Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2006. gada  4. septembris: 14 (327)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Apsveicam!

Vale!

Knutam Skujeniekam,

kurš der par vijoles koku....

dzejniekam, atdzejotājam, literatūrkritiķim, folkloristam, Eiropas un Tuvo Austrumu valodu zinātājam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim, sakām:

hand semper errat fama, aliquando et eligit. Slava ne vienmēr kļūdās, dažreiz tā izvēlas pareizi.

Sveicam! No sirds!

Latvijas Zinātņu akadēmija

Satura rādītājs


Rīgas balvas konkurss

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas balvas biedrība izsludina konkursu 2006.gada Rīgas balvai zinātnē. Balva tiek piešķirta par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību. Apbalvojamie darbi var būt monogrāfijas, vienotas tematikas zinātniski pētījumi un apkopojumi vai atsevišķs zinātnisks pētījums. Apbalvošanas subjekts var būt arī izcils veikums Rīgas tēla veidošanā.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, augstskolu senāti un fakultāšu domes, Rīgas dome, Rīgas Balvas biedrība un Rīgas Latviešu biedrība līdz 2006. gada 10. septembrim, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un uzziņu par kandidātu (Curriculum vitae), izvirzītāja vai pretendenta parakstītu iesniegtā darba (darbu) anotāciju latviešu valodā (darba nosaukumu arī angļu valodā). Pieteikumi iesniedzami LZA sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV – 1524, 2. stāvā, 231. istabā, vai attiecīgo zinātņu nodaļās vai pa pastu (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889, fakss 7821153, E pasts: alma@lza.lv) .

2006.gadā Rīgas balvas biedrība (RBB) sadarbībā ar Latvijas Tehnoloģisko centru (LTC) ir iedibinājuši balvu par nozīmīgu ieguldījumu inovatīva uzņēmuma izveidē un attīstībā.

Balvas pretendentus – uzņēmumu un tā vadītāju – izvirza zinātniski pētnieciskie institūti, Latvijas Zinātņu akadēmija un LTC.

Balvas piešķiršanai līdz 2006. gada 10. septembrim nepieciešams iesniegt sekojošus dokumentus: motivētu ieteikuma vēstuli ar pieteicējas organizācijas vadītāja parakstu; ziņas par pretendentu: vadītāja CV, uzņēmuma attīstības hroniku ar galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem un tā sadarbību ar zinātniskām iestādēm un ieguldījumu attiecīgajā nozares attīstībā, kā arī mecenātismā. Dokumentus balvas piešķiršanai var iesniegt:

LZA, Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV – 1050, e–pasts: alma@lza.lv, www.lza.lv, tālr.7223931.

LTC, Aizkraukles 21, Rīga, LV – 1006, e–pasts: ltc@latnet.lv, www.innovation.lv, tālr. 7558771.

Nolikums publicēts LTC un LZA interneta mājas lapās.

Satura rādītājs


Demokrātijas attīstība:
Baltijas un Taivānas pieredze

21. augusts Latvijas neatkarībai ir gandrīz tikpat svarīgs datums kā 4. maijs, tādēļ starptautiskā konference “Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze” , kuru 21. un 22. augustā rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija un Taivānas Demokrātijas fonds (ar Taipejas misijas Latvijā atbalstu), bija ieinteresēta saruna par būtiskiem valsts pastāvēšanas un izaugsmes jautājumiem.

Pirmajā konferences dienā pēc oficiāliem ievadiem un vēlējumiem, kur vārds tika dots LZA prezidentam Jurim Ekmanim, Eiropas parlamenta deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim, pir­majam atjaunotās Latvijas Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, Taivānas Demokrātijas fonda prezidentam Ļiņam Veņčenam un Taipejas misijas Latvijā vadītājam Metjū S. Lī, Vācijas, Igaunijas un Latvijas zinātnieki aplūkoja pēckara pieredzi – nevardarbīgo pretošanos totalitārajam režīmam Latvijā 1944.–1985. g. (Heinrihs Strods), nacionālkomunistu pretestību 50. gados (Jānis Riekstiņš), nevalstisko organizāciju lomu demokratizācijas procesos Latvijā M.Gorbačova reformu laikā 1986.–1989. g. (Valdis Blūzma), Rietumu baltiešu līdzdalību demokrātijas veidošanā (Ojārs Celle), kā arī nevardarbīgas pretošanās lomu Igaunijas neatkarības atjaunošanā (Heiko Pābo) un demokrātijas veidošanās pieredzi Rietumvācijā pēc Otrā pasaules kara (Detlefs Hennings).Taivānas kolēģiem, kuru salas ģeogrāfiskais un politiskais stāvoklis joprojām atgādina Baltijas valstu stāvokli 1991. gadā, interesēja jautājums, kā Igaunija nevardarbīgā ceļā panāca savas neatkarības atzīšanu, uz ko Heiko Pābo atbildēja – ejot soli pa solim.

Otrajā dienā Taivānas, Lietuvas un Latvijas pētnieki analizēja vairākus šodienas demokrātiskās attīstības aspektus un “šaurās vietas”, sabiedrības attieksmi pret sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem. Aivars Tabuns, piemēram, aplūkojot latviešu, Latvijas krievvalodīgo un taivāniešu attieksmi pret dažādām savas valsts institūcijām, konstatēja , ka dažos jautājumos līdzīgāki ir latviešu un taivāniešu uzskati nekā latviešu un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju uzskati (lepnums par savu valsti utt.), taču, kas attiecas uz ģimenes vērtībām, tad latvieši nemaz tik izteikti ģimeniski cilvēki nav.

Noklausoties Aļģimanta Jankauska ziņojumu par demokrātijas kvalitāti Lietuvā, Aļģirda Griciusa secinājumus par ārējās un iekšējās drošības attiecībām jaunajās demokrātijās, kā arī citus referentus, nepameta doma, ko konferences pirmajā dienā izteica Ivars Godmanis – demokrātija ir trausls stāds, ko nedrīkst atstāt pašplūsmē un kas ir nepartraukti jākopj. Arī demokrātijas tāpat kā valstu ekonomiskā attīstība ir cikliska, piedzīvo pulsācijas. Vai demokrātijas kvalitāte Latvijā katru gadu uzlabojas? Jā un nē. Daudz sadrumstalotu partiju, tāpat kā 1934. gadā. Nespējam konsolidēt spēkus. Arī pašās partijās nav masveidības un iekšējās demokrātijas.Šobrīd ekonomika Latvijā iet augšup, bet tas nebūt nenozīmē, ka vairāk ir arī demokrātijas. Ekonomikas līmenis visaugstākais ir valstīs, kur demokrātija ir noturējusies visilgāk, bet tas nekādā ziņā neietekmē demokrātiju jaunajās valstīs. Kapitāla koncentrācija ir bīstams faktors, kas var izraisīt revolucionāru pretestību, un tad no demokrātijas formām pāri vairs nepaliks nekas. Turklāt katrai paaudzei ir sava izpratne par demokrātiju, tas jāņem vērā, cenšoties nemēģināt savu pieredzi automātiski pārnest uz nākamo paaudzi.

Tālava Jundža secinājums – Latvijā un Taivānā demokrātija vēl ir ļoti jauna, bez stereotipiem un šabloniem, tādēļ ir iespējams ne tikai dalīties pieredzē, bet arī brīdināt par riskiem un problēmām, kas valsts attīstības tālākajā gaitā varētu rasties.

Z.Kipere

Satura rādītājs


LZA prezidents Juris Ekmanis,
atklājot starptautisko konferenci
“Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze”

Augsti godātais Taivānas Demokrātijas fonda prezidenta kungs!
Augsti godātais Taipejas misijas Latvijas Republikā vadītāja kungs!
Augsti godātie Eiropas parlamenta deputātu kungi!
Jūsu ekselences! Augsti godātie konferences dalībnieki, dāmas un kungi!

Ir pagājuši 15 gadi, kopš Baltijas tautas neatgriezeniski atguva savu valstisko neatkarību, atbrīvojoties no represīvās, militarizētās lielvalsts – Padomju Savienības. Smagā valdošās varas krīzes situācijā atguva neatkarību nevardarbīgā ceļā. Tolaik tas izbrīnīja visu pasauli. Atceroties 1991. gada augusta notikumus, zinātniekiem ir pienācis laiks apkopot šo unikālo pieredzi, izanalizēt visus faktorus.

Taču vēl nozīmīgāk ir izpētīt šī procesa otru pusi – kas notika pēc tam, kādas ir tiesiskas valsts veidošanas, demokrātijas iedzīvināšanas mācības, kādu pieredzi Latvija, Lietuva un Igaunija guvušas ceļā uz Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statusu. Divdesmitā gadsimta nogale un 21. gadsimta sākums daudzām pasaules tautām ir bijis milzu vēsturisko pārmaiņu laiks.

Mainītās valsts iekārtas ir atvērušas iespējas visplašākajai starptautiskai sadarbībai. Mēs ar prieku sveicam kolēģus no Lietuvas un Igaunijas. LZA auglīgai sadarbībai ar Lietuvas Zinātņu akadēmiju un Igaunijas Zinātņu akadēmiju ir jau gadu desmitiem ilga vēsture. Ar prieku darām jums zināmu, ka sekmīgi attīstās Latvijas zinātnieku sadarbība ar Taivānas kolēģiem. LZP un Taivānas līgums par zinātniski pētniecisko sadarbību tika parakstīts jau 1997. gadā, bet 2000. gadā ar trīspusēju vienošanos (Taivāna– Lietuva – Latvija) tika izveidots zinātniskās sadarbības fonds, kurš pašlaik finansē 6 pētniecības projektus dabas un tehniskajās zinātnēs.

Paldies Taipejas misijai Latvijas Republikā par atbalstu šai konferencei! Taipejas misijas pārstāvji ir referējuši LZA sēdē par Taivānas saniegumiem zinātnē un tehnoloģijās.

Atļaujiet atklāt starptautisko zinātnisko konferenci “Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze”, novēlēt dalībniekiem un klausītājiem intensīvu darbu un jaunus atklājumus tik nozīmīgajā jautājumā – demokrātiskas valsts attīstība un pilnveidošana.

Lai šī konference mums visiem noder par interesantu mācību stundu!

Satura rādītājs


Virtuālā Dainu skapja
jaunā versija un šī projekta nākotnes perspektīvas

Jau gandrīz četrus gadus Latvijas un arī pasaules interneta lietotājiem pazīstama adrese www.dainuskapis.lv, savukārt mobilo tālruņu lietotājiem adrese http://www.dainuskapis.lv/wap/. Virtuālais Dainu skapis šajā laikā apskatīts jau vairāk kā 4 miljonus reižu, un laika gaitā radušās daudzas idejas, kā padarīt šo populāro resursu vēl ērtāku interesentiem. Virtuālais Dainu skapis īpaši tiek izmantots gada svētkos – Jāņos, Meteņos, Ziemassvētkos, kā arī svinot kāzas vai citus ģimenes svētkus.

Sadarbojoties Latvijas Folkloras krātuvei (LFK) un SIA Lursoft IT (Lursoft), pabeigta atjaunināta virtuālā Dainu skapja versija, kas piedāvā plašākas meklēšanas iespējas, ērtāku pieeju meklējamai informācijai un labāk informē lietotāju par tā rīcībā esošajām iespējām. Paredzēts, ka turpmāk lietotāji varēs apskatīt (pagaidām vēl tikai attēlu formā) arī Krišjāņa Barona “Latvju Dainās” neievietotos tekstus.

Būtiski papildināts pats dainu masīvs, konsolidējot katras dziesmas variācijas pilno tekstu. Līdz šim, tāpat kā drukātājos krājumos, virtuālajā Dainu skapī bija pieejami tikai dainu pamatteksti, savukārt katras dziesmas variācijas bija pieejamas tikai ar norādītām atšķirīgajām rindām vai vārdiem. Tas ierobežoja gan meklēšanas iespējas, gan prasīja roku darbu, ja interesents vēlējās atlasīt, piemēram, visas kāda novada dziesmas un variāciju pilntekstus. Rezultātā datu bāze no aptuveni 68 000 pilnteksta dziesmām pieaugusi līdz 200 000 pilnteksta dziesmām un variācijām.

Papildināta arī ,,izvērstās meklēšanas” funkcija, ļaujot vienlaikus meklēt gan vārda locījumos (tai skaitā arhaiskos), gan substantīvi (izmantojot vārdnīcu ar dažādos dialektos lietotajiem vārdiem, piemēram, “zirgs”, ,,ziergs”, ,,zyrgs”) u.c. Tādējādi Dainu skapī atrodams arī viens no lielākajiem latgaļu dziesmu krājumiem, kurā var sameklēt dziesmas, pat nezinot kā vārds rakstāms latgaliski.

Lai vienkāršotu citas kultūrvēsturiskās informācijas ieguvi par konkrēto dziesmu vākšanas vietu, sistēma integrēta ar populāro tūrisma informācijas portālu www.vietas.lv, kurā atrodama gan kartogrāfiska, gan foto, gan tekstuāla informācija. Tāpat ir radīta vienkāršota iespēja atrast visas viena iesūtītāja apkopotās dainu lapiņas,– un daudziem tā ir lieliska iespēja aplūkot savu vecvecāku radītos darbus oriģinālajā rokrakstā.

Arī pašreizējā virtuālā Dainu skapja versija nav uzskatāma par pilnīgu un pabeigtu, jo jāturpina darbs pie pārrakstīšanās kļūdu novēršanas dziesmu tekstos, vēl jāpievieno “Latvju Dainās” atrodamie ieražu apraksti, kā arī “nerātnā” sējuma sakāmvārdi un mīklas. Paredzēts papildināt vārdu substantīvo vārdnīcu.

Tas pēc būtības ir pamats nākamajam darba posmam – K. Baronam iesūtīto manuskriptu teksta masīva izveidei, kurā būtu ietverti dziesmu teksti bez redaktora labojumiem, kā arī tie, kas publicētajā izdevumā kādu iemeslu dēļ nav atrodami.

Līdz šim paveiktais nav visa darba noslēgums, beidzies tikai viens tā posms, jo K. Barona mantojuma izpēti varēs veikt vēl vairākas pētnieku paaudzes.

• Tautasdziesmas internetā http://www.dainuskapis.lv

• Tautasdziesmas mobilajā tālrunī WAP adrese http://www.dainuskapis.lv/wap/

Satura rādītājs


Vasaras aktivitātes

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa

Izbraukuma sēde uz A/S “Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija”

Š.g. 20.jūnijā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu, organizēja izbraukuma sēdi uz A/S “Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija” (PDIS).

Semināra sākumā dalībnieki tika iepazīstināti ar PDIS darbības rādītājiem, kā arī organizatorisko struktūru.

Galvenās PDIS izpētes jomas ir:

– ģenētisko resursu uzturēšana un izpēte augļaugiem un dārzeņiem;

– pētījumi par bioloģisko lauksaimniecību dārzeņiem un zemenēm;

– augļu, ogu un dārzeņu produkcijas ražošana, kā arī sēklkopība un stādāmais materiāls.

PDIS arī aktīvi iesaistās dažādu projektu īstenošanā – gan vietēja, gan starptautiska mēroga.

Semināra laikā PDIS pārstāvji uzstājās ar referātiem par ģenētisko resursu avotiem un izvērtēšanu. Kā ģenētisko resursu avoti būtu minami:

– Latvijā izveidotās, reģistrētās šķirnes, kas ir pieejamas dažādās kolekcijās;

– tautas selekcijas šķirnes no zinātnes iestāžu un entuziastu kolekcijām;

– izvērtējamais selekcijas materiāls;

– kloni, kas tiek audzēti mazdārziņos;

– savvaļā un dārzos plaši sastopamie sēklaudži;

– ekspedīcijās savāktais materiāls;

– repatriētais materiāls.

Savukārt ģenētiskie resursi tiek izvērtēti gan pēc morfoloģiskajām pazīmēm – deskriptoriem, gan pēc molekulārās pasportizācijas.

Interesi semināra dalībniekos izraisīja doktoranta A.Bāliņa ziņojums par promocijas darbu, kas veltīts meloņu ģenētisko resursu homogenizācijas un izvietojuma izpētei.

Lauku izmēģinājumu apskates laikā bija iespēja iepazīties ar klona potcelmu kolekcijas stādījumu, kauleņu potcelmu izmēģinājumu un kolekcijas apskati, dārzeņu demonstrējumu, sīpolaugu kolekcijas apskati, kā arī apmeklēt bioloģiskos izmēģinājumus un demonstrējumus – rabarberu kolekciju un izmēģinājumu, zemeņu izmēģinājumu un dārzeņu šķirņu salīdzinājumu.

Pēc izmēģinājumu apskates tika rosinātas diskusijas, kuru laikā semināra dalībnieki izteica pamatotu apbrīnu par milzīgo darbu, ko īstenojusi stacija. Lai arī PDIS tiek nodarbināti 7 zinātnieki, tai skaitā trīs ar doktora grādu, paveiktie darbi liek domāt, ka personāla skaits stacijā ir vismaz trīs reizes lielāks.

Izbraukuma sēde uz LLU aģentūru “Zemkopības zinātniskais institūts” Skrīveros

Š.g. 22.jūnijā – Līgo svētku gaisotnē – tika organizēta Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA), sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LMZN), izbraukuma sēde–seminārs uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aģentūru “Zemkopības zinātniskais institūts”, Skrīveros.

Izbraukuma sēdes sākumā Zemkopības zinātniskā institūta pārstāvji iepazīstināja ar institūta darbības rādītājiem. Institūts var lepoties ar 117 ha zemes, tā pārvaldījumā ir arī 8 ēkas, kas pieder Zemkopības ministrijai. Diemžēl šobrīd vēl ne visas no tām ir apmierinošā stāvoklī un to rekonstrukcijai būtu nepieciešams ieguldīt aptuveni 1 mlj. LVL, lai ēkas būtu iespējams arī izīrēt. To nolietojuma dēļ šobrīd ir salīdzinoši grūti atrast interesentus. Institūta bāzes finansējums institūtā sastāda tikai 27%, pārējie līdzekļi tiek iegūti citu aktivitāšu rezultātā.

Institūtā ir nodarbināts augsti izglītots personāls – no 37 strādājošajiem 10 cilvēkiem ir doktora grāds, trīs darbinieki studē doktorantūrā, ir arī divi maģistranti un četri bakalaura līmeņa studenti. Institūta darbinieki ir atvērti sadarbībai arī starptautiskā līmenī. Tā, piemēram, viens no plāniem ir izveidot kontaktus ar Krievijas pārstāvjiem.

Zemkopības zinātniskais institūts var pamatoti lepoties kā vienīgā vieta Latvijā, kurā tiek veikta tauriņziežu selekcija.

Institūts arī ir aktīvs publikāciju un zinātnisko rakstu sagatavošanā, kā arī konferenču apmeklēšanā. Tajā pašā laikā semināra laikā tika pausta nožēla par periodisko rakstu neatzīšanu publikāciju sadaļā, tādējādi radot pārlieku lielu aizu starp zinātniekiem un zemniekiem, kā arī citiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejas recenzēto rakstu krājumiem.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar institūta īstenošanā esošajiem svarīgākajiem zinātniskajiem projektiem – to mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem.

Kā viens no sēdes diskusiju jautājumiem tika izvirzīts temats par bioloģisko lauksaimniecību, kā arī ģenētisko resursu līdzāspastāvēšanas problēmām. Vairākkārt tika uzdots jautājums par to, vai tiešām būtu jānovērš ģenētisko resursu izplatība. Tā, piemēram, 90% kukurūzas ir ģenētiski modificēta, turklāt ir skaidrs, ka visai pasaulei nebūtu jābūt vienādai. Tajā pašā laikā līdz galam nav veikta izpēte par to, kādēļ ir vajadzīgi atsevišķi ģenētisko resursu veidi. Izbraukuma sēdes dalībniekiem bija arī iespēja praksē iepazīties ar institūta sējumu platībām – augu maiņas sekām. Kā interesants uzskatāms fakts, ka savstarpēji “karo” kartupeļu un griķu stādījumi. Kartupeļi neaugs vietā, kurā pirms tam bijuši griķi, un otrādi.

Pēc semināra dalībniekus priecēja folkloras grupa, atsaucot atmiņā Jāņu dziesmas un rotaļas. Seminārā piedalījās arī citu zinātnisko institūtu pārstāvji, norādot, ka sadarbojoties nereti ir iespējams iegūt daudz vairāk, nekā konkurējot.

Izbraukuma sēde uz Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtu

Š.g. 28.jūnijā notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA), sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LMZN), izbraukuma sēde–seminārs uz Valsts Priekuļu selekcijas institūtu (VPSI). Semināra sākumā dalībnieki tika iepazīstināti ar institūta darbības rādītājiem. VPSI pēdējos gados ir izdevies nodrošināt pieaugumu gan neto apgrozījumā, gan iegādātās tehnikas jomā, tomēr joprojām ir vērojami dažādi izaicinājumi. Tā, piemēram, daļa augu tiek sēti ar rokām, tādējādi prasot papildus resursus un nenodrošinot tādu kvalitāti, kāda būtu iespējama, izmantojot tehniskās iekārtas.

VPSI pārstāvji arī aktīvi piedalās dažādu projektu īstenošanā – 2006.gadā tā zinātnieki strādā pie 17 projektiem, tai skaitā arī trīs starptautiskajiem. Izbraukuma sēdes laikā bija iespēja iepazīties ar atsevišķu projektu uzdevumiem, kā arī realizācijas rezultātiem. Atsevišķi priekšlasījumi tika veltīti tādiem aktuāliem tematiem kā kartupeļu ģenētiskie resursi, rudzu ģenētiskie resursi, pākšaugu ģenētiskie resursi, zirņu selekcija, kā arī vasaras miežu ģenētiskie resursi.

Semināra laikā bija iespēja praksē iepazīties ar mitruma noteikšanas laboratoriju, ziemas rudzu, zirņu, kartupeļu šķirņu, kviešu, tritikāla, plēkšņaino miežu un kailgraudu miežu kolekcijām. VPSI pārstāvji ar pamatotu lepnumu varēja izrādīt arī baltā āboliņa sējumus. Lauku apskates laikā uzskatāmi iezīmējās tendence, ka vietējā produkcija ir daudz izturīgāka un piemērotāka vietējiem apstākļiem – šī gada bargo ziemu bija pārcietuši gan Latvijas mieži, rudzi, tritikāls un citi stādījumi, taču iznīkuši ārvalstu augi.

Kā būtisks sasniegums būtu minams arī Priekuļos ierīkotais Lauksaimnieku apkalpošanas centrs, kurš ir lielākais šāda veida centrs Latvijā un vienkopus savieto visus zemniekiem nepieciešamos dienestus – sākot ar Lauku atbalsta dienestu, Lauku Izglītības un konsultāciju centru un banku un beidzot pat ar dienesta viesnīcu. Šāda centra novietojums ļauj lauku iedzīvotājiem ērti nokārtot visus nepieciešamos birokrātiskos jautājumus un iegūt speciālistu konsultācijas, izslēdzot nepieciešamību braukt no vienas vietas uz otru, tērējot laiku un līdzekļus. Lielu ieguldījumu centra izveidošanā ir devusi Zemkopības ministrija, piešķirot 80 000 LVL, savukārt 20 000 LVL ir nodrošināti no citiem resursiem.

Pēc semināra – debašu laikā – tika ieskicētas vairākas problēmas un izaicinājumi, kas būtu risināmi gan valsts institūcijām, gan zinātniskajām institūcijām. Tā, piemēram, tika pausta nožēla par zinātnisko institūciju neiesaistīšanu vairāku nozīmīgu valstisku stratēģiju izstrādē, kā arī būtisku projektu īstenošanā.

Izbraukuma sēdi apmeklēja arī vairāku citu zinātnisko institūciju pārstāvji no Skrīveriem, Stendes un Pūres, kuri uzsvēra, ka viens otru uztver ne tikai kā konkurentus, bet arī sadarbības partnerus.

Lauku izmēģinājumu apskate Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā

Šī gada 30.jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa (LMZN), sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA), organizēja izbraukuma sēdi – lauku izmēģinājumu apskati uz Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu.

Semināra sākumā institūta direktore Dr.agr. Sanita Zute iepazīstināja ar institūta vēsturi, darbības rādītājiem un nākotnes plāniem. Valsts Stendes selekcijas stacija ir dibināta 1922.gadā un nacionalizētās Stendes muižas bāzes, saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīkojumu. Sākotnēji stacijas uzdevumi bija Latvijā audzētu kultūraugu šķirņu un populāciju izpēte, to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde, kā arī sēklas materiālu sagatavošana Kurzemes novada zemnieku vajadzībām. Ar 13.04.2006. Ministru kabineta rīkojumu Nr. 258 Valsts Stendes selekcijas stacija tika pārveidota par valsts aģentūru “Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūts”. Pašreiz institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas graudkopības nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Institūtā, salīdzinot, ar 1997.gadu, ir vērojams arī gandrīz visu darbības rādītāju pieaugums – ir pieaugusi gan zemes kopplatība, gan vidējā darba alga un kopējie ieņēmumi. Tajā pašā laikā ir vērojams strādājošo skaita samazinājums. Institūts arī ir veicis ievērojamus ieguldījumus nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādei.

Latvijas Augu šķirņu katalogā 2006.gadā reģistrētās 17 Stendē izveidotās laukaugu šķirnes:

– kvieši “Krista”, “Sakta”, “Banga S”;

– mieži “Abava”, “Rasa”, “Sencis”, “Druvis”, “Kristaps”;

– auzas “Laima”, “Līva”, “StMāra”, “Arta”, “Stendes Dārta”;

– sarkanais āboliņš “Stendes agrais”, “Stendes vēlais II”; “Dižstende”.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī institūta zinātniskās darbības rādītājiem. Institūts aktīvi piedalās gan Latvijas Zinātnes padomes un Zemkopības ministrijas finansēto projektu īstenošanā, gan līgumdarbu veikšanā. Pēdējos gados institūta pārstāvji ir aktīvi līdzdarbojušies ārvalstu projektos, piemēram, 6.ietvara programmas projektā EVIRFOOD, kā arī SUSVAR COST 860 (dalība darba grupās par šķirņu pārbaudi un selekciju bioloģiskajā lauksaimniecībā) un ECP/GR, IPGRI (dalība kviešu ģenētisko resursu darba grupā).

Institūta darbinieki var lepoties arī ar vairākos prestižos izdevumos publicētām publikācijām. 2005.gadā institūta pārstāvji ir piedalījušies 10 starptautiskās konsultācijās un nolasījuši 14 lekcijas par selekcijas un sēklkopības, šķirņu agrotehnikas un augsnes apstrādes, kā arī bioloģiskās saimniekošanas jautājumiem. Pēc semināra – lauku izmēģinājumu apskates laikā – dalībnieki tika iepazīstināti ar institūta materiāli tehnisko bāzi un izmēģinājumiem – graudaugu ģenētisko resursu uzturēšanu, kā arī pētījumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Lauka izmēģinājuma apskate un diskusija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki”

Š.g.5.jūlijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA), organizēja lauka izmēģinājumu apskati un diskusijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Pēterlauki”.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar virkni izmēģinājumu:

• Augu barības elementu bilances pētījumi augsekā.

• Zālaugu zelmeņu bioloģiskās daudzveidības pilnveidošanas un izmantošanas iespējas.

• Dažādu laukaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas izmēģinājumu apskate.

• Herbicīdu samazinātu devu efektivitāte vasaras kviešu sējumā.

• Herbicīdu efektivitāte viendīgļlapu nezāļu ierobežošanā graudaugu sējumos.

• Herbicīdu efektivitāte divdīgļlapu nezāļu ierobežošanā graudaugu sējumos.

• Izplatītākās slimības graudaugu sējumos, ierobežošanas nepieciešamība.

• Bīstamākie kaitēkļi graudaugu, rapša sējumos, ierobežošanas nepieciešamība.

Pirms un pēc lauka izmēģinājuma apskates MPS “Pēterlauki” direktore Dzintra Kreita iepazīstināja ar saimnieciskās darbības rādītājiem. Saimniecības kopējā platība ir 224 ha, tajā tiek veikti valstiski svarīgi izmēģinājumi, saimniecībā ir 9 darbinieki, tomēr tikai viena štata vieta tiek finansēta no Latvijas Lauksaimniecības universitātes līdzekļiem (ar atalgojumu Ls 132). Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, MPS “Pēterlauki” direktore pauda apņēmību tik pat intensīvi turpināt iesākto darbu. Tā, piemēram, pagājušā gada laikā saimniecībā tika veikti 96 izmēģinājumi, no kuriem 74 īstenoja Augu aizsardzības pētniecības centrs. Jāņem vērā fakts, ka saimniecība ir uzskatāma par tipisku izmēģinājumu bāzi Zemgales vidē, kuras augsne ievērojami atšķiras no citu saimniecību augsnes. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, saimniecībā ir pieaudzis izmēģinājuma šķirņu skaits – šobrīd tas pārsniedz divus simtus. Šī gada laikā jau četras reizes MPS “Pēterlauki” ir viesojies konsultāciju centrs, kurā par augsnes īpatnībām tiek apmācīti konsultanti. Saimniecība ir iesniegusi dokumentus, lai saņemtu sertifikātu, kas ir nepieciešams augu aizsardzības līdzekļu pārbaudei.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Sloka

Satura rādītājs


IZM Starptautiskās sadarbības finansējums uz 2006. gada 30. septembri

Finansējums 2006. gada septembrim

Finansējuma nosaukums

Izlietots uz
01.09.2006

Ieplānots izlietot 2006.g.septembrī, Ls

Būs izlietots kopā
uz 30.septembri, Ls

IZM: Dalība starpt. organizācijās

4,465

0

4,465

LLU & RSU: Dalība starpt. organizācijās

45

0

45

Grupa A: Dalība starpt. organizācijās

2,990

230

3,220

Grupa B: Dalība starpt. organizācijās

815

0

815

IZM: Starpt. konf. organizēšana

950

0

950

LLU & RSU: Starpt. konf. organizēšana

0

0

0

Grupa A: Starpt. konf. organizēšana

2,750

0

2,750

Grupa B: Starpt. konf. organizēšana

3,550

0

3,550

IZM: Dalības maksa konferencēs

5,985

0

5,985

LLU & RSU: Dalības maksa konferencēs

365

0

365

Grupa A: Dalības maksa konferencēs

40,545

8,445

48,990

Grupa B: Dalības maksa konferencēs

18,460

2,195

20,655

IZM: Starptautiskā sadarbība

8,000

0

8,000

LLU &RSU: Starptautiskā sadarbība

0

0

0

Grupa A: Starptautiskā sadarbība

0

0

0

Grupa B: Starptautiskā sadarbība

650

0

650

Kopā:

89,570

10,870

100,440

Saņemts atpakaļ no RSEBA

–200

–200

89,370

100,240

Grupa B: LU, RSU, DU, LPA, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija, LKA, Vents­pils Augstskola, RPIVA, ZDC. Var izmantot uz 30. septembri 10 910 x 9 = 98 190 Ls

LZP Zinātnes starptautiskās koordinācjas komisijas priekšsēdētājs akad. I.Knēts

Satura rādītājs


Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 14. jūlija lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gada jūlijā (7. pielikums)

Satura rādītājs


LZA sadarbības līgumu ietvaros pieteiktās,
apstiprinātās un/vai īstenotās
īstermiņa zinātniskās apmaiņas vizītes
2006. gada 2. ceturksnī un iespējas otrajā pusgadā

Nr. p.k. LZA partnerinstitūcija – Zinātņu akadēmija (ZA) vai Zin. pad (ZP) Zinātnisko apmaiņu kvota No Latvijas Uz Latviju
1.–2.cet. pieteikto/ izmantoto dienu kopskaits Atlikums uz 01.07.2006 (dienas) Apmaiņas dalībnieka vārds, uzvārds, iestāde, izmantoto dienu skaits Pieteikto/ izmantoto dienu kopskaits Apmaiņas dalībnieki no ārvalstīm (vārds, uzvārds, apmeklējamā zinātniskā iestāde, izmantoto dienu skaits)
1 Austrijas ZA pēc vienošanās 30 pēc vienošanās Ilze Aulika, LU CFI (27) – –
2 Baltkrievijas Nacionālā ZA 30 dienas 32 0 D.Oļehnovičs (5), I.Šenberga (5), G.Barkovska (5), V.Šalda (5), I.Saleniece (5) – visi DU Hum. fakult. , Dr. L.Ļakmunds (7) 33 S.Šilko, LU PMI (5)
3 Berlīnes–Bran–denburgas ZA 6 nedēļas – 42 – –
–
–
4 Bulgārijas ZA 12 nedēļas 47 37 L.Leite, LOSI (14),
4 pers. vizīte septembrī (33)
42 Dr. I.Stanojeva, LU LVI (14),

1 pers. jūlijā (14), 1 pers. septembrī (14)

5 Britu akadēmija 3 mēneši 51 39 1 pers. vizīte oktobrī (32) 15 –
6 Čehijas ZA 8 nedēļas – 56 – 24 J.Holatko, LU MBI. (10), F.Mantliks (7), M.Gracova (7) – abi LU ĢĢI. instit.
7 Igaunijas ZA 75 dienas 14 52 4 pers. vizīte rudenī (16) 70 R.Pullats, LAB (4), D.Kropmans, RTU TFI (5), E.Linda (3), K.Malmsteina (3), A.Ojaste (3) – visas LLU, 3 pers. IX (15)
8 Itālijas NZA 30 dienas – 30 – –
9 Izraēlas ZA 6 nedēļas 21 21 1 pers. vizīte septembrī (21) 31 Prof. J.Nikitins, LU FMF , LU Atomfiz. un spektrosk. inst. (31)
10 Krievijas ZA 30 dienas – 30 – – –
11 Lietuvas ZA 75 dienas 48 37 A.Stafecka, LU LVI (5),
A.Siliņš, LZA (5),
1 pers. vizīte oktobrī (5)
26 O.Štikoniene (4), A.Štikonas (4), R.Čiegis (4), M.Meiļūnas (4) – visi LU Matem.inst., 2 pers. augustā (4)
12 Melnkalnes ZA 21 diena – 21 – – –
13 Norvēģijas ZA 12 nedēļas 18 66 2 pers. vizītes augustā – –
14 Polijas ZA 100 dienas 16 42 M.Dambrova (5), E.Liepiņš (5) – abi LOSI; 3 pers. – sept.(42) 62 M.Šmits (28), M.Omilanovska (6) – abi Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2 pers. jūlijā (18)
15 Slovākijas ZA 3 nedēļas – 21 – – –
16 Slovēnijas ZA pēc vienošanās – pēc vienošanās – – –
17 Somijas ZA pēc vienošanās – pēc vienošanās – – –
18 Šveices ZA 8 nedēļas – 56 – – –
19 Taivanas NZP pēc vienošanās – pēc vienošanās – – –
20 Ukrainas Nacionālā ZA 30 dienas 26 0 A.Medvids (10), A.Mičko (7) – RTU TFI;1 pers. oktobrī 23 1 pers. vizīte jūlijā (14)
21 Ungārijas ZA 12 nedēļas – 84 – 12 K.Kovača, LZA (6), Dr. A. Sekerešs, LU PMI (6)
22 Zviedrijas Karaliskā Humanitāro ZA 4 nedēļas 29 0 1 pers. vizīte oktobrī – –
23 Londonas Karaliskā biedrība nav ierobežojumu 82 nav ierobežojumu – – –

Sīkāku informāciju par LZA zinātniskās sadarbības līgumiem skat. “Zinātnes Vēstneša” 5. numurā (2006), kurš lasāms arī internetā http://www.lza.lv/zv00.htm. vai lūdzam zvanīt starptautisko sakaru speciālistēm tālr. 7227391 vai 7223922.

LZA Starptautiskie sakari A.Draveniece

Satura rādītājs


IN MEMORIAM

Eduards Jakubaitis
(26. 03. 1924.– 10.07. 2006.)
LZA īstenais loceklis (1963) , informātikas speciālists

 

Anatolijs Bīrons
(30. 11. 1929.– 17.07. 2006.)
LZA korespondētājloceklis (1975), vēsturnieks

 

Aleksandrs Drīzulis
(29.06. 1920. – 17. 07. 2006.)
LZA īstenais loceklis ( 1963) , vēsturnieks

 

Tadeušs Puisāns
(22. 01. 1918. – 13. 08. 2006.)
LZA goda doktors (1998), vēsturnieks, publicists

 

IN MEMORIAM

Jānis Rozenbergs
(17. 12. 1927. – 02. 08. 2006.)

Š.g. 8. augustā folkloristi teica pēdējos atvadu vārdus un dziedāja pēdējo “Pūt, vējiņi!” savam izcilākajam latviešu folkloras pētniekam Jānim ROZENBERGAM.

Zinātnieka mūžs pusgadsimta garumā veltīts tautasdziesmas izpētei, sevišķi izceļot tās vecuma problemātiku, sasaisti ar dažādām tautībām un vietām. Referātos un grāmatā “Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās” (R.: Zinātne, 2005. 399 lpp.) Jānis Rozenbergs ar erudīciju un pieredzi etnogrāfijā, arheoloģijā, valodniecībā un citās robežzinātnēs guvis nedalītu autoritāti klausītāju un lasītāju vidū. Mūsu folkloristikas vēsturē paliek viņa mūža ieguldījums, pamatīgums un rūpīgums ne tikai akadēmiskajā tautasdziesmu izdevumā (1979 – 2004), bet arī etnogrāfisko kopu un ansambļu kustībā jau kopš 1955. gada. Rikavas sievu dziedātā karavīru dziesma lai pavada Friča Brīvzemnieka balvas un Lielās folkloras gada balvas īpašnieku, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Viņsaulē, kur dziesmas krāt un tīt nebeidzamā kamolā būs iespējams mūžīgi...

Latviešu folkloras krātuve

Satura rādītājs


KONKURSI

Latvijas Zinātņu akadēmija,
firma “ITERA Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” izsludina konkursu

2006.gada balvu piešķiršanai ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmas veicināšanu. Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, firma “ITERA Latvija”, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija. Izvirzot pretendentus, līdz 18.septembrim divos eksemplāros jāiesniedz šādi dokumenti:

• motivēts izvirzītāja iesniegums;

• ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;

• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);

• izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai LZA bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā. Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā, 231.istabā, Rīga, LV–1524, tālr. uzziņām 7223931.

* * *

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra
“RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un
virusoloģijas institūts” izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem.

Pieteikumi iesniedzami institūta personāldaļā, Rātsupītes ielā 1 mēneša laikā pēc publicēšanas.

Pieteikumam pievienot:

1.Curriculum vitae

2.Iesniegums

3.Zinātnisko publikāciju saraksts

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2006. gada 11. septembrī plkst. 14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P - 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

Agris Ņikitenko

aizstāvēs promocijas darbu “Hibrīdas intelektuālas sistēmas izstrādāšana un realizēšana” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. Leonīds Novickis, prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Rivža, prof., dabaszinātņu doktors informācijas sistēmās Olegs Vasilecs.
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.cs.rtu.lv/stp/doktoranti/agris.asp, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2006. gada 14. septembrī plkst. 18:00 Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē, LU Matemātikas un informātikas institūta 414. telpā, Raiņa bulvārī 29

MAKSIMS KRAVCEVS

aizstāvēs promocijas darbu “Kvantu un varbūtisko automātu darba spējas” datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.sc.comp., profesors J. Bārzdiņš (LU), Dr. math., vad. pētnieks M. Alberts (LU MII), Dr. sc.comp., docents J. Smotrovs (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2006.gada 18.septembrī plkst. 16:00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU–P03)
Cietvielu mehānikas un Biomehānikas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē, Rīgā Kaļķu ielā 1, 119 auditorijā

KASPARS KALNIŅŠ

aizstāvēs promocijas darbu “Virsmas atbildes metode ribotu kompozīto paneļu optimālā projektēšanā” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr.sc.ing., prof. Chiara Bisagni (Milānas Politehniskais institūts, Itālija), Dr.habil.sc.ing., prof. Gundaris Teters (Polimēru mehānikas institūts), Dr.sc.ing., prof. Andrejs Krasņikovs (RTU)
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10

***

2006.gada 22.septembrī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

Gustavs Latkovskis

aizstāvēs promocijas darbu “Interleikīnu ģenētisko variāciju ietekme uz koronārās sirds slimības gaitu” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.med. A.Vītols, Dr.habil.med. A.Kalvelis, Dr.habil.biol. E.Grēns.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

***

2006.gada 22.septembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

Uldis Kopeika

aizstāvēs promocijas darbu “Komplikāciju un plaušu ventilācijas funkcijas prognozēšana pēc plaušu vēža operācijas” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.med. J.Bērziņš, Dr.med. G.Trofimovičs, Dr.hab.med. D.Paršins (Krievija).
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 18. septembrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2006. gada 1.septembrī