Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2006. gada  24. aprīlis: 8 (321)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde

MŪŽIZGLĪTĪBAS IZAICINĀJUMI

Ceturtdien, 2006.gada 27. aprīlī plkst.15.00
LZA sēžu zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā)

DARBA KĀRTĪBA

Ievadvārdi
LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis

Mūžizglītība kā izaicinājums izglītības sistēmai Latvijā
Izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža

Mūžizglītības politikas pamatnostādnes
Pamatnostādņu izstrādes darba grupas locekle
LZA korespondētājlocekle Tatjana Koķe

Mūžizglītības iespējas un uzkrātā pieredze reģionālā augstskolā
Ventspils augstskolas rektors Dr.math. Jānis Vucāns

Reģionāla pieaugušo izglītības centra darbība mūžizglītības īstenošanā
Jelgavas Pieaugušo izglītības centra direktora
vietniece Ingrīda Muraškovska

Debates

Satura rādītājs

19.aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā jaunā izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža un ministrijas darbinieku grupa tikās ar LZA, LZP un zinātnisko institūtu vadītājiem. Plašāk – nākošajā numurā.


SVEICAM!

Rīgā, 2006. gada 6. aprīlī
LZA īstenajam loceklim Dr.habil.hist. Ēvaldam Mugurēvičam

Godātais Mugurēviča kungs!

Latvijas Zinātņu akadēmijas saimei ir liels gods sveikt Jūs dzīves svētkos! Esam priecīgi un lepni, ka Jūsu zinātniskais darbs ir augsti novērtēts starptautiskā mērogā.

Jūsu devums Latvijas rakstītās vēstures avotu bāzes paplašināšanā, tulkojot un komentējot viduslaiku hronikas, ir ļoti nozīmīgs. Tagad katrs lasītājs var latviešu valodā saņemt informāciju par laiku, kurš Baltiju tuvināja Rietumeiropai.

Jūsu piecdesmit darba gados arheoloģiskajās ekspedīcijās iegūtais materiāls ir unikāla liecība komentējot, ilustrējot un atdzīvinot senos notikumus.

Pateicamies par pulkveža Oskara Kalpaka dzīves un cīņu gaitu izpēti – liecību par Jūsu vēlmi iesaistīties Latvijas 20.gs. vēstures pētniecībā.

No sirds vēlam stipru veselību, lai pietiek spēka jaunu ideju piepildījumam. Lai mūsu prieks un atzinība par Jūsu darbu dod enerģiju turpmākajam.

Mīļi sveicinām šajā goda dienā Jūsu ģimenes locekļus.

Patiesā cieņā un sirsnībā
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis
LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš
LZA HSZN priekšsēdētājs Tālavs Jundzis

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce 2006.gada 6.aprīlī

Gaidītais un sagaidītais nesaskan

LZA prezidents Juris Ekmanis

Godājamie Akadēmijas locekļi! Cienītā ministres kundze!

Ļoti cienījamās dāmas un augsti godātie kungi – kolēģi un viesi!

Atbilstoši sekretariāta informācijai, mūsu pilnsapulcē piedalās pietiekams daudzums akadēmijas locekļu, proti kvorums ir.

Saskaņā ar mūsu akadēmijas statūtiem Pavasara pilnsapulcē mēs izvērtējam iepriekšējā gadā padarīto. 2005.gadā paveiktais – faktu uzskaitījums ir akadēmijas gadagrāmatā, mūsu darba kārtībā tam ir veltīti ģenerālsekretāra un Uzraudzības padomes priekšsēdētāja ziņojumi. Es gribētu īsi pievērsties tikai dažiem apsvērumiem.

Aizvadītajā gadā Akadēmijai ir bijuši sāpīgi zaudējumi. Pērn no mums šķīrās: jurists goda doktors Izidors Vizulis Vēsturnieks goda doktors Leonīds Siliņš, biologs ārzemju loceklis Jānis Skujiņš, astronoms korespondētājloceklis Arturs Balklavs–Grīnhofs, kura vārdā nosaucām LZA balvu par zinātnes popularizēšanu, kuru šogad izsludināsim, literatūrzinātnieks, izdevējs goda doktors Georgs (Juris) ?leiers, medicīnas vēsturnieks goda doktors Kārlis Arons, dzejniece goda locekle Vizma Bel?evica (Elsberga), teātra un kino aktrise goda locekle Elza Radziņa – mūsu “Karaliene”, ekonomists goda doktors Jānis Gaigulis, krievu valodnieks un kultūrvēsturnieks goda loceklis Vladimirs Toporovs – mūsu Lielās medaļas laureāts, tikai 4 gadi ir pagājuši – kad viņš šajā zālē nolasīja savu akadēmisko lekciju “Pēdējā pusgadsimta baltistikas pētījumu rezultāti”, vēsturnieks ārzemju loceklis Indriķis Šterns – LZA Lielās medaļas laureāts, korespondētājloceklis Vladimirs Karlivāns, bij. Koksnes ķīmijas institūta direktors. Jau šogad no mums šķīrās dzejnieks LZA goda loceklis Andrejs Eglītis.

Godināsim viņu piemiņu ar klusuma brīdi.

Pavasara gaisotnē gatavojoties šai pilnsapulcei, es ieskatījos iepriekšējo pilnsapulču materiālos.

Vispirms jākonstatē, ka šodien mums vairs nav jāsaka, ka pēdējā gada laikā nekas nav mainījies. Mēs varam runāt par pozitīvām parādībām Latvijas zinātnē un tautsaimniecībā kopumā. Tomēr gaidītais un sagaidītais nekādi nesaskan.

Ja runājam par valsts stratēģiju kopumā, tad Saeimas darbība, Ministru kabineta darbība, 2005.gadā pieņemtais jaunais Zinātniskās darbības likums, Nacionālās attīstības plāna 2007.–2013.g. projekts, Valsts prezidentes dibinātās Stratēģiskās analīzes komisijas dokumenti u.c. norāda uz pavērsienu Latvijas valsts un zinātnes attīstībā. Diemžēl tālākā attīstība tuvākā laikā projicēsies uz šī Saeimas vēlēšanu gada politizēto gaisotni.

Bet sagaidītais gan vispirms jāsāk jau ar par anekdoti kļuvušo jautājumu, ko zinātniekiem uzdod uzņēmēji – zinātne beidzot ir bagāta, kā sadarbosimies? Un mūsu pretjautājums pašiem sev – ja esam bagāti, tad kur ir nauda?

Viena no atbildēm laikam rodama mūsu politiķu un “stingrās rokas” juristu dievinātā Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kura aizsegā tiek būvētas valsts varas pārvaldes piramīdas. Šādas piramīdas virsotnē atrodas ministrija, no kuras kapacitātes ir pilnībā atkarīga gan zinātnes, gan universitāšu un augstskolu reorganizācijas un finansēšanas norise.

Nonākam situācijā, kad ministrijas pašas izstrādā noteikumus, pašas finansē, pašas kontrolē. Zinātnieks atkal kā sociālisma sistēmā nevis strādā, bet nepārtraukti cīnās. Cīnās par savlaicīgu, likuma uzspiesto institūtu reorganizāciju par aģentūrām (nosaukums kas izraisa smaidu ārzemju kolēģiem). Starp citu izrādās, ka par šo aģentūras titula reģistrāciju no institūtiem vēl saskaņā ar likumu var iekasēt īpašuma nodokli dažu 10 tūkstošu latu apjomā.

Tālāk – mums ļauj cīnīties par projektu iesniegšanu, tos bezgalīgi pārrakstot desmitos eksemplāru, jo neviens tak īsti nezin, kā tās aizpildāmās formas mainīsies rīt no rīta. Tad vēl jācīnās par budžetā paredzētā finansējuma saņemšanu projektiem. Tā jau nav, ka neko neizcīna – LZP grantu finansējumu izcīnījām jau janvāra beigās, institūtu bāzes finansējumu februāra beigās, valsts pētījumu programmas varbūt jau finansēs aprīlī (tiesa, ar atrunu, ka jau jūnijā rakstīsim atskaiti un jaunus pieteikumus). Tagad jau reti kurš atceras, ka visu šo finansējumu starta datums bija janvāra sākums.

Tajā pat laikā dzirdam, ka ministriju kapacitāte ir nepietiekama, un tā ir taisnība. Tikai kādēļ tad visi zinātnes vadības procesi jākoncentrē ministrijās, kuras vēl piedevām šajā zinātnes attīstības procesā savstarpēji praktiski nesadarbojas? Kādēļ nevar piesaistīt jau esošās struktūras? Praktiski jau ceturto mēnesi bezdarbībā atrodas Latvijas Zinātnes padome, kuras formālās pilnvaras beidzās pagājušā gada beigās. Arī LZA ir gatava aktīvi iesaistīties visās zinātnes aktivitātēs, tai skaitā veikt šo zinātnes procesu analīzi, ko neviens vēl neprasa.

Tā vietā lēnām tiekot gatavots jauns, speciāls Latvijas attīstības likums, Plānošanas likums u.c., kuros paredzēs arī kā labāk vadīt zinātni.

No otras puses, eksistē ārzemju ekspertu viedoklis, ka, piemēram, Latvijas struktūrfondu apsaimniekošanas sistēma jau šodien ir viena no sarežģītākajām Eiropā.

Gribētu atgādināt, ka mums būtisks dokuments „Zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģijas pamatnostādnes”, kuru sagatavoja darba grupa akadēmiķa E.Grēna vadībā, tika apspriests Latvijas zinātniskās sabiedrības konferencē „Latvijas zinātne attīstībā” jau pirms gada (2005.gada 27.maijā). Vēlāk tas tika prezentēts arī Stratēģiskās attīstības komisijas sēdē un arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijā to pārstrādāja par politikas dokumentu ar nosaukumu „Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes 2006. – 2013.gadam” un nu tas tikai pēc gada tiek virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai. Cerams, ka apstiprināt to paspēs vēl šī valdība kopā ar jaunām zinātnes prioritātēm, kuras arī jau izstrādājām pagājušā gadā. Bet izrādās, ka vēl nav zinātnes stratēģijas, NAP u.c.. Prioritātes būs pēdējās šajā rindā.

Tāpat pagājušā gadā akad. I.Biļinska vadībā tika izstrādāti un oktobra mēnesī Ekonomikas ministrijai iesniegti “Priekšlikumi zinātniskās darbības finansēšanai ar privātā sektora investīciju piesaisti”, t.i. (1 + 2 %) problēmas risināšanai. Tika apkopota ārzemju pieredze, analizēts Latvijas zinātniskais un rūpnieciskais potenciāls, izstrādāti konkrēti priekšlikumi, tai skaitā zinātnisko institūtu piesaiste inovatīvai darbībai. Laikam bijām apsteiguši savu laiku, jo Ekonomikas ministrija vēl nav sapratusi, kā to izmantot. Par to diskusijās.

Domāju, ka mēs visi esam pārliecināti, ka galvenais Latvijas nākotnes attīstības resurss ir tās iedzīvotāji, kas šeit dzīvo, iegūst izglītību un strādā, jo lētais darbaspēks nevar būt Latvijas nākotnes konkurētspējas pamats. Latvijai faktiski nav citas alternatīvas kā uz cilvēku balstīts un ar cilvēka spēju pilnveidošanu saistīts attīstības ceļš. Uz zināšanām balstītais attīstības modelis izvirza izglītību, zinātni, ar tām saistīto tehnoloģisko attīstību un inovācijas kā prioritārus priekšnosacījumus sekmīgai, ilgtspējīgai valsts attīstībai. Arī sabiedrība ir sapratusi, ka ieguldījums zinātnē un izglītībā ir vienīgais reālais veids, kā paaugstināt Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju. Es ceru, ka arī tie politiķi, kuri 1991.gadā aicināja mūs visus kļūt par tirgotājiem, beidzot būs sapratuši zinātnieku lomu, protams, pēc tam, kad paši būs beiguši politisko tirgošanos. Un kad tas būs?

Pēdējā gada laikā, protams, esam kļuvuši gudrāki finansu līdzekļu piesaistes jomā. Ir parādījusies perspektīva veidot modernu Latvijas zinātnes telpu. Vienīgi nedrīkstētu visus zinātniekus piesaistīt tikai pieteikumu un atskaišu rakstīšanai, lai zinātniskam darbam atliek laiks jau šodien un nevis tikai 2013. gadā, kad būs pabeigta patreiz plānotā finansu līdzekļu apguve.

Šeit šķiet ir īstā vieta atgādināt mūsu kolēģa Artura Balklava–Grīnhofa vārdus 90. gadu vidū, kuri nupat publicēti – “Cik zināms no vēstures, vēl nevienu sabiedrību vai valsti līdz šim nav noplicinājuši un pie bojā ejas noveduši zinātnieki, ko nevar teikt par ierēdniecību un politiķiem”.

Pašlaik visā valstī notiek intensīva Nacionālās attīstības plāna apspriešana – Liepājā, Daugavpilī, internetā, ar uzņēmējiem... Bet ne ar zinātniekiem un ne Zinātņu akadēmijā.

Šobrīd varbūt vairāk nav tik svarīgi apspriest pašu plānu, bet gan tā realizācijas shēmas. Pats plāns ir uzrakstīts vairāk vai mazāk labi, pats galvenais tur ir pateikts – izglītība, zinātne, tehnoloģiskā attīstība, inovācijas. Sliktāk ir ar tā saucamajām operacionālajām programmām. Ja paskatās uz zinātnes un inovācijas daļu šajās operacionālajās programmās, tad tur nav nekādu jaunu momentu salīdzinot ar to, ko jau mēģina realizēt šodien.

Šeit gribētu uzsvērt – ja mēs būsim kūtri jauno zinātnieku iesaistīšanā Zinātnes padomes darbā un Zinātņu akadēmijas darbībā, veidojot šādas ilgtermiņa stratēģijas, tad mūsu pūliņi (lai kādi tie arī nebūtu) ir lemti neveiksmei. Atzīsim, ka pateicoties sadarbībai un stažēšanās ārzemju centros daudziem no jaunajiem ir izveidojies daudz plašāks, mūsdienīgāks skats uz problēmām, un beigu beigās viņiem tas viss arī jārealizē dzīvē.

Protams, svarīgi ir virzīt zinātniskā darba iemaņas jau talantīgākajiem skolēniem. Patlaban Eiropas Komisijas līmenī tiek apzināta ES dalībvalstīs esošā labākā prakse zinātnieku kontaktos ar skolniekiem. Varam būt gandarīti, ka arī Latvijai ir ko teikt: mūsu skolnieku uzvaras starptautiskajās olimpiādēs, jauno pētnieku klubi, skolnieku zinātniskās konferences.

To, ka mums ir talantīgi jaunie zinātnieki, mēs tūlīt redzēsim, pasniedzot LZA balvas.

Ar šo atziņu, ka mums aug talantīga maiņa, uz kuru varam balstīties un vēl daudz ko pasākt, es pasludinu mūsu pilnsapulci par atklātu.

Ceru uz aktīvām diskusijām, kuru kopsavilkumu mēs varētu publicēt.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce 2006.gada 6.aprīlī

Zinātne ir mūžīga

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Godātie pilnsapulces dalībnieki! Valdības mainās, darbi paliek, zinātne ir mūžīga. Pašreiz zinātne, izglītība un inovācijas – šis tā sauktais zināšanu trīsstūris, kas nodrošina mūsu valsts konkurētspēju, ir diskusiju objekts visdažādākajās auditorijās. Šodien notiek vēl trīs augsta līmeņa forumi, kuros tiek spriests par to pašu, kas ir arī mūsu diskusiju pamatā – par to, kā mērķtiecīgāk izlietot gan mūsu valsts, gan Eiropas fondu līdzekļus, lai mūsu sabiedrība attīstītos, lai mūsu cilvēki būtu ne tikai darba tirgus elementi, bet arī personības un lai mēs būtu konkurētspējīgi ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Mums ir svarīgi apzināties, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešami gan finanšu resursi, gan sakārtota likumdošana, arī zinātnei un izglītībai labvēlīga sabiedriskā doma. Finanšu resursi mūsu rīcībā ir. Valsts budžets ir ar likumu apstiprināts dokuments, tajā ir paredzēts šis 13 miljonu pieaugums zinātnei un tas mūsu rīcībā arī nonāks.

Par likumdošanu – zināms, ka mēs visi esam ne tikai zinātnieki, bet arī valsts pilsoņi. Līdz ar to mums ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka katrs valsts naudas lats tiek izlietots mērķtiecīgi. Tas tiek ieguldīts tieši tai vietā un lietā, kas ir vissvarīgākā. Mēs zinām, cik ārkārtīgi precīzi mēs esam Eiropas fondu līdzekļu apguvē, cik daudzveidīgus dokumentus mēs iesniedzam, cik sarežģītus pārskatus mēs pildām. Tieši tāda pat sistēma ir arī Latvijā. Līdz šim mēs to nejutām, jo līdz šim tik tiešām zinātne un augstākā izglītība bija pabērna lomā. Pašreiz situācija ir mainījusies. Kā zināms, šim labajam faktam līdzi nāk zināmas birokrātiskas, juridiskas ar valsts iekārtas likumu saistītas grūtības, bet šis ir tikai sākuma posms. Sistēma tiks izstrādāta, sistēma sāks darboties un šī līdzekļu apguve mums veiksies daudz gludāk un labāk. Tagad ir izveidoti visi nepieciešamie dokumenti, lai šī budžeta piešķirtā nauda nonāktu zinātnieku rīcībā pēc iespējas ātrāk un tā palīdzēs veikt uzdevumus, par kuru nepieciešamību mēs esam pārliecinājuši sabiedrību. Pašreiz ļoti aktuāli ir panākt ne tikai šo pieaugumu ieguldījumam zinātnē, kas kopīgiem spēkiem pašreiz jau sasniedzis šo 0,15% robežu no IKP gadā. Mums ir svarīgi nodrošināt arī pieaugumu augstākajai izglītībai. Eiropa virzās uz 2% slieksni. Arī mums tas ir jāpanāk. Tiek veikti visi priekšdarbi, mēs to varētu izdarīt. Valsts politikas veidošanas instruments ir valsts budžets, bet papildinstruments – Eiropas fondu līdzekļi. Saskaņā ar nacionālo stratēģisko ietvardokumentu, izglītībai un zinātnei ir paredzēti ievērojami līdzekļi. No 3,7 miljoniem latu aptuveni14% ir paredzēti izglītībai un 11% zinātnei. Tas nozīmē, ka šis pieaugums būs apmēram piecas reizes lielāks nekā tas līdzekļu apjoms, ar kuru mēs strādājam tagad. Protams, mums būs jābūt ļoti spējīgiem, ļoti precīziem, ne tikai labiem zinātniekiem, bet arī administratoriem, lai mēs šos līdzekļus varētu apgūt. Šeit ļoti svarīgi ir runāt ne tikai par zināšanu, izglītības un inovāciju trīsstūri, bet runāt arī par to, kas būs mūsu darba turpinātāji. Augstākās izglītības un zinātnes integrācija ir pēc būtības pareizs un vienīgais iespējamais mērķis. Mums ir jārūpējas par mūsu jauno studentu un doktorantu audzināšanu. Mums ir jānodrošina pietiekams finansējums un mācību apstākļi un mums jārada arī adekvāta likumdošanas bāze. Pašreiz apspriešanas stadijā ir jaunais “Augstākās izglītības likums”. Likums ir atvērts, tam priekšlikumi tiek gaidīti vēl ilgu laiku, diskutēsim, izvēlēsimies labāko Latvijas attīstības modeli, lai nodrošinātu gan atsevišķas augstskolas, gan arī visas sabiedrības intereses. Ikviens ceļš sākas ar pirmo soli. Arī pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret augstāko izglītību un zinātni, pret izglītības sistēmu vispār, un šis pirmais solis ir sperts. Kopīgiem spēkiem mums izdosies arī atrast vislabāko veidu, kā šī nauda, šī sabiedrības attieksme nesīs svētību mūsu valsts attīstībai, un Zinātņu akadēmijas loma šajā procesā ir nepārvērtējama. Labu veiksmi pilnsapulcei. Lai veicas!

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce 2006.gada 6.aprīlī

LZA Uzraudzības padomes ziņojums

Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome sagatavojusi vērtējumu par Akadēmijas darbību aizvadītajā gadā. Uzraudzības padomē pašreizējā sastāvā, ko ievēlēja 2004.gada 15.aprīlī, strādā 7 akadēmiķi (Elmārs Blūms, Arnis Kalniņš, Rihards Kondratovičs, Ēvalds Mugurēvičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs un priekšsēdētājs Pēteris Zvidriņš). Padomes locekļi, darbojoties katrs savā nozarē, pārstāv Akadēmijas visas nodaļas, izņemot Lauksaimniecības un meža zinātnes nodaļu. Kā zināms, šis darbs veikts jauno amatpersonu vadībā un tas norisa situācijā, kad Latvija ir ES dalībvalsts un LR Saeima pieņēmusi Zinātniskās darbības likumu.

Akadēmijas institūciju darbs un zinātnes politikas veidošana

Zinātņu Akadēmija atskaites gadā izvērsa plašu darbību. ZA Senāts blakus organizatoriskajiem pasākumiem pievērsa nopietnu uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot jaunākos sasniegumus, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas un meklējot to risinājumus. Noturētas 5 LZA sēdes un 2 FTZN un ĶBMZN kopsēdes, kā arī 13 nodaļu sēdes, kurās apspriestas ne tikai zinātniskas un kultūrvēsturiskas tēmas, bet pievērsta uzmanība arī problēmām, kas saistās ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienības zinātnes telpā. LZA Senāta sēdēs vai LZA sēdēs apspriestas Terminoloģijas komisijas darbības, LZA aģentūras nolikuma izstrādes, doktorantūras attīstības, intelektuālā īpašuma aizsardzības u.c. problēmas. Ļoti daudzšķautnīgs bijis ZA nodaļu darbs. Ne vien Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, bet arī precīzo zinātņu un dabas zinātņu nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisko, tehnoloģisko un sociālo nozīmi. Apsveicami vērtējama jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, pētniecības organizācijām, muzejiem un pat pašvaldībām (Liepājā, Krustpilī, Sēlpilī u.c). Tas nostiprina zinātnes saikni ar sabiedrību, bet atsevišķos gadījumos veicina arī jaunu zinātnisku problēmu apzināšanu. Mazliet bažīgus mūs dara tas, ka Senāta un nodaļu pasākumos ne vienmēr tiek formulēti konkrēti priekšlikumi, nereti sēdes beidzas ar faktu konstatāciju vai vispārēju atbalstu izvirzītajai problēmai. 8.novembra Senāta lēmums par darba grupas izveidošanu vēlēšanu nolikuma izmaiņu izstrādāšanai nav izpildīts.

Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu prēmēšanas sistēma. Piesaistot sponsoru līdzekļus, izveidots plašs vārdbalvu un prēmiju fonds. Sevišķi izceļams atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam.

Zinātnes politikas veidošana

Saskaņā ar Hartu ( 4.pantu), viens no LZA uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsusi lielu vērību. Iedibināti lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu, Izglītības un zinātnes ministriju un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Februāra sākumā Akadēmijā viesojās LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Pieņemtajā Zinātniskās darbības likumā paredzēta zinātnei labvēlīga nostādne. Tomēr savlaicīgi netika pieņemti ar šo likumu saistītie noteikumi, radot daudz sarežģījumu vairākos aspektos: promocijas padomju darbībā, zinātnisko institūtu statusa noteikšanā, finansējuma jomā u.tml. Uzraudzības padome konstatē, ka IZM ierēdņu neizdarības dēļ šī gada sākumā tika pārtraukta piecu valstiski svarīgu pētījumu programmu finansēšana un realizācija, un tikai pēc valsts pētījumu programmu vadītāju aktivitātēm daļēji tika atrisināti programmu finansēšanas jautājumi. Akadēmijas vadības darbība zinātnes politikas veidošanā Latvijā 2005. gadā jāvērtē pozitīvi. Tomēr, pildot LZA Hartā un Statūtos noteiktos pienākumus, turpmākajā darbā vēlams, lai Akadēmija vairāk pievērstos Latvijas nacionālās attīstības jautājumiem, valsts attīstības procesu prognozēšanai, apspriežot dažādos aspektus un pieņemot lēmumus LZA Senātā.

Joprojām aktuāls ir jautājums par zinātnieku novecošanos un gados jauno cilvēku piesaisti pētniecībā, arī par zinātnisko kadru reemigrāciju. Ļoti vēlams, lai LZA, tāpat kā līdz šim, aktīvi iesaistītos minēto problēmu skaidrošanā sabiedrībā un risināšanā Valsts pārvaldes institūcijās. Jautājums ir aktuāls jau patlaban saistībā ar izdalīto budžeta papildlīdzekļu pārdomātu sadalīšanu un sagaidāmo līdzekļu pieaugumu turpmāk.

Hartas pārkāpumus Uzraudzības padome nekonstatē.

Emeritētie zinātnieki

Latvijas Valsts emeritētā zinātnieka statuss pastāv kopš 1996. gada. Aizvadītajos 9 gados Valsts emeritēto zinātnieku padome šo goda nosaukumu piešķīrusi 311 izcilākajiem Latvijas zinātniekiem, kuri pensionējušies līdz 01. 04. 2006. Valsts emeritētā zinātnieka mūža grantu saņem 239 Valsts emeritētie zinātnieki (72 ir miruši, no tiem 2005. gadā – 5).

Finansējums Valsts emeritēto zinātnieku grantiem gadu no gada ir pieaudzis un 2006. gadā tas ir 314 tūkst. latu. 2005. gadā bija ievērojams finansējuma kāpums, kas ļāva ne vien nodrošināt esošos emeritētos zinātniekus ar Ls 100,– lielu mūža grantu, bet šo goda nosaukumu piešķirt papildus vēl 50 pensionētajiem zinātniekiem.

Aizvadītajā atskaites periodā turpināja darboties Valsts emeritēto zinātnieku biedrība „Emeritus” (2005. gadā klubs „Emeritus” pārdēvēts par biedrību „Emeritus”), kurā ir apvienoti 113 Valsts emeritētie zinātnieki. „Emeritus” biedrība saviem biedriem noorganizēja 2 ekskursijas: pavasarī pa Kurzemi (Dundaga, Valdemārpils, Laumu dabas parks), bet rudenī uz Latgali (Līvāni, Daugavpils un apkārtne), noturēja 5 sanāksmes, 4 valdes sēdes. Biedrības sanāksmēs un valdes sēdēs apspriesti kārtējie biedrības darba jautājumi un noklausīti 4 priekšlasījumi, kā arī atmiņu stāstījumi par Otro pasaules karu. Biedrības „Emeritus” biedriem tika noorganizēta pretgripas vakcinācija, kā arī biedru godināšana viņu nozīmīgajās jubilejās.

2005. gadā turpinājās darbs pie Valsts emeritēto zinātnieku atmiņu krājuma rediģēšanas un sakārtošanas. Darbs praktiski ir pabeigts, bet lai šo krājumu varētu izdot, ir jāatrod nepieciešamais finansējums. Pie šī jautājuma patreiz strādā biedrības „Emeritus” valde.

Lielu atbalstu Valsts emeritētajiem zinātniekiem sniedz Zinātņu akadēmija, kas visiem biedrības „Emeritus” pasākumiem bez maksas atvēl savas telpas, apmaksā autobusus ekskursijām u. c.

Lai uzlabotu Valsts emeritēto zinātnieku veselības aprūpi, Latvijas Zinātņu akadēmijas vadībai būtu jāapsver jautājums par iespējām apgādāt emeritētos zinātniekus ar veselības apdrošināšanas polisēm.

Joprojām valsts mērogā nav atrisināts jautājums par darba apmaksu Valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri vēl turpina darbu savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. Saņemt atlīdzību par darbu, ko tie veic, aizliedz LR MK Noteikuma „Par Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu” 3. pants. Šis pants nosaka, ka „Valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem”. Uzraudzības padome uzskata, ka šis 1995. gada 7. novembra (grozījumi 1997. g. 11. februārī) nolikuma pants ir jāgroza, pieļaujot iespēju izpildīt apmaksātu pētnieciska rakstura darbu.

LZA finansiālā situācija un saimnieciskā darbība

Akadēmijas finansu pārskata revīziju ir veikusi zvērināto revidentu firma „Astrop”, tāpēc Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt revidenta funkcijas. Zvērināto revidentu vispārējais vērtējums ir pozitīvs. Saskaņā ar revidentu ziņojumu LZA pārskats par finansiālo stāvokli 2005.gada 31.decembrī, darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2005.gadā sniedz skaidru un patiesu priekšstatu.

LZA pamatbudžetā 2005.gadā no valsts budžeta saņemts tranzīta pārskaitījums 490 101 lati. No tiem 24,6 % izlietoti darba samaksai un pakalpojumu apmaksai, 16,2 % grantu un projektu finansēšanai, 53,7 % emeritēto zinātnieku pabalstiem, 2,4 % starptautiskās sadarbības nodrošināšanai, 3,1 % citām vajadzībām.

2005.gadā LZA budžeta finansējums, kas izlietots Akadēmijas darbības nodrošināšanai bija tāds pats kā 2004.gadā. Ņemot vērā inflācijas tempus valstī, tas faktiski ir mazāks nekā 2004.gadā un tas norāda uz būtisku saspringtību darba samaksas jomā.

LZA īpašumu apsaimniekošanu nodrošina Lietu pārvalde. Tās saimnieciskie ieņēmumi veidojās no telpu un autostāvvietu izīrēšanas, kā arī telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas nomas ēku augšējos stāvos. Kopumā ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2005.gadā sasniedza 510 083 latus.

Pārskata gadā akadēmijas valdījumā esošie īpašumi ir tikuši veiksmīgi apsaimniekoti. Zinātnes nama apsaimniekošanu uz nomas līguma pamata veic firmas SIA „S–108” un SIA „Vikingu –3”. Nomnieki savlaicīgi veic nekustamā īpašuma un citu nodokļu un nodevu samaksu LZA, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām. Akadēmijai nav pretenziju par nomnieka darbību.

Augstceltnē ir pabeigta ēkas torņa daļas fasādes renovācija 14–17 stāvu līmenī, izveidotas divas dienesta atpūtas telpas, kuras tiek izmantotas LZA divpusējās apmaiņas līgumu ietvaros iebraukušo vieszinātnieku izmitināšanai. Izremontētas darba telpas 355 m2 platībā. Būtu vēlams paātrināt Augstceltnes torņa daļas stāvu koridoru un koplietošanas telpu remontu tempus.

Augstceltnes ēkas izmantošana telpu nomas veidā ir apgrūtināta sakarā ar to, ka turpat 50% kopējās platības aizņem zāles, vestibili, koridori un neizmantojamas palīgtelpas. Pieaug arī konkurence nedzīvojamo telpu iznomāšanā. Tajā pašā laikā paredzams, ka 2006.gadā būs cenu pieaugums elektroenerģijai, siltumenerģijai, atkritumu izvešanai.

Akadēmijas valdījumā esošo pamatlīdzekļu vērtība ir Ls 4,73 milj. Pārskata gadā sakārtotas attiecības ar organizācijām, kuru dibinātājos ir LZA un ieguldījumi to statūtu fondos ir iekļauti akadēmijas bilancē.

Starptautiskā sadarbība un sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem

LZA Statūti nosaka, ka viens no tās darbības mērķiem ir sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Uzraudzības padome atzīmē, ka visumā šis darbs noris sekmīgi. Šī darbība atspoguļota LZA ģenerālsekretāra pārskatā.

Sākot ar 2004.gadu, LZA pievienojās Eiropas akadēmiju zinātnes konsultatīvajai padomei, kura darbojās kā ES administratīvo organizāciju padomdevēja par zinātnes attīstības jautājumiem. Taču joprojām Latvijas zinātne nav pārstāvēta Eiropas Zinātnes fondā, galvenokārt relatīvi augstās dalībmaksas dēļ. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, aktualizējies jautājums par nacionālo zinātņu attīstību, to prioritātes saglabāšanu.

Aizvadītajā gadā laba sadarbība izveidojusies ar vairākiem laikrakstiem t.sk. „ Latvijas Vēstnesi”, ”Latvijas Avīzi” un citiem plašsaziņas līdzekļiem. Pieprasītāks kļūst LZA, LZP un LZS laikraksts „Zinātnes Vēstnesis”, kā arī LZA gadagrāmata, zināmu popularitāti ieguvusi LZA veidotā Latvijas zinātnieku datu bāze internetā, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas biļeteni.

LZA ģenerālsekretāra pārskatā netiek pieminēts žurnāls „LZA Vēstis”, kura popularitāte visumā ir zema.

Par lēmumu izpildi

Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās un vērtēja Senāta, Prezidija un Valdes lēmumu izpildi. Padome konstatē, ka

Prezidija un Valdes sēdes notiek regulāri, tomēr Senāta sēžu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies. Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu šiem lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju tai nav. Uzraudzības padome gan atzīst, ka turpmāk pieņemto lēmumu izpildei būtu jāveltī lielāka uzmanība.

Apsverams ir jautājums par LZA locekļu sastāvu un stratēģiju šī sastāva izmaiņā. Jau vairākus gadus diskutējām par Akadēmijas sastāva atjaunošanu, tomēr faktiski noris nepārtraukta tā novecošanās. Turklāt noris sistemātiska zinātnisko darbinieku skaita samazināšanās un Akadēmijas locekļa īpatsvara palielināšanās zinātnieku sastāvā, mazinot Akadēmijas locekļa prestižu. Atsevišķas nozarēs šis īpatsvars ir pārāk augsts. LZA Statūtos noteiktais akadēmiķu un korespondētājlocekļu un gada locekļu maksimālais skaits gan nav sasniegts, taču nopietni apsverams ir jautājums par šī skaita tālāka pieauguma nepieciešamību vai pat par Statūtu 3.1. punkta grozījumiem, samazinot LZA sastāvā esošo locekļu skaitu.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2006.gada 6.aprīlī.

Padomes priekšsēdētājs: akad.P.Zvidriņš
Padomes locekļi: akad. E.Blūms
akad. A.Kalniņš
akad. R.Kondratovičs
akad. Ē.Mugurēvičs
akad. R.Rikards
akad. A.Strakovs

Satura rādītājs


Tikšanās ministrijā

Arodbiedrība informē

2006.g. 20. martā Latvijas izglītības un zinātnes ministrijā notika LZA Arodorganizācijas Padomes organizētā tikšanās ar IZM ministri prof. I. Druvieti, Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Zinātnes nodaļas vadītāju Dr. M.Bunduli, piedaloties LIZDA priekšsēdētājai A. Harbacevičai un laikraksta „Diena” žurnālistei I. Grīnumai.

I.Druviete informēja klātesošos par finansējuma pieaugumu zinātnē, iesākto bāzes finansējumu, kā arī par izmaiņām doktorantūrā un programmu konkursos.

M.Bundule sniedza atbildes uz iepriekš iesūtītajiem arodorganizāciju jautājumiem un skaidroja, ka sakarā ar zinātnisko institūciju reorganizācijas procesu ir aizkavējušās 2006. gada bāzes finansējuma un Valsts pētījumu programmu finansējuma izmaksas. Marta sākumā bāzes finansējums 2006. gadam beidzot sasniedza institūcijas par š.g. janvāri, februāri un martu. IZM solīja, ka turpmāk nauda tiks pārskaitīta katru mēnesi.

Šī gada bāzes finansējuma summa ir 4,6 milj. Ls, kas ir tikai 51% no pieprasītā, bet 2007. gadā tika solīts 100% finansējums – ap 12 milj. Ls.

Par Valsts pētījumu programmām zāļu izstrādē, materiālu zinātnēs, informāciju tehnoloģijās, letonikā un koksnes tehnoloģijā.

Programmu finansejums uzsākts jau 2005. gadā, bet šogad atkal to finansējums iestrēdzis IZM. Tikšanās laikā ministrijas pārstāvji negarantēja šo programmu apstiprināšanu MK 2006.gada martā, tomēr pēc šīs tikšanās un I. Grīnumas publikācijas laikrakstā „Diena” (21.03.06.) Valsts pētījumu programmas MK tika apstiprinātas jau 28. martā. Izsmeļošāka informācija par šo tēmu lasāma I.Grīnumas rakstā „Diena”, 29.03.06..

Līdz galam nav pieņemta virkne Ministru kabineta nolikumu, kas vairākos virzienos padara neiespējamu zinātnisko institūciju darbību. M.Bundule informēja, ka izstrādes stadijā ir Zinātnes padomes (ZP) nolikums, kura projektā paredzēts reorganizēt ZP darbu, kā arī par tās vadītāju iecelt Valsts ierēdni. Līdz galam nav izstrādāts nolikums par ekspertiem un zinātnisko projektu novērtēšanu. Saskaņā ar jauno nolikumu tiks izveidotas 5 ekspertu komisijas (pēc Eiropas parauga) un ekspertu datu bāze (1 projektu izvērtēs 3 neatkarīgie eksperti). Liela apjoma projektu novērtēšanā plānots pieaicināt starptautiskos ekspertus.

Nav līdz galam izstrādāts un pieņemts nolikums par zinātnes prioritārajiem virzieniem 2006. – 2009. gadam, kā arī nolikums par fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem tiks izstrādāts tikai 2007. gadā.

Arodorganizāciju pārstāvji atgādināja IZM amatpersonām, ka visu šo nolikumu neizstrādāšana/nepieņemšana un finanšu bremzēšana no IZM puses, kavē zinātnieku ikdienas darbu un rada nevajadzīgu nervozitāti, kas atsaucas uz darba kvalitāti. Zinātnieki ar pilnu atdevi nevar strādāt gada sākumā plānotajos projektos, jo vēl šā gada marta mēneša beigās nav droši par sava padarītā darba atalgojumu (Valsts programmas).

Ceram, ka arī turpmāk būs iespējama IZM amatpersonu un LZA Arodorganizācijas Padomes sadarbība, lai mēģinātu sekmīgi atrisināt radušās problēmas.

S.Tilko, LZA Arodorganizāciju Padome

Satura rādītājs


Klusais darba rūķis – Jēkabs Cinovskis

Nedz tavas tēmas prestižs, nedz tavu plānu precizitāte nevar aizstāt tavas pieejas oriģinalitāti un tava skatiena vērīgumu (H. Selje).

Ir tādi cilvēki – savrupa ceļa kājāmgājēji. Iet lēni, bet priekšu. Palaikam nogurst, tad saņem spēkus un dodas tālāk, ieminot taku sekotājiem.

Tāds ceļa gājējs bija arī ZA korespondētājloceklis, bioloģijas zinātņu doktors Jēkabs Cinovskis (1906. 03. 02–1984. 08. 09) – viens no vado?ajiem Latvijas zoologiem.

Jēkabs Cinovskis dzimis Kuldīgas apriņķa Alsungas pagasta Ciņos. Tur viņš iepazīst ne tikai darba smagumu, bet arī prieku, saņemot mātes un tēva uzslavu par labi padarītu darbu..

Skolas gadi paiet Alsungas pamatskolā, Liepājas ģimnāzijā. Tad seko studijas. Vispirms Rīgas skolotāju institūtā, tad, nu jau otrreiz, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, specializējoties zooloģijā.

Lai iegūtu naudu studijām, J. Cinoskis vasarās vāc folkloras materiālus. Folkloras materiālu fondos glabājas arī viņa vākums.

Varbūt tieši tautas gudrība palīdzēja jaunajam ceļa gājējam izvēlēties savu taciņu.

Latvijas Universitāti J. Cinovskis absolvē 1940. gadā un paliek strādāt turpat universitātē. Tiek aizsākts zinātniskais darbs. Taču kā allaž – cilvēks domā, Dievs dara. Sākās otrais pasaules karš.

Par to, ka viņš neatzīst vardarbību, nākas smagi ciest.

Pēc kara līdz 1947. gadam Jēkabs Cinovskis strādā kā pedagogs skolās, arī prestižajā 1. ģimnāzijā.

Pienāk 1951. gads – nodibina ZA Bioloģijas institūtu (tagad LU Bioloģijas institūts). Te darbu sāk arī Jēkabs Cinovskis un strādā līdz darba gaitu beigšanai. Darbu viņš sāk kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Jau 1953. gadā tiek aizstāvēta disertācija Latvijas PSR Phytophaga zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. Vēl joprojām cieņā ir viņa grāmata Zāģlapsenes un ragastes 1953), kur aprakstās vairāk kā 400 sugas, to izplatība, saimnieciskā nozīme.

1953. gads: Jēkabu Cinovski ievēl par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Viņš izveido Dzīvnieku citoloģijas laboratoriju, ko vada līdz 1976. gadam.

1955. gadā zinātnieks iedibina Latvijā jaunu pētījumu virzienu – kukaiņu citoloģiju. Tas ir oriģināls un rets pētījumu virziens gan toreiz, gan pašlaik. Toties tas dod zinātniekiem iespēju apzināt organismā notiekošas izmaiņas, izprast mijiedarbības procesus.

1959. gadā J. Cinovskis aizstāv doktora disertāciju Maijvaboļu kāpuru iekūņošanās bioloģiskie pamati. Pētījumos atklāta jauna šūnu grupa – otrējās apikālās šūnas. Šūnām ir liela nozīme kukaiņu dzimumšūnu veidošanās procesos.

Otrs pētījumu virziens, ko Latvijā piecdesmito gadu beigās aizsāk doktors, ir bioloģiskā augu aizsardzība. Tas ir viens no pasaulē pašlaik topā esošajiem paņēmieniem videi draudzīgā augu aizsardzībā. Pirmsākums un sirds lolojums bija sīkie kukainīši – trihogrammas. Ak, kungs! Daudziem likās nepieņemami, ka šie sīkulīši ir ķīmisko preparātu aizstājēji. Nu jau Lielais Lēmējs ir izlēmis – taisnība bija doktoram. Trihogrammu pielietošana ir pārdzīvojusi izstrādes autoru. Ik pavasari ne vienā vien ābeļu dārzā iet cilvēki un izlaiž trihogrammas. Vēlāk zirņu sējumos.

Jēkaba Cinovska aizsāktais darba virziens kļuva par pamatu citu bioloģisko metožu izstrādei, funkcionālās bioloģiskās daudzveidības (akarofāgi, entomopatogēnās sēnes, baktērijas, bakulovīrusi) izpētei. Pētījumi tiek veikti populāciju, īpatņu un šūnu līmenī. Noskaidro patogēnu iedarbības mehānismu, iedarbības spektru. Tikai pateicoties ?efa (kā darbinieki sauca savu laboratorijas vadītāju) prasībām, ka secinājumiem jābūt pamatotiem ar citoloģiskajiem pētījumiem, darbinieku pētījumi tika atzinīgi novērtēti ārpus Latvijas. Kad 1978. gadā institūtā viesojās entomopatogēno sēņu izpētes jomā vadošie pasaulē ASV zinātnieki, viņi augstu novērtēja institūtā veiktos pētījumus par entomoftorām. Arī par to, ka no 2000. gada līdz 2005. gadam Latvija bija pārstāvēta starptautiskajā sadarbības projektā COST Action 842, jāsaka paldies ?efam. Viņš 1969. gadā atbalstīja un veicināja šo sēņu izpētes darbu.

Jēkabs Cinovskis vienmēr daudz strādāja, neskaitīja darba stundas. Nav bijis gadījuma, kad viņš būtu līdzautors publikācijai, kur nav viņa zinātniekā darba datu. Pat cienījamos gados viņš nebaidījās no praktiskā darba. Aktīvi popularizēja bioloģisko augu aizsardzības metodi Latvijā. Bija cilvēks ar lielu atbildības sajūtu.

Jēkaba Cinovska darbā vienmēr apvienojās teorētiskie pētījumi ar praksē izmantojamiem.

Jēkabs Cinovskis nemīlēja plašus saietus, pompozu uzstāšanos. Negāja caur dzīvi, citus ar kājām mīdīdams. Viņš to vienkārši nespēja. Te varbūt slēpās viņa un vadītās laboratorijas grūtums, neprasme izmantot elkoņus. Toties cik aizkustinoši viņš prata norunāt pie laboratorijas eglītes V. Plūdoņa Zaķīšu pirtiņu.

Laiks gadu gaitā atsijā nebūtisko, atstāj būtisko, cilvēkam raksturīgo. Palicējiem ir dota vēl viena iespēja, pat likteņa labvēlība – salīdzināt, atcerēties, izlaist caur atmiņu prizmu izdzīvoto.

Cilvēks, kurš ilgi strādājis kādā zinātnes nozarē, nekad no tās pavisam neaiziet. Arī tad nē, kad pār dārziem un sirdi un ceļiem jau dievaiņu debess gumis (P. Aigars).

LU Bioloģijas institūta vad. pētniece Zigrīda Čudare

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde

16. martā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Valdes locekļi vēlreiz atgriezās pie Izglītības un zinātnes ministrijas atbildes uz Latvijas Zinātnieku savienības vēstuli “Par zinātnisko darbinieku atalgojumu” (skat. “Z.V.” 2006. g. Nr.l) un atzina to par klaji formālu, kas neiedziļinās jautājuma būtībā. Jāsaka gan, ka arī Zinātnieku savienības vēstule ministrijai ir pārāk lakoniska un neargumentē prasību vadošā pētnieka algu bāzes finansējumā pielīdzināt augstskolas profesora algai. Atkal izvērsās saruna par pienākumu sadali, vērtējuma kritērijiem, Rietumu modeļa nekritiskas “pārcelšanas” uz Latviju, kurai “līdz Rietumiem vēl ir 40 gadi jānodzīvo”. 50 % no profesora algas vadošajam pētniekam ir necieņa pret zinātnisko darbu un kritiku neiztur ministrijas piebilde, ka pārējo naudiņu pētnieks piepelnīs ar grantiem, kuru lielums var būt neierobežots. Taču algu no bāzes finansējuma maksā par pilnu darba laiku. Kā ierosināja I.Šmelds, lai tādā gadījumā Ministru kabineta noteikumos par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību izdara labojumu, ka vadošajam pētniekam puse no profesora algas tiek maksāta par pusi darba laika, tad viņam būs iespēja, nepārkāpjot darba likumdošanu, grantos sapelnīt otru pusi.

Jautājumā par Latvijas Zinātnieku savienības reģistrēšanu Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnisko institūciju reģistrā tika nolemts izstrādāt rīcības plānu un nepieciešamos Statūtu grozījumus, ko varētu pieņemt Latvijas Zinātnieku savienības kongresā.

U.Raitums aicināja Zinātnieku savienību reaģēt uz Augstākās izglītības likuma projektu, kas paredz augstskolu autonomijas ierobežošanu, jo augstskolām tiek sašaurinātas tiesības lemt par būtiskiem stratēģijas un finansu jautājumiem un ievēlēt rektoru. J. Kristapsons teica – ja zinātnes jautājumos ir pretruna starp Augstākās izglītības Iikumprojektu un Zinātniskās darbības likumu, tad ir jāpastāv uz to, ka primārais ir Zinātniskās darbības likums, citādi smagais darbs pie tā būs bijis veltīgs.

Nākošajā LZS Valdes sēdē 20.aprīlī nolēma apspriest:

zinātnieku savienības interneta mājas lapu,
pasākumu plānu, lai reģistrētos kā zinātniska institūcija,
gatavošanos Radošo savienību plēnumam,
profesionālo organizāciju likuma virzību.

Z.K.

* * *

Latvijas Zinātnieku savienības
valdes priekšsēdētājam A.Āboltiņam

Par zinātnisko darbinieku atalgojumu

Izglītības un zinātnes ministrija ir izskatījusi Jūsu 2005.gada 28.decembra vēstuli un izvērtējusi Jūsu priekšlikumu veikt grozījumu Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.820 ,,Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” (turpmāk –noteikumi) 7.punktā.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka šajā punktā ir noteikts tikai zinātniskā personāla bāzes atalgojums un nevis alga pilnā apmērā. Alga akadēmiskajos amatos normālu darba laiku strādājošajam zinātniskajam personālam veidojas no bāzes atalgojuma un atalgojuma, ko saņem par darbu īstenojot konkrētus zinātniskos projektus. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka pašreiz nav nepieciešams veikt grozījumu Jūsu minētajā noteikumu punktā.

Bāzes atalgojuma apmērs ir saistīts ar profesora zemākās mēneša algas likmi, kas tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.746 «Pedagogu darba samaksas noteikumi”, un līdz ar to zinātniskā personāla bāzes atalgojuma apmērs turpmāk var mainīties atbilstoši profesora mēneša algas likmei.

Valsts sekretāra p.i. J.Čakste

Satura rādītājs


KONKURSS

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu

JĀŅA ĀBOLIŅA

vārdbalvai inženierzinātnē, pārtikas produktu tehnoloģijā.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva – vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Jāņa Āboliņa balvu”.

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Jāņa Āboliņa vārdbalvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgavā, LV–3001, tālrunis 3005685, līdz 2006.gada. 23.maijam, pievienojot:

• izvirzītāja ieteikumu;
• izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu;
• autora Curriculum vitae;
• autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs Jāņa Āboliņa 100 gadu dzimšanas atceres dienā, 2006.gada 22.jūnijā.

* * *

Daugavpils Universitāte (DU) izsludina konkursu uz vakantajām vietām:

Struktūrvienība Nozare Amats Vieta
Ilgtspējīgas izglītības institūts Pedagoģija,
psiholoģija
Vadošais
pētnieks
4
Sociālo pētījumu institūts –– Direktors 1

Pretendentiem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no sludinājuma par konkursu izsludināšanu publicēšanas dienas jāiesniedz DU Zinātņu daļā (Daugavpils, Vienības ielā 13–219) šādi dokumenti:

– DU rektorei adresēts iesniegums par piedalīšanos konkursā;
– Curriculum vitae, kurā pretendents parāda savu zinātnisko, akadēmisko un organizatorisko kompetenci, akcentējot darbību pēdējo sešu gadu laikā;
– zinātnisko publikāciju saraksts.

Iesniedzot dokumentus, pretendents uzrāda doktora diploma oriģinālu.

Pretendents var pievienot citus dokumentus, kas pilnīgāk raksturotu viņa zinātnisko un akadēmisko kvalifikāciju.

Papildus informācija DU Zinātņu daļā (e–pasts: zinda@dau.lv, tālr. 5425452) un DU mājas lapā: www.dau.lv.

* * *

Konkurss

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina konkursu uz pētnieku un asistentu amatiem. Literatūrzinātnē – 2 pētnieku un 1 asistenta vieta; folkloristikā – 1 pētnieka un 4 asistentu vietas. Pretendentiem jāiesniedz: pieteikums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, publikāciju saraksts (2001. – 2005.), perspektīvais darbības redzējums ievēlēšanas periodam.

Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 10. maijam LU LFMI direkcijā, Akadēmijas lauk.1, 1306. kabinetā. Tālrunis uzziņām: 7229017.

* * *

KONKURSS

LU Cietvielu fizikas institūts izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem šādās nozarēs :

Materiālu fizika – vad. pētnieks – 11 štata vietas
Cietvielu fizika – vad. pētnieks – 3 štata vietas
Teorētiskajā fizika – vad. pētnieks – 3 štata vietas
Kodolfizika – vad. pētnieks
– pētnieks
– 2 štata vietas
– 1 štata vieta
Fizikālās metodes
un instrumenti
– asistents – 2 štata vietas

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Ķengaraga ielā 8, 338. istabā. Tālrunis uzziņām 7–260556.

Pieteikumā jānorāda nozare, kurā vēlas pretendēt.

Pieteikumam pievienot:

1.Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
2.CV;
3.Publicēto darbu sarakstu;
4.Citas, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles.)

Satura rādītājs


Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2006. gada 1. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

APSKATA RAKSTI [REVIEWS]

Alteration of the structural and electronic properties of bone affected by electromagnetic radiation (ultraviolet and x–ray range) [Elektromagnētiskā starojuma ietekme uz kaula strukturālām un elektriskām īpašībām (ultravioletā un rentgena starojuma diapazons)]
Yuri Dekhtyar 1–5

Mobile telecommunication: Radiobiological issues and risk assessment [Mobilie sakari: radiobioloģiskās problēmas un riska novērtējums]
Yuri Grigoriev 6–10

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Development of electromagnetic field somatic effects: Role of modulation [Modulāciju loma elektromagnētiskā lauka somatiskās ietekmes attīstībā]
Yuri Grigoriev 11–15

Differences between the motor and psychological functions of children who persistently use mobile phone [Atšķirības starp motorajām un psiholoģiskajām funkcijām bērniem, kas ir pastāvīgi mobilā telefona lietotāji]
Anton Kolodynski and Valda Kolodynska 16–19

Immunotropic potency of microwave fields: Preliminary studies on immunocompetent cells exposed in vitro [Imunotropiskā mikroviļņu lauka ietekme: iedarbība uz imunokompetentu šūnu in vitro – sākotnēji pētījumi]
Wanda Stankiewicz, Marek P. Dąbrowski, Elżbieta Sobiczewska, Roman Kubacki, and Stanisław Szmigielski 20–23

Cancer risks in workers exposed to radiofrequency and microwave radiation: An epidemiological study [Audzēju risks darbiniekiem, kuri pakļauti radiofrekvences un mikroviļņu starojuma iedarbībai – epidemioloģisko pētījumu rezultāti]
Stanislaw Szmigielski, E1żbieta Sobiczewska, and Roman Kubacki 24–27

Changes of monoamine concentration in rat brain under the influence of static magnetic field [Monoamīnu koncentrācijas izmaiņas žurku smadzenēs pēc iedarbības ar pastāvīgo magnētisko lauku]
Viktors Veliks, Pēteris Gustsons, Gunita Praulīte, Juris Aivars, Ingvars Birznieks, and Šimons Svirskis 28–33

ZINĀTNES DZĪVE [SCIENCE LIFE]

Electromagnetic fields: Legislation and research in Latvia [Elektromagnētiskie lauki – likumdošana un pētījumi Latvijā]
Anton Kolodynski and Valda Kolodynska 34–38

Activities of the Latvian Academy of Sciences (LAS) in 2005 (July–September) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2005. gadā (jūnijā–septembrī)] 39–40

In Memoriam

Arturs Balklavs–Grīnhofs (1933–2005), a Latvian astronomer [Arturs Balklavs–Grīnhofs (1933–2005), astronoms] 41–43

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1, 912. istabā (tālr. 7228085, e–pasta adrese: proceed@lza.lv).

Satura rādītājs


Eiropas pētnieku harta un Uzvedības kodekss pētnieku pieņemšanai darbā – kādas nepamanītas Eiropas iniciatīvas gada jubileja

Šajās dienās paiet gads, kopš 2005. gada 11. martā Zinātnes un pētniecības komisārs Janežs Patočnike Eiropas Komisijas vārdā parakstīja ieteikumus „Par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā”*. Pirms ieteikumu pieņemšanas notika diskusija zinātnieku un augstskolu pārstāvju, kā arī Eiropas Komisijas un dalībvalstu ierēdņu starpā. Var uzskatīt, ka Harta un Kodekss ir Eiropas zinātniskās sabiedrības un izpildinstitūciju konsolidēts viedoklis un savstarpējs kompromiss. Diskusija saistībā ar ieteikumu ieviešanu, kā parādīts raksta nobeigumā, turpinās arī tagad. Tomēr Latvijas zinātniskajā sabiedrībā un augstskolu vidē ieteikumi līdz šim nav guvuši plašāku uzmanību, kaut arī tajos apskatītie jautājumi ir aktuāli mūsu valstij un sabiedrībai.

Harta un Kodekss paredz ieteicamo tiesisko attiecību modeli un organizatoriskus pasākumus, lai, kā teikts to preambulā, veicinātu pievilcīga, atvērta un ilgtspējīga Eiropas darba tirgus veidošanos pētniekiem, radītu pamatnosacījumus augstas kvalitātes pētnieku piesaistīšanai un paturēšanai vidē, kā arī uzlabotu un nostiprinātu pētnieku karjeras iespējas Eiropas Savienībā. Dalībvalstis tiek aicinātas iestrādāt šos vispārējos principus un prasības valstu tiesību aktos un vadlīnijās, kā arī valsts institūcijām ņemt tos vērā, realizējot savas funkcijas ar pētniecību saistītajās jomās.

Vēlos īsumā ieskicēt Hartas un Kodeksa pamatnostādnes un principus, tomēr, lai pilnībā izprastu šo programmatisko dokumentu, iesaku katram interesentam iepazīties ar to patstāvīgi. Hartu un Kodeksu caurvij doma, ka jāpanāk, lai pētniecība kā profesionālās darbības joma būtu pievilcīga jau esošajiem pētniekiem un spētu piesaistīt jaunus interesentus, konkurējot ar citām radošās darbības jomām.

Uzsvērta nepieciešamība piedāvāt pētniekiem ilgtspējīgas profesionālās karjeras sistēmas visās karjeras stadijās, īpaša prioritāti paredzot darba un mācību apstākļu nodrošināšanai pētnieku karjeras „agrīnajā stadijā” (pētnieku, kas pētniecībā strādā pirmos četrus gadus, ieskaitot zinātniskajā apmācībā pavadīto laiku). Priekšroka dodama patstāvīgām darba attiecībām, salīdzinot ar iesaisti līgumdarbu izpildē vai stipendiju tipa finansējuma izmantošanu. Norādīts, ka līgumdarbam uz ierobežotu laika posmu ir mazāka stabilitāte un tas ir mazāk pievilcīgs pētniekiem. Savukārt stipendiju izmantošana rada problēmas saistībā ar sociālā nodrošinājuma jautājumiem. Iepriekšējās diskusijās tika uzsvērts, ka pārskatāmas karjeras perspektīvas trūkums un nespēja atrast patstāvīgu darba vietu vai bažas par to ir par iemeslu, kādēļ zinātnisko darbību izvēlas arvien mazāks skaits augstskolu beidzēju un pamet ievērojams skaits jau esošo speciālistu.

Vienlaicīgi ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pētnieku karjeras virzību, neskatoties uz to, kādās darba tiesiskajās attiecībās tie atrodas (štata darbinieki, līgumdarbu izpildītāji) un kādu pētniecības un attīstības darba ceļu tie izvēlējušies. Pārtraukumi darba biogrāfijā vai novirzes CV hronoloģijā jāvērtē karjeras attīstības kontekstā. Tiek aicināts atbalstīt pētniecībā nodarbināto sieviešu līdzdalību un veicināt reprezentatīvu līdzsvaru starp dzimumiem visos personāla līmeņos, tai skaitā vadošajā un administratīvajā līmenī. Ieteikts radīt darba apstākļus, kas ļautu savienot ģimeni un darbu, bērnus un karjeru, iesakot arī konkrētus mehānismus – elastīgu darba grafiku, nepilnu darba laiku, darbu izmantojot tālsaziņu. Šeit ir runa ne tikai par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, bet arī par ekonomiski nosacītu prasību pilnīgāk izmantot šīs grupas (plašākā skatījumā – ģimenes cilvēkus) kā darbaspēka resursus pētniecības jomā.

Būtiska ir ieteikumu prasība pēc pētnieku profesionālās atzīšanas. Pamatojoties uz starptautiski atzīto Fraskati definīciju, ar terminu „pētnieks” tiek saprasti profesionāļi jebkurā karjeras stadijā, kas strādā pie jaunu zināšanu, produktu un procesu radīšanas vai izprašanas, atbilstošo projektu vadīšanas. Tiek aptverti kā fundamentālie un lietišķie pētījumi, tā arī zināšanu pārnese un izgudrošana, darbs konsultanta, zinātniskā vadītāja un mācību spēka lomā. Termina definīcijā tiek likts uzsvars uz darba funkcionālo, nevis institucionālo aspektu. Arī Latvijas Pētnieku mobilitātes centrs un portāls ir devis priekšroku ietvert savā nosaukumā šo plašāko terminu – pētnieks, cenšoties aptvert visus zinātniskajā darbībā iesaistītos profesionāļus, ieskaitot pētniekus karjeras agrīnajā stadijā, kā arī rūpniecībā un privātajā sektorā nodarbinātos.

Aizstāvot šādu plašu pētnieka profesijas izpratni, arī vērtējot pētnieku zinātnisko darbību un profesionālismu, tiek aicināts skatīt to plašākā kontekstā. Ieteikts ņemt vērā viņu devumu arī zinātnisko darbu vadīšanā, jauno speciālistu audzināšanā, projektu koordinēšanā, administratīvajā darbā, profesionālajā orientācijā vai zinātnes popularizācijā. Protams, šāds uzdevums ir sarežģīts savas daudzveidības un vienotu vērtēšanas kritēriju izveidošanas un piemērošanas ziņā. Aizstāvot pētnieku tiesības, uzsvērts, ka mācību darba pienākumiem jābūt samērīgiem ar pētnieciskajām aktivitātēm.

Iepriekš minētajām nostādnēm jābūt par pamatu, lai veidotu efektīvu, pārredzamu un starptautiski salīdzināmu darbā pieņemšanas procedūras, kā arī profesionālās darbības vērtēšanas un atestācijas sistēmas. Kandidātus jāinformē par darbā pieņemšanas procedūru, atlases kritērijiem un karjeras perspektīvām. Sevišķi tiek akcentēta attieksme pret jaunajiem zinātņu doktora grāda ieguvējiem, informējot kandidātus par iecelšanas mērķi un maksimālo amata ieņemšanas ilgumu. Vērtējot nopelnus, jāņem vērā pilns kandidāta pieredzes spektrs, galveno uzmanību pievēršot pētnieciskajam potenciālam, radošajām spējām un patstāvības līmenim. Ieteikts pēc iespējas plaši izmantot starptautiski organizētas darbā pieņemšanas un darbinieku atestācijas komisijas, bet darba sludinājumus izsludināt starptautiski, piemēram, Eiropas Pētnieku mobilitātes portālā. Tas viss prasa no darba devēja zināmu sakārtotību un perspektīvu skatījumu uz attiecīgā speciālista izmantošanu.

Visos gadījumos pētnieku karjeras attīstība tiek skatīta saistībā ar mobilitāti, aicinot apzināties visu veidu mobilitātes (starptautiskās, starpsektoru, starpdisciplīnu, starpfunkcionālās) nozīmi pētnieku profesionālās atestācijas un virzības sistēmās. Tam jāgarantē, ka šī pieredze veicinās viņu profesionālo attīstību. Tomēr iepriekšējās diskusijās daudzi augstskolu pārstāvji norādīja, ka atbalsts mobilitātei nedrīkst pārvērsties par spiedienu tajā piedalīties obligāti. Jāvērtē nevis pati dalība mobilitātē, bet tās devums pētnieka profesionālajā izaugsmē un zinātniskajā pienesumā.

Atšķirībā no tradicionālās pieejas darba tiesību jomā, ieteikumi runā par sadarbību starp trim iesaistītajām pusēm: pētniekiem, darba devējiem un pētījumu finansētājiem. Šajā attiecību ķēdē galvenā loma ir tieši darba devējam, kurš ir starpnieks starp abām pārējām pusēm. Pēc autora uzskatiem, ieteikumi atturas no konkrētu pienākumu uzlikšanas un pienākumu piešķiršanas darba devējam, ņemot vērā viņa „vidutāja” lomu.

Ja Hartu un Kodeksu uzskatām par ieteicamo modeli, uz kura pamata diskusiju gaitā var tikt veidota jauna attiecību kārtība dalībvalstu, to institūciju un pētniecībā iesaistīto organizāciju līmenī, tad nav pietiekami izstrādātas vai izpaliek jaunas idejas arī citās pētniekiem aktuālās jomās: pētnieku pārstāvība un līdzdalība pētniecisko institūciju vadībā un viņiem aktuālu lēmumu pieņemšanā; mehānismi, kā regulēt attiecības pētnieku starpā, ievērojot to hierarhisko pakļautību. Tas liek šaubīties, vai ieteikumi varēs kalpot par efektīvu instrumentu, lai risinātu visus izvirzītos jautājumus.

Var iebilst, ka šie vienlīdzības principi un prasība pēc nepārtraukta atbalsta („auklēšanās”) ir pretrunā ar to, ka zinātne tradicionāli ir speciālistu savstarpējās konkurences lauks. Pētniecībā, līdzīgi kā sportā un mākslā, konkrētās personas panākumus galvenokārt nosaka viņa spējas, motivācija un attiecīgajā procesā ieguldītā darba daudzums. Arī Harta un Kodekss aicina, realizējot vienādu iespēju politiku – pieņemot darbiniekus un strādājot ar tiem tālākajās viņu profesionālās izaugsmes stadijās, tomēr nestādīt šo politiku augstāk par kvalitatīvajiem un kompetences kritērijiem. Samērība starp šiem daļēji pretējiem principiem ir iespēja nodrošināt pētniecību ar cilvēkresursiem, kas ir viens no iemesliem, kādēļ radās vajadzība pēc šī dokumenta.

Jāatzīmē arī, ka Eiropas Pētniecības telpas valstīs un it sevišķi Latvijā, valsts ir lielākais darba devējs un finansētājs pētījumu jomā, kas uzliek valstīm un to institūcijām sevišķu lomu. Būtībā valstij būtu jāparāda uzvedības paraugs, kuram tiktu aicināts sekot privātā sektora dalībniekiem.

Par savu atbalstu Hartā un Kodeksā izteiktajiem principiem un idejām pagājušā gada laikā ir paziņojušas Francijas, Itālijas, Slovākijas, Šveices, Austrijas un Vācijas universitāšu rektoru konferences. Savu atbalstu līdz ar apņemšanos iedzīvināt Hartu un Kodeksu savu organizāciju darbībā ir pauduši arī Francijas Zinātnisko pētījumu nacionālais centrs, Itālijas Nacionālā pētniecības padome, kā arī atsevišķas šo valstu universitātes un pētniecības centri. Tomēr jāatzīmē, ka paustais atbalsts pagaidām ne tuvu nav visaptverošs Eiropas Pētniecības telpas valstīs.

Vācijas universitāšu rektoru konference pauda ne tikai formālu piekrišanu, bet arī izteica savu argumentētu viedokli un iebildumus. Ir izteikta vēlme, lai Hartas un Kodeksa ieteikumi kļūtu par ētiska rakstura mērauklu pētniekiem, viņu darba devējiem un pētījumu finansētājiem, ko viņi labprātīgi piemērotu, veidojot savstarpējās attiecības.

Tādejādi ir uzsvērts to rekomendējošais raksturs un tiek aizstāvētas universitāšu autonomās tiesības tulkot un ieviest šos principus atbilstoši savām vēlmēm un iespējām. Pārāk plašā Fraskati pētnieka profesijas definīcija dažos gadījumos ir pretrunā ar Vācijas tradīcijām un darba līgumu praksi. Atzīmēts, ka nediskriminācijas princips pēc nacionālās piederības nevar tikt tulkots tādejādi, ka liegtu nacionāli finansētus grantus rezervēt savas vai noteiktu valstu pētniekiem. Tiek apšaubīts, vai vienmēr ir mērķ­tiecīgi pieaicināt citu valstu ekspertus pētnieku darba izvērtējumam. Konference arī pauda bažas, vai labi domātie Eiropas detalizētie ieteikumi nepalielinās birokrātisko slogu pētniecības jomā. 2005. gada 8.–9. septembrī Londonā notikušajā starptautiskajā konferencē, kura bija veltīta Hartas un Kodeksa ieviešanai, vairāki runātāji uzsvēra, ka ieteikumu ieviešanai jābūt brīvprātīgai kā nacionālā, tā arī institucionālā un atsevišķu organizāciju līmenī, ievērojot esošo pozitīvo praksi un tradīcijas akadēmiskajā sfērā.

Ja iepriekš minētie organizāciju paziņojumi tikai aicināja valsts institūcijas ieviest ieteikumus savu valstu normatīvajos aktos, tad pagaidām vienīgais dalībvalsts normatīvais akts ir 2005. gada 18. augustā Lietuvas valdības pieņemtā rezolūcija Nr. 906, kura nosaka kvalifikācijas prasības, akadēmisko nosaukumu piešķiršanas un atestācijas kārtību, kā arī amatu konkursu kārtību zinātniekiem, pētniekiem un augstskolu pasniedzējiem valsts zinātniskajās un augstākās izglītības iestādēs. Attiecībā pret privātajām zinātniskajām un augstākās izglītības iestādēm rezolūcija kalpo kā rekomendācija. Rezolūcija paredz, ka Hartas un Kodeksa ieteikumi ir jāņem vērā, veidojot atestācijas un konkursa komitejas. Kā viena no prasībām ir noteikta amata vakanču publikācija internetā, nodrošinot konkursu atklātību un pēc iespējas plaša potenciālo kandidātu loka informētību.

Protams, nevar noliegt, ka ieteikumi, kuri pa?i izriet no Eiropas zinātnes tradīcijām un pieredzes, daļēji jau ir iedzīvināti Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās un zinātniskajās iestādēs, kā arī to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos un procedūrās. Daudz kas jau ir noteikts arī katras valsts darba tiesībās un ir pašsaprotams. Tomēr šie dokumenti satur arī jaunrades elementu gan tiesību jomā, gan arī organizatorisko ieteikumu ziņā. Ieteikumi, kuri paši ir tapuši plašas diskusijas rezultātā, varētu kļūt par sākuma punktu un argumentiem plašākai diskusijai Latvijas zinātniskajā sabiedrībā par to, kā veidot attiecības starp zinātniekiem un viņu darba devējiem, kā veidot jauno zinātnieku karjeras nodrošinājuma sistēmu. Harta un Kodekss vienlaikus ir radīts arī kā instruments sociālā dialoga veicināšanai, dialoga veicināšanai starp pētniekiem un sabiedrību kopumā. Daudzējādā ziņā Hartā un Kodeksā paredzēto pētnieku tiesību iedzīvināšana normatīvajos aktos un procedūrās ir atkarīga no pašu pētnieku aktivitātes, viņiem piedaloties diskusijā un argumentēti aizstāvot savas intereses.

Arnis Kokorevičs, Dr.chem.,Latvijas Pētnieku
mobilitātes centra vadītājs (arnis@eracareers.lv)

* ieteikumu teksts ES oficiālajās valodās un materiāli par tā virzību ir pieejami Eiropas Pētnieku mobilitātes portālā: http://europa.eu.int/eracareers/index_en.cfm?l1=15

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2006. gada 8. maijā plkst. 14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

RENĀTE SPRICE

aizstāvēs promocijas darbu “Informācijas sistēmas projekta alternatīvas izvēle strauji mainīgos ārējās vides apstākļos” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof., Dr.sc.ing. Uldis Sukovskis, Dr.sc.ing. Jānis Šlihte, prof., Dr.sc.ing. Vita Vojtkovska.
Ar promocijas darbu var iepazāties internetā http://www.cs.rtu.lv/stp/doktoranti/renate.asp, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2006.gada 12.maijā plkst. 10.00 Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes 407. auditorijā Rīgā, Kaļķu ielā 1, notiks RTU P–09 promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

SANDRA GUSTA.

Temats: “Būvkeramikas izstrādājumu pieprasījuma un piedāvājuma problēmas Latvijā”.
Recenzenti: profesore, Dr.oec. Maija ?enfelde, asoc.profesore, Dr.oec. Aina Dobele, docents, Dr.oec. Kārlis Krūzs.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, kā arī RTU mājas lapā http://www.rtu.lv.

***

2006. gada 18.maijā plkst. 15.00 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes “RTU P–01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

Juris GULBIS

aizstāvēs promocijas darbu “Jaunu 2–heteroaril–3,5,6–trihlor–1,4–benzohinonu sintēze” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.
Recenzenti: Dr.habil.chem. F.AVOTIŅŠ (RTU), Dr.habil.chem. A.ZICMANIS (LU) un Dr.habil.chem. E.LUKEVICS (OSI).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un internetā http//www.rtu.lv/zinatne/doktorantura.

***

2006 g. 20. martā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, apakšnozarē – Latvijas tautsaimniecība, aizstāvēja Artūrs Prauliņš par tematu “Grāmatvedības standartizācijas teorija un prakse”
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 12, nepiešķirt – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

Mašīnzinātnes nozares promocijas padome RTU P – 16 2006. gada 22. marta sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora grādu mašīnbūves tehnoloģijas apakšnozarē Tomam Torimam par promocijas darbu “ Dīzeļdzinēju kloķvārpstu kakliņu virsmas apstrādes pētījumi “.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2006 g. 22. martā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, apakšnozarē – finanses un kredīts, aizstāvēja Raivis Kakānis par tematu “Akciju tirgus cenu veidošanās principi un novērtējums”
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 13, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 8. maijā.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 21.aprīlī