Radzevičs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens
pilnsapulce

2004. gada 25. novembrī
plkst. 14.00
LZA konferenču zālē
(Rīgā, Akadēmijas laukumā 1)

Darba kārtība:

Ievadvārdi
LZA prezidents Juris Ekmanis

Laudatio Andrim Padegam
Akadēmiķis Rūsiņš Freivalds

2004. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana LZA ārzemju loceklim Andrim Padegam

Akadēmiskā lekcija “IBM360 lieldatoru attīstīšana un nozīme”
LZA Lielās medaļas laureāts Andris Padegs

Jaunu LZA locekļu vēlēšanas

LZA Prezidijs

Satura rādītājs


Ministru kabineta balvas

LZA īstenajiem locekļiem Edmundam Lukevicam,
Pēterim Cimdiņam un goda loceklei Lilijai Dzenei

Valdība 26. oktobrī nolēma ikgadējās Ministru kabineta balvas piešķirt habilitētajam ķīmijas doktoram Edmundam Lukevicam, teātra zinātniecei Lilijai Dzenei, diriģentei Ausmai Derkēvicai, Vidzemes augstskolas rektoram, habilitētajam bioloģijas zinātņu doktoram Pēterim Cimdiņam un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jauniešu korim “Kamēr...”. Lukevicam balva piešķirta par izciliem zinātniskiem sasniegumiem silīcija un germānija organisko savienojumu izpētē, Dzenei – par mūža ieguldījumu teātra vēstures pētniecībā un teātra kritikā, Derkēvicai – par mūža ieguldījumu kora mākslas attīstībā, Dziesmu svētku kustībā un par Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, Cimdiņam – par nozīmīgu ieguldījumu augstākajā izglītībā un zinātnē, bet korim “Kamēr...” – par izcilu sniegumu kora mākslā. Ministru kabineta balva ir naudas summa 5000 latu apmērā, goda diploms un krūšu nozīme. To kopš 1995. gada piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās.

LETA

Satura rādītājs


Rīga, 2004. gada 22. oktobrī

Dzejniekam Andrejam Eglītim,
LZA goda loceklim

Dārgo Dzejniek!

Latvijas Zinātņu akadēmijas saime no visas sirds sveic Jūs šajās oktobra dienās. Jūs esat dzejā, mūzikā un Tēvzemē. Jūs esat mūsu sirdīs.

Gribam pateikties Jums par apbrīnojamo pastāvību dzejas motīvu izvēlē. Par Jūsu Lielo tēmu – Mīlestību. Pret Tēvzemi, tautu, māti, sievieti, māju. Pret Dievu. Mūžīgās tēmas, bez kuru apguves nevar izaugt jauna, dzīvot un darboties spējīga paaudze. Paldies Jums, ka mudināt lasītāju tās uztvert. Par spīti tam, ka bieži vien ikdiena darbojas pretī mūsu īstajai vērtību sapratnei. Paldies par dzīves skolu!

Mēs pazīstam Jūs kā izcilu Latvijas kultūras un literārās dzīves parādību pazinēju un vērtētāju. No tā kultūras un literatūras vēstures interpretācijas papildinās jaunā pētnieku paaudze. Lai arī liktenis bija piespiedis Jūs ilgus gadus Latviju skatīt no tāluma, Jūsu dzeja ir lieciniece, kā visas plašās pasaules uztvere un iespaidi atkal un atkal domas pievērš mājām Latvijā, Ļaudonā. Mēs esam priecīgi, ka varējām Jūs sagaidīt mājās.

Mēs esam pateicīgi par Latviešu Nacionālā Fonda darbu mūsu tautas pašcieņas kopšanā. Mēs jutām šo saikni ilgus gadus. Latvijas Zinātņu akadēmija ir ļoti pagodināta, ka esat mūsu pulkā.

Jūsu dzimšanas dienā mēs domājām par Jums labas domas. Top Jūsu Rakstu 5. sējums un mēs to gaidām ar nepacietību un prieku, lai stiprinātos domas un vārda spēkā.

Lai Jums gaišas dienas un gadi labā veselībā, dzīves priekā un apziņā, ka mēs visi Jūs mīlam.

Patiesā sirsnībā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors
Juris Ekmanis

Latvijas Zinātņu akadēmijas
Senāta priekšsēdētājs profesors Jānis Stradiņš

22. oktobrī Rīgas Latviešu biedrībā notika dzejnieka godināšana, kas bija arī viņa radoša darba vakars. Apgādā “Valters un Rapa” literatūrzinātnieces Dzidras Vārdaunes sakārtojumā šobrīd jau ienākuši četri no paredzētājiem Rakstu sējumiem un tajos lasāmie darbi ir vislabākais apliecinājums talantam, nepakļāvībai un lielai, asinīs ierakstītai Latvijas brīvības idejai.

Satura rādītājs


Rīga, 2004. gada 4. novembrī

Dr.philol. Guntai Smiltniecei,
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektorei

Cienītā Rektores kundze!

Latvijas Zinātņu akadēmija no sirds sveic Jūs un visu Liepājas Pedagoģijas akadēmijas saimi pirmā pusgadsimta jubilejā! Jūs esat godam pierādījuši prasmi pastāvēt un veidoties par ievērojamu kultūras un zinātnes centru Kurzemē. Skolotāju izglītības profils ir bagātināts ar mūsu dinamiskā laikmeta pieprasītajām specialitātēm, dota iespēja mūžizglītībai. Iepriecinoši, ka Jūsu augstskolā attīstās starptautiskie kontakti, notiek regulāras zinātniskās konferences, mācību darbā tiek uzaicināti pazīstami Latvijas zinātnieki. LPA ir aktīvi studenti un Latvijas kultūras tradīcijās pamatots kultūras darbs.

Novēlam Jums visiem labu veselību, studentisku “uguntiņu” un ieinteresētību profesiju apguvē un meistarības pilnveidošanā! Vēlam un ticam, ka Liepājā būs Universitāte.

Vivat, crescat, floreat!

Patiesa sirsnībā un cieņā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors
Juris Ekmanis

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs profesors
Jānis Stradiņš

Satura rādītājs


Īsumā

Š. g. 13. oktobrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde “Informācijas tehnoloģijas – rūpniecības vajadzībām”. Sēde bija pieskaņota Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta (RITI) 10 gadu jubilejai.

Institūta direktors prof. J. Borzovs referēja par RITI vēsturi un pētnieciskiem projektiem, bet asoc. prof. M. Vītiņš iepazīstināja ar apmācību industriālajā vidē un sadarbību ar izglītības iestādēm. Referātiem sekoja plaša diskusija.

* * *

29. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Barondienas konference-2004. Tās temats bija “Tradīcija un jaunrade”. Referātu loks bija ļoti plašs un tie tika nolasīti piecās sēdēs, kuras ievadīja Māras Vīksnas referāts “Latviešu folkloras krātuve nostāstos un anekdotēs”. Sēdes bija veltītas:

1. sēde “Tradīcija teorijā un sociālajā praksē” (vad. Dace Bula)
2. sēde “Tradīciju interpretācijas un sociālie konteksti” (vad. Juris Urtāns),
3. sēde “Tradīcija: stabilais un mainīgas” (vad. Guntis Pakalns)
4. sēde “Mitoloģija – folklora – literatūra” (vad. Janina Kursīte)
5. sēde “Tradīciju dinamika” (vad. Benedikts Kalnačs).

Konferences noslēgumā tās dalībnieki iepazinās ar izstādi “Latviešu folkloras krātuvei – 80” un pārrunāja ar LFK saistītus jautājumus.

15. un 29. oktobrī notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdes, kurās noklausījās LZA īsteno un korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus un balsoja par nodaļas atbalstu kandidātiem.

15. oktobra sēdē pārskatus sniedza korespondētājlocekļu kandidāti – pretendenti uz divām vakancēm bioloģijā: LU profesors Dr.h.biol. Nikolajs Sjakste (“Slāpekļa oksīds farmakoloģijā un proteasomu gēnu saistība ar patoloģijām: kā savienot nesavienojamo”); LU BMC vad. pētnieks Dr.biol. Anatolijs Šaripo (“Proteīnu foldings un degradācija – no dzimšanas līdz nāvei”); par LU BI direktora Dr.biol. Viestura Meleča zinātnisko un organizatorisko darbību klātesošos informēja LZA kor. loc. H. Zenkevičs. Ziņojumus sniedza pretendenti uz vienu vakanci ķīmijā – OSI zinātnieki Dr.h.ķīm. Edgars Ābele (“Starpfāžu katalīzes eksperimentālie un teorētiskie aspekti”); Dr.ķīm. Aivars Krauze (“Zaļā ķīmija: risinājumi ar biomimētisku pieeju (daudzkomponentu viena reaktora metodes) bioloģiski aktīvu N,S-heterociklu laukā”); Dr.ķīm. Pēteris Trapenceris (“Ekskursija neparastu heterociklisko aminoskābju pētījumu laukā”).

Nodaļas locekļi nobalsoja par LZA goda doktora grāda Dr.med.h.c. piešķiršanu RSU rektoram profesoram Jānim Vētram.

29. oktobra sēdē noklausījās LZA īsteno loc. kandidātus – LZA kor. loc. Dr.ķīm. B. Andersons (LV KĶI) runāja par tēmu “Koksnes ilgizturība: uzdevumi, risinājumi un problēmas”; par LU profesora, LU BMC vadošā pētnieka Dr.biol. Viestura Baumaņa zinātnisko un organizatorisko devumu ziņoja akad. E. Grēns.

Ziņojumus nolasīja arī korespondētājlocekļu kandidāti uz 2 vakancēm medicīnā: LU asoc. profesors, Dr.med. Uldis Kalniņš (“Koronāro sirds un asinsvadu slimību uz pierādījumiem balstītas ārstēšanas metodes”), LU MVI lab. vad. Dr.med. Modra Murovska (“Vīrusi, kas tiek pārnesti ar asinīm”), LU asoc. profesors Dr.med. Valdis Pīrāgs (“ScanBalt Bioreģions”), LU profesore Dr.h.med. Ingrīda Rumba (“Bērnu autoimūno slimību epidemioloģija, imūnģenētika, funkcionāli prognostiskais raksturojums”), RSU profesors Dr.h.med. Andris Rubins – par pētījumiem hronisko dermatožu imūnpatoloģijā un imūnterapijā.

Satura rādītājs


“Latvenergo” un Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības prēmijas studentiem

Vērtējot 2004. gada studentu darbu konkursa rezultātus un vadoties no konkursa nolikumā dotajiem darbu vērtēšanas kritērijiem, tādiem kā tēmas aktualitāte, zinātniski pētnieciskā ievirze, novitāte, lietderība Latvijas energosistēmai, darba izpildes kvalitāte un noformējuma uzskatāmība, kā arī darba vadītāja un rekomendētāja vērtējuma, žūrijas komisija ar dažāda lieluma prēmijām apbalvoja 20 Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās koledžas studentus.

Darbu autori un darbi pa nominācijām, viņu zinātniskie vadītāji un apbalvotāji:

Kursa projekti/darbi

Sergejs KUTKOVIČS (RTU) – “Dzīvojamās mājas elektroinstalācija”, darba vad. doc. K. Timmermanis, apbalvo Latvijas Elektroenerģētiķu biedrība (LEB)

Laila ZEMĪTE (RTU) – “20/0,4 kV apakšstacijas projekts”, doc. K. Timmermanis, LEB

Jānis VASARIŅŠ (RTU) – “Ilgtspējīgas elektroapgādes iespējas Augstkalna pagastā”, doc. J. Segliņš, LEB

Bakalauru darbi

Irina JUTKEVIČA (RTU) – “Baltijas valstu energosistēmu pretavārijas automātika un avāriju iespējamība”, prof. A. Sauhats, LEB

Zinaida ŽUKOVA (RTU) – “Mākslīgā neironu tīkla izstrādāšana, apmācība un realizācija enerģētikas uzdevuma risināšanai, akad. J. Grundspeņķis, LEB

Indulis STRAUME (LLU) – “Saules enerģijas izmantošana “Jelgavas Dzirnavnieka” graudu kaltē”, asoc. prof. P. Leščevics, LEB

Andris SPĪDĀNS (LLU) – “Paneļa apsilde ar kompostēšanas enerģiju”, Mg. inž. I. Plūme, LEB

Studentu zinātniskie darbi

Žanna KLEGERE (LLU) – “Vēja enerģētika Latvijā – stāvoklis un perspektīva”, asoc. prof. J. Rozenkrons, LEB

Armands STALTMANIS (RTU) – “6–10 kV kabeļu līniju MSA strāvas – laika raksturlīkņu analīze”, asoc. prof. J. Rozenkrons, LEB

Inženierzinātņu maģistru darbi un inženierprojekti

Kristaps LOČMELIS (RTU) – “Elektroenerģijas zudumu novērtējums Rietumu elektriskajos tīklos”, prof. J. Gerhards, “Latvenergo”

Helmuts VINDBERGS (RTU) – “Lieljaudas transformatoru parka modernizācijas tehniskās un ekonomiskās problēmas”, asoc. prof. S. Guseva, “Latvenergo”

Sandra VĪTOLIŅA (RTU) – “Pļaviņu HES hidroagregātu vibrodiagnostikas pētījumi”, prof. J. Dirba, LEB

Agris KOROTKEVIČS (RTU) – “Sprieguma optimizācija Latvenergo pārvades tīklā”, prof. J. Barkāns, “Latvenergo”

Roberts KRAMAROVS (RTU) – “Rīgas HES hidroagregātu izmantošanas īpatnības frekvences un aktīvās jaudas regulēšanā”, prof. V. Čuvičins, “Latvenergo”

Ritvars KLAPARS (LLU) – “Vidējā sprieguma kabeļu tīkla diagnostika”, asoc. prof. A. Galiņš, “Latvenergo”

Gatis BANDENIEKS (RTU) – “Dzīvojamā rajona elektroapgādes rekonstrukcija Ventspilī”, inž. Dz. Salmiņš, “Latvenergo”

Aivars VILKS (RTU) – “Šunta reaktoru “mīkstās” komutācijas ietaises projekts 330/110/20 kV Valmieras ap./st.”, prof. I. Raņķis, “Latvenergo”

Vitālijs RUSKULIS (RTK) – “Zemsprieguma tīkla rekonstrukcija Krāslavas rajona Šķaunes pagastā”, inž. elektr. A. Baltiņš, LEB

Aleksandrs PAKEJEVS (RTK) – “Zemsprieguma tīkla rekonstrukcija Krāslavas rajona Asūnes pagastā”, inž. elektr. Ģ. Lagzdiņš, LEB

Andris STAKENS (RTK) – “Ēkas siltumapgāde, izmantojot saules enerģiju”, Dr. inž. P. Saveļjevs, “Latvenergo”

Atbilstoši sponsora “Latvenergo” norādījumiem, ar prēmiju, vienādu ar godalgotā darba autora prēmiju, žūrija apbalvojusi godalgoto inženierprojektu un inženierzinātņu maģistru darbu vadītājus prof. J. Gerhardu, asoc. prof. S. Gusevu, prof. I. Raņķi, prof. J. Barkānu, prof. V. Čuvičinu, asoc. prof. A. Galiņu, Dr. inž. P. Saveļjevu un inž. Dz. Salmiņu.

Prēmiju pasniegšanu, kura notika š.g. 26. oktobrī, vadīja Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” padomes priekšsēdētājs prof. Imants Meirovics. Balvas pasniedza “Latvenergo” administratīvā departamenta biroja vadītāja Inga Kola un Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības prezidents Vilnis Krēsliņš. Viņi apsveica Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes enerģētikas fakultāšu beidzējus, kuri ar saviem praktiski orientētajiem darbiem “atvieglo mūsu ikdienu” (I. Kola).

Virkne stipendiju tika pasniegtas dažādu specialitāšu studentiem. Tās bija sarūpējuši mecenāti ne tikai no “Latvenergo” un Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības, bet arī no a/s SWH-Rīga, a/s “Dati”, a/s “Grindeks”, a/s “Latvijas Gāze”, VA/s “Latvijas Autoceļu direkcija”, Va/s “Latvijas dzelzceļš”, SIA “ITERA-Latvija”, “Jaunpagasts plus”, Rīgas Laku un krāsu rūpnīca, a/s “Rīgas Piensaimnieks”, Latvijas kuģu īpašnieku asociācija, “Hanza jūras aģentūra”, “Lattelekom”, “PBLC” SIA. “Vienpadsmit gadus mūsu uzņēmumi palīdz Latvijas augstskolu studējošajiem ar finansējumu, jo šī gada novembrī aprit vienpadsmit gadi, kopš dibināta IF mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai”, teica prof. I. Meirovics, uzteicot sponsorus, kuru loks arvien paplašinās. Pie tam īpaši cildināms ir tas, ka uzņēmumi palīdz ne tikai savas nozares studentiem, bet, piemēram, “SWH-Rīga” piešķir stipendijas pedagoģijas un Latvijas kultūras studentiem, bet “ITERA-Latvija” atbalsta vides arhitektūras studijas LLU.

Žurnāls “Enerģija un Pasaule” piešķīra 2005. gada abonementu 20 apbalvotajiem jaunajiem enerģētiķiem. Šis paziņojums tika uzņemts ar aplausiem. Tā ir laba ceļamaize, vakardienas studentiem ieejot pieaugušo dzīvē.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Diplomi valsts emeritētajiem zinātniekiem

zv289-1.jpg (39658 bytes)
Valsts emeritētiem zinātniekiem pasniedz diplomus. Centrā - izglītibas un zinātnes ministrs Juris Radzevičs

Valsts emeritētā zinātnieka diplomus LZA Augstcelnē 1. novembrī saņēma 20 ievērojami Latvijas zinātnieki.

Pamatojoties uz LR Ministru kabineta 1995. gada 7. novembra “Nolikumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu “ un 1997. gada 11. februāra grozījumiem šajā likumā, Valsts Emeritēto zinātnieku padome 2004. gada 8. jūnijā, izskatījusi 52 pretendentu pieteikumus, saskaņā ar aizklātās balsošanas rezultātiem nolēma valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu piešķirt 20 zinātniekiem.

LZA prezidents profesors Juris Ekmanis, sveicot konkursa uzvarētājus, atzina, ka ikviena zinātnieka dzīves ceļā konkursi ir nepārtraukti, un nevienam nav jāstāsta, kas ir konkurss. Nosaukums “valsts emeritētais zinātnieks” nozīmē mūža grantu, un kopš šī gada 1. oktobra tas ir Ls 100 mēnesī, tāpat kā mūsu izcilajiem kultūras darbiniekiem. To piešķir no zinātnei atvēlētā valsts budžeta līdzekļiem. Taču jūs turpināsiet savu darbu, bet, galvenais, stāstiet jauniem cilvēkiem par zinātni, zinātnē ir vajadzīgi jauni spēki, vēlēja LZA prezidents.

LZA ģenerālsekretārs profesors Raimonds Valters īsi raksturoja katru emeritēto zinātnieku un visos raksturojumos bija daudz kopīga – jaunu virzienu aizsākšana, monogrāfijas, simtos skaitāmas publikācijas, autorapliecības un izgudrojumi, augsta prestīža balvas, zinātniski pētniecisko iestāžu un struktūrvienību iedibināšana un vadīšana, profesijas noslēpumos apmācītie jaunie speciālisti, sagatavotie jaunie zinātnieki. Diplomus, īpašas nozīmītes, ziedus un apsveikumus saņēma:

Dr. habil. agr. Arturs Antonijs, Dr. habil. chem. Fricis Avotiņš, Dr. agr. Kārlis Bambergs, Dr. agr. Mārtiņš Belickis, Dr. arch. Oļģerts Buka, Dr. habil. phys. Jurijs Geļfgats, Dr. habil. comp. sci. Eduards Jakubaitis, Dr. med. vet. Kārlis Ķaune, Dr.sc. ing. Videvuds Lapsa, Dr. habil. chem. Ludmila Leite, Dr. habil. med. Arnolds Muižulis, Dr. habil. silv. Rūdolfs Ozoliņš, Dr. habil. paed. Jānis Pokulis, Dr. habil. chem. Andris Strakovs, Dr. habil. sc. ing. Arturs Subačs, Dr. phys. Miralda Trinklere, Dr. biol. Kārlis Vismanis, Dr. biol. Dzidra Zariņa, Dr. habil. med. Ilga Zītare un Dr. habil. paed. Leonards Žukovskis.

LR Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs, uzrunājot un apsveicot diplomu saņēmējus, sacīja, ka pats negribētu būt konkursa komisijas vietā, kad finansu trūkuma dēļ ir jāatsaka valsts mūža grants visiem pretendentiem un izteica patiesu pārliecību, ka neviens no jaunievēlētajiem emeritētajiem nespēs aiziet no zinātniskā darba – tas izriet no viņu rakstura.

Kolēģus sveica un līdzdarboties aicināja kluba “Emeritus” vadītāja akadēmiķe Rita Kukaine.

Patiess prieks un patiesi vārdi – tie par zinātnieka raksturu. Neaiziet, bet darbu turpināt.

I. T.

Satura rādītājs


Atceramies aviokonstruktoru
Kārli Irbīti

14. oktobrī, tieši ievērojamā Latvijas aviokonstruktora, LZA goda doktora Kārļa Irbīša 100. dzimšanas dienā, Latvijas Zinātņu akadēmijas sēžu zālē notika pasākumi, kurus kopā varētu apzīmēt kā KĀRĻA IRBĪŠA DIENA. Rīta pusē konferences plenārsēdi noturēja Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūts un Latvijas Nacionālā aviācijas biedrība. Plenārsēdē ar ziņojumiem uzstājās vairāki zinātnieki no Polijas, Japānas, Anglijas, Lietuvas u.c. Pēcpusdienā tika godināta jubilāra Kārļa Irbīša piemiņa.

Kārļa Irbīša vārds Latvijā ilgus gadus bija nepelnīti, bet padomju tikumiem atbilstoši aizmirsts, pat viņa izveidotais VEF logo tika piedēvēts viņa brālim, VEF radioaparātu dizainerim Ādolfam Irbītem. Kā ne – VEF lidmašīnu konstruktors taču kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās Vācijā, pēc kara dzīvoja un strādāja Kanādā, kur radīja vertikālās pacelšanās lidmašīnu Kanādas militārajai aviācijai. Latvija Kārli Irbīti atguva tikai pēc neatkarības atjaunošanas, kad 1992. gadā viņam piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora zinātnisko grādu inženierzinātnēs. Šos un daudzus citus izcilā latviešu konstruktora un izgudrotāja dzīves un darba faktus sēdes dalībniekiem atgādināja akadēmiķis Jānis Stradiņš savā referātā “Latvijas aviācijas pionieri un Kārlis Irbītis”.

Pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas, Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” Kārļa Irbīša stipendijas. Tās ieguva Transporta un sakaru institūta profesore Dr.sc.ing. Irina Jackiva par darbu “Gadījumiedarbību modelēšana. Mācību līdzeklis studiju kursā “Sistēmu modelēšana””, TSI doktorants Aleksandrs Berežnojs par darbu “Aerokosmisko tehnoloģiju pielietojums pilsētas transporta sistēmu vajadzībām” (vadītājs prof. Dr.habil.sc.ing. I. Kabaškins), Dr.sc.ing. Ilmārs Ozoliņš (RTU Aviācijas institūts) par darbu “Gāzturbīnu dzinēju ekspluatācijas raksturlīkņu datormodelēšana” (vad. asoc. prof. Dr.habil.sc.ing. V. Labendiks), kā arī vairāki maģistri, bakalauri no Transporta un sakaru institūta un RTU Aviācijas institūta. Stipendiju saņēma arī RTU Aviācijas institūta 4. kursa students Mārtiņš Sudārs par projektu, kas patstāvīgi izstrādāts Brēmenes universitātē Vācijā. Viņš sēdē uzstājās ar referātu angļu valodā “K. Irbītis kā aviokonstruktors”, acīmredzot paredzot, ka to noklausīsies arī ārzemju viesi. Aviācijas vēsturnieks E. Brūvelis dalījās atmiņās par kopējo darbu ar K. Irbīti. Sēdes noslēgumā tika prezentēts Kārļa Irbīša grāmatas “Latvijas aviācija un tās pionieri” (Rīga, 2004) otrais izdevums latviešu valodā. Grāmata angliski ar nosaukumu “Of Struggle and Flight. The History of Latvian Aviation” tika izdota Ontario, Kanāda, 1986. gadā, tās latviskais tulkojums “Latvijas aviācija un tās pionieri” – 1997. gadā Rīgā, izdevniecībā “Zinātne”. Diemžēl 1997. gada 13. oktobrī, īsi pirms grāmatas iznākšanas dzimtenē, Kārlis Irbītis aizgāja mūžībā.

Kārļa Irbīša atceres pasākumos piedalījās un stipendijas laureātus sveica LR Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Dalbiņš. Viņš teica, ka Latvijas nacionālie bruņotie gaisa spēki ir gatavi ņemt Kārļa Irbīša konstruētās lidmašīnas modeli savā apbruņojumā un izlietot reprezentācijai, savukārt Aizsardzības ministrija piekritusi šo projektu finansēt. Būtu vēlams, lai lidmašīnas modelis būtu gatavs pēc gada, sagaidot K. Irbīša 101. dzimšanas dienu.

Z. K.

Satura rādītājs


Sadarbojas Latvijas un Amerikas bioķīmiķi

Saskaņā ar LR un ASV valdību noslēgto līgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās 2003. gada septembrī tika izsludināta pieteikšanās projektu konkursam divpusējā zinātniskās apmaiņas programmā, lai veicinātu zinātniskās un tehnoloģiskās izpētes aktivitātes starp Latvijas un ASV zinātniekiem un lai stimulētu abpusējas ieinteresētības projektus.

Viens no trim projektiem, kas tika finansēts sadarbības programmas ietvaros, bija Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) un Dienvidkalifornijas Universitātes Sirds institūta projekts par mildronāta bioķīmisko un molekulāro darbības mehānismu izpētei. Saskaņā ar projekta plānu OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Dr. pharm. Maija Dambrova un LU doktorants Edgars Liepiņš divas nedēļas viesojās Sirds Institūta pētnieciskajā laboratorijā, Losandželosas Labo Samarītiešu hospitālī (2004. gada maijā-jūnijā). ASV šajā projektā pārstāvēja Dienvidkalifornijas Universitātes pētnieks Dr. Boriss Simhovičs, kas uzskatāms par mildronāta bioķīmisko darbības mehānismu izpētes pamatlicēju 80. gados. Sirds institūta pētniecisko laboratoriju vada starptautiski atzīts kardiologs Roberts Kloners, kas vienlaicīgi ir profesors Dienvidkalifornijas Universitātes Keka Medicīnas skolā. Jau vairāk nekā 20 gadu garumā profesors R. Kloners ir bijis iesaistīts apjomīgu kardioloģijas projektu realizācijā, kā arī profesors ir vairāku simtu zinātnisku rakstu autors prestižos medicīnas žurnālos. Mums bija liels prieks personīgi tikties ar viņu un apspriest modernās kardiovaskulārās farmakoloģijas jautājumus.

Profesora R. Klonera laboratorijā, apvienojot klasiskās un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītās sirds izpētes metodes, tiek padziļināti pētīti sirds išēmiskās slimības un sirds mazspējas patoģenēzes mehānismi, kā arī jaunu terapiju iespējas, ieskaitot gēnu terapiju un cilmes šūnu pārstādīšanu. Gēnu izpētes projekti notiek, sadarbojoties ar Dienvidkalifornijas Universitātes Ģenētiskās medicīnas institūtu. Mūsu vizītes laikā tika dota iespēja vērot augsti profesionālo laboratorijas darbinieku iemaņas, strādājot ar eksperimentālā miokarda infarkta modeli dažādos laboratorijas dzīvniekos. Dr. B. Simhovičs demonstrēja izolētas truša sirds modeļa iespējas, išēmisko audu iekrāsošanas metodes, iegūto datu statistisko analīzi, kā arī konsultēja par elektrofizioloģisko parametru reģistrēšanai nepieciešamo aparatūru, ko plānojam iegādāties darbam mūsu laboratorijā Latvijā.

Apmeklējām arī Ģenētiskās medicīnas institūta Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas nodaļu, kur iepazināmies ar moderno gēnu čipu izgatavošanas un izmantošanas iespējām, pētot gēnu profilu, kas iesaistīts sirds saslimšanu patoģenēzē. Profesora R. Klonera laboratorijā tika organizēts seminārs, kur M. Dambrova nolasīja lekciju par mildronāta izpētītajiem molekulārajiem darbības mehānismiem, kā arī turpmākā daba virzieniem. Tā kā R. Klonera laboratorijā notiek aktīvs pētnieciskais darbs sirds metabolisma izpētē, lekcijai sekoja dzīva diskusija par sirds enerģijas metabolismu regulējošo zāļu izmantošanas iespējām un darbības mehānismiem.

Boriss Simhovičs apmeklēja Latviju atbildes vizītē šī gada augustā. Viņš nolasīja lekciju par gēnu čipu izmantošanas iespējām kardiovaskulārajā farmakoloģijā. Pēc lekcijas notika diskusijas par jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējām un kombinēšanu ar tradicionālās farmakoloģijas metodēm, lai paātrinātu jaunu zāļu atklāšanas un tālākās izpētes procesu.

Jāsecina, ka projekts ir ļoti veiksmīgs piemērs sadarbības uzsākšanai ar ASV pētniecisko laboratoriju, jo tā rezultātā Latvijas puses pārstāvjiem tika dota unikāla iespēja klātienē vērot darbu vienā no vadošajām kardiovaskulārās farmakoloģijas laboratorijām ASV, padziļināti iepazīsties ar eksperimentālās kardioloģijas un molekulārās bioloģijas modernākajām tehnoloģijām. Diskusiju rezultātā tika apkopots un plašākā kontekstā apskatīts mildronāta darbības mehānisms.

Mēs gribam pateikties ASV un Latvijas valdībām, kas deva šo iespēju uzsākt sadarbību un klātienē iepazīties ar starptautiski atzītiem modernās eksperimentālās kardiovaskulārās farmakoloģijas ekspertiem.

Dr. pharm. Maija Dambrova, Edgars Liepiņš,
Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorija

asv01.jpg (52313 bytes)
No kreisās: Dr. M.Dombrovska, Dr. B.Simhovičs, prof. A.Kloners un E.Liepiņš pēc semināra Sirds slimnīcā, Losandželosā, ASV
asv02.jpg (16850 bytes)
No kreisās: E.Liepiņš un Dr. B.Simhovičs
izolētās sirds eksperimenta laikā

Satura rādītājs


Profesora Edgara Dunsdorfa
100. gadadienas piemiņas pasākumi

2004. gada 20. novembrī aprit 100 gadu, kopš Saldū piedzima tautsaimnieks un vēsturnieks Dr. oec., Dr.hist.h.c. Edgaras Dunsdorfs (1904 – 2002), zinātnieks, kuru viņa kolēģi Latvijas vēstures pētniecībā uzskata par vienu no ievērojamākajiem 20.gs. latviešu vēsturniekiem.

Edgars Dunsdorfs nomira 2002. gada 24. martā Melburnā, Austrālijā, kur dzīvoja un strādāja vairāk nekā pusi no sava garā mūža. Viņa pelnu urna apglabāta Rīgā, Raiņa kapos. Tur tagad uzstādīts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis.

Latvijas Zinātņu akadēmija, LU Latvijas vēstures institūts, Saldus rajona Padome un Saldus pilsētas Dome, atzīmējot Edgara Dunsdorfa 100. dzimšanas dienu, rīko divus pasākumus un aicina tajos piedalīties visus interesentus.

Sestdien, 20. novembrī Raiņa kapos notiks Edgara Dunsdorfa kapa pieminekļa iesvētīšana, ziedu nolikšana un piemiņas brīdis. Pulcēšanās plkst. 12. 00 Rīgas Krematorijas (Varoņu ielā 3a) foajē kopīgam gājienam uz profesora atdusas vietu.

Otrdien, 23. novembrī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde. Saldū. Saldus rajona Padomē Avotu ielā 12 plkst. 11.00 akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā tiks izvērtēts profesora Edgara Dunsdorfa zinātniskais darbs, stāstītas atmiņas par viņa personību un sabiedriskajām rosmēm un atvērta E. Dunsdorfa 100 gadu jubilejas grāmata “Saldenieks pasaules tālēs”.

Plkst. 16.00 J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā Striķu ielā 22 tiks atklāta E. Dunsdorfam veltīta izstāde. Par devumu izglītībā un pētniecībā tiks pasniegta Edgara Dunsdorfa prēmija.

Autobuss aties no LZA Augstceltnes 23. novembrī plkst. 9. 00.

Pieteikties līdz 2004. gada 17. novembrim; tel. 7225889; 7225361; 7223931; 7223715

Latvijas Zinātņu akadēmija
LU Latvijas vēstures institūts
Saldus rajona Padome
Saldus pilsētas Dome
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs

Satura rādītājs


Latvijas pētnieku pārskats gūst atzinību Ņujorkā

Latvijas pētnieku izstrādātais pārskats par tautas attīstību saņēmis ANO Attīstības programmas (UNDP) Tautas attīstības godalgu vienā no septiņām nominācijām – par izcilu inovāciju tautas attīstības izpētē. Pavisam bija nominēti pārskati no 40 valstīm, informēja ANO starpaģentūru sabiedrisko attiecību vadītāja Līva Biseniece.

“Pārskata par tautas attīstību 2002./2003” galvenā tēma ir cilvēkdrošība – cik liela mērā cilvēki jūtas brīvi no bailēm, un brīvi no trūkuma. Pārskats analizē UNDP izveidoto un ieviesto tautas attīstības jēdzienu cilvēkdrošības aspektā, izvērtējot indivīdu spējas pasargāt sevi, kā arī cīnīties un pārvarēt drošības trūkumu izraisošus apstākļus, kas tiem liedz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Godalgas žūrija, ko pārstāv starptautiski pētnieki un tautas attīstības praktiķi, par Latvijas pārskatu uzsver: “Latvijas pārskats ir ļoti oriģināls. Tas parāda, ka tautas attīstības sakarā ir svarīgi runāt par drošumspēju (spēju pasargāt sevi, cīnīties un pārvarēt drošības trūkumu). Tāpat, pārskatā argumentēts, ka cilvēkdrošība ir aktuāls jautājums arī valstīs, kurās nenotiek militāri vai vardarbīgi konflikti”.

Pārskata galvenā redaktore Māra Sīmane pastāstīja, ka Latvijā kopš pārejas perioda laikiem viss ir strauji mainījies: “Ir cilvēki, kas jūtas pilnīgi droši, bet atsevišķi indivīdi jūtas nedroši visās jomās.”

“Mēs secinājām, ka nevar raudzīties tikai no objektīvajiem faktoriem. Pārskata centrā likām cilvēku un apkopojām gan objektīvos, gan subjektīvos faktorus, par ko cilvēks jūtas nedrošs,” uzsvēra Sīmane. Tieši šī iemesla dēļ pārskats arī ieguva nomināciju tieši par izcilu inovāciju.

Tautas attīstības godalgu pasniegs 15. decembrī Ņujorkā.

Šis ir jau septītais pārskats par tautas attīstību Latvijā. UNDP Latvijā ir pasūtījusi pārskata veidošanu kopš 1995. gada. To izstrādā neatkarīgi eksperti, lai pievērstu pilsoniskās sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību aktuālām Latvijas tautas attīstības problēmām.

Latvija

Pārskats par tautas attīstību 2002/2003

Cilvēkdrošība

Izdevums Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003. ir veltīts cilvēkdrošībai – tam, kādā mērā cilvēki jūtas “brīvi no bailēm un brīvi no trūkuma” (Kofi Annans). Cilvēkdrošība ir priekšnoteikums ANO Attīstības programmas ieviestajam tautas attīstības jēdzienam, jo tikai drošs cilvēks var “paplašināt iespējas un izredzes dzīvot pilnvērtīgu dzīvi”.

Pārskata mērķis ir rosināt uz pasākumiem, kas stiprinātu Latvijas iedzīvotāju drošību jomās, kurās tie jūtas apdraudētu – stiprinātu iedzīvotāju drošumspēju*.

Pārskata ietvaros veiktais pētījums rāda, ka 2002/2003. gadā cilvēki Latvijā visvairāk ir norūpējušies par sekojošiem jautājumiem:

1. ekonomisko drošību, it īpaši ienākumu paredzamību un pietiekamību;
2. finansiāli un citādi pieejamu kvalitatīvu medicīnisku aprūpi;
3. narkotiku izplatību;
4. HIV izplatību un saslimstību ar AIDS;
5. organizētās noziedzības sekām.

Kas darāms, lai uzlabotos cilvēkdrošība Latvijā?

Latvija jau atrodas Eiropas Savienībā un to aizvien vairāk skar globāli jautājumi. Visas nācijas spēja paredzēt pārmaiņas un tikt ar tām galā ir atkarīga no iedzīvotāju spējām būt un justies drošiem.

Par pārskatu

Šis ir jau septītais pārskats par tautas attīstību Latvijā. UNDP Latvijā ir pasūtījusi pārskata veidošanu kopš 1995. gada. To izstrādā neatkarīgi eksperti, lai pievērstu pilsoniskās sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību aktuālām Latvijas tautas attīstības problēmām.

Autori

Galvenā redaktore Māra Sīmane,

autori Ivars Austers, Ieva Bite, Ivars Dukāts, Anita Kalniņa, Valts Kalniņš, Vladimirs Meņšikovs, Žaneta Ozoliņa, Sandra Sebre, Uģis Šics, Inna Šteinbuka, Dzintra Zilinska, Linda Zīverte

Konsultants – Tālis Tisenkopfs

Pārskatu vai iegādāties ANO Namā (Pils ielā 21) pie administratora. Pārskata cena – 2 LVL

* Drošumspēja – indivīda spēja nenonākt nedrošā situācijā un nezaudēt drošības sajūtu, bet ja tas noticis, drošību un drošības sajūtu atgūt.

Satura rādītājs


PAR SVENTĀJAS ROBEŽZĪMĒM UN NĀKOTNI DOMĀJOT

Tepat kaimiņos, Sventājā, 24. un 25. septembrī notika lietuviešu un latviešu pētnieku kopīga konference “Ēlija, Sventāja, Šventoji: robežas zīmes”, kas bija veltīta šī savdabīgā novada vēsturei, kultūrai un attīstības problēmām. Sadarbību rosinājušas divas augstskolas – Klaipēdas Universitāte (tās rektors – vēsturnieks Vlads Žulkus – bija organizācijas komitejas priekšsēdētājs) un Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Daudz ideju konferences sagatavošanai deva darbīgais Sventājas Kuršu biedrības priekšsēdētājs novadpētnieks Miķelis Balčus.

Konferences atklāšanā Klaipēdas Universitātes valodniece Daļa Kiseļūnaite un vēsturnieks Daiņus Elerts uzsvēra, ka pārmaiņas Sventājas dzīvē ir neizbēgamas, tomēr noteikti jārod veids, kā kopt tās tradicionālās vērtības, kas veido novada īpašo auru.

Latvijas zinātniekus Sventājā pārstāvēja Latviešu valodas institūta vadošie pētnieki Dr.habil.philol. Brigita Bušmane un Dr.habil.philol. Ojārs Bušs, Folkloras krātuves speciālisti Māra Vīksna un Aldis Pūtelis, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas valodniece Dr.habil.philol. Benita Laumane un Dr.philol. Ieva Ozola, kā arī LPA absolvente Renāte Vītola. Neklātienē (ar atsūtītu referātu) konferencē piedalījās arī Dr.hist. Ilmārs Mežs.

Sekcijā “Ikdiena pierobežā” tika apspriestas Sventājas un tās apkaimes vides un saimnieciskās attīstības problēmas, ko izraisa nepieciešamība attīstīt ostu un mūsdienīgu zvejsaimniecību, vienlaikus nezaudējot iespēju izveidot labvēlīgu dzīves vidi kā pašiem sventājniekiem, tā arī daudzajiem atpūtniekiem un tūristiem. To, ka pēc atvaļinājumu sezonas beigām Sventāja ir krietni iztukšota un neapdzīvota, tūlīt pamana katrs pilsētiņas viesis. Tāpēc notika dzīvas diskusijas gan par aktuāliem attīstības virzieniem, gan par dažādu institūciju (Lietuvas valsts, Palangas pašvaldības, Sventājas sabiedrības) atbildību samilzušo problēmu risināšanā.

Sekcijā “Valodu un kultūru saskarsme” uzstājās galvenokārt latviešu zinātnieki, kas iepazīstināja ar apgūto izlokšņu un etnogrāfisko mantojumu, kā arī etniskā sastāva pārmaiņām. Unikālai personībai – Sventājas folkloras teicējai Ķērstai Balcerei – bija veltīti divi referāti. Šīs teicējas atstāto dziesmu pūru pašlaik apgūst un atdzīvina Liepājas folkloras kopa “Vēlava” Zentas Bērtiņas vadībā; kopas uzstāšanās, kā arī Folkloras krātuves videofilma papildināja liepājnieces Renātes Vītolas priekšlasījumu par Ķērstas Balceres dzīves ceļu un dziesmām. Brigita Bušmane analizēja Sventājas izloksnes īpatnības, ko saglabājušas Ķērstas Balceres rakstītās vēstules.

Jaunā Klaipēdas valodniece Lilija Zoločevskaja sniedza pārskatu par Sventājas izloksnes lituānismiem, pievēršot uzmanību lietuviešu valodas aizguvumu biežumam dažādu paaudžu Sventājas latviešu runā. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesore Benita Laumane referātā “Reljefa nosaukumi Lejaskurzemē” uzsvēra nepieciešamību precizēt Kurzemē pierakstīto vietvārdu areālu, jo daudzi no vietvārdiem pagaidām reģistrēti tikai vienu reizi. Ieva Ozola runāja par Kurzemē, arī Sventājā, pierakstīta dzīru rituāla “pičāšanās” izplatību un iespējamo semantiku. Tika nolasīts arī Ilmāra Meža atsūtītais referāts “Palangas latviešu skaits XX gadsimta gaitā”.

Trešās sekcijas dalībnieki diskutēja par tām vēsturiskajām robežzīmēm, kas atrodamas arheoloģiskajās liecībās, rietumbaltu valodu dotumos un jaunāko laiku vēstures dokumentos par Latvijas un Lietuvas attiecībām. Baltu vietvārdus ar sakni Svent-, Švent- analizēja Ojārs Bušs (referāta līdzautore – Anta Buharina), Klaipēdas Universitātes profesore Audrone Kaukiene aplūkoja kuršu un prūšu valodas paralēles, bet docente Daļa Kiseļūnaite salīdzināja Sventājas latviešu un Kuršu kāpu kursenieku izlokšņu attīstības īpatnības.

Lietuvas vēstures institūta zinātnieki Rimute Rimantiene un Aļģirds Girininks iepazīstināja ar arheoloģisko izrakumu dotumiem par akmens laikmeta apmetnēm Sventājā. Arheologus satrauc tas, ka daļa akmens laikmeta apmetņu vai iespējamu apmetņu vietu teritoriju jau privatizētas, tāpēc problemātiska ir to turpmāka zinātniska izpēte.

Novadpētnieks Miķelis Balčus referēja par Sventājas pilsētiņas iedzīvotājiem 17. gadsimtā. Diemžēl par maz arheoloģiski pētīta īlijas 15.–17. gs. teritorija, jo liela daļa izpētes darba būtu jāveic zem ūdens. Arī ekspedīcijās, tostarp zemūdens arheologu ekspedīcijās, iegūtie materiāli pagaidām netiek izmantoti Sventājas vēstures popularizēšanai.

Sventājas latviešu kopienas ikdienu atdzīvināja vakarēšana, ko kuplināja liepājnieku “Vēlava”, Rucavas danču klubs un Palangas kopa “Meguva”.

Konferences dalībnieki, Miķeļa Balčus pavadīti, varēja apskatīt Sventājas vietas, kas liecina par latviešu dzimtām un Ēlijas pagātni. Redzams, ka iznīkst tradicionālās, Sventājai raksturīgās viensētas, pagaidām nav mēģinājumu vēl atlikušos tautas celtniecības objektus izmantot kultūrvēsturiskā tūrisma attīstīšanai. Būtiņģes luterāņu draudzes mācītājs R. Mors iepazīstināja ar draudzes vēsturi un tradīcijām. Lai gan pašlaik reģistrēto draudzes locekļu skaits krietni pārsniedz simtu, parasti dievkalpojumos piedalās tikai ap 30 vecākās paaudzes cilvēku.

Konferences nobeigumā tika pieņemta rezolūcija, kas rosina izstrādāt stratēģisko Sventājas attīstības plānu. Latviešiem vērā ņemams ir rezolūcijas priekšlikums veidot Sventājā starptautisku (lietuviešu–latviešu) kultūras centru, kas apvienotu vietējo latviešu kopienu un dotu iespēju jebkuram interesentam iepazīties ar šejieniešu–kursenieku un vietējo žemaišu – folkloru, vēsturi, tautas kulināriju, tradicionālajiem amatiem u.c. Te gaidāms arī pētnieku devums, jo ļoti trūkst populārzinātnisku, plašai sabiedrībai domātu izdevumu. Turklāt Folkloras krātuvē, Latviešu valodas institūtā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Klaipēdas Universitātē un citur uzkrātie materiāli nav pilnīgi izpētīti, publiskoti un popularizēti.

Ik reizi, iebraucot Sventājā, uzzinām, ka Mūžībā atkal aizgājis kāds no kurseniekiem – valodas un dzīvesveida zinātājiem. Tāpēc Folkloras krātuves pētnieki Māra Vīksna un Aldis Pūtelis ir pilni apņēmības noteikti atgriezties Sventājā. Konference, protams, ir ierosme zinātnieku turpmākiem pētījumiem: 2005. gadā Klaipēdas Universitātes izdevniecībā iecerēts publicēt kopīgu rakstu krājumu, būs vēl citas pētnieku tikšanās. Taču jāatceras, ka Būtiņģes un Sventājas latviešu gaida ne tikai pētniekus, bet mūsu visu nesavtīgu atbalstu latvietības saglabāšanā.

Konferences rīkotāju vārdā – Dr.philol. Ieva Ozola

Satura rādītājs


In memoriam

Broņislavs Tabūns
(19.12.1928–21.10.2004)

No dzīves šķīries mūsu ilggadējais, krietnais kolēģis, čaklais darbarūķis, LZA korespondētājloceklis, habilitētais filoloģijas doktors Broņislavs Tabūns. Viņa aizrautība un mīlestība bija literatūras pētniecība. Šim darbam viņš veltīja turpat piecdesmit gadus. Vēl pagājušā gada nogalē savai septiņdesmit piektajai dzimšanas dienai viņš bija sarūpējis sev jauku dāvanu – tad klajā nāca viņa grāmata Modernisma virzieni latviešu literatūrā, kurā B. Tabūns pamatīgi aplūkojis tādus latviešu literatūras virzienus, kas gadiem ilgu bija noklusēti un nepētīti, – impresionisms, akmeisms, dadaisms, imažinisms, sirreālisms un vairāki citi. B. Tabūnu interesēja literatūras izpēte no teorētiskā aspekta, īpaši viņš bija pievērsies prozai, un 1988. gadā iznāca viņa monogrāfija Prozas specifika, taču uzmanības lokā B. Tabūns paturēja arī pašus prozas, kā arī dzejas rakstītājus un publicēja grāmatas par Linardu Laicenu un Regīnu Ezeru, kā arī vairākus rakstus par ievērojamiem mūsu vārdamākslas meistariem – V. Lāmu, Z. Skujiņu, J. Kalniņu, J. Klīdzēju, Z. Mauriņu, bet pēdējā viņa iecere saistījās ar Gunara Janovska daiļrades detalizētu izpēti, tapa monogrāfija par izcilo prozaiķi. Diemžēl tā palika nerealizēta... Visu jau nevar paspēt. Katram no mums atvēlēts noteikts dzīves posms, cik nu kurš pagūst paspēt. Broņislavs Tabūns paspēja daudz, jo bija strādīgs, čakls, īsts darba cilvēks un brīnišķs kolēģis. Darba gaitas viņš uzsāka toreizēja ZA Valodas un literatūras institūtā 1957. gadā, pirms pāris gadiem emeritējās, taču itin bieži vēra mūsu institūta durvis, un tad ar prieku varējām sacīt: “Redz, Bruņa kungs atkal klāt!” Nu viņš šīs durvis vairs nevērs, bet mēs glabāsim atmiņas par smalkjūtīgu, taktisku, augstas kultūras cilvēku, kurš nekad necentās sevi izcelt pāri citiem un kura ideāls un sūtība bija literatūras pētniecība.

Viktors Hausmanis

Satura rādītājs


In memoriam

VALENTĪNS SEDOVS
(1924.21.XI–2004.4.X)

No dzīves šķīries Latvijas ZA ārzemju loceklis, Krievijas ZA akadēmiķis Valentīns Sedovs, viens no mūsdienu izcilākajiem arheologiem. Viņam ir lieli nopelni slāvu un to tuvāko kaimiņu – baltu un Baltijas somu etniskās vēstures izpētē. Veiksmīgi apvienojis arheoloģijas datus ar antropoloģijas un valodniecības, it īpaši ar toponīmikas liecībām, V. Sedovs izvirzīja savu teoriju par austrumslāvu etnoģenēzi, par baltkrievu tautas veidošanos uz austrumbaltu substrāta, kā arī citus ar slāvu un baltu tautu etnisko vēsturi saistītus jautājumus. V. Sedovs par šiem pētījumiem ir publicējis 12 monogrāfiskus liela apjoma darbus un vairāk nekā 450 zinātnisku rakstu kā Krievijā, tā ārzemēs.

Valentīns Sedovs dzimis Maskavas apgabalā, Noginskas pilsētā, 1924. gada 21. novembrī. V. Sedovs jau no agras jaunības interesējies par savas tautas senatni, kuras pētniecībai viņš pašaizliedzīgi kalpojis visu mūžu.

Vispusīgi izvērtējis Dņepras un Daugavas augšteces apgabala arheoloģisko materiālu, V. Sedovs 60. gadu vidū uzrakstīja doktora disertāciju “Slavjaņe Verhņego Podņeprovja i Podviņja”, ko 1970. gadā publicēja atsevišķā grāmatā. Disertācijas aizstāvēšana gan aizkavējās, jo dažiem padomju laika vadošajiem arheologiem nebija intereses lasīt disertanta jaunās atziņas, kas bija pretrunā ar viņu pašu hipotēzēm par slāvu izcelsmi un slāvu kultūras autohtono attīstību Krievijā. Turpretī V. Sedovs ar neapstrīdamiem arheoloģijas, antropoloģijas un hidronīmijas faktiem pierādīja, ka slāvi šai apgabalā ir vēlāki ienācēji, kas laika gaitā asimilēja te agrāk dzīvojošos austrumbaltus.

Lai gan 70. gados – 90. gadu sākumā V. Sedovs ir lielu arheoloģisku ekspedīciju vadītājs Izborskā (1970–1982) un Pleskavā (1983–1992), viņš atrod laiku, lai dzelzs laikmeta un agro viduslaiku etniskos jautājumus risinātu par arvien plašāku Austrumeiropas teritoriju. Sērijā “Arheologija SSSR” 1982. gadā ir uzrakstīta grāmata “Vostočnije slavjaņe v VI–XIII vv.”, kurā ar bagātīgu faktu materiālu V. Sedovs pamato visu austrumslāvu cilšu (kriviči, slovēņi, radimiči, severjaņi, vjatiči u.c.) ieceļošanu, izplatību, saimniecisko dzīvi un kultūru 1. g.t. otrajā pusē un 2. g.t. sākumā.

Par nopelniem zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā V. Sedovam 1986. gadā piešķīra profesora nosaukumu. V. Sedovs bija atbildīgais redaktors un autors lielai daļai rakstu 1987. gadā izdotajā grāmatā “Slavjaņe v raņņem srednovekovje”. Šajā darbā V. Sedovs ir rakstījis par igauņiem, lībiešiem, votiem, ižoriem, karēļiem un citiem somugriem. Viņš ir autors arī rakstiem par baltiem – latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, augštaišiem, lietuvjiem, prūšiem, kuršiem, jātvingiem u.c. Šis darbs, protams, lielā mērā balstās uz vietējo arheologu jaunākajiem pētījumiem, taču V. Sedovs plašo materiālu ir sistematizējis pēc vienota principa, tāpēc Baltijas arheoloģijas sasniegumi šai darbā ir labi pārskatāmi.

Atzīstot, ka V. Sedovs ir izcils baltu un slāvu tautu etniskās vēstures pētnieks, izdevniecība “Zinātne” viņam pasūtīja uzrakstīt populārzinātnisku darbu “Balti senatnē”, ko publicēja Rīgā 1992. gadā. Darbā pierādīts, ka jau akmens laikmetā Centrāleiropā radās baltu etnolingvistiskā kopība. Balstoties uz arheoloģijas, antropoloģijas un valodniecības materiāliem, V. Sedovs attēloja baltu cilšu materiālo un garīgo dzīvi triju gadu tūkstošu laikā. Autors parāda baltu sakarus ar slāviem, ģermāņiem un somugriem un iezīmē tos procesus, kuru rezultātā radās latviešu un lietuviešu tauta. Izdots šīs grāmatas otrs izdevums, atzīmējot autora 80 gadu jubileju. (2004).

V. Sedovs 20. gs. 90. gados ir publicējis vēl divas grāmatas, kas teritoriāli ietver ne tikai austrumslāvu, bet arī rietum- un dienvidslāvu apdzīvotās zemes. Pirmā ir monogrāfija “Slavjaņe v drevnosti”, kas izdota 1994. gadā. Tajā risināti slāvu cilšu izcelsmes un agrās vēstures jautājumi. Darba ievadā V. Sedovs uzrakstījis plašu historiogrāfiju, kur analizēti visi svarīgākie pētījumi par slāvu pirmdzimteni un to izplatību līdz t.s. tautu staigāšanas laikam. Pēc autora domām, slāvu izcelsme saistāma ar valodnieku un arheologu konstatēto seneiropiešu kopību Viduseiropā, kur bez slāviem dzīvojušas citas indoeiropiešu ciltis. Slāvu kultūras sākumu Pievislas apgabalā varētu attiecināt uz 1. g.t. otro pusi pirms Kristus.

Savā otrajā grāmatā “Slavjaņe v raņņem sredņevekovje”, kas izdota 1995. gadā, V. Sedovs raksturo 1. g.t. arheoloģiskās kultūras, kuru pārstāvji bija tā laika slāvi Eiropas vidus- un austrumu daļā, kā arī Balkānos. Abas grāmatas bagātīgi ilustrētas ar kartēm un senlietu attēliem. Tām pievienota plaša literatūra par slāvu vēstures jautājumiem, ģeogrāfisko vietu, arheoloģisko kultūru un etnosu un autoru rādītājs. Ar šiem plašajiem pētījumiem par slāviem V. Sedovs pielīdzināms izcilajam čehu zinātniekam enciklopēdistam Luboram Nīderlem (1865–1944), kas monumentālā darbā “Slovenske starožitnosti” bija apkopojis visas ziņas par slāviem līdz 20. gs. pirmajai pusei.

Cieša sadarbība V. Sedovam bijusi ar Baltijas republiku arheologiem. Viņš ar referātiem piedalījies visās starprepublikāniskajās baltu etniskās vēstures konferencēs Latvijā un Lietuvā (1977–1991). V. Sedovs ir bijis galvenais oponents latviešu arheologu (A. Caune, J. Graudonis, ī. Mugurēvičs, V. Urtāns) zinātņu kandidāta vai doktora disertācijas aizstāvēšanā. Viņš ir sekmīgi vadījis aspirantu V. Bebres un I. Ozeres-Virses darbu.

Ņemot vērā V. Sedova lielos nopelnus baltu un slāvu etniskās vēstures pētniecībā un arheoloģijas attīstības veicināšanā mūsu valstī, Latvijas ZA kopsapulce 1994. gada 25. novembrī viņu ievēlēja par LZA ārzemju locekli. Līdz mūža galam viņš bija Krievijas ZA arheoloģijas institūta Arheoloģijas pieminekļu izpētes nodaļas vadītājs.

Andris Caune,
Ēvalds Mugurēvičs

Satura rādītājs


KONKURSS

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

izsludina konkursu uz šādiem akadēmiskajiem amatiem datorzinātnēs:

Dokumenti konkursam (iesniegums par piedalīšanos konkursā, CV un pēdējo 6 gadu publikāciju saraksts) iesniedzami LU Matemātikas un informātikas institūta Personāla daļā (Rīgā, Raiņa bulvārī 29, 240. istabā) viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Tālrunis uzziņām 7229213.

Satura rādītājs


2004. gada Nobela prēmijas

Nobela prēmija medicīnā piešķirta diviem amerikāņu zinātniekiem par ieguldījumu ožas maņu orgānu pētījumos. Ričards Aksels un Linda Baka peles organismā atrada no aptuveni tūkstoš gēniem sastāvošu kopu, kas ir atbildīga par dažādu ožas receptoru proteīnu radīšanu. Cilvēkiem šo gēnu ir nedaudz mazāk, taču abi pētnieki apgalvo, ka trīs procenti mūsu gēnu ir nodarbināti tieši smaržas receptoru ražošanā. Katrs proteīns spēj uztvert noteiktu smaržu tipu, un tie atrodas deguna šūnās, kas komunicē ar smadzenēm. Izpētot smaržu uztvērēju sadarbību ar smadzenēm, R. Aksels un L. Baka verēja izskaidrot, kā cilvēki spēj atsaukt atmiņā pirms vairākiem mēnešiem vai pat gadiem sajusto smaržu.

58 gadus vecais Kolumbijas universitātes un Hovarda Hjūsa medicīnas institūta zinātnieks R. Aksels un gadu jaunākā L. Baka no Freda Hačinsona Vēža izpētes centra Sietlā par Nobela prēmijas ieguvējiem izraudzīti tāpēc, ka līdz šim ožas sistēma bija neatklāts noslēpums. Par gēnu uziešanu abi zinātnieki kopīgi paziņoja 1991. gadā un kopš tā laika atsevišķi turpināja gūt arvien vairāk atziņu par ožas sistēmas funkcionēšanu.

Nobela prēmiju fizikā par vissīkāko daļiņu pētījumiem piešķīra amerikāņu fiziķiem Deividam Grosam, Deividam Policeram un Frenkam Vilčekam. Viņi 1973. gadā izskaidroja, kā darbojas viens no dabas pamatspēkiem, tā dēvētais "stiprais spēks", kas satur kopā kvarkus – protonu un neitronu sastāvdaļas – pat tad, kad protonu pozitīvais elektromagnētiskais lādiņš kodolā to sagrauj. Fiziķi nonāca pie atklājuma ar spīdošu teorētisku formulu. Viņi pierādīja, ka pretēji gravitātei un elektromagnētismam, kas kļūst spēcīgāki, diviem elementiem nonākot tuvāk viens otram, "stiprais spēks" divu kvarku satuvināšanās laikā kļūst vājāks, taču kļūst stiprāks, tiem attālinoties.

"Laureātu veiktais pētījums paver iespēju pabeigt elementārdaļiņu fizikas standartmodeli, kas apraksta vissīkākos dabā sastopamos objektus un kā tie savstarpēji mijiedarbojas", teikts Zviedrijas Karaliskās ZA paziņojumā.

Nobela prēmija ķīmijā ir pirmā Nobela prēmija, ko saņēmuši Izraēlas zinātnieki. Izraēlas bioķīmiķi Ārons Cihanovers un Avrams Herško kopā ar amerikāni Ērvinu Rouzu apbalvoti ar Nobela prēmiju par atklājumu, kā šūnas iznīcina nevēlamos proteīnus, palīdzot organismam pašam sevi aizsargāt no dažādām slimībām.

Katrā cilvēka šūnā ir apmēram simts tūkstoši proteīnu, kas paātrina ķīmiskās reakcijas un darbojas kā signāli. Līdz šim vismaz piecas Nobela prēmijas piešķirtas par pētījumiem, kā šūnas ražo proteīnus, taču līdz 1980. gadiem zinātniekiem nebija ne jausmas, kā tie tiek iznīcināti, kad ir pabeiguši misiju un vairs nav vajadzīgi. Izraēliešu bioķīmiķi Ārons Cihanovers un Avrams Herško, kā arī amerikānis Ērvins Rouzs atklāja un izskaidroja šo procesu: vispirms īpaša molekula ubikvitīns sagrābj iznīcībai nolemto proteīnu un iezīmē to, bet pēc tam sacērt gabalos un nogādā uz proteasomām – organisma "izgāztuvēm". Šis process ir atbildīgs arī par šūnu dalīšanos, DNS atjaunošanu un jauno proteīnu kvalitātes kontroli. Tā arī ir nozīmīga daļa organisma imūnsistēmas veidošanā. Kad šajā procesā notiek kļūda, var raksties vairāki simti dažādu slimību, ieskaitot kakla vēzi, leikēmiju un cistas fibrozi.

"Pateicoties triju laureātu darbam, tagad ir iespējams molekulārā līmenī izprast, kā šūnas kontrolē vairākus centrālos procesus, sadalot dažus proteīnus, bet atstājot citus", prēmijas piešķiršanu pamatoja Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas Nobela prēmijas komisija ķīmijā.

Nobela prēmiju ekonomikā ieguvuši Norvēģijā dzimušais Finns Hjidlands un Edvards Preskots no ASV, par darbu, pētot ietekmi, kādu uz ekonomisko ciklu atstāj ekonomikas, politikas un tehnoloģiju izmaiņas. Kā teikts Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas paziņojumā, “Viņu darbs ne tikai pārveidojis ekonomiskos pētījumus, bet arī pamatīgi ietekmējis visu ekonomiskās politikas praksi, īpaši attiecībā uz monetāro politiku.” Viņu pētījumi ir “pārveidojuši ekonomisko ciklu teoriju, integrējot to ar ekonomikas attīstības teoriju”.

Finns Hjidlands ir Kārnegi Melouna universitātes un Kalifornijas universitātes pasniedzējs. Edvards Preskots strādā Arizonas štata universitātē un Mineapoles Federālo rezervju bankā. Viņu pētījums 1977. gadā par “laika konsekvences problēmu” aprakstīja, kā politiķu pūliņi konsekvences trūkuma dēļ bieži vien dod plānotajam pretēju efektu. Tā, piemēram, pasludinot par mērķi cenu stabilitāti, faktiski tiek radīta inflācija.

1982. gadā abi zinātnieki izstrādāja modeli, kas parādīja, kā ekonomikas piedāvājuma pusē radušies šoki, piemēram, tehnoloģijās, ir ekonomiskā cikla virzītājspēks. Iepriekš par to tika uzskatītas dažādas pieprasījuma izmaiņas.

“Ja iepriekšējos pētījumos tika uzsvērti makroekonomiskie šoki ekonomikas pieprasījuma pusē, tad Hjidlands un Preskots demonstrēja, ka šokiem piedāvājums pusē var būt tālejošas sekas,” norādīja akadēmija.

Nobela Miera prēmiju piešķīra Kenijas dabas aizstāvei Vangarī Mātai, kura tiek godināta par lielo ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības, miera un demokrātijas veicināšanā. 64 gadus vecā V. Mātai, kuras dibinātā organizācija Āfrikā iestādījusi miljoniem koku, ir pirmā Miera prēmijas ieguvēja, kas šo prestižo balvu saņēmusi par veikumu dabas aizsardzības jomā. Saņēmusi no Norvēģijas pilsētas Oslo ziņu, ka viņai piešķirta Nobela Miera prēmija, V. Mātai savā dzimtajā pilsētā Njeri (Kenija) sarīkoja pieņemšanu, kuras laikā iestādīja kārtējo kociņu.

"Viņa domā globāli un rīkojas lokāli," Norvēģijas Nobela komiteja savā paziņojumā uzsver, ka V. Mātai darbība iemieso zaļo kustības pamatprincipu.

(Pēc laikrakstu materiāliem)

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

LU ĶĪMIJAS zinātņu nozares promocijas padome Rīgā, 2004. gada 30. septembrī, izskatot Dainas Jansones disertāciju par tēmu “Aril(Hetaril) ?- un ?- laktoni: sintēze un bioloģiskā aktivitāte” un pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.chem. M. Kļaviņa, Dr.habil.chem. G. Veinberga, Dr. chem. A. Prikšānes atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, piešķīra Dainai Jansonei doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Aizklātas balsošanas rezultāts: par 8, pret nav, atturas nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

LU ĶĪMIJAS zinātņu nozares promocijas padome Rīgā, 2004. gada 30. septembrī, izskatot Ļenas Golombas disertāciju par tēmu “Heterociklisko aldimīnu hidrosililēšanas un trimetilsililcianēšanas reakcijas” un pamatojoties uz recenzentu: Dr.habil.chem. L. Leites, Dr.habil.chem. š. Ignatovičas, Dr.habil.chem. A. Zicmaņa atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, piešķīra šenai Golombai doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Aizklātas balsošanas rezultāts: par 8, pret nav, atturas nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P-07 2004. gada 11. oktobra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Aritai Takahaši par promocijas darbu “Ģenētiskie algoritmi sarežģītu funkciju optimizācijā”.

Balsošanas rezultāti: par – 10 balsis, pret – nav, nederīgu biļeteni – nav.

* * *

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas promocijas padome 2004. gada 12. oktobra sēdē Sergeja Osokina P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā 1992. gadā iegūto mākslas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Mūzikas sacerējuma vēsturiskā dzīve atskaņotājmākslā” (Istoričeskaja žizņ muzikaļnogo proizvedeņija v ispolņiteļskom iskustve) pielīdzināja Latvijas Republikas mākslas doktora grādam (Dr. art.).

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.

* * *

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas promocijas padome 2004. gada 12. oktobra sēdē piešķīra mākslas doktora (Dr. art.) zinātnisko grādu GEORGIJAM KADOLČIKAM mūzikas vēsture un teorijas apakšnozarē par promocijas darbu “Artikulācija pianisma izteiksmes līdzekļu sistēmā 20. gadsimta otrās puses mūzika”.

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, atturas – nav.

* * *

2004. gada 19. oktobrī RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU promocijas padomes P-02 atklātā sēdē IVARS BĪBERS aizstāvēja promicijas darbu “Heterogēnas poli-?-hidroksibutirāta kompozītsistēmas” (polimēru un ķiedrmateriālu apakšnozarē) un viņam piešķīra Dr.sc.ing. zinātnisko grādu.

Balsošanas rezultāti: par – 13, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks š. g. 22. novembrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 9. novembrī