Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2006. gada  18. septembris: 15 (328)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Apsveicam!

/V. Ambarcumjans/

Daba vēl un vēl izrādās daudz bagātāka
nekā mūsu priekšstati par to,
un daudzie pārsteigumi, ko tā mums sagādā,
padara dabas pētīšanu aizraujošu un interesantu.

Vēlot dzīvē vēl daudz pārsteigumu,
sveicam ornitologu
akadēmiķi
Jāni VĪKSNI
nozīmīgajā jubilejā!

Latvijas Zinātņu akadēmija

Satura rādītājs


Suminām
LZA goda locekli

Jāni Streiču!

Satura rādītājs


“spriežot pēc saviem gadiem
es deru par vijoles koku”
K. Skujenieks

zv328-1.jpg (30724 bytes)

Autora izvēlētais moto un oranži sarkanīgais liesmas motīvs tāpat kā uz izdevniecības “Nordik” izdotajiem Rakstu sējumiem greznoja ielūgumu uz radoši zinātnisko konferenci Latvijas Zinātņu akadēmijā 5. septembrī “ Knutam Skujeniekam 70”

Dzimšanas dienas pasākumu sarūpēšanā līdzdarbojās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Rakstnieku savienība. Konferenci vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors Benedikts Kalnačs un literatūrzinātniece Ieva Kalniņa.

Programma tika sakārtota tā, lai par jubilāra darbības vispusību runātu viszinošākie un autoram tuvākie. Folklorists Valdis Muktupāvels atraktīvā stāstījumā par tēmu “Knuts Skujenieks un folklora” atklāja būtisku šķautni dzejnieka daiļradē, tik organisku mūsu uztverei, ka visi varēja pievienoties somu dziesmai “Mana mīļā skaista ir”, kurai, tāpat kā daudzām citām, tulkotāja meistarība ir palīdzējusi folklorizēties. Lietuviešu literatūrzinātnieks Kestutis Nastopka, referātu nolasot labā latviešu valodā, runāja par Knuta Skujenieka ētiku un estētiku. Vairākkārt pieminētā K. Skujenieka daiļrades daudzpusība ieguva vēl vienu godpilnu apzīmējumu – Skolotājs. To pamatoja literatūrkritiķe Anda Kubuliņa, referējot par Knuta Skujenieka “darbu vidusslāņu intelekta atdzīovināšanā, kuru viņš veica gan ar dzeju, gan vēl vairāk ar iesaistīšanos 70.– 80. gadu domu apmaiņā.” Mūsu literatūrkritiķu teorētiskajā sagatavošanā liela loma piekrīt K. Skujeniekam.

Knuta Skujenieka Rakstu sastādītāja, komentāru un bibliogrāfisko piezīmju autore literatūrzinātniece Inta Čaklā, referējot par humoru un satīru Knuta Skujenieka dzejā, ar piemēriem atklāja šo eleganto dzejas pasaules daļu, kurā humors, reizēm pat ass, nav cinisks, bet asprātīgs un ļoti cilvēcīgs. Dzejnieks un publicists Jānis Rokpelnis iepazīstināja klausītājus ar K. Skujenieka agrīnajiem gadiem, izraisot klausītājos lielu interesi par savu jau uzrakstīto, bet vēl neiznākušo grāmatu. Tikko ieradies no brauciena ar prāmi līnijā “Rīga– Stokholma”, par dzejnieka saikni ar Zviedriju stāstīja Juris Kronbergs. Par Gustava Frēdinga, Gunnara Ēkelēva atdzeju, par divu K. Skujenieka dzejoļu krājumu publikāciju Zviedrijā, par kuriem presē parādījušās ap 30 atsauksmju. Par katru! Būtu ļoti izzinoši sakaitīt, cik atsauksmju parādās mūsu presē par kādu ārzemju autora darbu.

Svinīgus un sirsnīgus vārdus konferences noslēgumā sacīja Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja, žurnāla “Karogs” galvenā redaktore Ieva Kolmane .

Jubilāra atbildes runā līdz ar pateicību visiem, sākot ar vecākiem, dzīvesbiedri, tiem, ar kuriem kopā būts un kuru sapulcēšanai vajadzētu kādus divus stadionus, izskanēja jauka doma. Proti, atzinis, ka šeit par sevi uzzinājis gana daudz jauna, Knuts Skujenieks uzsvēra: “Dzejniekam par daudzām lietām savā darbā nepiedien aizdomāties, citādi var pazust dzeja”. Un: “es stāvu šeit – savā zemē, savā tautā, savā valodā, un tas ir vērtīgākais, kas var būt.”

Paredzamās puķu straumes tika novirzītas sāņus jau ar piebildi konferences programmā: ”Jubilārs un rīkotāji uzskatīs par lielu prieku un pagodinājumu, ja uzdāvināsiet Knuta Skujenieka Rakstus lauku bibliotēkām”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas apsveikumu, atklājot konferenci, teica LZA prezidents Juris Ekmanis.

Dzejniekam, kurš der par vijoles koku....

“Knuts Skujenieks – LZA goda loceklis, dzejnieks, atdzejotājs, folklorists, literatūrkritiķis, literārais līdzstrādnieks. Skolots LU un Literatūras institūtā Maskavā. Viņš nāk no Rīgas 2. vidusskolas, skolas, kura savā 90. gadadienā, uzskaitot absolventus, “vaino” tos radošā un dumpinieciskā domāšanā jau no skolas sola. “Dumpinieciskā domāšana” 1962. gadā noveda dzejnieku nometnē. Ne Komjaunatnes CK organizētajā “radošās jaunatnes’’ nometnē, bet nometnē Mordovijā. Uz 7 gadiem. Knuts rakstīja, to zināja plašas aprindas, taču pirmais dzejoļu krājums “Lirika un balsis” iznāca tikai 1978. gadā. Dzeja un atdzeja, ar 13 dzejnieku atdzejojumiem. Zinātāji sprieda – tā atdzeja pielikta tāpēc, lai Knuta Skujenieka “stiprās domas” būtu atšķaidītas, sak’, citi arī tāpat domā. Dzejoļu krājums “Iesien baltā lakatiņā” 1986. gadā pieteica folkloras motīvus Knuta Skujenieka daiļradē. Pārsteigums uzbangoja kādā Zinātņu akadēmijas sēdē, kad LZA goda loceklis Knuts Skujenieks, raksturodams latviešu literatūras tendences, pateica – tā ir jauna literatūra, kura TĀ balstās uz folkloru! Par folkloras stipro ietekmi latviešu literatūrā. Un tad mēs visi, kuri skaitām sevi pie senām kultūtras tautām, kļuvām stipri domīgi ..

Knuts ir Dzejnieks, kurš, pārzinot folklorā un dzejā atspoguļotās Eiropas un Tuvo Austrumu tautu sirds domas, darījis tās zināmas Latvijas lasītājiem. Viņš jau sen ir ienesis Eiropu Latvijā un Latviju iznesis Eiropā – krietni agrāk, nekā par šo procesu kā vesela institūta un visas sabiedrības spēka “pielikšanas punktu” satraucās Latvijas prese. Visas Eiropas un Tuvo Austrumu tautu valodu zināšanas – vai nav par daudz vienam cilvēkam? Dzeja, atdzeja, publicistika, spoža diskusiju prasme, augsts ētisks uzstādījums, stipras ģimenes saites, dzīvnieku un skaisti kopta dārza mīlestība. Tas gan ir Intas kundzes nopelns! Raksti (jau iznākuši pieci sējumi) un šīsdienas konference – tas viss attiecas uz Dzejnieku, kurš sevi pieskaitījis vijolei derīgiem kokiem.... It kā nemaz nebūtu zinājis, ka viņa dzejas balss lasītāju uztverē jau sen skan kā pasaules visdārgākā vijole – skaisti un pilnasinīgi. Izvērtēt šī skanējuma smalkumus novēlu radoši zinātniskās konferences dalībniekiem! Latvijas zinātnieki tāpat kā visa Latvijas sabiedrība lepojas ar Dzejnieku Knutu Skujenieku.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Dzejniek!”

Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” korespondente Judīte Čunka sižetu par K. Skujeniekam veltīto konferenci pabeidza ar vārdiem: “Knuts Skujenieks ir pelnījis Nobela prēmiju literatūrā.”. Patiesi vārdi.

I. T.

Satura rādītājs


LZA korespondētājlocekle,
Dr.ekon. Raita Karnīte

Latvijas tautsaimniecības attīstības mērķa un struktūrpolitikas atbilstība

Ziņojums LZA Senāta sēdē 2006. gada 12. septembrī

Tēzes

Ziņojuma atslēgas vārdi ir tautsaimniecības attīstības mērķis, tautsaimniecības struktūrpolitika un atbilstība.

Tautsaimniecības attīstības mērķis ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās. Ekonomikā to reducē uz tautas labklājību, to mēra ar iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu uz vienu valsts iedzīvotāju, vai ar nacionālā kopprodukta apjomu uz vienu valsts iedzīvotāju. Salīdzināšanai lieto rādītāju – IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta.

Tautsaimniecības struktūrpolitika ir ekonomisko politiku kopums, kas mērķtiecīgi vērsts uz vēlamās tautsaimniecības struktūras izveidošanos. Struktūrpolitiku formulē ilgtermiņa stratēģiskajos dokumentos – nozaru, problēmu vai tautsaimniecības kopumā. Pēdējais svarīgākais struktūrpolitikas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns.

Novērtēt atbilstību nozīmē atbildēt uz jautājumu – vai tautsaimniecības struktūrpolitikas īstenošana sekmēs tautsaimniecības mērķa sasniegšanu.

Labklājības avots ir no jauna radītā vērtība. Tā kā Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to darba resursu pieejamība, tautsaimniecības struktūrā vēlams palielināt tādu nozaru daļu, kuras dos lielāku pievienoto vērtību uz vienu strādājošo.

Pēdējos desmit gados tautsaimniecības attīstība ir ļoti strauja, bet struktūrā dominē konjunktūras vadītas nozares (tirdzniecība, darījumi ar nekustamiem īpašumiem, transports). Šo nozaru attīstību veicina globālie procesi un brīvi finansu līdzekļi pasaules ekonomiskajā telpā. Rūpniecības īpatsvars Latvijas IKP 2006. gada 1. ceturksnī bija tikai 12,7%, pakalpojumu 75,1%, bet no tiem 22,6% tirdzniecība, 13,2% darījumi ar nekustamiem īpašumiem, 13,6% transports. Šīm nozarēm ir lielākais ieguldījums tautsaimniecības augsmē un augstākā produktivitāte.

Konjunktūras vadītai tautsaimniecībai ir ātra augsme, bet augsts risks, liela atkarība no ārējiem apstākļiem. Būtiskākie ārējie ietekmējošie faktori pašlaik ir pasaules sistēmas krīze, kas saistīta ar varas polu maiņu, valūtas spēku attiecību izmaiņu globālajā telpā, nekustamā īpašuma tirgus krīze (ASV jau sākusies), iespējamie satricinājumi naftas tirgū, saistībā ar notikumiem Āzijas valstīs un Dienvidamerikā un citi.

Būtiskākie iekšējie ietekmējošie faktori ir darbaspēka skaitliskais trūkums un kvalifikācijas neatbilstība izveidotajai tautsaimniecības struktūrai, nesaskaņotība starp augsmes faktoriem un jomām, kuras tie ietekmē (piemēram, transports un tūrisms), satricinājumi mājokļu tirgū, kas var radīt individuālos bankrotus, sociālo spriedzi, emigrāciju un padziļināt demogrāfisko krīzi, inflācija un cenu kāpums.

Novērtējot Latvijā piedāvāto struktūrpolitiku (tai skaitā Latvijas Nacionālā plānā atspoguļoto), var secināt, ka jaunākajos dokumentos ir uzsvērta cilvēka kā galvenā ražošanas faktora nozīme. Tomēr tautsaimniecības attīstības struktūrpolitika ir orientēta uz tradicionālu, zināmā mērā pat novecojušu tautsaimniecības modeli. NAP īstenošana būtiskas strukturālas izmaiņas nenesīs (izņemot finanšu pārdali), bet pārmaiņas var notikt tirgus spēku un notiekošo pasaules ekonomiskās un politiskās sistēmas izmaiņu ietekmē.

Satura rādītājs


Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 18. augusta lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gada septembrī (9. pielikums)

Satura rādītājs


Vasaras aktivitātes

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa

2006.g. 28. jūnijā pēdējā LZA FTZN sēde pirms atvaļinājumiem bija veltīta Latvijas izcilajam radiotehnikas speciālistam Aleksandram Akmentiņam. Aleksandrs Akmentiņš nodzīvoja ļoti interesantu un sarežģītu dzīvi, bet vienmēr bija pasaules līmeņa zinātnieks, kas deva viņam iespēju izdzīvot. Savā referātā LZA goda loceklis, RTU profesors Jāzeps Ločmelis aplūkoja Aleksandra Akmentiņa dzīves gaitu. Klātesošie izteica pateicību referentam par to, ka informācija bija loti interesanta. Kopējais viedoklis bija, ka Aleksandrs Akmentiņš atstāja pēdas Latvijas kultūras vēsturē, bet jauniešiem diemžēl viņš praktiski nav zināms. Informācija par Aleksandru Akmentiņu jāsistematizē, jāievieto internetā un jādara zināma jaunajai paaudzei. Vajag padomāt, kā ar balvu vai stipendiju palīdzību saglabāt mūžībā viņa vārdu.

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre S.Negrejeva

* * *

Latvijas izcilais radiotehnikas
speciālists Aleksandrs Akmentiņš

Aleksandrs AKMENTIŅŠ dzimis 1904. gada 21. jūnijā Turaidas pagastā. Tēvs – Juris, mājskolotājs; māte – Alvīne; sieva – Monta, dz. Grīnberga.

Sešu gadu vecumā Aleksandrs iemācījies lasīt. Mācījies Inčukalna privātskolā. Bēgļu gaitās no 1918. līdz 1920. gadam Krievijā strādājis par elektromontieri. Atgriežoties Latvijā, mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā. 1922. gadā iestājies Latvijas Universitātē, līdztekus strādājot par elektromontieri, brīva līguma laborantu Pasta un telegrāfa departamentā. 1928. gadā izstrādāja LU unikālu pareizā laika pulksteni, kas atradās Raiņa ielā 19., pagrabstāvā. Aleksandrs 1929. gadā saņēma izsaukumu no Stokholmas, lai arī tur palaistu pulksteni pareizā laika noteikšanai.

Aleksandrs Akmentiņš nobeidza LU 1932.gada 15.martā (matrikulas Nr 5572). No sākuma viņš strādāja par Rīgas radiofona priekšnieku (1932 – 1933), bet vēlāk par Rīgas radiotelegrāfa priekšnieku (1933 – 1940). Ienākot krievu armijai, Aleksandru Akmentiņu pazemina par Rīgas radiotelegrāfa centra priekšnieku (1940 – 1941).

Latvijas radiotelegrāfam bija sakari ar 13 pasaules valstīm. Tas bija apgādāts ar moderniem, ātri rakstošajiem radiotelegrāfa aparātiem. Tie visi bija firmas “Siemens” piegādāti. A.Akmentiņš vienmēr centās izvēlēties vislabākos apstākļus drukāšanas darbiem. Ienākot Latvijā, Vācijas okupācijas iestādes no darba 1941 gada jūlijā atbrīvoja visus sakaru nozares inženierus. A.Akmentiņš iestājās darbā VEFā un tika iecelts par vicedirektora V.Ziemeļa vietnieku. Viņa pakļautībā bija konstruktoru birojs un VEF laboratorijas. VEF kara gados izgatavoja radiotelefona iekārtas, pelengatorus, radiobākas. To izstrādē un ražošanā lieli nopelni ir A.Akmentiņam.

1944. gada l. septembrī viņš atstāj darbu VEF, jo negrib piedalīties VEF ierīču evakuācijā uz Vāciju. Iestājās darbā LU telekomunikāciju katedrā par asistentu. Sadarbojas ar Latvijas aizsargu organizāciju radiosakaru izveidošanā. Nokļūst vācu izlūkdienesta redzeslokā un pieņem piedāvājumu sagatavot radiotelegrāfistus darbam krievu armijas ieņemtajā teritorijā. Pēc savas ierosmes viņš dodas uz Talsiem, kur sastopas ar ģenerāli Kureli. Ģenerālis Kurelis piekrīt, ka inž. Akmentiņš būs jaunizveidojamā Valdībā Sakaru ministrs. Vācieši arestē A.Akmentiņu, taču, pateicoties radiofona darbiniekam Vilim Jansonam (viņš bija 1932.–1933.g. radiocentra vadošais inženieris), tiek atbrīvots un nosūtīts uz Poliju, kur strādā vācu izlūkdienestā, apmāca radiotelegrāfistus. No Polijas A.Akmentiņs nokļūst Berlīnē un strādā par konsultantu O.Skorceni štābā. 1945. gada 10.aprīlī atgriežas Kurzemē un legalizējas. Pēc vācu kapitulācijas strādā Ventspils ostā. Kādā braucienā uz Rīgu tiek atpazīts un apcietināts. Kara tribunāls piespriež A. Akmentiņam 10 gadus ieslodzījumā un nosūta uz Centrālcietumu, kur viņš nodarbojas ar virsnieku radioaparātu remontu. A.Akmentiņs sevišķi priecājās par mobilo telefonu, kuru tas uzstāda cietuma priekšnieka motociklam. Arī cietuma priekšnieks ir ļoti apmierināts ar dāvanu. It sevišķi viņš ir iecienījis Vidzemes tirgu un katru reizi nodemonstrē savu mobilo tālruni.

1947. gada 18. jūlija naktī plosījās negaiss. A.Akmentiņš izveidoja elektrotīklā īsslegumu, nodzisa prožektori, kas apgaismoja visu teritoriju. Akmentiņam izdevās izbēgt no cietuma, pārvarot divus žogus, un noslēpties tuvumā esošajos ģimenes dārziņos. Bēgot A.Akmentiņam sašāva kāju. Kāda garāmgājēja sieviete ieraudzīja paslēpušos vīrieti un paziņoja par to milicijai.

A.Akmentiņam piesprieda papildus vēl trīs gadus cietumsoda. Šoreiz viņu izsūtīja uz Komi APSR. A.Akmentiņš nebija morāli salauzts, viņš lūdza no Rīgas atsūtīt grāmatas, logaritmisko lineālu u.c. lietas. Nometnē organizēja elektromontieru apmācības kursus, izsniedza kursantiem kvalifikācijas sertifikātus. Savukārt, jaunie kursu beidzēji papildus saņēma vienu papildus riecienu maizes dienā. A.Akmentiņš izgatavoja dažādus mērinstrumentus un remontēja radioaparātus.

Akmentiņš 1956. gadā tika amnestēts un atgriezās Rīgā. Pateicoties Latvijas Pedagoģiskā institūta pasniedzēja E.Vainovska neatlaidībai un mācību darba prorektora labvēlībai A. Akmentiņu pieņēma darbā, jo bija atbrīvojusies pasniedzēja vieta, kuru līdz šim aizņēma A.Langins. 1958. gadā, pievienojot Latvijas Pedagoģisko institūtu Latvijas Universitātei, A.Akmentiņu ievēlēja par docētāju uz 5 gadiem.

Drīz vien A.Grigulis žurnālā “Zvaigzne” publicēja romānu “Kad lietus un vēji sitas logā...”, kur aprakstīta A.Akmentiņa sadarbība ar vāciešiem, nosaucot viņa uzvārdu. Latvijas Universitātes vadība gribēja viņu atbrīvot no darba, bet kā ievēlētu amatā to nevarēja izdarīt. Iesniegumu atbrīvot pēc paša vēlēšanās A.Akmentiņš nerakstīja.

Jāsaka, ka A.Grigulis izturējās ar necieņu pret Akmentiņu – viņš bija attēlots par 10 gadiem jaunāks, strādāja A.Apsīša “Radiotehnikā” (neatbilst patiesībai), nevienu reizi nebija bijis Zviedrijā, kaut gan romānā viņš Zviedrijā bija 3 reizes utt.

Ar laiku skandāls tika aizmirsts, bet presē atkal parādījās kompromitējošs materiāls – Latvijas Drošības komitejas ģenerāļa J.Vēvera memuāri (skat Nr 222 no 1966.g.13.novembra “Sov.mologež”, publicēts 18 reizes). Tajos A.Akmentiņš tiek dēvēts par pērkoņkrustieti un aizsargu vadoni. Tiek nosauktas virkne uzvārdu, kuri ir piedalījušies Cēsīs un Siguldā, lai nodibinātu pretvalstisku organizāciju.

A.Akmentiņš 1966.g. 22.novembrī raksta vēstuli PSRS Drošības komitejai. Viņš raksta, ka uzrakstītais ir neiedomājams faktu sagrozījums. Viņš nav pērkonkrustietis un nav aizsargu vadonis. Viņš 10 gadus bijis ieslodzīts un ar 1955.gada 17.septembri ir atbrīvots no tālākas soda izciešanas. Vai tika nodota A. Akmentiņa vēstule PSRS Drošības komitejai, to mēs neuzzināsim nekad. Bet viņam no ievēlēta amata 1967.gadā tomēr vajadzēja aiziet.

A.Akmentiņš ir publicējis 38 darbus (1994.g), no tiem viena grāmata studentiem, četras – vidusskolām un divas rokasgrāmatas. Patlaban ir uzskaitē tikai 8 grāmatas:

1. Gribas spēks un viņa piemēri dzīvei, 1924.g., 31 Ipp.
2. Neitrodina uztvērēji, 1926.g.,
3. Praktiskās shēmas, 1929.g., 79 Ipp.
4. Rīga (pareizs laiks), 1929.g. (nav atrodams)
5. Stohkolma (pareizs laiks), 1930.g. (nav atrodams)
6. Ievads maiņstrāvas teorijā (1935.g. maijs – 1937.g.augusts)
7. Radiotehniskie elementi, 1960., 423 lpp.
8. Radiotehnikas praktikuma darba apraksts, 1962., 40 lpp
9. Ievads radio laboratorijā, 1964.,
10. Tehniskā rokas grāmata, 1966., 296 lpp.

It sevišķi jāuzsver beidzamās 6.– 10. grāmatas. To vidējais sagatavošanas laiks ir 2 gadi. Izstrādes līmenis – ļoti augsts.

Heinrihs Strods savā darbā “Latvijas nacionālo partizānu karš III 1944 – 1956” jautā, vai savās liecībās A.Akmentiņš ir melojis, un nonāk pie secinājuma, ka nav melojis.

Par arestu pēckara gados un bēgšanu no Centrālcietuma A.Akmentiņš stāstīja ar humora pieskanu. Viņš bija vienīgais, kam izdevās izbēgt un pārvarēt 2 cietuma žogus un viņa dēļ cietumam uzbūvēja vēl trešo žogu.

A.Akmentiņš 1935.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ir saņēmis augstu Polijas valdības apbalvojumu par kāda militāra jautājuma risināšanu.

A.Akmentiņš miris 1973. gada 13.jūnijā. Pāragri nomira Aleksandrs Akmentiņš.

LZA Goda loceklis, RTUprofesors Jāzeps Ločmelis

* * *

Astrofizikas observatorijai – 60

“Zināšanas var glābt pasauli” /A.Balklavs/

Kamēr Latvijas Radio ziņoja par astroloģiskās vasaras tuvošanos, Latvijas astronomi gatavojās LU AI ASTROFIZIKAS OBSERVATORIJAS – Zinātņu akadēmijas Observatorijas 60.GADSKĀRTAS sarīkojumam.

“... par astronomiju var runāt kā par vienu no vissenākām un fundamentālākām zinātnes nozarēm un par observatorijām kā pirmajām zinātniskajām iestādēm vai institūcijām, kuras tika izveidotas, lai novērotu un pētītu, uzsveru, – pētītu mūs aptverošo un pirmatnējam cilvēkam noslēpumu pārpilno debesu valstību. (..)

... observatorijas zinātnes sistēmā spēlē tādu pašu lomu, kā universitātes izglītības sistēmā, opernami mūzikā, bibliotēkas kultūrā utt.... astronomiskie pētījumi ir viena no civilizācijas būtiskākajām un auglīgākajām aktivitātēm, kas nodrošinājuši un veicinājuši tās attīstību no sendienām līdz mūsdienām un nodrošinās un veicinās šo attīstību arī nākotnē.”

Turpinot LZA Radioastrofizikas observatorijas direktora A.Balklava–Grīnhofa LZA RO 50.gadskārtas svinībās 1996.gada 21.jūnijā Baldones Riekstukalnā teikto: “No šī vispārīgā, augšējā redzes punkta pārejot uz atsevišķo – uz mūsu Observatoriju, mūsuprāt, vispirms būtu jāizjūt kaut vai patriotisks gandarījums, ka šāda observatorija Latvijā vispār pastāv, un jāapliecina cieņa tiem, kas to dibināja un veidoja, turklāt ne jau vieglos, bet visai grūtos un sarežģītos nosacījumos, t.L, Fricim Blumbaham un jo sevišķi Jānim Ikauniekam, kurš par šo ideju burtiski dega un, diemžēl, pāragri sadega.”

Diemžēl pāragri aprāvās arī paša Artura Balklava–Grīnhofa mūžs. Godinot šo zinātnieku mūža veikumu, 2006.gada 17.jūnija rīta cēlienā pulciņš vecākās un jaunākās paaudzes astronomu, piedaloties Ilgai Daubei – emeritētai valsts zinātniecei, – kas ir strādājusi ZA Observatorijā kopš tās pirmās dienas – 1946.gada 1.jūlija un pildījusi zinātniskās sekretāres pienākumus gan J.lkaunieka, gan A.Balklava vadībā, izbrauca uz piemiņas vietām Rīgā, lai noliktu ziedus un iedegtu sveces l Mežakapos pie ZA Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sekcijas pirmā vadītāja Latvijas PSR ZA Goda locekļa profesora Friča BLUMBAHA (1864–1949) kapa un Matīsa kapos pie ZA Radioastrofizikas observatorijas pēdējā direktora Latvijas ZA korespondētājlocekļa profesora Artura BALKLAVA–GRĪNHOFA (1933–2005) kapa.

Pusdienas cēlienā piemiņas brīdi pie LZA Observatorijas dibinātāja f.m.z.d. Jāņa IKAUNIEKA (1912–1969) kapa Astrofizikas observatorijā Baldones Riekstukalnā un semināru Šmidta teleskopa torņa zemkupola telpā vadīja LZA Dr.astron.h.c profesors Andrejs Alksnis. Pēc LU Astronomijas institūta direktora LZA koresp. loc. Māra Ābeles ievadvārdiem par Astrofizikas observatorijas līdzšinējām pārvērtībām un turpmākās attīstības vīziju runāja Observatorijas vadītājs Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, par Saules radionovērojumu perspektīvām – Dr.phys. Boriss Rjabovs. Bij. A.Balklava–Grīnhofa doktorants Dmitrijs Docenko, tagad Maksa Planka biedrības Astrofizikas institūtā (Vācija), nolasīja referātu “Galaktiku kopas – modeļi un novērojumi”. Ar jaunumiem novu pētījumos Andromedas galaktikā (M31) ar Baldones Šmidta teleskopu iepazīstināja LU Fizikas un matemātikas fakultātes maģistrante Olesja Smirnova, ar Švasmana–Vahmana 3 komētas novērojumiem, izmantojot par ERAF līdzekļiem atjaunoto Šmidta teleskopa spoguli un iegādāto lādiņsaites matricu, – LU Fizikas un matemātikas fakultātes maģistrants Kārļa Kaufmaņa stipendiāts Arturs Barzdis.

55–cm teleskopu paviljonā, kur bija prof. A.AIkšņa sagatavotā vēsturisku Observatorijas fotogrāfiju un publikāciju izstāde, Riekstukalnā astrofiziķi uzklausīja viesu uzrunas no Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra, Ventspils Augstskolas un pieņēma apsveikumus no Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta akad. Jura Ekmaņa un LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētāja akad. Jura Jansona, kā arī izglītības un zinātnes ministres akad. Baibas Rivžas.

Ļoti interesanta izvērtās pastaiga gida prof. Andreja Alkšņa (Baldones Observatorijā strādā kopš 1957.gada) vadībā pa Observatorijas kādreizējo teritoriju un tās apkārtni – Āpšu kalnu, garām Ziedu gravai, no Zvalgaišu kalna varēja vērot un fotografēt Rīgas torņus. Viesu vidū bija arī bijušie Baldones observatorjas darbinieki (no Liepājas, Ludzas, Madonas, Ogres rāj. u.c. vietām), kurus mulsināja stipri izretinātais mežs.

Irēna Pundure

Satura rādītājs


Atvadoties no Eduarda Jakubaiša

2006.gada 14.jūlijā pēdējā gaitā tika izvadīts LZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta dibinātājs un ilggadējais direktors, LZA akadēmiķis Eduards Jakubaitis.

Eduards Jakubaitis, izcils informācijas tehnoloģiju zinātnes pārstāvis, habilitētais zinātņu doktors, Valsts emeritētais zinātnieks, cilvēks, kuru daudzi speciālisti datorzinātnē uzskata par savu audzinātāju, skolotāju un padomdevēju, bija Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors no tā dibināšanas brīža 1960.gadā līdz pat 1992.gadam, kad viņš aizgāja pensijā, tomēr turpinot zinātnisko darbu.

Visu laiku direktors sekmīgi apvienoja administratīvo pienākumu pildīšanu ar tiešu piedalīšanos institūta zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs, gan vadot nozīmīgas zinātniskās tēmas un jauno zinātnieku darbu, gan aktīvi publicējot iegūtos rezultātus.

Pirmais nopietnais jaunā institūta sasniegums bija Latvijā pirmās skaitļošanas mašīnas izstrāde un izgatavošana. Sākotnēji E. Jakubaiša zinātniskās intereses bija saistītas ar diskrēto automātu teoriju. Par šo tematiku ir relatīvi liela daļa no viņa agrajām publikācijām, kā arī vairākums no akadēmiķa zinātniskajā vadībā sagatavoto jauno zinātnieku disertācijām. Tajā laikā strauji sāka attīstīties datori un to visdažādākie pielietojumi. Tādēļ Eduards Jakubaitis, izvēršot ļoti aktīvu darbību, pakāpeniski pārgāja uz datortīklu tematiku. Tā atnesa lielus panākumus un padarīja institūtu un tā direktoru plaši pazīstamu. Personīgi vadot daudzus darbus, saistītus ar datu pārraides tīklu matemātiskā nodrošinājuma un aparatūras izstrādi, viņš iesaistīja tajos lielāko daļu no institūta zinātniskā un inženiertehniskā kolektīva.

Deviņdesmito gadu sākumā Elektronikas un datorzinātņu institūtā strādāja vairāk nekā septiņi simti cilvēku. Tieši šādu liela daudzuma speciālistu profesionālo sagatavošanu uzskatām par Eduarda Jakubaiša vienu no lielākajiem sasniegumiem un ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā. Viņa daudzpusīgā darbība, sasniegumi zinātnē un zinātnisko kadru sagatavošanā, jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrādāšanā tika augsti novērtēti. Eduardam Jakubaitim tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukums, PSRS Valsts prēmija, viņu ievēlēja par LZA viceprezidentu, divreiz apbalvoja ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.

Informāciju tehnoloģiju attīstība, sagatavotie speciālisti – tas ir liels Eduarda Jakubaiša devums zinātnei.

Akadēmiķis Ivars Biļinskis.

Satura rādītājs


KONKURSS

LU Cietvielu fizikas institūts izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem:

Cietvielu fizikā – vad. pētnieks – 10 štata vietas
– asistents – 2 štata vieta

Materiālu fizikā – vad. pētnieks – 3 štata vietas
– asistents – 1 štata vieta

Kodolu fizikā – vad. pētnieks – 3 štata vietas
– pētnieks – 2 štata vietas

Teorētiskajā fizikā – asistents – 1 štata vieta

Medicīnas fizikā – vad. pētnieks – 1 štata vieta
– asistents – 1 štata vietas

Optikā – vad. pētnieks – 1 štata vieta

Fizikas didaktikā – vad. pētnieks – 1 štata vieta

Fizikālās metodes un instrumentu nozarē – vad. pētnieks – 1 štata vietas
– asistents – 1 štata vieta

Pieteikumā jānorāda nozare, kurā vēlas pretendēt.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Rīgā,
Ķengaraga ielā 8, 338. istabā.
Tālrunis uzziņām 7260556.

Pieteikumam pievienot:

1.Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
2.CV;
3.Publicēto darbu sarakstu;
4.Citas, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

* * *

K. Poča stipendiju konkurss

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds izsludina konkursu uz K. Poča stipendijām fizikā 2006./2007.g. Stipendijas Ls 60.– mēnesī uz 10 mēnešiem piešķir konkursa kārtībā un to mērķis ir veicināt pētījumus fizikā un jaunu speciālistu sagatavošanu šajā nozarē.

Konkursam, atbilstoši stipendiju nolikumam, lūdzam pieteikties līdz š.g. 15.oktobrim LZA sekretariātā (Akadēmijas lauk.1, Rīgā, LV –1050, tel. 7225361 vai 7228784).

Ar konkursa nolikumu var iepazīties LZA Fondā vai LZA sekretariātā, kā arī Daugavpils Universitātes Fizikas katedrā.

* * *

J. Labsvīra stipendiju konkurss

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds izsludina konkursu uz J. Labsvīra stipendijām Latvijas valsts vēstures problēmu pētīšanā 2006./2007.g. Stipendijas Ls 70.– mēnesī uz 10 mēnešiem piešķir konkursa kārtībā un to mērķis ir veicināt pētījumus vēstures nozarē. Konkursam, atbilstoši stipendiju nolikumam, lūdzam pieteikties līdz š.g. 15.oktobrim LZA sekretariātā (Akadēmijas lauk.1, Rīgā, LV – 1050, tel.7225361 vai 7228784).

Ar konkursa nolikumu var iepazīties LZA Fondā vai LZA sekretariātā kā arī LU Latvijas Vēstures institūtā un LU Vēstures un filozofijas fakultātē.

* * *

E. Gudrinieces un A. Ieviņa stipendiju konkurss

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds izsludina konkursu uz akadēmiķu E. Gudrinieces un A. Ieviņa stipendijām ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā 2006./2007.g. Stipendijas Ls 120.– mēnesī uz 10 mēnešiem piešķir konkursa kārtībā un to mērķis ir veicināt pētījumus ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā un jaunu speciālistu sagatavošanu šajā nozarē.

Konkursam, atbilstoši stipendiju nolikumam, lūdzam pieteikties līdz š.g. 25.septembrim LZA sekretariātā (Akadēmijas lauk. 1, Rīgā, LV – 1050, tel. 7225361 vai 7228784).

Ar konkursa nolikumu var iepazīties LZA Fondā vai RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

* *

Latvijas Universitātes
BIOLOĢIJAS INSTITŪTS
izsludina konkursu

uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:

ekoloģija, ģeobotānika – vadošais pētnieks – 1 vieta

botānika – vadošais pētnieks – 2 vietas

vides aizsardzība – pētnieks – 2 vietas

vides ķīmija – pētnieks – 1 vieta

hidrobioloģija – pētnieks – 3 vietas

ekoloģija, ģeobotānika – pētnieks – 1 vieta

ekoloģija, ģeobotānika – asistents – 1 vieta

ornitoloģija – asistents – 1 vieta

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 7944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001-2006);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs


Vārds jaunajiem

Inese Sviestiņa, LKA doktorante

Organizācijas Euroscience Zinātnes forums Minhenē

Šogad Minhene uz nepilnu nedēļu kļuva par savdabīgu Eiropas zinātnes centru, jo tajā no 15. līdz 19. jūlijam notika organizācijas Euroscience Zinātnes forums. Šāda veida forumus Euroscience organizē reizi divos gados (iepriekšējais – pirmais forums notika Stokholmā 2004.g., savukārt nākošais notiks Barselonā 2008.g.). Minhenes foruma tēma bija “Jauni pētījumi, jaunas tehnoloģijas, jauna domāšana”, un tajā pēc Euroscience datiem piedalījās vairāk nekā 2100 dalībnieki no 58 valstīm. Euroscience forums atšķiras no citām konferencēm ar to, organizatoru mērķis ir ne tikai apvienot kā sociālo un humanitāro, tā eksakto zinātņu zinātniekus kopīgā pasākumā, bet arī iesaistīt žurnālistus, kas raksta par zinātni, sabiedrību kopumā ārpusforuma aktivitātēs, lai popularizētu zinātni un tās nozīmi ikviena cilvēka dzīvē. Tā ir lieliska iespēja uzzināt par sasniegumiem citās jomās, ar kurām ikdienā, darbojoties savā nozarē, lielākoties neiznāk saskarties.

Foruma atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja Vācijas prezidents H. Kēlers (H. Köhler), kas vismaz oficiālā formālā līmenī apliecina Vācijas politiķu izpratni par zinātnes nozīmību valsts attīstībā. Savukārt foruma atklāšanas koncerts bija veidots tā, lai savienotu māksliniecisko un zinātnisko aspektus, jo skaņdarbu atskaņošanā kopā ar vijoli, čellu, klavierēm tika izmantots theremin – viens no senākajiem elektroniskajiem mūzikas instrumentiem, kas ir neparasts tāpēc, ka tā spēlēšanai nav vajadzīgs mūziķa fizisks kontakts ar instrumentu.

Pozitīvi vērtējams tas, ka paralēli forumam Minhenē tika organizēta Zinātnes nedēļa, kuras galvenais uzdevums bija iepazīstināt ar zinātni, tās sasniegumiem Minhenes iedzīvotājus un pilsētas viesus, bet jo īpaši bērnus – ieinteresēt viņus, audzinot jauno paaudzi, kas vēlētos un spētu darboties zinātnē. Dažādos pilsētas laukumos, skvēros bija izvietoti stendi, nelielas pārvietojamas laboratorijas u.c., kur ikviens varēja saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, saistītiem ar zinātni, redzēt vienkāršus eksperimentus. Zinātnes popularizēšana un skaidrošana ikdienā ar to nesaistītiem cilvēkiem viņiem saprotamā valodā, ir ļoti būtisks aspekts, ko nereti paši zinātnieki aizmirst.

Galvenie foruma pasākumi (plenārsēdes, kurās ar referātiem uzstājās Euroscience uzaicinātie zinātnieki, semināri, kurus veidoja vairāku zinātnieku – domubiedru grupas, arī izstāde, kas notika Vācu muzejā (Deutsches Museum), kura vide varbūt bija nedaudz neierasta, salīdzinot ar “parastām” konferenču zālēm, jo, tā kā muzejs ir veltīts dažādu tehnoloģiju attīstībai, tad dažas no plenārsēdēm notika, piemēram, starp lidmašīnām.

Īpaši bija padomāts arī par topošajiem zinātniekiem, kuriem bija iespēja, iegūt informāciju par dažādām stipendiju programmām, par to, kas nepieciešams, lai varētu tajās veiksmīgi piedalīties, kā jāraksta zinātniskas publikācijas, varēja piedalīties improvizētās darba intervijās u.c. Doktorantiem bija rasta lieliska iespēja, tikties ar saviem pieredzējušiem kolēģiem neformālā gaisotnē katru dienu pasākumā “Sālsstandziņas ar profesoru” (“Pretzel with the Prof”), kur profesoriem varēja uzdot jautājumus kā par viņu pētījumiem, tā arī vaļaspriekiem u.c. interesējošām tēmām.

Foruma programma bija ļoti piesātināta, tāpēc varēja noklausīties tikai nelielu daļu no referātiem.Lekciju tēmas bija ļoti dažādas: no jaunākajiem sasniegumiem vēža pētniecībā, proteīniem, to struktūrai līdz islama un postmoderno Rietumu salīdzinājumam un starptautiskā terorisma analīdzei.

Ļoti interesanti bija semināri, piemēram, par “brīvo gribu”, kas ir debašu objekts kā humanitārajās, tā eksaktajās zinātnēs (“Free will vs. determinism?”). Šo semināru kopīgi organizēja filozofi ar neiropsihologiem, analizējot, vai “brīvā griba” uzskatāma par nozīmīgu indivīdu raksturojošu pazīmi saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem un smadzeņu darbības analīzi. Mūsdienu dažādo dabas katastrofu kontekstā būtisks bija seminārs par iespējām ar moderno tehnoloģiju palīdzību jau iepriekš paredzēt dabas katastrofas un samazināt to izraisītās sekas (“A fresh look at catastrophe management”).

Kaut gan forumam bija daudzpusīga ievirze, tomēr tajā pat laikā ir jāatzīst, ka, neskatoties uz to, ka foruma organizētāji uzsvēra humanitāro zinātņu lomu, tomēr arī šajā forumā šie zinātnieki bija mazākumā. Nākošā foruma organizatoriem būtu jāpiedomā, lai rastu līdzsvaru starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm, kas ir jo īpaši būtiski, veidojot tik plašas starpdisciplināras konferences. Ir jāapzinās, ka Eiropas nākotne nav tikai nanotehnoloģijās un bioģenētiskos pētījumos, kas nenoliedzami ir ļoti nozīmīgi, bet katrai valstij ir būtiski svarīgas arī attīstītas humanitārās zinātnes, bez kurām nav iedomājama pilnvērtīga ne zinātniskās vides, ne arī valsts un kontinenta pastāvēšana.

Īsā rakstā ir grūti sniegt vispusīgu ieskatu tik daudzveidīgā pasākumā kā Euroscience Zinātnes forums, tāpēc interesentiem varu ieteikt, apmeklēt ESOF2006 mājaslapu: http://www.esof2006.org/, kur varētu rast pilnīgāku ieskatu gan par foruma programmu.

Nobeigumā jāatzīmē, ka piedalīšanās šajā forumā bija iespējama, pateicoties tā organizatoru piešķirtai stipendijai, kas sedza gan ceļa, gan uzturēšanās izdevumus.

Satura rādītājs


Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2006. gada 2./3. numurs. Sniedzam šī numura satura rādītāju:

REVIEW [APSKATA RAKSTS]

Immunological aspects in the pathogenesis of rosacea [Imunoloģiskie faktori rosacea patoģenēzē]
Inese Kolontaja, Ināra Ančupāne, Ingmārs Mikažāns, Helēna Mikažāne, and Evita Niedrīte 45–50

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Effect of annealing on various dielectric functions and refractive index of lead iodide single crystals [Termiskās atkvēlināšanas ietekme uz dielektriskām funkcijām un refrakcijas indeksu svina jodīda monokristālos]
Mahmoud Hassan and Marie Matuchova 51–54

Existence of toll equilibrium in traffic network with drivers having different time values
Leonid Engelson 55–57

Assessment of road building worker physical workload using qualitative and quantitative ergonomical risk analysis methods [Fiziskā darba slodzes novērtēšana ceļu būvē nodarbinātajiem, izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās ergonomiskās analīzes metodes]
Ženija Roja, Maija Eglīte, Valdis Kaļķis, and Henrijs Kaļķis 58–64

Cutaneous vasomotor dysfunction in Chernobyl clean–up workers [Ādas vazomotorā disfunkcija Černobiļas atomreaktora avārijas seku likvidētājiem]
Pēteris Tretjakovs, Sandra Vestermane, Anda Rozenbaha, Ojārs Rubens, Antra Jurka, Ināra Logina, and Michael Donaghy 65–69

Treatment of failed back surgery syndrome: epidural steroid injection [Epidurāla steroīdu ievadīšana pēc neveiksmīgas mugurkaula jostas daļas ķirurģijas]
Iveta Golubovska, Juris Stīpiņš, Rolands Gibners, and Indulis Vanags 70–76

Secondary structure of sturgeon gonadotropin beta subunit isoforms [Storu gonadotropmīna beta subvienības izoformu otrējā struktūra]
Henriks Zenkevičs, Vija Vose, Ilze Vosekalna, and Ausma Būcena 77–80

Roseofungin–induced cation effluxes in frog skeletal muscle [Roseofungīna inducētās katjonu plūsmas vardes skeleta muskulī]
Nora Švinka 81–84

Long–term changes of snow cover in Latvia as an indicator of climate variability [Latvijas sniega segas ilgtermiņa mainība kā klimata mainības indikators]
Anita Draveniece, Agrita Briede, Valērijs Rodinovs, and Māris Kļaviņš 85–91

Bird’s–foot–trefoil Lotus L. in the flora of Latvia [Vanagnadziņu Lotus l. ģints Latvijas florā]
Ieva Roze 92–97

SHORT COMMUNICATION [ĪSS ZIŅOJUMS]

CDKN2A mutations and loss of heterozygosity in primary melanomas [CDKN2A gēna mutācijas un heterozigozitātes zudums primārās melanomas audos]
Dace Pjanova, Ludmila Eņģele, Vita Ignatoviča, and Olita Heisele 98–100

Science Life [ZINĀTNES DZĪVE]

Division of Physical and Technical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in 2005 [LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība 2005. gadā] 101–103

Division of Chemical, Biological, and Medical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in 2005 [LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbība 2005. gadā] 104–108

Division of Agriculture and Forestry Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in 2005 [LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas darbība 2005. gadā] 109

IN MEMORIAM

Jānis Skujiņš (1926–2005), a Latvian soil scientist [Jānis Skujiņš (1926–2005), augsnes zinātnieks]
Gunārs Andrušaitis 110–111

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1, 912. istabā (tālr. 7228085, e–pasta adrese: proceed@lza.lv).

Satura rādītājs


Es gleznoju savu dzīvi Maija Tabaka LZA

zv328-2.jpg (37330 bytes)
Maija Tabaka

Ir Raiņa dienas, Latviju pārstaigā Dzejas dienas, bet mums akadēmijā ir Mākslas dienas – atklājot Maijas Tabakas gleznu izstādi LZA izstāžu telpā 12. septembrī teica akadēmiķis Jānis Stradiņš. Un pasniedza māksliniecei izdevniecībā “Zinātne” izdoto “Atskaņu hroniku”, vienu no vecākajiem Latvijas vēstures avotiem. Tā sakot, iedvesmai vēsturiskās tēmās.

LZA goda loceklis Jānis Streičs, savas lielās jubilejas gaidās aizņemts ar izstādes iekārtošanu Rīgas Kinomuzejā, atzinās, ka Maija Tabaka viņam kā māksliniekam parāda galveno, būtisko. Tā ir dzīvība. Un tas ir vienlīdz svarīgi visās mākslās – glezniecībā, teātrī, kino.

LZA goda locekle Džemma Skulme sacīja, ka, sajūsminoties par mākslinieces neizsīkstošo fantāziju, darbus aplūko ne tikdaudz kā skatītāja, bet kā māksliniece – pa fragmentiem, tuvplānā – kā tas top.

Brīnišķīgs abu mākslinieču salīdzinājums izskanēja RPIVA rektores akadēmiķes Daces Markus teiktajā, ka viņa, iemācoties no abu gleznām saprast sievietes skaistumu, Džemmas Skulmes radītos tēlus uztver ar Laimdotas, bet Maijas Tabakas – ar Spīdolas iezīmēm, spēcīgus. Un mērķis mums ir viens – pilnība. Tas no Raiņa.

“Es gleznoju savu dzīvi”, sacīja Maija Tabaka. Un tā arī izskatās: ““Dārzā” - pašportrets impresionistiskā manierē, jo es ņemos pa dārzu,” saka māksliniece, “pēdējā laikā man patīk gleznot ainavas, ainava it kā ienāk portretā”. Par to liecina jaukais “Mazulis”,Ar košajām krāsām, perfekto zīmējumu un skatītājam uzdoto sižeta “mīklu” priecē “Kārdinājums”, ‘Bērnība”, “Ceriņi”.

Šī izstāde atnesa ko jaunu Maijas Tabakas glezniecības pazinējiem, tiem, kuri pieraduši pie “lielformāta”. Pamanot šo nelielo izbrīnu, māksliniece atklāja, ka “mazie” darbi top ar tikpat lielu laika, darba un rūpības patēriņu kā “lielie”.

Māksla vienmēr atnāk ar brīnumu. Un pārsteigumu. Kā šoreiz.

I. T.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2006. gada 5. oktobrī plkst. 14.00 RTU Arhitektūras fakultātes 406. auditorijā Rīgā, Āzenes ielā 16 notiks Arhitektūras nozares promocijas padomes atklāta sēde, kurā

UĢIS BRATUŠKINS

aizstāvēs promocijas darbu “Vecrīgas publisko ārtelpu attīstība XX un XXI gadsimtā”, lai pretendētu uz arhitektūras doktora zinātniskā grāda piešķiršanu.

Recenzenti: Dr.arch. J. Zilgalvis, Dr.arch. A. Holcmanis (Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) un prof. Dr.habil.arch., J. Trušiņš (RTU).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, Rīgā.

***

2006.gada 5. oktobrī plkst. 16.00 RTU Arhitektūras fakultātes 406. auditorijā Rīgā, Āzenes ielā 16 notiks Arhitektūras nozares promocijas padomes atklāta sēde, kurā

SANDRA TREIJA

aizstāvēs promocijas darbu “Dzīvojamās vides attīstība Rīgā”, lai pretendētu uz arhitektūras doktora zinātniskā grāda piešķiršanu.

Recenzenti: prof. Dr.habil.arch., J. Krastiņš, Dr.arch. A. Ziemeļniece(LLU) un prof. Ph.d., S. Grava (Kolumbijas universitāte, Ņujorka, ASV).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, Rīgā.

***

2006. gada 9. oktobrī plkst. 14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

Ērika Asņina

aizstāvēs promocijas darbu “Problēmvides modelēšanas formalizācija modeļu vadāmā arhitektūrā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: asoc.prof., Dr.sc.ing. Mārīte Kirikova, prof., Dr.habil.comp. Jānis Bārzdiņš, Dr.Math. Zinovijs Diskins (Kanāda).

Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.cs.rtu.lv/LDK/promocijas darba kopsavilkums E_Asnina.asp, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2006. gada 12. oktobrī plkst. 1400 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes „RTU P–01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

Vitālijs LAKEVIČS

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas mālu sorbcijas īpašības” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai fizikālās ķīmijas apakšnozarē.

Recenzenti: Dr.habil.chem. I.Vītiņa, Dr.habil.chem. A.Andersons un Dr.habil.chem. G.Sedmale.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura.

***

2006. gada 15. jūnijā LU Fizikas un astronomijas zinātņu nozaru promocijas padomes atklātās sēdēs (Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā) fizikas doktora (Dr. phys.) zinātnisko grādu lāzeru fizikas un spektroskopijas apakšnozarē piešķīra:

Olgai Docenko par disertāciju “High–Resolution Spectroscopy of the Ground and Selected Excited States of the NaRb and NaCs molecules” ar balsošanas rezultātu: piešķirt – 11, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu – nav;

Kasparam Mičulim promocijas darbu “Stohastiskā dinamika, jonizācija un starojuma enerģijas pārnese optiski ierosinātās sārmu metālu gāzēs” ar balsošanas rezultātu: piešķirt – 9, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu – nav.

***

2006. gada 29. jūnijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas promocijas padomes atklātā sēdē Armands Šuriņš aizstāvēja promocijas darbu Žanru traktējums un daži tā ambivalences aspekti G. Mālera, A. Onegēra un D. Šostakoviča simfonijās. Ar promocijas padomes lēmumu Armandam Šuriņam piešķirts mākslas doktora (Dr. art.) zinātniskais grāds mākslas zinātnes apakšnozarē Mūzikas vēsture un teorija.

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 7, nepiešķirt – nav, nederīgi biļeteni – nav.

***

LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē 2006. gada 30. jūnijā Viktorija Raņķevica aizstāvēja promocijas darbu “Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā un to reģionālā ietekme” ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par – 8 balsis, pret – nav, atturas – nav.

Ar padomes lēmumu Viktorijai Raņķevicai piešķirts LR ekonomikas doktora grāds reģionālajā ekonomikā.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 2. oktobrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2006. gada 18.septembrī